Jaunākais izdevums

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Izsniegto kredītu pieaugums summā, salīdzinot 2018.gada 1.pusgadu pret 2017.gada 1.pusgadu, visstraujāk ir vērojams līzinga un citiem ar transporta līdzekli/objektu nodrošinātajiem kredītiem (+12,55%), distances kredītiem (+10,89%) un patēriņa kredītiem (+ 10,39), kamēr kredītu pret kustamas lietas ķīlu izsniegšanas apjomi ir samazinājušies (- 2,04%). Īpaši turpinājis pieaugt bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, attiecīgi + 48,30% un +82,51 % salīdzinājumā ar 2017.gada 1.pusgadu, savukārt būtiski samazinājies par maksas izsniegto distances kredītu ar atmaksu 1 maksājumā skaits un kopsumma, attiecīgi (-) 19,95% un (-) 12,46%.

Nebanku kreditētāju kopējā kredītportfeļa kvalitāte ir stabila un arī 2018.gada 1.pusgadā turpinājusi uzlaboties - uz 2018.gada 30.jūniju kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 87,67%, kas gandrīz par 2 procentpunktiem labāks rādītājs nekā uz 2017.gada 30.jūniju. Neskatoties uz nelielu pasliktināšanos, vislabākā kredītu kvalitāte 2018.gada 1.pusgadā turpināja saglabāties līzinga un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošināto kredītu grupā (bez kavējuma 92,52% no kredītportfeļa). Otrais labākais kredītu portfelis patēriņa kredītiem (bez kavējuma 86,87%). Distances kredītiem kredītu bez kavējuma īpatsvars pieaudzis pat par 7 procentpunktiem, bet Patēriņa kredītu – par 5 procentpunktiem. Vienlaikus no patēriņa un distances portfeļiem 2018.gada 1.pusgadā kopumā zaudējumos ir norakstīti kredīti par summu 1,79 miljoni eiro, savukārt cedēti vai pārdoti kredīti par summu 16,39 miljoni eiro, kas kopumā veido aptuveni 7,1% no kredītportfeļa, tādejādi patēriņa kredītu un distances kredītu kredītportfeļa kvalitātes uzlabojums daļēji saistīts ar cedētiem, pārdotiem un no bilances norakstītiem kredītiem.

Patērētāji aktīvi turpina izmantot distances kredītu pagarināšanas pakalpojums. Uz 2018. gada 30.jūniju nebanku kredītdevēju portfelī bez pagarinājuma bija tikai 36 % distances kredītu ar atmaksu 1 maksājumā, salīdzinājumam 38% iepriekšējā gada līdzīgā periodā. Īpaši audzis to distances kredītu ar atmaksu vienā maksājumā īpatsvars portfelī, kuri pagarināti trīs un vairāk reizes (no 34% uz 30.06.2017. līdz 48% uz 30.06.2018).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto kredītu un IKP attiecība Latvijā - viena no zemākajām ES valstīs

Žanete Hāka, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām ir gausa, un cikliskie riski finanšu stabilitātei ir zemi, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Kredītiestāžu kreditēšanas politika ir piesardzīga, un tās kritiskāk izvērtē sadarbību ar potenciāli riskantākiem klientiem.

Vairākas kredītiestādes, kas līdz šim nebija aktīvas iekšzemes kredītu tirgū, darbības modeļu maiņas ietvaros plāno pievērsties kreditēšanai. No vienas puses, tas var nedaudz uzlabot kredītu pieejamību tautsaimniecības dalībniekiem, bet, no otras puses, jāņem vērā šo kredītiestāžu līdzšinējā ierobežotā pieredze iekšzemes kreditēšanā un atbilstoša finansējuma piesaistes iespējas, norāda LB eksperti.

iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām būtiski atpaliek no tās ilgtermiņa tendences un tautsaimniecības izaugsmes tempa.

Iekšzemes privātajam nefinanšu sektoram izsniegto kredītu atlikuma un IKP attiecība Latvijā ir viena no zemākajām ES valstīs (2018. gada beigās – 34%). Kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no ilgtermiņa tendences joprojām saglabājas ļoti negatīva (2018. gada 4. ceturksnī – 26 procentu punkti), atzīst LB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi nebanku aizdevēju lietai Saeimā. Jautājumi, kas skar nebanku aizdevējus, kopš vasaras ir iznēsāti pa vairākām Saeimas komisijām un vairākkārt nonākuši līdz plenārsēdei.

Emocionālie politiķu paziņojumi par nepieciešamību ar nozari tikt galā ir rezultējušies ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Gan vieni, gan otri vēl jāapstiprina Saeimai.

Tikt galā būtu īstais vārds notiekošajam, jo situāciju var salīdzināt ar bērnudārznieka traci rotaļlietu veikalā, kur atvase vecākiem ar asarām paziņo, ka vēlas tieši šo mantiņu. Nozares nākotne tiek izlemta priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē. Tas padara nozari par partiju ķīlniekiem un neko labu nevar dot.

Saeimas deputāti, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola aizsargāt patērētāju, nesaprot, kas īsti būtu jāizmaina, un, ja Saeimā nebūtu Juridiskā biroja, tad tagad vārītos ne vien valdības klīsteris, bet arī nebanku ķīselis. Šāds priekšstats radās gan Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā, gan Budžeta un finanšu komisijas sēdē šonedēļ. Priekšlikumi tiek iesniegti, atbalstīti, tad tiek noraidīti, jo tiek saprasts, ka tie radīs pretrunas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū var parādīties vairāk nelegālo aizdevēju.

2019. gadā nebanku aizdevumu tirgus attīstību lielākoties ietekmēs 2018. gadā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie varētu pamatīgi mainīt pakalpojumu veidu, likt daļai kompāniju pārtraukt darbību Latvijas tirgū, prognozē tirgus dalībnieki. Ņemot vērā, ka īstermiņa pakalpojumus, aizdodot mazas summas, vairs nebūs izdevīgi sniegt, patērētājam, kam būs nepieciešams aizdevums, visdrīzāk, būs jāaizņemas vairāk, paredz aizdevēji.

2018. gads nebanku aizdevēju sektorā aizvadīts asu diskusiju zīmē, kas noslēdzās ar apstiprinātiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka likmju un reklāmas ierobežojumus, sākot no 2019. gada jūlija. Nebanku aizdevēji norāda, ka pēc 1. jūlija pakalpojumi ievērojami mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšana joprojām nav kļuvusi par tautsaimniecības izaugsmi veicinošu faktoru

Žanete Hāka, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim kopumā stimulējošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas kredītiestādes Latvijā nav pilnībā izmantojušas, to veiktajai kreditēšanai attīstoties gausi, liecina jaunākais Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats.

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski ietekmējusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu – dinamiku, tomēr ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās kavēt kredītportfeļa palielināšanos, savukārt piesardzība nākotnes vērtējumā stimulēs uzkrājumu veidošanu, uzņēmējiem un mājsaimniecībām palielinot noguldījumu atlikumu norēķinu kontos.

Kredītiestāžu piedāvāto procentu likmju līmenis saglabājās labvēlīgs kreditēšanas attīstībai. ECB veiktie monetārās politikas pasākumi nodrošinās labvēlīgas kredītu nosacījumu attīstības tendences, veicinot to uzlabošanos. Vienlaikus kredītu nosacījumus arvien vairāk sāk ietekmēt tas, cik veiksmīgi jaunu nišu spēj atrast kredītiestādes, kuras iepriekš bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvijā ir izsludināta vakance Ekonomikas ministra amatam?

AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties uz notiekošo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, saistībā ar grozījumu priekšlikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), rodas sajūta, ka Ekonomikas ministrija ir zaudējusi jebkādu kontroli un interesi par savas nozares uzraudzību.

Šobrīd par nebanku kreditēšanas ierobežošanu runā visi - mediji, pie varas esošie, no varas gāztie, nākamie varas turētāji, institūciju vadītāji un ierindas darbinieki, baņķieri, profesori, mūziķi un cilvēki, kuriem nebanku kredīti nekad nav bijuši vajadzīgi un kuri tos nekad nav ņēmuši. Turklāt visi vēlas nebanku kredītus aizliegt. Tomēr ir kāds dalībnieks, kurš nerunā vispār, un tas ir Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kura pārraudzībā ir nebanku kreditēšanas nozare.

Skaidrs, ka šī ažiotāža ap nebanku kreditēšanu ir radīta nevis domājot par patērētājiem, bet gan par priekšvēlēšanu laiku un Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā, ka Latvijas politiskajā telpā šobrīd ir saradies vēl nebijis skaits sīkpartiju, turklāt iepriekšējās varas partijas zaudē savus reitingus, daudzām partijām un to vadošajiem politiķiem nebanku nozares celšana dienas gaismā ir pēdējais cerību salmiņš 7. oktobra rītā pamosties ar pārvarētu 5% barjeru. Līdz ar to - jo skaļāk un neprātīgāk tiek bļauts, jo lielāku vēlētāju uzmanību var iegūt. Un tieši šī paradigma ir novērojama, piemēram, LRA iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem PTAL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

EM: Nebanku kredīta portfeļa kvalitāte Latvijā uzlabojas, bet aug pagarināto kredītu skaits

Db.lv, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditēšanas nozares darbības aktuālie dati, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktās pārbaudes liecina, ka kopumā nebanku kredīta portfeļa kvalitāte Latvijā pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to secināms, ka iepriekš veiktie uzlabojumi nozares darbības regulējumā devuši rezultātus, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Tajā pašā laikā šobrīd strauji pieaug pagarināto kredītu skaits - apmēram 25 % kredītu tiek kavēti un 64 % kredītu tiek pagarināti, savukārt klātienes pārbaudēs nereti konstatēti pārkāpumi patērētāja maksātspējas vērtēšanā. Tomēr PTAC veiktais darbs uzraudzībā liecina, ka vēl aizvien problēmas rada patērētāju maksātspējas vērtēšana.

Līdz ar to EM uzskata, ka nepieciešams rast efektīvāku risinājumu un veikt grozījumus esošajā nozares darbības regulējumā, lai nodrošinātu rūpīgāku patērētāja maksātspējas vērtēšanu pirms kredīta izsniegšanas.

Tāpēc EM atbalsta normatīvajā regulējumā iekļaut normas, kas pastiprinātu un precīzāk definētu maksātspējas vērtēšanas procesu, un ļautu dažādiem kreditētājiem operatīvi apmainīties ar informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Priekšvēlēšanu ceļa rullis draud noslaucīt nebanku nozari

Anita Kantāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Saeimas sēdē nonāks grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas būs robežstabs nebanku nozares uzņēmumiem.

Ierobežot nebanku uzņēmumu izsniegto kredītu likmes, aizliegt tos reklamēt, rūpīgāk pārliecināties par klientu maksātspēju, paaugstināt vecuma slieksni, no kura distances jeb ātrie kredīti tiek izsniegti – šie ir svarīgākie priekšlikumi grozījumiem PTAL. Vai grozījumi ir rūpes par patērētājiem, priekšvēlēšanu kampaņas triks vai kādas citas bankas lobēšana, to uz savas muguras jau tuvākajos gados izjutīs patērētāji un nozares uzņēmumi.

Saeimas deputātiem, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola vēlētājiem sakārtot nebanku nozari, ierobežojot procentu likmes, ir iespēja līdz 13. Saeimas vēlēšanām nobalsot par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL). Tā Dienas Biznesam pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes atzina komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus

LETA, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dažiem ir atļauts reklamēties, bet citiem nav, tas nav loģiski. Diemžēl tā likumā ir uzrakstīts. Mūsu ieskatā aizliegtas nav komersantam paredzētās reklāmas,» grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājas spēkā 1. jūlijā un paredz būtiskus distances jeb ātro kredītu ierobežojumus un aizliedz kredītu reklamēšanu, komentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

B. Vītoliņa aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus neizmanot absurdo normu PTAL grozījumos, lai juridisko personu vietā pakalpojumu reklamētu patērētāju vidū. Aizliegums reklamēt kredītus ir viena no būtiskajām normām, kas ietekmēs gan patērētājus, gan reklāmas tirgu Latvijā, jo tas skar gan banku, gan nebanku sektoru.

B. Vītoliņa ieskicē situāciju, kas vēl varētu radīt domstarpības starp pakalpojuma sniedzējiem un uzraugošo iestādi - PTAC. Gandrīz katrs interneta veikals piedāvā iegādāties preces arī uz nomaksu. «Ja interneta veikals piedāvā savas preces kreditēt ar licenzēta komersanta starpniecību, ir atļauts informēt par iespēju saņemt kredītu. Absurdi ir tas, ka atļauts tas ir gadījumā, ja kredītu dos cits, nevis pats preču vai pakalpojuma pārdevējs. Piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas savus telefonus pārdod uz nomaksu, kredīta reklāma savās interneta vietnēs nav atļauta,» skaidro B. Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenoteiktība mudina netērēt

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem

Žanete Hāka, 29.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: no personīgā arhīva

Nebanku aizdevēju nozare mainās, un nākamie gadi ienesīs jaunas vēsmas nebanku kreditēšanas tirgū, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" prognozē AS "4finance" reģionālais vadītājs Gvido Endlers. Viņš novērojis, ka cilvēki šobrīd daudz rūpīgāk izvērtē nepieciešamību pēc kredīta un kredītdevēji pielāgo savu kreditēšanas praksi jaunajai realitātei.

"Izmaiņas kredītņēmēju uzvedībā mēs novērojam kopš marta, kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Šobrīd jau trešo mēnesi redzam stabilu kritumu pieprasījuma un izsniegto kredītu apjomos," viņš saka.

"Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, "4finance" ir pieņēmusi lēmumu pārskatīt kompānijas šā brīža operācijas un pieejamos resursus. Pieņemtie lēmumi ir atstājuši iespaidu uz algoto darbinieku skaitu, ko esam bijuši spiesti samazināt par 15%. Diemžēl pie šā brīža kreditēšanas tendencēm un stingrajiem ierobežojumiem, kas eksistē Latvijas nebanku sektorā, ir neiespējami sabalansēt izmaksu un ieņēmumu pozīcijas iepriekšējā līmenī," stāsta G. Endlers.

Viņš paredz, ka "aizņemšanās turpmāk notiks ar ievērojamu piesardzību, līdz ar to strauju atgūšanos nebanku kreditēšanas tirgus nepiedzīvos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četrus gadus deputāti ļāva tautai aizņemties naudu ārpus bankām, bet pāris nedēļas pirms vēlēšanām saprata, ka viņiem ir pēdējā iespēja pasargāt tautu no iespējas ātri saņemt nelielas naudas summas, bet valsts budžetu pasargāt no aptuveni 17 miljoniem eiro nozares nodokļu naudas.

Nu gluži kā Robini Hudi – tā varētu ironizēt par deputātiem, kuri aizstāv grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Interesanta sakritība, taču nepilnu mēnesi pirms vēlēšanām nozares kritiķu pulkam pievienojies arī kādas grūtībās nonākušas bankas akcionārs, kurš, iespējams, pats met acis uz šo nozari nākotnē.

Priekšvēlēšanu cīņas liek virzīt nebanku nozares jautājumus uz Saeimu nākamajā nedēļā 3. lasījumā pirms 6. oktobrī notiekošajām vēlēšanām. Reģionālā apvienība un nacionāļi ļoti vēlas sev pie krūtīm piespraust ordeni, kas vēsta: mēs aizliedzām dārgos kredītus! Bet patiesībā izskatās, ka kādam nozare ļoti traucē, jo paši nebanku uzņēmēji norāda, ka ir gatavi iesaistīties nozares sakārtošanā, taču aicina nesasteigt grozījumus. Šajā brīdī atbalstīt procentu likmes ierobežošanu distances jeb tā sauktajiem ātrajiem kredītiem būtu tas pats, kas gladiatora priekšā pēc cīņas atvērt lauvu krātiņu, lai dzīvnieks izdzīvojušo kareivi saplosa. Izskatās, ka Saeimas deputāti uz to ir gatavi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Patērētāju kreditēšanas nodevu rosina attiecināt uz visiem tirgus dalībniekiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu iekšzemes kreditēšana arī pirms Covid-19 pandēmijas bija gausa, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

2019. gada 4. ceturksnī iekšzemes kreditēšanas temps kritās, un 2020. gada februārī iekšzemes kredītu atlikums bija par 2,4% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī. Arī izslēdzot vienreizējos faktorus saistībā ar divu kredītiestāžu licenču anulēšanu, kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps februārī bija negatīvs (–1,4%).

Iekšzemes kreditēšanas temps būtiski saruka nefinanšu sabiedrību segmentā, savukārt mājsaimniecību kreditēšanas gada pieauguma temps saglabājās stabils, bet zems (aptuveni 1%). 2020. gada februāra beigās iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija par 0.8% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra sākumā Kosovas Centrālā banka paziņojusi par licences atsaukšanu aizdevumu sniedzējiem "IuteCredit Kosovo" un "Monego", kuru aizdevumos varēja ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformā "Mintos". Kas notiek šādā gadījumā un ko darīt investoriem - skaidro "Mintos" CFO un līdzdibinātājs Mārtiņš Valters.

Pagājušā nedeļā, 6.decembrī, Kosovas Nacionālā Banka publicēja paziņojumu par "Monego un "IuteCredit Kosovo" darbības licenšu atsaukumu, kas nozīmē, ka abi aizdevēji šobrīd vairs neizsniedz jaunus aizdevumus Kosovā. Līdz ar šo lēmumu, abi uzņēmumi vairs nepiedāvā jaunus aizdevumus investoriem "Mintos" platformā.

Abiem aizdevējiem KNB ir iecēlis likvidatorus, kas nodarbojās ar abu aizdevēju izsniegto aizdevumu maksājumu apkalpošanas jauno kārtību.

"Mintos" sadarbība ar aizdevējiem mēdz ietvert grupas garantiju, jeb galvojumu, kas paredz uzņēmuma grupas (jeb mātes uzņēmuma) iejaukšanos gadījumā, ja notiek kādi neparedzēti notikumi ar kādu no grupā esošajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru