Nesen darbu uzsākušais Rimi Salaspilī ir pirmais tirdzniecības centrs, kura darbības nodrošināšanā izmantoti saules kolektori, informē t/c pārstāvji.

Pašlaik tas ir arī vienīgais t/c, kura darbības nodrošināšanai un ūdens sildīšanai izmanto saules enerģiju.

Kopumā uz Rimi jumta 72 kvadrātmetru platībā uzstādīti saules kolektori ar kopējo jaudu 50 kilovati (kW). Saules kolektori rada iespēju par 50% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai.

Tirdzniecības centra kopējā platība ir 3700 kvadrātmetri, un no saules iegūtā enerģija tiks izmantota siltā ūdens sagatavošanai vasaras periodā, bet pavasarī un rudenī - ūdens priekšpiesildīšanai, tādējādi ievērojami samazinot tradicionālo energoresursu patēriņu, norāda SIA Zaļās vides serviss pārstāvis Uģis Bērziņš.

Babītes novada privātā sākumskola Vinnijs savu ikdienas tēriņu mazināšanai izmanto atjaunojamos energoresursus – saules enerģiju.

Uz sākumskolas jumta uzstādīti saules kolektori 28 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 20 kW, kas nodrošinās iespēju par 60% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai, un saules baterijas (PV paneļi) 16 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 2,3 kW ikdienas elektrības tēriņu samazināšanai.

Saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas darbus veica SIA Zaļās vides serviss, izmantojot Latvijā ražotos saules kolektorus SelSol un Lietuvā ražotās saules baterijas Solet. Projekts īstenots izmantojot, KPFI projekta līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas bijušas 19 tūkstošu latu apmērā.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Neatkarība – šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. «Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi – zemes un saules siltums,» laikrakstam Diena atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.

Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst – privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 17. septembrī, atbalstīja jaunu saistošo noteikumu projektu par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli. Saistošie noteikumi ir aktualizēti, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī datus par piesārņojošo vielu - slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10 gada vidējo koncentrāciju gaisā, informē Rīgas dome.

Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un citām telpām, lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā.

Rīgas teritorija ir sadalīta trīs zonās. I zonā piesārņojošo vielu - NO2 un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normatīvu un ir lielāka par 40 µg/m3, tāpēc šajā zonā ir aizliegts no jauna būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas. Pieļaujama ir centralizēta siltumapgāde apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei vai autonomi siltumapgādes veidi bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas un saules kolektori). Esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā, kas izdala daļiņas PM10, maiņa uz gāzveida kurināmo.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par 10 miljoniem eiro palielina finansējumu atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī precizē konkursa nosacījumus, informē VARAM.

Valdība 26.aprīlī apstiprināja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts AER" nolikums".

Grozījumi paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu, nosakot to 30 miljonu eiro apmērā, kā arī precizē atsevišķus konkursa nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka pašlaik vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese par atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Latvijas Vides investīciju fondā nepilnu divu mēnešu laikā iesniegti jau 119 pieteikumi.

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

«Projekts ir svarīgs tāpēc, ka mēs iegūstam enerģiju no saules, kas ir bezmaksas energoresurss, kā arī ilgtspējīgs,» skaidro SIA «Salaspils Siltums» energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova.

SIA «Salaspils Siltums» izveidotais saules kolektoru lauks ir vērienīgs siltumapgādes un energoefektivitātes projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

1720 saules kolektori, 8000 m3 liela akumulācijas tvertne un 3MW šķeldas katlu māja ļaus siltumapgādes uzņēmumam ražot siltumenerģiju 90% apmērā, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par «Salaspils Siltums» īstenoto «Saules» projektu.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Šis arhitektūrā ir bijis fenomenāls gads – uzceltas un projektēt sāktas daudzas interesantas ēkas ar inovācijām un neierastu dizainu.

Šogad Maskavas Mercury Tower «atņēmis» Eiropas augstākā debesskrāpja godu Londonā uzceltajam Shard, kas tika atklāts šā gada jūlijā. Savukārt Ņujorkas Freedom Tower drīzumā kļūs par augstāko celtni Ziemeļamerikā. Singapūra īsteno iespaidīgu projektu, kura rezultātā valsts plāno kļūt par «pilsētu dārzā» atklājot Līča dārzus (Gardens by the Bay), kuros kokiem līdzīgas celtnes izmanto saules enerģiju, lai nodrošinātu apgaismojumu un uzkrāj lietusūdeni, kas tālāk tiks izmantots strūklakām un augu laistīšanas sistēmām. Tikmēr Maiami Marlins parkā (Marlins Park) inovatīvi pārveido sporta stadionu, apkopojis Business Insider.

Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā atklāts jauns energoefektīvs sporta komplekss, kas tapis pēc skolas izstrādātā projekta uzvaras atklātā projektu konkursā Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība, informē skolas pārstāvji.

Jaunās sporta celtnes būvniecība un iekārtošana finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta palīdzību.

Kopējās projekta izmaksas ir 1,086 miljoni eiro.

«Mēs esam uzbūvējuši vienu no retajām celtnēm valstī, kas pilnībā atbilst „zaļajai domāšanai un ir ārkārtīgi energoefektīva,» būvi raksturo Ādažu Brīvās Valdorfa skolas valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone, piebilstot, ka gan apkures sistēmas, gan ventilācija, gan tehnoloģiskie risinājumi jaunajā būvē ir inovatīvi un atbilst visaugstākajām prasībām: «Speciālisti sapratīs, ko nozīmē rādītājs, ka sporta kompleksa kopējais energopatēriņš apkurināmās telpās ir tikai 14,03 kW/m2. Nespeciālistiem vien pateikšu, ka tas ir ļoti labs, tātad īpaši zems rādītājs,» uzsver Kerola Dāvidsone.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Vecumnieku pagasta «Uzkalnos» sestdien, 26. jūlijā, spītējot karstumam, ap 15 cilvēku meistara Ojāra Skujiņa vadībā mācījās likt dēlīšu jumtu.

Nodarbība bija daļa no Vecumnieku iedzīvotāju Gabrielas un Mariannas Lipņicku vadītā projekta «Latvijas autentiskās māju celtnes». Tā mērķis ir «Uzkalnos» – 8 ha īpašumā skaistā vietā pie Taļķes upītes – izveidot ekociematu ar mājām no dabiskiem materiāliem un zaļiem enerģijas ieguves veidiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Vēlamies te izveidot vietu, kur cilvēki var uzzināt un pārbaudīt, kā būvējama un kāda ir dzīvošana koka, salmu, kaņepju vai cita dabiska materiāla mājā,» stāstījusi Marianna. Kopā ar Gabrielu viņas izveidojušas biedrību «Bioville», kuras projekts saņēmis atbalstu no Kultūrkapitāla fonda.

Vairāk nekā 1000 arhitektūras un dizaina projektu no 100 valstīm konkurencē Latvijas autoru OutofBox architecture un lolot design radītais un realizētais privātmājas projekts VILLA A ir iekļuvis prestižā starptautiskā arhitektūras un dizaina konkursa Architizer A+Awards finālā. Mūsu arhitektu un dizaineru radīto projektu žūrija ierindojusi piecu labāko darbu vidū kategorijā Dzīvojamās ēkas interjera dizains, bet uzvarētājs tiks noskaidrots publiskā interneta balsojumā.

Ikgadējā konkursa Architizer A+Awards finālisti un uzvarētāji tiek atzīti par gada ietekmīgākajiem vizionāriem nozarē, kas rada un virza visas pasaules dizaina un arhitektūras tendences. Konkursa balvas finālistus katru gadu izvēlas starptautiska respektabla žūrija, kas sastāv no 300 nozares pazīstamākajiem profesionāļiem. Pieteiktie darbi tiek nominēti 90+ dažādās kategorijās dizainā un arhitektūrā.

Brīvdienu māja VILLA A radīta, maksimāli respektējot unikālo Gaujas senlejas reljefu. Līmeņu starpība ļāvusi stāvajā upes nogāzē izvietot apjomu, kurš no katra skatu punkta rada atšķirīgu ēkas tēlu. Pret ielu pavērstā fasāde redzama vien pusotra stāva augstumā, ir maksimāli noslēgta un respektē klienta vēlmi pēc privātuma. Tikmēr dienvidu fasāde, kas slejās trīs stāvu augstumā, caur plašajiem stiklojumiem ļauj nolasīt ikkatru ēkas funkciju.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Latvijas autoru lolot design un OutofBox architecture radītais privātmājas projekts VILLA A ir starptautiskā arhitektūras un dizaina konkursa Architizer A+Awards uzvarētājs publiskajā balsojumā kategorijā Dzīvojamās ēkas interjera dizains. Konkursa uzvarētāju apbalvošana notiks šā gada 11. maijā Ņujorkā (ASV), un tajā piedalīsies projekta dizainere Santa Meikulāne.

Projekta arhitekts ir Pēteris Bajārs.

Starptautiskajā arhitektūras un dizaina konkursā Architizer A+Awards 90+ kategorijās tika vērtēti 1000 dažādi arhitektūras un dizaina projekti no 100 valstīm. Mūsu arhitektu un dizaineru radīto projektu konkursa žūrija ierindoja piecu labāko darbu vidū kategorijā Dzīvojamās ēkas interjera dizains, bet uzvaru Latvijas projektam nodrošināja cilvēku balsojums. No pieciem kategorijā nominētajiem projektiem VILLA A ir saņēmusi lielāko balsu skaitu, kurā lielu artavu deva pašmāju balsotāji.

Architizer ir viena no pasaulē lielākajām arhitektūras un dizaina projektu datu bāzēm internetā.

Amerikas Arhitektūras balva tiek pasniegta 41 kategorijā un ir viens no prominentākajiem konkursiem nozarē, kurā uzvarētājus izvēlas pieredzējusi žūrija vairāk nekā 30 cilvēku sastāvā. Balva radīta, lai atklātu un pasaulei parādītu talantīgākos arhitektus un interjera dizainerus - vizionārus, un viņu darbus.

Šogad Amerikas Arhitektūras balvu ieguvusi arī Latvijas dizainere Santa Meikulāne par privātmājai «VILLA A» veidoto interjeru.

Projekta autori ir «OutofBox architecture» arhitekti Pēteris Bajārs un Toms Loris, bet mājas interjeru veidojušas «lolot design» dizaineres Santa Meikulāne un Zane Kubiloviča.

S. Meikulānes veidotais interjera dizains uzvarējis kategorijā «Mājas interjers».

Projekta autori jau 11. maijā Ņujorkā saņēma starptautiskā arhitektūras un dizaina konkursa «Architizer A+Awards» balvu par uzvaru publiskajā balsojumā kategorijā «Dzīvojamās ēkas interjera dizains».

Brīvdienu māja VILLA A radīta, maksimāli respektējot Gaujas senlejas reljefu. Līmeņu starpība ļāvusi stāvajā upes nogāzē izvietot apjomu, kurš no katra skatu punkta rada atšķirīgu ēkas tēlu. Pret ielu pavērstā fasāde redzama vien pusotra stāva augstumā, ir maksimāli noslēgta un respektē klienta vēlmi pēc privātuma. Tikmēr dienvidu fasāde, kas slejas trīs stāvu augstumā, caur plašajiem stiklojumiem ļauj nolasīt ikkatru ēkas funkciju.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Valmierā atklājusi jaunu ēstuvi. Tās izveidē Somijas uzņēmums investējis 1,3 miljonus eiro.

Šis ir otrs Hesburger restorāns, kas atvērts Valmierā, un tas atrodas Rīgas ielā 63. Pirmais tika atklāts 2009. gadā tirdzniecības centra Valleta telpās. Jaunās Hesburger ēstuves izveidošana radījusi 14 darbavietas, informē Hesburger pārstāvji.

Uz Valmieras otrā Hesburger restorāna jumta ir uzstādīti saules kolektori - iekštelpu apsildīšanai un karstā ūdens nodrošināšanai. Tāpat restorāna ēka aprīkota ar zemes siltumsūkņiem, kas nodrošina ēku ar zemes enerģijas siltumu.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Hesburger, ieguldot 1,4 miljonus eiro, atvēra pirmo Hesburger ēstuvi Rēzeknē.

Attīstības finanšu institūcija «ALTUM» un energoservisa kompānija «RCG Lighthouse» noslēgušas sadarbības līgumu par «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» energoefektivitātes projektu finansēšanu 1 miljona eiro apmērā.

Finansējums uzņēmumam «RCG Lighthouse» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no «ALTUM» «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta energoservisa kompāniju «ESKO» īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. «RCG Lighthouse» finansējumu plāno izmantot, lai straujāk izvērstu «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu uzņēmumos Baltijas valstīs.

«RCG Lighthouse» specializējas LED (gaismu izstarojošo diožu) apgaismojuma sistēmu ieviešanā privātajā sektorā, kā arī plāno uzsākt «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu arī valsts un pašvaldību segmentā. Uzņēmums līdz šim ir realizējis apgaismojuma energoefektivitātes projektus vairāk nekā 130 dažāda lieluma objektos.

Privāta vidusskola Patnis, kas Latvijā darbojas jau 30. gadu, investējot nepilnu pusmiljonu eiro pirmajā būvniecības kārtā, paplašina savu darbību, uzsākot jaunas ēkas būvniecību.

13. jūnijā ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula. Jaunā ēka tiks veidota, integrējot ilgtspējīgus risinājumus gan komunikācijās, gan iekštelpu interjerā. Projektu realizē arhitektu birojs “ar.4”, ko vada arhitekts Andris Vītols, projekta arhitekte - Ieva Spriņģe.

Būvniecība plānota divās kārtās – pirmā kārta tiks uzsākta šajā vasarā un plānots, ka nākamā mācību gada pēdējo zvanu skolēni varēs sagaidīt jau jaunajā ēkā. Katrā no kārtām plānots izbūvēt aptuveni 300 kvadrātmetru platību. Izmantojot koka konstrukcijas, ventilāciju ar rekuperāciju, kā arī apkures sistēmu ar siltumsūkni, tiks nodrošināta gan samazināta CO2 pēda, gan iespēja skolēniem uzturēties labi ventilētās telpās visa mācību gada garumā, kas pozitīvi ietekmes koncentrēšanās spējas un samazinās vīrusu izplatības riskus.

Uzņēmums Renesco, kas Latvijā jau sešus gadus veic daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovāciju pēc ESKO modeļa, apstiprināts Energy Globe balvai par ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Renesco realizētais padomju laiku daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda renovācijas projekts atzīts kā labākais nacionālais ilgtspējas projekts vairāk nekā 1000 pieteikumu konkurencē no 165 valstīm. Energy Globe balvu Austrijas vēstniecība oficiāli pasniegs uzņēmuma Renesco valdes priekšsēdētājam Raivo Damkevicam jūlija sākumā.

Energy Globe ir globāla bezpeļņas organizācija, kas 30 gadus apkopo pasaules labāko praksi ekonomiskā resursu izmantošanā un veiksmīgākās iniciatīvas atjaunojamās enerģijas jomā.

Energy Globe Award žūrijas vērtējumā par Latvijas projektu minēts, ka līdz 40% pasaules enerģijas tiek patērēta ēku uzturēšanai. It īpaši būtisku ieguvumu renovācija sniedz novecojušām ēkām. Šī gada Energy Globe nacionālās balvas ieguvējs – Latvijas energoservisa uzņēmums, apliecina, ka milzīgu enerģijas ietaupījumu var panākt, vienlaicīgi uzlabojot klimatiskos apstākļus ēku iekštelpās. Turklāt tādi būvniecības resursi kā siltumsūkņi ražo tīru un atjaunojamu enerģiju un novērš CO2 izmešu veidošanos.

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.