Enerģētika

Elektroenerģijas cenu kāpums skars arī siltumsūkņu īpašniekus

Jānis Rancāns, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas cenu kāpums varētu skart arī siltumsūkņu īpašniekus, prognozē nozares pārstāvji. Siltumsūkņu sistēmas šobrīd ir uzstādītas aptuveni 700 mājsaimniecībās, kā arī vairākās sabiedriskajās ēkās, kur līdz ar to par gaisa temperatūru rūpējas saule un zemes siltums.

Uzņēmuma SIA Saules kolektors tehniskais direktors Dainis Millersons norāda, ka tradicionāli par vienu no efektīvākajām alternatīvās apkures sistēmām Latvijā tiek uzskatīti siltumsūkņi. Tie enerģijas ražošanā paņem akumulēto saules enerģiju no apkārtējās vides (zemes, ūdens krātuvēm, dziļurbuma zondēm vai gaisa) un izmanto to ēku apkurei, kā arī patēriņa ūdens sildīšanai.

Tomēr eksperts atzīst, ka arī siltumsūkņiem ir savas būtiskas nepilnības, kuras to īpašnieki sevišķi izteikti izjutuši tieši šoziem. D. Millersons skaidro, ka, ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, siltumsūkņa efektivitāte ievērojami samazinās – vairāk tiek patērēta elektroenerģija un papildus jāizmanto arī citi apkures veidi. Šogad tam pievienosies jauna problēma – gaidāmais elektroenerģijas cenu kāpums.

«Gadījumā, ja Latvijas elektroenerģijas tirgus šoruden tiks atvērts konkurencei, diez vai tas ļaus izsargāties no elektrības cenu pieauguma. Turklāt, ja pastāvēs līdzšinējais valsts atbalsts tā dēvētās «zaļās elektrības» ražotājiem, tad tuvāko septiņu gadu laikā paredzams, ka maksa par elektrību varētu pieaugt pat par 63%, kas neapšaubāmi ietekmēs arī katra atsevišķā siltumsūkņa ekspluatācijas izmaksas,» uzsver D. Millersons.

Šāda situācija nozīmē to, ka, kāpjot elektroenerģijas cenai, siltumsūkņu sistēmas var izrādīties ne tik izdevīgas un efektīvas, kā cerējuši to īpašnieki. Eksperts norāda, ka efektivitāti var saglabāt, piemēram, zemes siltumsūkņu apkures sistēmu papildinot ar saules kolektoru iekārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Salaspilī uzcelts pirmais tirdzniecības centrs Latvijā ar saules kolektoriem

Gunta Kursiša, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen darbu uzsākušais Rimi Salaspilī ir pirmais tirdzniecības centrs, kura darbības nodrošināšanā izmantoti saules kolektori, informē t/c pārstāvji.

Pašlaik tas ir arī vienīgais t/c, kura darbības nodrošināšanai un ūdens sildīšanai izmanto saules enerģiju.

Kopumā uz Rimi jumta 72 kvadrātmetru platībā uzstādīti saules kolektori ar kopējo jaudu 50 kilovati (kW). Saules kolektori rada iespēju par 50% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai.

Tirdzniecības centra kopējā platība ir 3700 kvadrātmetri, un no saules iegūtā enerģija tiks izmantota siltā ūdens sagatavošanai vasaras periodā, bet pavasarī un rudenī - ūdens priekšpiesildīšanai, tādējādi ievērojami samazinot tradicionālo energoresursu patēriņu, norāda SIA Zaļās vides serviss pārstāvis Uģis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Privāta sākumskola Babītes novadā ikdienas tēriņus mazinās ar saules enerģiju

Dienas Bizness, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Babītes novada privātā sākumskola Vinnijs savu ikdienas tēriņu mazināšanai izmanto atjaunojamos energoresursus – saules enerģiju.

Uz sākumskolas jumta uzstādīti saules kolektori 28 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 20 kW, kas nodrošinās iespēju par 60% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai, un saules baterijas (PV paneļi) 16 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 2,3 kW ikdienas elektrības tēriņu samazināšanai.

Saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas darbus veica SIA Zaļās vides serviss, izmantojot Latvijā ražotos saules kolektorus SelSol un Lietuvā ražotās saules baterijas Solet. Projekts īstenots izmantojot, KPFI projekta līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas bijušas 19 tūkstošu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju

Dienas Bizness, 02.11.2015

Uz Dabas izglītības centra jumta uzstādīti vakuuma saules kolektori. Vakuuma kolektors ir atdalīts no apkārtējās vides ar vakuuma telpu, kas ļauj gandrīz pilnībā novērst siltuma zudumus apkārtējā vidē.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarība – šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. «Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi – zemes un saules siltums,» laikrakstam Diena atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.

Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst – privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagatavoti jauni noteikumi par siltumapgādes veida izvēli

Dienas Bizness, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 17. septembrī, atbalstīja jaunu saistošo noteikumu projektu par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli. Saistošie noteikumi ir aktualizēti, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī datus par piesārņojošo vielu - slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10 gada vidējo koncentrāciju gaisā, informē Rīgas dome.

Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un citām telpām, lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā.

Rīgas teritorija ir sadalīta trīs zonās. I zonā piesārņojošo vielu - NO2 un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normatīvu un ir lielāka par 40 µg/m3, tāpēc šajā zonā ir aizliegts no jauna būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas. Pieļaujama ir centralizēta siltumapgāde apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei vai autonomi siltumapgādes veidi bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas un saules kolektori). Esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā, kas izdala daļiņas PM10, maiņa uz gāzveida kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Projekts ir svarīgs tāpēc, ka mēs iegūstam enerģiju no saules, kas ir bezmaksas energoresurss, kā arī ilgtspējīgs,» skaidro SIA «Salaspils Siltums» energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova.

SIA «Salaspils Siltums» izveidotais saules kolektoru lauks ir vērienīgs siltumapgādes un energoefektivitātes projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

1720 saules kolektori, 8000 m3 liela akumulācijas tvertne un 3MW šķeldas katlu māja ļaus siltumapgādes uzņēmumam ražot siltumenerģiju 90% apmērā, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par «Salaspils Siltums» īstenoto «Saules» projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

25 interesantākās nesen uzceltās ēkas pasaulē

Gunta Kursiša, 15.11.2012

Absolute Towers Toronto, Kanādā. Celtne ieguvusi iesauku Merlina Monro tās vijīgo formu dēļ

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis arhitektūrā ir bijis fenomenāls gads – uzceltas un projektēt sāktas daudzas interesantas ēkas ar inovācijām un neierastu dizainu.

Šogad Maskavas Mercury Tower «atņēmis» Eiropas augstākā debesskrāpja godu Londonā uzceltajam Shard, kas tika atklāts šā gada jūlijā. Savukārt Ņujorkas Freedom Tower drīzumā kļūs par augstāko celtni Ziemeļamerikā. Singapūra īsteno iespaidīgu projektu, kura rezultātā valsts plāno kļūt par «pilsētu dārzā» atklājot Līča dārzus (Gardens by the Bay), kuros kokiem līdzīgas celtnes izmanto saules enerģiju, lai nodrošinātu apgaismojumu un uzkrāj lietusūdeni, kas tālāk tiks izmantots strūklakām un augu laistīšanas sistēmām. Tikmēr Maiami Marlins parkā (Marlins Park) inovatīvi pārveido sporta stadionu, apkopojis Business Insider.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot energoefektivitātes projektu, uz Jaunmārupes pamatskolas jumta uzstādīti gan saules kolektori, gan saules baterijas, kas paredzētas siltā ūdens un elektroenerģijas ražošanai.

Mārupes novada domes izpilddirektors Kristaps Ločs atklāj, ka īstenotais energoefektivitātes projekts ļauj ietaupīt aptuveni 6000 eiro gadā.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par Jaunmārupes pamatskolas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vecumniekos top ekociemata pirmā ēka

Dienas Bizness, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumnieku pagasta «Uzkalnos» sestdien, 26. jūlijā, spītējot karstumam, ap 15 cilvēku meistara Ojāra Skujiņa vadībā mācījās likt dēlīšu jumtu.

Nodarbība bija daļa no Vecumnieku iedzīvotāju Gabrielas un Mariannas Lipņicku vadītā projekta «Latvijas autentiskās māju celtnes». Tā mērķis ir «Uzkalnos» – 8 ha īpašumā skaistā vietā pie Taļķes upītes – izveidot ekociematu ar mājām no dabiskiem materiāliem un zaļiem enerģijas ieguves veidiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Vēlamies te izveidot vietu, kur cilvēki var uzzināt un pārbaudīt, kā būvējama un kāda ir dzīvošana koka, salmu, kaņepju vai cita dabiska materiāla mājā,» stāstījusi Marianna. Kopā ar Gabrielu viņas izveidojušas biedrību «Bioville», kuras projekts saņēmis atbalstu no Kultūrkapitāla fonda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta galerija - Latvijas autoru radītais privātmājas projekts iekļūst starptautiska konkursa finālā

Lelde Petrāne, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 1000 arhitektūras un dizaina projektu no 100 valstīm konkurencē Latvijas autoru OutofBox architecture un lolot design radītais un realizētais privātmājas projekts VILLA A ir iekļuvis prestižā starptautiskā arhitektūras un dizaina konkursa Architizer A+Awards finālā. Mūsu arhitektu un dizaineru radīto projektu žūrija ierindojusi piecu labāko darbu vidū kategorijā Dzīvojamās ēkas interjera dizains, bet uzvarētājs tiks noskaidrots publiskā interneta balsojumā.

Ikgadējā konkursa Architizer A+Awards finālisti un uzvarētāji tiek atzīti par gada ietekmīgākajiem vizionāriem nozarē, kas rada un virza visas pasaules dizaina un arhitektūras tendences. Konkursa balvas finālistus katru gadu izvēlas starptautiska respektabla žūrija, kas sastāv no 300 nozares pazīstamākajiem profesionāļiem. Pieteiktie darbi tiek nominēti 90+ dažādās kategorijās dizainā un arhitektūrā.

Brīvdienu māja VILLA A radīta, maksimāli respektējot unikālo Gaujas senlejas reljefu. Līmeņu starpība ļāvusi stāvajā upes nogāzē izvietot apjomu, kurš no katra skatu punkta rada atšķirīgu ēkas tēlu. Pret ielu pavērstā fasāde redzama vien pusotra stāva augstumā, ir maksimāli noslēgta un respektē klienta vēlmi pēc privātuma. Tikmēr dienvidu fasāde, kas slejās trīs stāvu augstumā, caur plašajiem stiklojumiem ļauj nolasīt ikkatru ēkas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas autoru radītais privātmājas projekts uzvar starptautiskā konkursā

Lelde Petrāne, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autoru lolot design un OutofBox architecture radītais privātmājas projekts VILLA A ir starptautiskā arhitektūras un dizaina konkursa Architizer A+Awards uzvarētājs publiskajā balsojumā kategorijā Dzīvojamās ēkas interjera dizains. Konkursa uzvarētāju apbalvošana notiks šā gada 11. maijā Ņujorkā (ASV), un tajā piedalīsies projekta dizainere Santa Meikulāne.

Projekta arhitekts ir Pēteris Bajārs.

Starptautiskajā arhitektūras un dizaina konkursā Architizer A+Awards 90+ kategorijās tika vērtēti 1000 dažādi arhitektūras un dizaina projekti no 100 valstīm. Mūsu arhitektu un dizaineru radīto projektu konkursa žūrija ierindoja piecu labāko darbu vidū kategorijā Dzīvojamās ēkas interjera dizains, bet uzvaru Latvijas projektam nodrošināja cilvēku balsojums. No pieciem kategorijā nominētajiem projektiem VILLA A ir saņēmusi lielāko balsu skaitu, kurā lielu artavu deva pašmāju balsotāji.

Architizer ir viena no pasaulē lielākajām arhitektūras un dizaina projektu datu bāzēm internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas dizainere ieguvusi Amerikas Arhitektūras balvu

Lelde Petrāne, 11.10.2017

VILLA A

Latvija

Darba autors: lolot design


Tālāk galerijā - VILLA A fotogrāfijas un citi labākie darbi šajā kategorijā

Avots: architectureprize.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Arhitektūras balva tiek pasniegta 41 kategorijā un ir viens no prominentākajiem konkursiem nozarē, kurā uzvarētājus izvēlas pieredzējusi žūrija vairāk nekā 30 cilvēku sastāvā. Balva radīta, lai atklātu un pasaulei parādītu talantīgākos arhitektus un interjera dizainerus - vizionārus, un viņu darbus.

Šogad Amerikas Arhitektūras balvu ieguvusi arī Latvijas dizainere Santa Meikulāne par privātmājai «VILLA A» veidoto interjeru.

Projekta autori ir «OutofBox architecture» arhitekti Pēteris Bajārs un Toms Loris, bet mājas interjeru veidojušas «lolot design» dizaineres Santa Meikulāne un Zane Kubiloviča.

S. Meikulānes veidotais interjera dizains uzvarējis kategorijā «Mājas interjers».

Projekta autori jau 11. maijā Ņujorkā saņēma starptautiskā arhitektūras un dizaina konkursa «Architizer A+Awards» balvu par uzvaru publiskajā balsojumā kategorijā «Dzīvojamās ēkas interjera dizains».

Brīvdienu māja VILLA A radīta, maksimāli respektējot Gaujas senlejas reljefu. Līmeņu starpība ļāvusi stāvajā upes nogāzē izvietot apjomu, kurš no katra skatu punkta rada atšķirīgu ēkas tēlu. Pret ielu pavērstā fasāde redzama vien pusotra stāva augstumā, ir maksimāli noslēgta un respektē klienta vēlmi pēc privātuma. Tikmēr dienvidu fasāde, kas slejas trīs stāvu augstumā, caur plašajiem stiklojumiem ļauj nolasīt ikkatru ēkas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hesbuger investējis 1,3 miljonus jaunā restorānā

Gunta Kursiša, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Valmierā atklājusi jaunu ēstuvi. Tās izveidē Somijas uzņēmums investējis 1,3 miljonus eiro.

Šis ir otrs Hesburger restorāns, kas atvērts Valmierā, un tas atrodas Rīgas ielā 63. Pirmais tika atklāts 2009. gadā tirdzniecības centra Valleta telpās. Jaunās Hesburger ēstuves izveidošana radījusi 14 darbavietas, informē Hesburger pārstāvji.

Uz Valmieras otrā Hesburger restorāna jumta ir uzstādīti saules kolektori - iekštelpu apsildīšanai un karstā ūdens nodrošināšanai. Tāpat restorāna ēka aprīkota ar zemes siltumsūkņiem, kas nodrošina ēku ar zemes enerģijas siltumu.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Hesburger, ieguldot 1,4 miljonus eiro, atvēra pirmo Hesburger ēstuvi Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM «zaļo» obligāciju pirmais miljons tiek RCG Lighthouse

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

No kreisās puses Reinis Bērziņš, «ALTUM» CEO un no labās puses Kaspars Osis, «RCG Lighthouse» CEO un Co-Founder.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija «ALTUM» un energoservisa kompānija «RCG Lighthouse» noslēgušas sadarbības līgumu par «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» energoefektivitātes projektu finansēšanu 1 miljona eiro apmērā.

Finansējums uzņēmumam «RCG Lighthouse» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no «ALTUM» «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta energoservisa kompāniju «ESKO» īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. «RCG Lighthouse» finansējumu plāno izmantot, lai straujāk izvērstu «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu uzņēmumos Baltijas valstīs.

«RCG Lighthouse» specializējas LED (gaismu izstarojošo diožu) apgaismojuma sistēmu ieviešanā privātajā sektorā, kā arī plāno uzsākt «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu arī valsts un pašvaldību segmentā. Uzņēmums līdz šim ir realizējis apgaismojuma energoefektivitātes projektus vairāk nekā 130 dažāda lieluma objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā par miljonu eiro izveidots energoefektīvs sporta komplekss

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā atklāts jauns energoefektīvs sporta komplekss, kas tapis pēc skolas izstrādātā projekta uzvaras atklātā projektu konkursā Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība, informē skolas pārstāvji.

Jaunās sporta celtnes būvniecība un iekārtošana finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta palīdzību.

Kopējās projekta izmaksas ir 1,086 miljoni eiro.

«Mēs esam uzbūvējuši vienu no retajām celtnēm valstī, kas pilnībā atbilst „zaļajai domāšanai un ir ārkārtīgi energoefektīva,» būvi raksturo Ādažu Brīvās Valdorfa skolas valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone, piebilstot, ka gan apkures sistēmas, gan ventilācija, gan tehnoloģiskie risinājumi jaunajā būvē ir inovatīvi un atbilst visaugstākajām prasībām: «Speciālisti sapratīs, ko nozīmē rādītājs, ka sporta kompleksa kopējais energopatēriņš apkurināmās telpās ir tikai 14,03 kW/m2. Nespeciālistiem vien pateikšu, ka tas ir ļoti labs, tātad īpaši zems rādītājs,» uzsver Kerola Dāvidsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikšķiles novada pašvaldība noslēdza līgumu ar būvniecības uzņēmumu Latvijas Energoceltnieks (LEC) par projekta Ikšķiles vidusskolas pārbūve īstenošanu, informē pašvaldības pārstāvji.

Kā informēja Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors Juris Rudens, noslēgtā līguma summa ir 4,174 miljoni eiro. Būvniecības projektu paredzēts realizēt līdz 2017.gada decembrim.

Ikšķiles vidusskolas pārbūves darbu ietvaros tiks uzcelta jauna piebūve ar 3 stāviem sākumskolai un pārplānotas esošās virtuves, ēdamzāles un ēdināšanas bloka palīgtelpas, paplašinot ēdamzāli. Savukārt vecajā skolas korpusā tiks veikta ventilācijas sistēmu un apkures sistēmu pārbūve, kā arī dienvidu fasādē nomainīti esošie logi pret energoefektīviem divkameru stikla pakešu logiem, tādējādi uzlabojot mikroklimatu telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika šobrīd stāv uz lielu pārmaiņu sliekšņa, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Latvenergo» galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš uzsvēra, ka tuvākajos 30 gados pasaules enerģijas patēriņš augs par vismaz 30% un tehnoloģijas mainīs nozarē strādājošo kompāniju biznesa modeli.

Nākotnē milzīgu iespaidu uz enerģētikas sektoru atstās trīs veidu tehnoloģiju attīstība - notiks elektroauto attīstība un būs jāveido milzīgi uzlādes tīkli; attīstīsies enerģijas uzkrājēji, siltumsūkņi mājokļu apkurei un ienāks mākslīgais intelekts, līdz ar to piedāvājumi būs jāpielāgo jaunām, netipiskām klientu grupām, uzskaita Ā. Žīgurs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nozīmīgi ir pieņemt pareizos investīciju lēmumus. Energosistēmas pamatlīdzekļi kalpo vismaz 50 gadus, līdz ar to, izdarot pareizos lēmumus, valsts var kļūt efektīva, bet pieņemot nepareizu lēmumu, tieši pretēji – neefektīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes Democentra zema energopatēriņa ēkas būvniecība izmaksās vairāk nekā 900 000 eiro

Dienas Bizness, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais pasaulē TDI uzlādējamais hibrīdauto ar quattro piedziņu Audi Q7 e-tron nonācis arī Latvijas tirgū. Audi Q7 e-tron standartaprīkojuma cena Latvijas tirgū ir, sākot no 82 700 EUR ar PVN.

Q7 modelis ir Premium klases lielizmēra SUV automobilis, kas, pateicoties litija jonu akumulatoram un dīzeļdzinējam, spēj nobraukt 1410 km, nodrošinot 48-50 g/km kombinēto CO2 izmešu daudzumu un mazāk nekā 2l/100km kombinēto degvielas patēriņu.

Tas spēj attīstīt ātrumu no 0 līdz 100 km/h 6,2 sekundēs, sasniedzot maksimālo ātrumu līdz 135 km/h tikai ar elektriskās jaudas palīdzību un līdz 230 km/h, iedarbinoties dīzeļdzinējam. V6 dīzeļdzinējs nodrošina 190 kW (258 ZS) jaudu un 600 Nm griezes momentu. Savukārt ar elektrisko motoru tiek nodrošināta 94 kW (127 ZS) jauda.

Audi Q7 e-tron quattro litija jonu akumulatoru var uzlādēt vairākos veidos. Ātrai uzlādei var izmantot īpašās ātrās uzlādes stacijas vai arī industriālās kontaktligzdas. Akumulatoru iespējams uzlādēt 2,5 stundās, izmantojot augstsprieguma jaudu, ka arī pieslēdzot to pie parastās sadzīves kontaktligzdas, bet jārēķinās ar to, ka pēdējais uzlādes veids prasīs 8 stundas. Pateicoties rekuperācijas procesam, akumulators daļēji uzlādējas arī braukšanas laikā. Papildu efektivitātes komponents ir standarta siltuma pārvaldības sistēma ar iebūvētu siltumsūkni, kas ļauj lieko siltumu no elektriskās piedziņas komponentiem novadīt uz auto salonu, tādējādi nodrošinot ātrāku salona sasilšanu un komfortablāku braukšanu, jo īpaši ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražoto Wasserkabel Baltic produktu testē Vjetnamā

Lelde Petrāne, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Dienas Bizness, 27.10.2015

Sargājot zivju resursus Salacas upē, pašvaldība realizē vairākus projektus. Šogad upē pirmoreiz tiks pavairoti nēģu mazuļi, savukārt maluzvejnieku notveršanai iegādāts termovizieris. Pašvaldības kārtībnieks Didzis Žibals maluzvejnieku aizturēšanas reidos piedalās kopš pērnā gada un atzīst, ka šī rūpala pārstāvji jau esot zināmi, bet termovizieris tos palīdzēs notvert.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvenergo eksperts: Elektroenerģijas patēriņam ir jāpieaug

Māris Balodis, AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz Dānijas piemēru, laikraksta Dienas Bizness 3.jūnija rakstā minēts, ka, pieaugot IKP, nav obligāti jāpieaug energoresursu patēriņam.

Dānijas IKP pieaugums ir sniegts grafikā un parāda vairākkārtīgu pieaugumu (un kritumu krīžu gados).

1980.gadā Dānijā primāro energoresursu (ieskaitot ogles, biomasu, elektrību utt utml) patēriņš bija 0.863 , maksimālais patēriņš bija 1996.gadā (0.979), bet 2011.gadā patēriņš bija 0.783 Peta BTu. Savukārt šīs valsts elektrības patēriņš ir pieaudzis no 21.959 TWh 1980.gadā līdz 33.562 TWh 2010.gadā (jeb pusotru reizi). Somijā (valsts, kas ir diezgan salīdzināma ar Dāniju) šajā periodā elektrības patēriņš pieauga apm. 2.3 reizes. Pieaugot iekšzemes kopproduktam (un mainoties citiem valsts attīstības rādītājiem), mainās enerģijas patēriņa struktūra, arvien vairāk palielinoties elektroenerģijas patēriņam. To nosaka šī enerģijas veida izmantošanas ērtums, pieejamība, ekoloģija utt. Elektrības patēriņš ir būtiski pieaudzis visās Eiropas valstīs, un turpina pieaugt. Visa šī informācija ir sameklējama bibliotēkās un internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru