Apavu izgatavošana ar rokām krietni atšķiras no to mehāniskas ražošanas, prasa ilgu laiku, meistara prasmi un pacietību. Latvijā apavu ražošana lielākos apmēros nepastāv, taču ir daži apavu izgatavotāji, kas aizņem rokām darinātu kāju ģērbu nišu. Viens no lielākajiem ir Elegants, kurš izdzīvojis no padomju laikiem. Piedāvājam aplūkot, kā apavu izgatavošanas darbnīcā top kurpes!

Apavu izgatavošanas procesu var aplūkot galerijā augstāk!

Lai arī apavu izgatavošanas apjomi, salīdzinot ar lielajām apavu ražotnēm Eiropā, nav lieli - aptuveni simts apavu pāru mēnesī, salīdzinot ar līdzīgiem vietējiem nišas uzņēmumiem, šie apjomi esot «milzīgi», stāsta Eleganta vadītājs Raimonds Burakēvičs, kurš apavu darbnīcā grozās jau kopš septiņu gadu vecuma. R. Burakēviča tēvs bijis šīs apavu darbnīcas saimnieks, tādēļ varētu teikt, ka Raimonds ir ģimenes tradīciju turpinātājs, viņš iepriekš atzina DB.

Apavu modes izmaiņas, kā arī ražošanas izmaksas ir galvenais cēlonis, kāpēc Latvijā saražoto apavu ar katru gadu kļūst arvien mazāk, tomēr šīs rūpniecības nozares augšupeja tiek saistīta ar lielu apavu ražošanas projektu sekmīgu iedarbināšanu. «Lai arī Centrālās statistikas dati rāda, ka ar katru gadu samazinās Latvijā saražoto apavu skaits, tomēr to vērtība nedaudz ir pieaugusi, tāpēc nav pamata secinājumiem, ka Latvijā apavu ražošana lēnām iznīkst,» norāda Vieglās rūpniecības asociācijas prezidents Guntis Strazds. Viņš atzīst, ka, salīdzinot ar padomju laikiem, apavu ražošana Latvijā ir būtiski samazinājusies, jo bez, piemēram, Venttopaz, a/s Baltijas apavu fabrika, SIA Redeber un vēl dažiem Latvijā faktiski vairs neesot masveida apavu ražotāju. Tiesa, šobrīd arī nozares lielākajā uzņēmumā Venttopaz notiek pārmaiņas, no kurām G. Strazds cer sagaidīt pozitīvus rezultātus. Savulaik Latvijā bija apavu ražotāji, kuri gadā ražoja vairākus miljonus apavu pāru, taču pārmaiņu vēji, tādi kā ekonomiskās sistēmas maiņa, privatizācija, modes tendences ir radījuši sāpīgas pārmaiņas apavu ražotājos, skaidro G. Strazds. Viņaprāt, vislielāko skādi apavu ražotājiem ir nodarījušas tieši pārmaiņas apavu modē. Latvijā padomju laikos bija uzstādītas apavu ražošanas mašīnas, kuras bija paredzētas apavu ražošanai, tos līmējot, taču, beidzoties šo apavu ērai, iestājās cita, kad pieprasīti šūti vai arī līmēti — šūti apavi, norāda G. Strazds. Diemžēl modes tendenču maiņas dēļ daļai Latvijas apavu ražotāju, lai spētu konkurēt tirgū, bija jānomaina ražošanas iekārtas, taču lielākai daļai Latvijas apavu ražotājiem nebija tādu fianansu resursu un arī pieejas pie tiem, lai to varētu izdarīt. Bez tam Latvijas ražotājiem jākonkurē tirgū ar tā dēvētajās lētajās valstīs izvietotajām apavu ražotnēm, kas bieži vien izmaksu dēļ ir ļoti grūti izdarāms. Šobrīd ir grūti vai gandrīz neiespējami konkurēt, piemēram, ar Ķīnā ražoto apavu cenām, norāda G. Strazds.

Apavu ražotājs pēc individuāliem pasūtījumiem SIA Elegants sadarbībā ar apavu tirgotājiem plāno atvērt apavu izgatavošanas pasūtījumu punktus Latvijas pilsētās. «Šobrīd apavus pēc individuāliem pasūtījumiem, pieņem Rīgā, taču sadarbībā ar vienu no apavu tirgotājiem jau esam sākuši pieņemt Bauskā un tuvākajā laikā ceram atvērt specializētu apavu pasūtījumu pieņemšanas punktu,» skaidro SIA Elegants direktors Ivars Burakevičs. Viņš atzīst: ja šis eksperiments būs sekmīgs, tad Elegants apsvērs iespējas šādu pašu apavu izgatavošanas pasūtījumu pieņemšanas punktu atvēršanu arī citās Latvijas pilsētās. Tiesa, Eleganta direktors gan atzīst, ka šādus specializētos punktus atvērt ir vērts tikai tajās pilsētās, kur ir maksātspējīgi iedzīvotāji. Tāpēc, kā iespējamās potenciālās šādu apavu punktu izvietošanas vietas pašlaik tiek minētas Valmiera un Cēsis. Tas nenozīmē, ka citās pilsētās Eleganta pasūtījumu punkti nevarētu tikt atvērti, skaidro I. Burakevičs. Šobrīd Elegants ražo apavus tikai pēc individuāliem pasūtījumiem, kā lielākos klientus uzņēmuma vadītājs min Latvijas Nacionālo operu, latvijas Nacionālo un Dailes teātri, Krievu drāmas teātri. Tāpat esot individuālie privātpersonu pasūtījumi apavu izgatavošanai, piemēram, ir bijuši pasūtījumi dziesmu un deju svētku dalībniekiem. It īpaši ārvalstīs dzīvojošie latvieši pasūtījuši sev apavus šiem svētkiem. Tomēr daudzi cilvēki sākuši novērtēt, ka tieši viņa kājai tiek izgatavoti apavi, tāpēc arī šādu pasūtījumu nav maz. I. Burakevičs atzīst, ka pēc individuāla pasūtījuma gatavotiem apaviem tomēr ir augsta cena salīdzinājumā ar masveidā ražotajiem. Tomēr cenā lielāko īpatsvaru veido nevis tikai izejmateriālu izmaksas, bet gan pašu ražotāju apmaksa, jo tajā ir ietverti gan visi noteiktie nodokļi, gan ar ražošanu saistīto pakalpojumu izmaksas. «Ir daļa dāmu, kuras vēlas, lai viņām būtu tikai tādi apavi, kādu nav citām, un arī tās ir Eleganta klientu lokā,» norāda direktors. Bez tam esot arī pasūtījumi par apavu izgatavošanu no drēbes, taču tādi pārsvarā esot tikai kāzu gadījumos. Sekmīga sadarbība Elegantam esot arī ar modes dizaineriem, kuri gatavo jaunus tērpus un to kolekcijas un piedalās dažādās modes skatēs. «Ražot apavus pēc dizaineru pasūtījumiem ir interesanti,» uzsver Eleganta direktors.

Latvijas iespēja apavu ražošanā varētu būt unikāls dizains un roku darbs; tieši pēdējā laikā vērojams jaunu apavu zīmolu uzplaukums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 90. gadiem Latvijā apavu izgatavošana notika rūpnieciskos apjomos, bet līdz ar tautsaimniecības transformāciju viss mainījās, nozare faktiski izzuda. Pēdējos gados vērojams jauns tās uzplaukums, bet to drīzāk var saukt par amatniecību. Tirgū ir pārstāvēti vairāki vietējie apavu zīmoli – Elīna Dobele, SAZ, June9, Woolfers, Woolings, Žaime Sandals, Inch2, Del Gardi u.c. Sava zīmola apavus piedāvā arī tirgotāji, piemēram, pērn oktobrī dāmu modes salons Madam Bonbon atklāja savu pirmo apavu līniju. «Pēc astoņiem gadiem emocionāli šķita, ka esam gatavi savam apavu modelim, un bija piedāvājums to ražot, izdarīt to ātri un bez šķēršļiem. Piedāvājums sakrita ar tā brīža pieprasījumu un nekavējoties pieņēmām lēmumu,» saka J. Ezeriņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šis bija arī solis sabiedrisko attiecību labā, veidojot uzņēmuma publicitāti un tēlu. «Viena apavu līnija nekādā veidā nevar ietekmēt biznesu,» saka Jana Ezeriņa, SIA Madam Bonbon vadītāja.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

No kurpniekiem rūpniekos Rūdolfs Eglītis sevi iecēla pats. Viņa galvenais trumpis bija — iet vienā solī ar modi.

1927. gads. Aina apavu rūpnieka Rūdolfa Eglīša veikalā. Ap avīzes Jaunākās Ziņas un žurnāla Atpūta īpašnieci kaprīzo Emīliju Benjamiņu kurpēm rokā līkņā vairākas pārdevējas. Klāt, kā to liecina izdevums Aizkulises, arī pats veikala īpašnieks.

— Protams, kurpes pasniegtas tās labākās. Emīlijai tās ļoti labi piestāv un viņa reti kad ko pasūta no Vīnes un Parīzes. [..] Patiesībā viņa Latvijas kurpes vien valkā, un, ja Eglīšam būtu visas tik labas klientes kā Emīlija, tad viņš jau sen būtu kļuvis par miljonāru. Emīlija pasūta gadā 20 — 30 pāru. Tiešām, agrākos laikos tā tirgojusies, noteikusi pati savu cenu — 24 lati, un vairāk nekad nav gribējusi dot. Bet tagad tā jau sen maksā to pašu cenu, ko maksā citas dāmas. Viņas figūrai kājas pilnīgi pieklājīgas. Emīlija valkā 38. numuru. Un kaut gan viņu uzskata par vienu no kaprīzākajām klientēm, tad tomēr apavu rūpnieks Eglīts to ciena un ir lepns, ka Emīlija taisni pie viņa pasūta visus savus apavus.

Apavu ateljē Elegants, kas Latvijā darbojas kopš 1968. gada, pievērsies arī vīrieši apaviem un drīzumā atvērs otru veikalu Rīgā. Zīmola darbības pamatā joprojām esot 100% roku darbs un dabīgie materiāli.

Kopš pagājušā gada - paralēli jau ierastajiem sieviešu apavu modeļiem - uzņēmuma meistari aktīvi pievērsušies arī vīriešu apavu izgatavošanai. Pieprasījums pēc tiem turpinot pieaugt. Tāpat strauji palielinoties arī kopējais mēnesī saražoto apavu pāru skaits.

Kā informē uzņēmumā, iedvesmu jaunākajām kolekcijām zīmola dizaineri gūst no apavu dzimtenes Itālijas nākušajām aktuālākajām apavu modes tendencēm. Ražošanas procesā pārsvarā tiek izmantota āda, kā arī citi dabīgi materiāli, kurus ieved gan no Itālijas, gan arī no Polijas un Lietuvas.

«Salīdzinot ar citām valstīm, var teikt, ka apavu ražošana kā nozare Latvijā praktiski nepastāv, taču ir daži uzņēmumi, kas ir spējuši iekarot vietējo tirgu un joprojām turpina veiksmīgi attīstīties. Arī mēs esam ceļā uz to un drīzumā plānojam Rīgā atvērt otru Elegants firmas veikalu,» komentē zīmola Elegants vadītājs Raimonds Burakēvičs.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Apavu ražošana ir sarežģīta, jo tajā bez roku darba iztikt nav iespējams. Ja kāds uzņēmējs izlemtu, ka tieši Latvijā attīstīs vērienīgu apavu ražošanu, tad būtu jārēķinās ar to, ka vietējais tirgus ir mazs, tāpēc būtu ļoti sarežģīti saražoto produkciju pārdot lielos apjomos, turklāt arī iekarot eksporta tirgus ar mūsu valstī ražotajiem apaviem būtu grūti. Lai Latvijā ražotie apavi būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos, nepieciešama ļoti laba kvalitāte, sava īpaša pievienotā vērtība, turklāt vēl arī patērētājam pieņemama cena, bet tas nav viegli panākams, saka Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Mēdz teikt, ka apavu iegādes apjomi ir viens no sabiedrības labklājības reālajiem rādītājiem. Vadoties pēc šī kritērija, Latvijā labklājība aug?

Mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Vērtējot pēc tā, ka daudzi pircēji apavus pērk atlaižu laikā, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst racionālāki. Dažādas atlaižu akcijas kļūst par aizvien spēcīgāku magnētu. Kādreiz izpārdošanas bija tikai dažas reizes gadā, mainoties sezonai, tagad bieži ir arī starpsezonu izpārdošanas. Kopumā Latvijā pircēju vidū dominē vēlme nopirkt pēc iespējas kvalitatīvāku preci par pēc iespējas zemāku cenu. Maz ir tādu pircēju, kuri lepojas, ka ir kādu preci nopirkuši par augstu cenu, daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri lepojas, ka vērtīgu preci nopirkuši lēti un izdevīgi. Pircējiem psiholoģiski nepieciešams gandarījums, ka par preci nav pārmaksāts.

Tallinas Kaubamaja koncerns šodien noslēdza pirkšanas pārdošanas līgumu par AS ABC King 100% pārpirkšanu, kā rezultātā Kaubamaja koncerna īpašumā nonāks 9 ABC King veikali Igaunijā un Latvijā. Kopā ar februārī iegādāto apavu uzņēmumu Suurtüki Kinga-ja Nahaärid Kaubamaja apavu veikalu ķēdē tagad būs 27 veikali.

"Apavu tirdzniecība specializētos veikalos Tallinas Kaubamaja koncernam ir jauna darbības sfēra, kas līdz ar ABC King iegādi tiek būtiski papildināta," atzīmēja Tallinas Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp). "ABC King 15 gados ir izveidojis spēcīgu apavu veikalu ķēdi, kas kopā ar 5 000 veikalu ir visā Eiropā darbojošās iepirkuma grupas Ariston-Nord-West-Ring Schuh GmbH (ANWR) loceklis. Šādi jauni starptautiski apvāršņi sniedz Kaubamaja koncernam papildu prasmes un zināšanas un jaunu spēcīgu iepirkšanas kanālu, lai padarītu apavu tirdzniecību par perspektīvu un vēl ienesīgāku uzņēmējdarbības virzienu."

Lai arī šobrīd apavu ražošana pēc individuāla pasūtījuma nav ļoti populāra, tomēr SIA Erdels īpašnieks Genrihs Pelcis uzskata, ka šis virziens ir perspektīvs. Viņš atzīst, ka apavu tirgū ir gan ļoti lēti, gan arī ļoti dārgi ārzemēs ražotie apavi, kas ir paredzēti dažādām iedzīvotāju grupām pēc to maksātspējas. Viņaprāt individuālie apavu ražotāji Latvijā šobrīd konkurē ar vidēji dārgo masveidā ražoto apavu tirgotājiem, jo to cenas ir līdzīgas. Turklāt, pēc G. Pelča teiktā, no kvalitatīviem izejmateriāliem ražotie apavi arī nebūt nav lēti, tikai tie lielākoties nederēs tik labi, kā ražotie pēc individuāla pasūtījuma. Vidēji labas kvalitātes sieviešu zābakus varot iegādāties par apmēram 50 Ls, apmēram par tādu pašu naudu pēc pasūtījuma zābakus varot izgatavot arī Erdels. «Daudzi to jau ir sapratuši,» atzīst G. Pelcis. Viņaprāt to arī novērtē, jo kvalitatīvs darbs par saprātīgu cenu dod rezultātus un, balstoties uz apmierinātā klienta rekomendācijām, rodoties jauni klienti. Viņaprāt līdz ar iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu šadu individuālo apavu pasūtījumu varētu būt vairāk. «Individuālajiem apavu ražotājiem, arī Erdelam, pasūtījumus speciālo apavu ražošanai dod teātri, kā arī dažādos klubos publiku izklaidējošas varietē grupas,» skaidro G. Pelcis. Savukārt, lai apavu meistariem nebūtu tikai jādomā par individuālajiem pasūtījumiem, Erdels nodarbojas ar apavu remontu. «Te arī bieži var redzēt, kādas kvalitātes izejmateriāli ir izmantoti apavu ražošanā,» atzīst Erdela īpašnieks. Daudzi, taupot naudu, cenšas iegādāties pēc iespējas lētākus apavus, taču to ražošanā izmantoti lētāki, ne tik kvalitatīvi materiāli un apavi lietošanai paredzēti samērā īsam laikam. «Labojot to mūžu var pagarināt, tomēr nereti remonta izmaksas ir pietiekoši augstas un pašam cilvēkam jāizšķiras, ko darīt — labot vai, nedaudz pieliekot naudu, pirkt jaunus,» skaidro G. Pelcis. Savukārt uzsākt masveida apavu ražošanu Erdels neredz pamatu, jo tirgus ir ļoti piesātināts, turklāt ir nepieciešami lieli ieguldījumi izejmateriālu iegādei, kā arī saražotās produkcijas realizācija var būt pietiekoši ilgstoša.

Dāmu salons "Bonbon Shoes", kas diktē apavu modes tendences, paplašina pārdošanā esošo apavu zīmolu klāstu un piedāvā šīs sezonas aktualitāti - iešļūcenes ar slēgtu vai atvērtu purngalu jeb babušas un mulles.

Šobrīd salonā var iegādāties 11 dažādu zīmolu apavus, populārākie no tiem ir "Pedro Garcia", "Chie Mihara" un "Pura Lopez". Šie spāņu zīmoli ir iekļauti veikala sortimentā jau 13 gadus, kopš pašiem tā pirmsākumiem. Drīzumā "Bonbon Shoes" kolekciju papildinās jauns apavu zīmols "Pretty Ballerinas," sola veikala saimniece Jana Lindberga.

Tām dāmām, kuras vēlas šavasar būt īpaši stilīgas, J. Lindberga iesaka izvēlēties mulles un babušas. "Šos apavus, kas iemieso sevī bezrūpību un atbrīvotāku dzīves stilu, var valkāt arī kopā ar biznesa apģērbu. Ja sieviete grib trāpīt modes naglai uz galvas, tā būs īstā izvēle," vērtē apavu modes eksperte.

Viņa stāsta, ka maija otrajā nedēļā, kad veikals vēris durvis pēc dīkstāves, bijis necerēti liels pircēju pieplūdums. "Šurp plūda sieviešu bari, bija arī tādas dāmas, kuras iegādājās vairākus kurpju pārus. Krīzes laikā, sēžot mājās, nervi bija pazaudēti un nauda ietaupīta, tāpēc dāmas vēlējās sevi apbalvot par izturību un iepriecināt, iepērkoties," secina "Bonbon Shoes" zīmola radītāja, atzīstot, ka gadu gaitā iegūto pastāvīgo klientūru īpaši novērtējusi COVID-19 pandēmijas laikā.

Latvijas ādas apavu zīmols Elegants plāno pievērsties arī somu un maku tirdzniecībai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tiesa gan, atšķirībā no apaviem, kas tiek izgatavoti tepat, Latvijā, somas un maki pēc uzņēmuma pasūtījuma tiks izgatavoti «Eiropas fabrikā, kas sadarbojas arī ar vairākiem pasaulē jau labi zināmiem un iecienītiem aksesuāru zīmoliem». Šīs ražotnes vārds gan netiek atklāts.

Tiek plānots, ka somas maksās, sākot no 50 eiro.

«Ideja par somu tirdzniecību radās jau diezgan sen, taču, apzinoties salīdzinoši augstās ražošanas izmaksas, līdz šim mums to nebija izdevies realizēt. Pavisam negaidīti uzzinājām par kādu ārzemju uzņēmumu, kas jau ilgstoši ražo ļoti kvalitatīvas somas, izmantojot tikai dabīgus materiālus, tādēļ nolēmām uzsākt savstarpēju sadarbību un pasūtīt mums interesējošus modeļus,» skaidroja zīmola Elegants vadītājs Raimonds Burakēvičs.

2008. gada 30. jūnijā, stājās spēkā pirkšanas-pārdošanas līgums, saskaņā ar kuru koncerns Tallinna Kaubamaja ir iegādājies 100% AS ABC King akciju un 100% SIA ABC King meitas kompānijas akciju.

Neskaitot informāciju, kura ir publicēta agrāk, līgumā ir iekļauta arī apavu veikalu iegāde, kurus pārvalda OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.

«Mēs apvienojam ABC King veikalus un februārī iegādātos Suurtüki Kinga- un Nahaärid veikalus, un šī sinerģija sekmēs izvirzītā mērķa sasniegšanu: kļūt par vadošo apavu pārdevēju Baltijas valstīs,» paziņoja Tallinna Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Puusepps. «Pateicoties šim darījumam, Tallinna Kaubamaja iegūs kopumā 14 ABC King veikalus – 5 Tallinā, 4 citos Igaunijas reģionos un 5 Latvijā. Salīdzinot ar maijā publicēto iepriekšējo informāciju par darījumu, tagad tajā ir iekļauta arī ABC King veikalu iegāde Igaunijā ārpus Tallinas, kurus līdz šim pārvaldīja firma OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.»

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Gandrīz pirms astoņiem mēnešiem tika uzsākts konkurss aviokompānijas easyJet apkalpes vidū, lai izveidotu jaunu formu, kas atbilst pašu darbinieku vēlmēm. Pēc vairāku mēnešu ilgas balsošanas, darbinieki izvēlējušies jaunā formastērpa dizainu, biznesa portālu Db.lv informēja aviokompānijas pārstāve Dagnija Stuķēna.

Vislielāko uzņēmuma darbinieku atbalstu guva trīs dizaina varianti:

Formāls un Lielisks – to izveidojuši Annamarija Kufe no mūsu Liverpūles bāzes, Džoanna Toda un Kurts Vilsons no Londonas Getvikas bāzes.

Elegants un Šiks – Leanna Fovgis no Bristoles bāzes.

Elegants un Lielisks – tas ir abu Formāls un lielisks & Elegants un šiks apvienojums.

easyJet apkalpes locekļiem piederējis gala vārds lēmuma pieņemšanā un rezultātā no šiem trim izvēlēts dizains Formāls un Lielisks.

Annamarija Kufe no Liverpūles, Džoanna Toda un Kurts Vilsons no Londonas Getvikas bāzes bijuši ļoti iepriecināti, ka viņu izveidotās apkalpes formas ieies easyJet vēsturē un nākošajā gadā tās redzēs miljoniem easyJet pasažieru visos Eiropas lidojumos.

«Pašlaik pēc manā rīcībā esošās informācijas Latvijā ar apavu ražošanu nodarbojas 23 — 24 kompānijas (tostarp individuālie uzņēmumi), tomēr neviena no tām vismaz pagaidām gadā nesaražo kaut vai 1 miljonu pāru apavu,» atzīst Vieglās rūpniecības asociācijas prezidents Guntis Strazds. Viņš norāda, ka daudzi apavu ražotāji ir specializējušies uz speciālo pasūtījumu izpildi – apavu ražošanu pēc pasūtījuma. Faktiski, lai Latvijā atdzimtu apavu ražošana, ir vajadzīgas ne tikai investīcijas ražošanas iekārtās, atzīst G. Strazds. Jāņem vērā vēl tāds būtisks faktors kā tirgus zināšanas, lai varētu atvērt ārvalstu noieta tirgus. Vēl viena no iespējām ir Latvijā piesaistīt pasaulē pazīstamos apavu (brendu) īpašniekus, lai tie Latvijā izveidotu savas ražotnes, tomēr par šādām iespējām paši aptaujātie apavu ražotāji ir samērā skeptiski, norādot, ka Latvija tomēr ir mazs tirgus, taču, lai ražotu citiem tirgiem, šo ražojumu pašizmaksai ir jābūt ievērojami zemākai, jo citādi Latvijā šādu ražotņu atvēršana neatmaksāšoties. Lai arī Latvijā ražošanas izmaksas ir zemākas nekā attīstītajās valstīs, tomēr tās ir augstākas nekā, piemēram, Ķīnā, kā arī citās Āzijas un Amerikas valstīs.

Apavu mazumtirgotājs SIA Euroskor Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, atvēris jaunu Clarks veikalu, kā arī veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam.

Tāpat uzņēmums ir uzsācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu - Euroskor Mini. Šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums plāno vērt vaļā divus jaunus šāda veida veikalus. Kompānijas valdes loceklis Aldis Lūsis informē, ka arvien lielāku uzmanību cilvēki pievērš bērnu apaviem, kas izskaidrojams gan ar vecāku izglītošanos, gan problemātiku, ar ko vecākiem nākas saskarties bērnu augšanas procesā un pēdiņas attīstības laikā. Turklāt, ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā bērnu apavu tirgus ir ne tikai pieaudzis, bet arī pārsniedzis pārdoto vīriešu apavu īpatsvaru, uzņēmums ir nolēmis pievērst tieši arvien lielāku uzmanību bērnu apavu segmentam. Šobrīd tirgus sadalījums ir šāds: sieviešu apavi – 55%, bērnu apavi – 24%, vīriešu apavi – 21%.

Bērnu apavu bizness ir ļoti sarežģīts - cieši saistīts ar sezonalitāti, demogrāfijas rādītājiem valstī, iedzīvotāju pirktspēju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bērnu apavu bizness nav tik ienesīgs kā pieaugušo, bet konkurence ir spēcīga abos segmentos, atzīst DB aptaujāti mazumtirgotāji. Vieglāk klājas tiem veikaliem, kas ir nomnieki tirdzniecības centros, bet izdzīvot un pastāvēt ir iespējams arī tiem, kuru veikali atrodas citviet Rīgas ielās un arī reģionu pilsētās. Lielākoties bērnu apavus kā atsevišķu preču grupu piedāvā tirgotāji, kuru plauktos atrodamas preces arī pieaugušajiem. Tādi veikalnieki, kuri specializējušies tikai un vienīgi bērnu apavu tirdzniecībai, Latvijā ir maz.

1. septembra sindroms

Savulaik atsevišķi bērnu apavu veikali Rīgā ir bijuši Euroskor un Ecco, bet tagad tie ir aizvērti, jo šajā biznesā ir grūti nodrošināt normālus un vienmērīgus pārdošanas apjomus visu gadu. Pašlaik Euroskor viens specializēts bērnu apavu veikals ir Valmierā. «Tirgotājiem bērnu apavi ir daļa no kopējā sortimenta, kura īpatsvars svārstās no 15 līdz 20%. Tā ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veikala pārdošanas apjoma, bet, lai nodrošinātu bērnu produkcijas klāstu, ir jāiegulda liels darbs,» stāsta SIA Euroskor valdes loceklis Aldis Lūsis.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori vienā no atpazīstamākajiem apavu veikaliem Rīgā konfiscējuši 76, visticamāk, viltotus Austrālijas zīmola UGG zābaku pārus. Konfiscēto apavu vidū, lai gan mazākā skaitā, bija arī tādi, kas marķēti ar Lielbritānijas firmas Burberry vārdu.

Valsts policijas ENAP vēsta, ka par iespējamo nelegālo preci policijas darbiniekiem paziņojis preču zīmes īpašnieks. Aizdomīgie UGG apavi no oriģinālajiem atšķīrušies vizuāli. Uz tiem bijis atveidots zīmola nosaukums, kaut gan uz oriģinālajiem apaviem šāda uzraksta nav.

Lai nekļūtu par krāpniecības upuri, iepērkoties ieteicams pievērst uzmanību apavu vizuālām pazīmēm, jo tas var liecināt par viltojumu. Tāpat vienmēr jāpievērš uzmanība cenai, jo neticami zema cena arī var liecināt, ka prece ir viltojums – šajā gadījumā zābaki veikalā bija gandrīz trīs reizes lētāki par šī zīmola apavu vidējo tirgus cenu. No veikala konfiscētie apavi nav bijuši izgatavoti no dabīgiem materiāliem, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas. Lai noteiktu patieso kaitējumu Valsts budžetam, no zīmola UGG pārstāvjiem tiek gaidīts iesniegums.

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.