Jaunākais izdevums

Izpaliekot septembrī vērojamo vienreizējo faktoru ietekmei, oktobrī naudas rādītāju dinamikā atjaunojās ierastās tendences, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kāpums bija vērojams gan banku piesaistītajiem uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem, gan uzņēmējiem un patēriņam izsniegtajiem kredītiem, līdz ar to uzlabojās arī atbilstošie gada pārmaiņu rādītāji.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms oktobrī palielinājās par 1.4%. Lauvas tiesu pieaugumā veidoja nebanku finanšu iestāžu kreditēšana, tomēr auga arī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis un patēriņa kredīti mājsaimniecībām (abi par 0.4%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi oktobrī palielinājās par 2.0%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 5.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 0.8% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.5%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 2.5%; gada pieauguma temps 2.8%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 3.3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3.8%.

Mājsaimniecību noguldījumu kāpums apstiprina jau ilgstoši vērojamo tendenci – gada kāpuma temps ir stabils un noguldījumu atlikums praktiski aug ik mēnesi. Tādēļ, ņemot vērā tautsaimniecības, tostarp darba tirgus attīstību, šī dinamika saglabāsies arī gada pēdējos mēnešos un arī 2018. gadā.

Mājsaimniecību kredītportfelim saglabājoties gandrīz nemainīgam un atsevišķos mēnešos jau pieaugot, gada pārmaiņu temps aizvien tuvojas nullei. Jau tuvāko mēnešu laikā varam gaidīt mājsaimniecību kreditēšanas pozitīvu izaugsmi gada skatījumā. To veicinās novembrī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā». Tie paredz, ka Mājokļu atbalsta programmā finansējumu varēs saņemt arī pretendenti vecumā līdz 35 gadu vecumam, kas absolvējuši vidējo profesionālo vai augstākās izglītības iestādi.

Uzņēmēju kreditēšana gan atkopjas lēnāk nekā tika gaidīts, tomēr kopumā pozitīvāka virzība nākamgad gaidāma arī tajā, jo Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamības kāpums, investīciju nepieciešamība ražošanas jaudu palielināšanai un valsts atbalsta instrumenti mazā biznesa kreditēšanai varētu dot noteiktu grūdienu arī šajā kreditēšanas jomā. Savukārt uzņēmēju noguldījumi turpinās būt svārstīgi, tomēr ar pozitīvu izaugsmi gada skatījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vienas sudraba lodes šīs problēmas atrisināšanai nav. Tādēļ galvenais uzdevums ir visam sektoram sanākt kopā, atrast vājās vietas, tās labot un tad jau ekonomika var sagaidīt krietni straujāku kreditēšanas kāpumu. Te nudien nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus," teica Kazāks.

Viņš arī pauda cerību, ka nākamais biznesa cikls, atsākot ekonomikai augt, būs ar krietni lielāku kreditēšanas atbalstu, nekā tas ir bijis līdz šim.

"Nav tā, ka bankas Latvijā nav kreditējušas, tā nudien nav. Dažas no lielajām bankām pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas pozitīvu kreditēšanas pieaugumu. Kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis krietni lēnāk nekā ekonomika kopumā, un kopējais kredītu īpatsvars ekonomikā ir samazinājies. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka viens liels spēlētājs ir veicis strukturālas pārmaiņas savā darbībā visās Baltijas valstīs. Tas kaut kādā brīdī ir samazinājis kreditēšanas apmēru, cerams, ka šīs strukturālās pārmaiņas noslēgsies un arī šis lielais spēlētājs sāks kreditēt," klāstīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Apstrāde - atveseļošanās ceļa sākumā

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties - šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati).

Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu dienu pilns – nevienu mēnesi nav izdevies uzrādīt izlaides kāpumu. Savukārt, iepriekšējos divus mēnešus "antireitinga" augšgalā esošā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nu ir vien otrajā vietā.

Jūnijā šogad bija par vienu darba dienu vairāk nekā pagājušajā gadā, tādēļ izlaides apjoms bez sezonālām un kalendārām korekcijām pat kāpis par 0.3%. Ja skatāmies uz abām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tad kopumā varētu teikt, ka tās bijušas aptuveni pagājušā gada līmenī. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kas vienā gadījumā uzrādīja savas produkcijas ražošanas apmēru kritumu, no citas perspektīvas izlaidi kāpināja gandrīz par 1%. Pārtikas ražošana, otra lielākā apakšnozare, izlīdzinātajos datos saglabājusi pagājušā gada līmeni, bet pēc neizlīdzinātiem datiem palielināja saražotās produkcijas apmērus par 1.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara.

Lai arī statistikas dati liecina, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir apmēram 8%, reāls bezdarbs praktiski nepastāv, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Viņš skaidroja, ka lielākoties Latvijā ir ilgstoši bezdarbnieki, īpaši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir apmēram 16%. Tas nozīmē, ka tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam darba tirgū, iespējams, trūkst prasmes. Daļa darbinieku ir ēnu ekonomikā, tāpat ir cilvēki, kas nemaz negrib strādāt. «Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara. Tādejādi bezdarbs nemaz neeksistē,» teica Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. jūnijā auto tirdzniecības pieauguma temps sarucis un joprojām spēcīgi atpaliek no pirms Covid-19 laika pārdošanas apjomiem, informē Latvijas Auto asociācija.

Šī gada jūnijā pārdotas vien 1657 jauno auto vienības pret 1841 2019. gada jūniju. Pandēmijas sekas auto industrijā joprojām būtiski ietekmē visu industriju. Aizvien izteiktāk sāk iezīmēties ražošanas problēmas, kuras izraisījis pusvadītāju deficīts, kā rezultātā vairākiem auto tirgotājiem tiek kavētas piegādes un tie nespēj apmierināt faktisko pieprasījumu pēc jauniem auto.

Salīdzinot pret 2020. gada jūniju jaunu vieglo auto tirgus ir pieaudzis par 16%, bet kopumā gada griezumā tirgus pieaugums veido 18%. Taču pārdošanas apjomi joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada.

Ar 292 jūnijā pārdotajām automašīnām tirgus līdera pozīciju nostiprinājusi Toyota, kuras tirgus daļa pirmajā pusgadā veido 17,3%. Tai seko VW ar 197 pārdotām automašīnām un 13,3% tirgus daļu. Tur pat uz papēžiem min Skoda, kura ar jūnijā pārdotām 173 automašīnām ieņem 12,9% tirgus pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas izaugsme joprojām vāja; noguldījumi palielinās

Žanete Hāka, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties gada nogales tēriņiem, novembrī būtiski auguši gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kreditēšanas izaugsme kopumā joprojām bijusi vāja, vien nedaudz palielinoties nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem un mājokļa kredītiem.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi novembrī palielinājās par 1.8%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 1.0% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.7% un 8.0%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 1.7%; gada pieauguma temps 2.8%). Nemainījās noguldījumu termiņstruktūras dinamika: eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 2.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nogriezīs finanses attīstībai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtāk pieejami naudas resursi, mazāka konkurence un, iespējams, dārgāki kredīti – pēdējo nedēļu notikumu varbūtējo ietekmi uz ekonomiku prognozē likvidējamās ABLV Bank izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Pastāstiet par bankas biznesa modeli līdz šim, kas veidoja ienākumus? Izskanējuši daudzi pārmetumi, ka vecais biznesa modelis bija jāmaina, ka bijāt naudas skaitīšanas mašīna.

Bijām ļoti pārsteigti lasīt šādus apgalvojumus, iespējams, paši nebijām to pienācīgi izskaidrojuši. ABLV bija vispusīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs, aktīvu pārvaldītājs, biznesu un privātpersonu finansētājs. Piemēram, 2017. gadā bankas ienākumi no pārskatījumiem veidoja vien nepilnus 15% no kopējiem bankas ienākumiem. Mēs kā jebkura kredītiestāde pelnījām no aktīvu pārvaldīšanas un kreditēšanas, un citām jomām. Piemēram, bijām viens no lielākajiem kreditētājiem, savu portfeli rūpīgi veidojot pēdējos piecus gadus. Tā kvalitāte ir izcila. Mūsu kreditēšana Latvijā ir saistāma ar vairākām nozarēm, darbojāmies komercīpašumu, viesnīcu attīstībā, loģistikas infrastruktūras un citu nozaru finansēšanā. Šī pieredze un modelis, ka esam piesaistījuši naudu no Austrumiem un izmantojām to Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanā, nevienu brīdi neļāva šaubīties, ka mēs esam būtiski Latvijas ekonomikas dalībnieki, esam nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor: pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies par 50%

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir mainījusi cilvēku prioritātes, kas šobrīd ir pielāgošanās esošajai situācijai, rūpes par ikdienas pienākumiem un nākotni. Ar ilgtermiņa plāniem, tai skaitā lēmumiem par mājokļa iegādi, liela daļa šobrīd nogaida.

Klienti savu finansiālo situāciju izvērtē vēl apdomīgāk, un pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies aptuveni par 50%, taču kreditēšana nav apstājusies, informē "Luminor".

"Esam gatavi turpināt kreditēšanu, tomēr skaidrs, ka šī brīža situācija ienes savas korekcijas. Kopumā pieteikumu skaits hipotekārajiem kredītiem šobrīd ir samazinājies, bet joprojām ik dienas saņemam pārdesmit pieteikumus, kas liecina, ka kreditēšana nav apstājusies un turpinām piešķirt hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Latvijā kopumā līdz šim bija laba mājsaimniecību finansiālā situācija, zemas procentu likmes, kā arī izdevīgas mājokļu cenas – daudz izdevīgākas nekā pārējās Baltijas valstīs," komentē Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu finansēšanas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

4finance: Ieviešot LB rosināto kredīta izmaksu ierobežojumu, mazie patēriņa aizdevumi Latvijā nebūs pieejami

Db.lv, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares līderis AS «4finance» novērtē Latvijas Bankas (LB) vēlmi vērtēt patērētāju kreditēšanas nozari, par pamatu ņemot citu valstu pieredzi, taču vērš uzmanību, ka minētais salīdzinājums ar Igaunijas piemēru ir nekorekts, informē uzņēmums.

Igaunijas tirgū faktiski nav pieejami kredīti ar atmaksu vienā maksājumā. LB priekšlikums rezultātā ir bez argumentācijas un bez izvērtētas ietekmes uz patēriņa kreditēšanas nozari un kredītu pieeju patērētājiem.

Šī gada jūlijā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka Latvijā tipiskākie un patērētāju vidū pieprasītākie nebanku aizdevumi ir summās līdz 500 eiro. Tādi ir 71 % no aptaujātajiem. Katrs trešais klients jeb 32% norāda, ka aizņēmies no 201 līdz 500 eiro, 20% aizņēmušies līdz 100 eiro, bet 19% no 101 līdz 200 eiro. SKDS pētījuma rezultāti sakrīt arī ar 4finance datiem, kur vidējā aizdevuma summa ir 170 €. Savukārt Igaunijā, ko par piemēru min LB, patērētājiem tiek piedāvātas tikai lielākas summas uz garākiem termiņiem – sākot no 500 eiro un vairāk. Nemaz nerunājot par banku sektora piedāvājumu, kur aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 3000 €. Turklāt Latvijā ir vienas no zemākajām procentu likmēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru