Quantcast

Jaunākais izdevums

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Šogad pirmajā pusgadā elektroenerģijas vidējā cena biržā bija 28,24 EUR/MWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu (46,07 EUR/MWh) ir par 39% zemāka. Turklāt SPRK tirgus dati apstiprina - šogad ir būtiski pieaugusi interese par biržas cenas līgumiem, tostarp arī mājsaimniecību vidū.

SPRK atgādina - mainīgas cenas līgumos cena mainās atbilstoši cenas izmaiņām biržā. Izvēloties mainīgo elektroenerģijas cenu, lietotājam ir jābūt gatavam uzņemties cenas svārstības riskus, ko ietekmē notikumi tirgū. Tomēr vienlaikus tā ir iespēja ietaupīt, gadījumos, ja biržas cena samazinās vai tiek mainīti patēriņa ieradumi, piemēram, patērējot elektroenerģiju vairāk nakts stundās un brīvdienās, kad elektroenerģijas cena biržā visbiežāk ir lētāka.

Savukārt fiksētas cenas līguma gadījumā elektroenerģijas cena ir nemainīga uz noteiktu periodu. Līdz ar to tās izvēle nodrošina prognozējamas izmaksas par elektroenerģiju. Fiksētu cenu parasti izvēlas lietotāji, kuri nevēlas uzņemties cenu svārstību risku. Fiksēta cena pasargā gadījumos, kad cena biržā pieaug, bet vienlaicīgi nedod iespēju ietaupīt, ja biržā cena samazinās, tajā skaitā nakts stundās un brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā vēsturiski zemākā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas

Žanete Hāka, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt elektroenerģijas imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju – salīdzinot ar mēnesi iepriekš, jūlijā pieaugums ir 40% jeb kopumā importētas 1,12 miljoni megavatstundas (MWh).

Turpretī imports no trešajām valstīm (Krievijas un Baltkrievijas) samazinās un jūlijā kritums bija par 15% – importētas tika 0,23 milj. MWh, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūlijā Latvijā ģenerētas 261 538 MWh elektroenerģijas, kas ir zemākais ražošanas līmenis kopš 2014. gada septembra. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar jūniju samazinājies par 31%, bet, salīdzinot ar pērnā gada jūliju - palielinājies par 78%.

Termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinot ar jūniju samazinājies par 75%, bet, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, samazinājās par 73%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā tika pārtraukta vēsturiski zemāko elektroenerģijas cenu rekordu sērija vairāku mēnešu garumā.

Elektroenerģijas biržas cena Latvijā pieauga līdz 38,66 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) jeb par 57,6% attiecībā pret maiju, tomēr tā vēl joprojām ir par 13% zemāka nekā 2019.gada jūnijā, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūnijā ir par 4% krities elektroenerģijas patēriņš gan pret maiju, gan arī pret pagājušā gada jūniju, bet vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja par 8% vairāk nekā maijā un par 18% vairāk nekā pirms gada.

Jūnijā Latvijā saražotas 479 357 MWh elektroenerģijas, savukārt patērētas 531 654 MWh, kā rezultātā Latvijas patēriņš ar vietējiem avotiem tika nosegts 90% apmērā, kas ir pieaugums pret maiju par 10, bet pret 2019.gada jūniju - par 16,4 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad martā vidējā svērtā vairumtirgus cena, ko maksā Latvijas dabasgāzes tirgotāji par dabasgāzes iegādi, sasniedza zemāko līmeni kopš tirgus atvēršanas - 11,50 EUR/MWh, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Salīdzinājumā ar cenu 2019.gada martā tā ir aptuveni divas reizes mazāka. Pateicoties dabasgāzes vairumtirgus cenu lejupslīdei samazinājās arī cenas mazumtirgū. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem šogad 1. ceturksnī vidējā svērtā dabasgāzes cena mājsaimniecībām samazinājās līdz 16,76 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem līdz 19,17 EUR/MWh. Salīdzinot ar 2019.gada 1. ceturksni, cena mājsaimniecībām ir par 40,63% zemāka, bet juridiskajiem lietotājiem par 26,24%.

Sagaidāms, ka mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem šogad 2. pusgadā tarifs būs par 6,7% līdz 10,8% zemāks. Dabasgāzes iegādes cenas galvenokārt ir piesaistītas cenu izmaiņām Eiropas dabasgāzes tirdzniecības biržā, piemēram, Vācijas Gaspool, Nīderlandes TTF, Beļģijas ZTP. Straujais biržas cenu kritums sekmēja zemāko cenu līmenī pēdējo 10 gadu laikā, kas bija vērojams šogad aprīlī un maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lietuvas enerģētikas milzis Ignitis Grupė gatavs lielākajam IPO Baltijas fondu biržu vēsturē

Db.lv, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties lielākajam akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam Baltijā, Lietuvas enerģētikas uzņēmums AB "Ignitis Grupė" plāno Nasdaq Vilnius fondu biržā emitēt akcijas, kas atbilst 27,8% no uzņēmuma kapitāla. Ar šī uzņēmuma ienākšanu fondu biržā Baltijā, Latvijas iedzīvotājiem paveras jaunas ieguldījumu iespējas.

"Ar šo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu "Ignitis Grupė" pāršķir jaunu lapaspusi Baltijas kapitāla tirgus vēsturē. Uzņēmuma akciju kotēšana biržā ir lielākais šāda veida darījums visās Baltijas valstīs un šādi darījumi iedod jaunu grūdienu visa kapitāla tirgus attīstībai," komentē "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Uzņēmuma akciju sākotnējais publiskais piedāvājums paredz lielāko akciju daļu paturēt Lietuvas valsts īpašumā, ļaujot privātajiem investoriem iegādāties nedaudz mazāk par trešdaļu uzņēmuma. Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: norāda: "Šī uzņēmuma piemērs skaidri parāda kapitāla tirgus lomu uzņēmumu attīstības finansēšanā un to, ka kapitāla piesaiste biržā ir piemērota arī stratēģiskiem uzņēmumiem – to ir iespējams izdarīt, valstij paturot kontrolpaketi, dodot valsts iedzīvotājiem iespēju ieguldīt savus uzkrājumus uzņēmuma akcijās ar skaidru dividenžu politiku, tādā veidā vairojot savu nākotnes labklājību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru