Finanses

Eksperts: Kreditēšanas situācija Latvijā nokļuvusi jaunā posmā

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Jūlijā jau piekto mēnesi pēc kārtas fiksēts kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpums un jau ceturto mēnesi auguši nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan absolūtā izteiksmē kāpums bijis mērens, pozitīvajā sektorā stabilizējies arī kredītu gada pieauguma temps. Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums jūlijā saruka, krītoties nefinanšu sabiedrību norēķinu kontos esošajiem līdzekļiem.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūlijā palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,4%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,5% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 1%. Lēni sarukt turpināja tikai mājokļa kredītu portfelis. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,8% un nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0,6%. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 3,1%.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā samazinājās par 1%, to gada kāpuma tempam veidojot 9,7%. Mājsaimniecību noguldījumi palielinājās par 0,2% (gada pieauguma temps 6,9%), bet uzņēmumu noguldījumi saruka par 2,5% (gada pieaugums 13,1%).

Noguldījumu sarukums mazināja Latvijas devumu eirozonas kopējā naudas rādītājā M3. Eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūlijā saruka par 1%, šo samazinājumu nespēja atsvērt arī noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu pieaugums par 0.6% un noguldījumu ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem kāpums par 1,2%. Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 saruka par 0,6% un par 9,7% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Pēc ilgstošā krituma perioda kreditēšanas situācija Latvijā ir nokļuvusi jaunā posmā – kopējais un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis sācis lēni augt un arī mājsaimniecību kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences – atjaunojies patēriņa kreditēšanas kāpums, bet mājokļa kreditēšanas sarukums palēninās. Lai gan īpašu kreditēšanas aktivizēšanos tuvākajā laikā vēl negaidām, situācijas stabilitāte un lēna atkopšanās, visticamāk, turpināsies. Pakāpeniski augot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu pieejamībai, turpinoties mājokļa atbalsta programmai, palielinoties patēriņa kredītu pieprasījumam, augs arī banku izsniegto kredītu portfelis. Eirozonas līmenī kreditēšanas izaugsmi labvēlīgi turpinās ietekmēt arī Eirosistēmas iepriekš pieņemtie monetārās politikas mīkstināšanas lēmumi, uzsver V. Purviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme Latvijā varētu paātrināties, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv prognozē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

«Pēdējo mēnešu faktiskie dati rāda ļoti mērenu kreditēšanas atkopšanos, tomēr gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme varētu paātrināties, dodot lielāku stimulu tautsaimniecības izaugsmē. Līdztekus zemajam kredītu procentu likmju līmenim un uzņēmēju augošajai interesei par attīstības projektu īstenošanu un investīciju piesaisti ārējā pieprasījuma nostiprināšanās apstākļos, kreditēšanu veicinās arī vairākas Attīstības finanšu institūcijas Altum aktivitātes,» norāda Purviņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka arī augošie mājsaimniecību uzkrājumi bankās varētu pozitīvi ietekmēt kredītu pieejamību, piemēram, lai veiktu pirmo iemaksu, pretendējot uz mājokļa kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā iekšzemes noguldījumus palielināja gan uzņēmēji, gan arī mājsaimniecības, un to gada pieauguma temps pieauga par 0.9 procentu punktiem – līdz 3,7%, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes kredītportfelis jau trešo mēnesi praktiski nemainījās, joprojām nedaudz augot uzņēmumiem (par 0,1%), bet sarūkot mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumam (par 0,2%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi martā palielinājās par 0,5%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi – par 1.1% un mājsaimniecību noguldījumi – par 0,5% (gada kāpuma temps attiecīgi 1,7% un 7,9%).

Latvijas devuma eirozonas kopējā naudas rādītājā M3 gada pārmaiņu temps martā veidoja 4,5%, t.sk. eiro zonas rezidentu Latvijas MFI veiktajiem noguldījumiem uz nakti 5,5%, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu 8,2%, bet noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem – -4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, kredītu mēneša kāpuma tempam sasniedzot 1.1% (labākais rādītājs kopš 2017. gada rudens), bet kredīti nefinanšu sabiedrībām auga vēl straujāk – par 1.9%, Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāpat kā aprīlī, noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms saruka.

Maijā, augot gan nefinanšu sabiedrībām, gan finanšu iestādēm, gan arī mājsaimniecībām izsniegto (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītu atlikumam, iekšzemes kredītportfeļa gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -2.2%, bet, izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pieauguma temps sasniedza +3.6%, norāda V.Purviņš.

Vairākām bankām būtiski palielinot nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu portfeli, tā gada pārmaiņu temps sasniedza -0.5%, kamēr kredītiem mājsaimniecībām saglabājās negatīvāks rādītājs (-4.8%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, attiecīgi +5.8% un +0.8%). Maijā salīdzinājumā ar aprīli uzlabojās gan nefinanšu uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu rādītājs, un šā gada pirmajos piecos mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 9.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga, tomēr kāpums, kā jau tika gaidīts, nebija straujš, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms nedaudz saruka.

Aprīlī nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis pieauga par 0.4% un aizdevumi mājsaimniecībām – par 0,2% (mājokļa kredīti par 0,2%, patēriņa kredīti – par 0,9%). Līdz ar to uzlabojās arī iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps – līdz -3,1% (t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -2,9% un kredītiem mājsaimniecībām -4,6%). Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps bija pozitīvs – kopumā 2,4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 3,2% un mājsaimniecībām 1%.

Aprīlī uzlabojās uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu rādītājs, bet mājsaimniecībām tas saglabājās marta līmenī. Līdz ar to šā gada pirmajos četros mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 11,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas izaugsme joprojām vāja; noguldījumi palielinās

Žanete Hāka, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties gada nogales tēriņiem, novembrī būtiski auguši gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kreditēšanas izaugsme kopumā joprojām bijusi vāja, vien nedaudz palielinoties nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem un mājokļa kredītiem.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi novembrī palielinājās par 1.8%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 1.0% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.7% un 8.0%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 1.7%; gada pieauguma temps 2.8%). Nemainījās noguldījumu termiņstruktūras dinamika: eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 2.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpaliekot septembrī vērojamo vienreizējo faktoru ietekmei, oktobrī naudas rādītāju dinamikā atjaunojās ierastās tendences, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kāpums bija vērojams gan banku piesaistītajiem uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem, gan uzņēmējiem un patēriņam izsniegtajiem kredītiem, līdz ar to uzlabojās arī atbilstošie gada pārmaiņu rādītāji.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms oktobrī palielinājās par 1.4%. Lauvas tiesu pieaugumā veidoja nebanku finanšu iestāžu kreditēšana, tomēr auga arī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis un patēriņa kredīti mājsaimniecībām (abi par 0.4%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi oktobrī palielinājās par 2.0%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 5.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 0.8% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.5%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 2.5%; gada pieauguma temps 2.8%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 3.3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3.8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maijā neierasti strauji palielinājušies gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanas apjomi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms lēni aug jau vairāk nekā trīs gadus, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis līdz šim mēnesi pēc mēneša turpināja krīzes laikos sākušos sarukuma tendenci, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr maijā mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis pieauga, neierasti strauji palielinoties gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanai (attiecīgi par 0.3% un 1.8%). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.7%, tai skaitā patēriņa kredītu gada pieauguma temps bija 2.1%, bet mājokļa kredīti pēdējo 12 mēnešu laikā saruka vien par 0.6% (mazākais negatīvais rādītājs kopš 2009. gada). Savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms auga trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos divos mēnešos pārsniedza arī pērnā gada atbilstošos rādītājus.

Līdz ar kāpumu mājsaimniecību kreditēšanā nedaudz auga arī kopējais iekšzemes kredītportfelis, lai gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka. Iekšzemes noguldījumus būtiski samazināja gan valsts, gan privātie uzņēmumi, tādējādi samazinoties arī noguldījumu kopapjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektorā notikušo pārmaiņu rezultātā septembrī ir būtiski mainījies iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kādai komercbankai, nododot daļu sava korporatīvā kredītportfeļa ārvalstu mātes bankas rīcībā, kopējais kredītu atlikums samazinājies, un arī tā gada pārmaiņu temps atgriezies negatīvajā sektorā.

Latvijas tautsaimniecību šīs pārmaiņas gan nav iespaidojušas, jo saņemtos kredītus uzņēmumi turpina izmantot, veicinot tālāku ekonomikas izaugsmi. Savukārt, ja iepriekšminētās strukturālās pārmaiņas neņem vērā, tad kredīti gada skatījumā būtu turpinājuši augt. Banku piesaistītie noguldījumi septembrī saruka, jo uzņēmumi savos banku kontos uzkrājumus ir samazinājuši, bet mājsaimniecības, tieši otrādi, tos ir palielinājušas.

Lai gan kopējais un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums formāli saruka, mājsaimniecībāmizsniegtie aizdevumi septembrī palielinājās (par 0.5%, t.sk. patēriņa kredīti par 0.6%; gada pārmaiņu temps attiecīgi ir bijis -0.4% un +4.9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembris tradicionāli ir mēnesis, kad, uzņēmumiem noslēdzot gadu un mājsaimniecībām svētku sezonā saņemot papildu ieņēmumus, vērojams lielākais noguldījumu mēneša kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāds bija arī pērnais decembris, turklāt noguldījumu kāpums (+4.8%) bija straujākais kopš eiro ieviešanas ietekmētā 2013. gada pēdējā mēneša. Neraugoties uz to, ka augstāks nekā iepriekšējos pagājušā gada mēnešos bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms, būtiskas īstermiņa kredītu atmaksas gada nogalē noteica nelielu iekšzemes kredītportfeļa sarukumu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps decembrī sasniedza 6.1%, mājsaimniecību noguldījumiem 2018. gada laikā palielinoties par 8.7% un uzņēmumu noguldījumiem - par 2.5%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pērn palielinājās par 13.9%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 14.7%), gan noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (par 26.4%), bet sarūkot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 1.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties vairāku iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis sarucis arī pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Aizvien rūpīgāks banku izvērtējums par klientiem, kas vēlas aizņemties, un augošā uzņēmēju piesardzība, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, kā arī būtiskas agrāk izsniegto aizdevumu atmaksas decembrī noteikušas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukumu, un neliels pieaugums saglabājies vien mājokļa kreditēšanā.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonācis negatīvajā sektorā, bet neliels pozitīvs gada kāpums saglabājies tikai mājsaimniecību kreditēšanā, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpums pērn decembrī bija sezonāli straujākais gada laikā, tomēr, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada decembra rādītāja. Decembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 2,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 4,1%, bet mājsaimniecību kredītportfelim – par 0,2%. Kredītportfeļa kritumu galvenokārt noteica iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksa vairākām lielākajām Latvijas komercbankām. Salīdzinājumā ar rekordzemajiem novembra līmeņiem, decembrī nedaudz uzlabojās jauno kredītu dinamika, tomēr gan decembrī, gan gadā kopumā tie izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš – uzņēmumiem par 23,8%, mājsaimniecībām – par 4,7% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī ne banku izsniegto kredītu, ne piesaistīto noguldījumu attīstības tendences nemainījās, lai gan iekšzemes kredītportfelis nedaudz pieauga, bet noguldījumu atlikums samazinājās, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps septembrī bija -3.3% - būtiski mazāks nekā mēnesi iepriekš, jo beidzās «Nordea» bankas kredītportfeļa daļas nodošanas mātesbankai ārpus Latvijas bāzes efekts (izslēdzot «ABLV Bank» licences anulēšanas ietekmi, iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps bija +2.4%).

Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -4.8% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, kredītportfeļa gada pieaugums bija +1.2%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -6.2% (attiecīgi -0.7%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi septembrī samazinājās par 1%, nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem sarūkot par 1.8%, bet mājsaimniecību noguldījumiem augot par 0.4%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 septembrī samazinājās par 1.1%, sarūkot eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 1.0%) un noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem (par 3.9%), bet augot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 0.5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mērena izaugsme vērojama gan kreditēšanā, gan noguldījumu piesaistē

Žanete Hāka, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī samērā bieži naudas rādītājiem raksturīga atkāpšanās pēc gada nogales sezonālās aktivitātes, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr šā gada janvārī mērena izaugsme bija vērojama gan kreditēšanā (pieauga gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelis), gan noguldījumu piesaistē (palielinājās iekšzemes noguldījumu kopapjoms un uzņēmumu noguldījumi). Janvārī nedaudz saruka vien mājsaimniecību noguldījumi, iedzīvotājiem tērējot decembrī izveidotos uzkrājumus.

Iekšzemes kredītportfelis janvārī pieauga par 0,5%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājokļa kredīti par 0,5% un patēriņa kredīti – par 0,6%. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -3,7%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -3,9% un kredītiem mājsaimniecībām līdz -5,2%, savukārt izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs - attiecīgi 1,8%, 2,2% un 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem straujākais kāpums pēdējo 30 mēnešu laikā

Db.lv, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku kredītportfelis turpina sarukt

Dienas Bizness, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā decembrī - arī janvārī turpināja samazināties gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelis, kredītu gada pārmaiņu tempam sasniedzot 2,8% kritumu, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu kāpums kopumā, tai skaitā uzņēmumu sektorā, janvārī turpinājās, toties mājsaimniecības sezonāli augstos decembra ienākumus sāka tērēt, tāpēc to noguldījumi saruka.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms janvārī samazinājās par 0,1%, nefinanšu sabiedrību kredītportfelim sarūkot par 0.6% un kredītiem mājsaimniecībām - par 0.2%. Auga tikai nebanku finanšu iestādēm izsniegtie aizdevumi. No jauna izsniegto kredītu apjoms gan atpalika no decembra rādītāja, tomēr ievērojami pārsniedza pērnā gada janvāra līmeni (nefinanšu sabiedrībām par 41,8%, mājsaimniecībām – par 35.9%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi janvārī palielinājās par 0.4%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.3%. Savukārt mājsaimniecību noguldījumi saruka par 0.7% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā būtiski palielinājās iekšzemes uzņēmumu uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpināja augt arī mājsaimniecību noguldījumi, tomēr to kāpums sezonālo vasaras tēriņu laikā bija neliels. Jāatzīmē, ka naudas uzkrājumu nebaltām dienām straujāka palielināšanās vērojama jau kopš pērnā gada nogales, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties un augot nenoteiktībai par turpmāko attīstību, īpaši pasaules ekonomikas kontekstā. Iekšzemes kredītportfelis jūlijā palielinājās, nedaudz augot gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelim.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā pieauga par 3.0%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 8.0%, bet mājsaimniecību noguldījumi – par 0.1%. Lai gan noteicošo kāpuma daļu veidoja atlikumi norēķinu kontos, neierasti straujš bija termiņnoguldījumu kāpums, kas varētu būt saistīts arī ar augstākām nekā iepriekš uzņēmumu termiņnoguldījumu procentu likmēm. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pieauga par 1.8%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps jūlijā veidoja 9.6%; noguldījumu – attiecīgi 9.9%, 14.3% un 2.4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi

Žanete Hāka, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi, kamēr banku devums kredītu veidā gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību finansēšanā aug vien minimāli, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpinās iekšzemes noguldījumu ikmēneša pieaugums.

Martā kredītportfelis pieauga gan nefinanšu uzņēmumu (par 0.3%), gan mājsaimniecību (par 0.1%) sektorā (mājokļa kredītu kāpums bija 0.1%, patēriņa kredītu – 0.6%). Tomēr kāpums bija niecīgs – kopumā vien par 0.1%, un iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps būtiski nemainījās, veidojot -4.0%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -4.7% un kredītiem mājsaimniecībām -4.8%. Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs – kopumā 1.4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 1.2% un mājsaimniecībām 0.8%.

Martā nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms martā sasniedza lielāko vienā mēnesī izsniegto kredītu apmēru šogad. Līdz ar to šā gada 1. ceturkšņa jauno kredītu kopapjoma rādītājs vairs neatpaliek no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai ārējā pieprasījuma sarukuma un ekonomikas bremzēšanās periodā iespēja saņemt banku kredītus gan produktīvu investīciju veikšanai, gan apgrozāmo līdzekļu finansēšanai īsāka termiņa naudas plūsmu veicināšanai ir nenovērtējami svarīga, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes pieprasījuma stimulēšanā nozīmīga ir arī mājokļa un patēriņa kreditēšanas pieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz eiro zonas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas rādītājiem, šomēnes pieņēma vairākus uz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes atbalstu, tostarp kreditēšanas aktivizēšanu, vērstus lēmumus.

Vai šie jaunie atbalsta pasākumi stimulēs arī Latvijas ekonomiku, vērtēsim turpmāk, tomēr līdz šim kopumā atbalstošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas Latvijā nav pilnībā izmantotas, banku kreditēšanai attīstoties gausi, norāda eksperts. Kredītu atlikuma ikmēneša pārmaiņas ir svārstīgas un iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps saglabājas zems (augustā +2.0%); stagnē arī no jauna izsniegto kredītu apjoms – augustā tas būtiski atpalika gan no šā gada jūlija, gan pērnā gada augusta rādītāja, un arī gada pirmajos astoņos mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 4.2% mazāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Dilst kredītiestāžu peļņa, un jāmeklē jauni veidi, kā audzēt ienākumus.

Dati uzrāda, ka pelnīt banku nozarē kļūst aizvien grūtāk – jādomā ne tikai par ienākumu audzēšanu, bet arī izmaksu samazināšanu, jo augošās prasības sektorā prasa papildu resursus, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Darbība banku sektorā, neskatoties uz augošo ekonomiku, kļūst aizvien smagāka asās konkurences dēļ ne tikai esošo tirgus dalībnieku, bet arī jaunpienācēju vidū, tāpat aizvien stingrākas prasības liek manevrēt starp steigšanos līdzi digitālajām tendencēm, tajā pašā laikā nepārkāpjot uzraugu noteiktās robežas. Rezultātā dilst kredītiestāžu peļņa, un jāmeklē jauni veidi, kā audzēt ienākumus.

Kopējais banku kredītportfeļa apjoms, neskatoties uz to, ka pagājuši desmit gadi pēc krīzes, vēl nespēj iebraukt pozitīvās izaugsmes zonā. Tādējādi kopējais kredītiestāžu izsniegto aizdevumu apjoms pērnā gada nogalē sasniedza 14,4 miljardus eiro, kas ir par 4,55% mazāk nekā iepriekšējā gada beigās, kad tā apmērs bija 15,13 miljardi eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Rezidentu klientu kredītportfelis samazinājās par 0,5% jeb 59,6 miljoniem eiro (uzņēmumu – par 0,3% jeb 24 miljoni eiro un mājsaimniecību – par 0,6% jeb 30,7 miljoniem eiro), savukārt ārvalstu klientu kredītportfelis saruka straujāk - par 3,8% jeb 78 miljoniem eiro. Portfeļa sarukumu ietekmēja gada nogalei raksturīgais lielais slikto kredītu norakstīšanas apjoms, kā arī sezonāla īstermiņa kredītu atmaksa, skaidro Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties vāja ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļa kredītu portfelis, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sarucis līdz 0.8% – zemākajam līmenim kopš 2017. gada. Iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Novembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties (mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa – samazinājās). Kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika – uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī (gada pirmajos 11 mēnešos – par 9.2% mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā), bet mājsaimniecībām – līdzīgā apjomā kā gada iepriekšējos mēnešos (11 mēnešos kopā – par 4.7% mazāk nekā gadu iepriekš).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas tirgus dinamika šobrīd neliecina par pārkaršanas draudiem

Žanete Hāka, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā izraisījušās diskusijas par Latvijas ekonomikas iespējamo kustību pārkaršanas draudu virzienā. Ja piedāvājuma pusē noteiktas uzkaršanas pazīmes tiešām vērojamas, tad pieprasījuma puses faktoros tādu šobrīd nav, ko apliecina arī naudas rādītāju dinamika, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan augustā audzis no jauna izsniegto kredītu apjoms, kredītportfeļa atlikums praktiski nav mainījies, un arī tā gada pārmaiņu temps jau ilgāku laiku ir tuvs nulles līmenim (augustā nefinanšu uzņēmumiem +0,4%, mājsaimniecībām -1%). Līdz ar to kredīti nav faktors, kas nozīmīgi ietekmētu naudas daudzumu apgrozībā. Banku piesaistīto noguldījumu kāpums gan ir nedaudz straujāks, pateicoties investīciju un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, kā arī eksporta kāpumam, tomēr arī tas gada skatījumā augustā veidoja vien +2,7%.Kopējais iekšzemes kredītu atlikums augustā nemainījās, mazliet sarūkot nefinanšu uzņēmumiem (par 0.2%), bet pieaugot mājsaimniecībām (par 0,1%) izsniegtajiem aizdevumiem. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps augustā bija 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski iespaidojusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu – gada pārmaiņu dinamiku, tomēr mēneša skatījumā septembrī bija vērojams gan noguldījumu atlikuma, gan kredītportfeļa sarukums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps saglabājās zems (1,7%), bet iekšzemes noguldījumu gada kāpuma rādītājs atkāpās no augstā jūlija-augusta līmeņa (11-12%) līdz mērenākam 9,7% gada pieauguma tempam.

Septembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 0.2%, bet mājsaimniecību kredītportfelim augot par 0,1% (mazliet pieauga gan mājokļa, gan patēriņa kredīti).

Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps samazinājās līdz 2,5%, mājsaimniecībām izsniegto – pieauga līdz 1%.

Septembrī nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām tie pārsniedza gan šā gada augusta, gan pērnā gada septembra līmeni, un arī gada pirmajos deviņos mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0,9% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja maijā varēja vērot izteiktu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugumu, tad jūnijā mājsaimniecību (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītportfeļa pieaugums atkal palēninājās, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr, atsevišķām bankām izsniedzot liela apjoma jaunos kredītus uzņēmumiem, palielinājās gan uzņēmumu kredītportfelis, gan arī kopējais iekšzemes kredītu atlikums . Uz mājsaimniecību noguldījumu strauja pieauguma rēķina jūnijā palielinājās arī iekšzemes noguldījumu kopapjoms.Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps jūnijā uzlabojās līdz -2.9% (izslēdzot Nordea bankas kredītportfeļa daļas nodošanu mātes bankai ārpus Latvijas, iekšzemes kredītportfelis salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju pieauga par 1.5%).

Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -9.3% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, rādītājs ir -0.3%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -0.4%. Jaunie kredīti nefinanšu sabiedrībām jūnijā tika izsniegti gandrīz divas reizes vairāk nekā pērnā gada jūnijā, savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms jau trešo mēnesi pārsniedza pērnā gada atbilstošo mēnešu rādītājus, tomēr atpaliekot no šā gada maija līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Neskatoties uz jaunizsniegtiem liela apjoma kredītiem, kopējais kredītportfelis sarucis

Dienas Bizness, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan decembrī vairākas bankas ziņoja par jaunizsniegtiem liela apjoma kredītiem, kopējais dzēsto un norakstīto kredītu apjoms izrādījās lielāks un kredītportfeļa atlikums saruka, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu kāpums bija sezonāli straujš mājsaimniecību, bet neliels nefinanšu uzņēmumu sektorā. Tas apstiprināja pērn vērojamo tendenci, ka mājsaimniecību uzkrājumu kāpums apsteidz patēriņa pieaugumu, toties aug imports un investīcijas.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms decembrī samazinājās par 0.5%, nefinanšu sabiedrību kredītportfelim sarūkot par 0.2% un kredītiem mājsaimniecībām - par 0.6%. Portfeļa sarukumu noteica gada nogalei raksturīgais lielais slikto kredītu norakstīšanas apjoms, kā arī sezonāla īstermiņa kredītu atmaksa. Vienlaikus decembrī nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms bija rekordliels, tomēr arī tas nespēja kompensēt kopējā portfeļa sarukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru