Jaunākais izdevums

Ministru kabinets š.g. 15. novembra sēdē apstiprināja jaunu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai, kuras ietvaros būs pieejami 80 milj. eiro ne tikai elektrotīklu modernizācijai, bet arī ieguldījumiem tīklu infrastruktūrā, izveidojot jaunus pieslēgumus apdzīvotām vietām, kā arī pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un mikroģenerācijas iekārtām.

Programmas mērķis ir sekmēt atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu un izmantošanu kopējos elektrotīklos, elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75% 

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas...

Atbalsta saņēmēji programmas ietvaros būs AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls”.

Plānots, ka ar sniegto atbalstu AS “Augstsprieguma tīkls” izbūvēs un labiekārtos dispečeru un drošu datu centru, ieviesīs nepieciešamo informācijas tehnoloģijas infrastruktūru informācijas sistēmas kiberdrošības uzlabošanai, kā arī attīstīs tīklu vadības digitalizāciju, nodrošinot atjaunojamo energoresursu ražotāju darba režīmu plānošanu un vadību.

Savukārt AS “Sadales tīkls” programmas ietvaros plāno izstrādāt un ieviest nacionālo elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu un automatizēto viedās uzskaites sistēmu, kā arī īstenot elektrotīkla modernizāciju.

Tāpat plānots palielināt elektrības jaudas apdzīvotām vietām, kurām šobrīd ir novērojama brīvās jaudas nepietiekamība jauniem pieslēgumiem – piemēram, Rojā, Valdemārpilī, Ādažos, Mālpilī, Baldonē, Ropažos, Lapmežciemā, Jaunmārupē, Kalnciemā un Apē, kā arī izveidot vairāk kā 2000 sadales sistēmas pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtām un mikroģenerācijas iekārtām ar saules paneļiem.

Pēc Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.5.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” īstenošanas noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, projektus plānots īstenot līdz 2026. gadam.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Atveseļošanas fonda līdzekļi Latvijā jāinvestē līdz 2026. gada vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu

Db.lv, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīklu sinhronizācijai par 114 miljoniem eiro Latvijā uzstādīs trīs sinhronos kompensatorus

Db.lv, 05.10.2022

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" 2022.gada 5.oktobrī parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons" par trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu, ar kopējām izmaksām 114 miljoni eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu katrai valstij būs jāveic tīkla frekvences regulēšana, nodrošinot arī nepieciešamo sistēmas inerces apjomu sistēmas stabilitātei. Lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā, Latvijā tiks uzstādīti trīs sinhronie kompensatori.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" 2022.gada 5.oktobrī parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons" par trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu, ar kopējām izmaksām 114 miljoni eiro.

"Sinhronie kompensatori ir svarīga infrastruktūra Baltijas enerģētiskajai neatkarībai un tīkla darbības drošumam, stabilitātei. Šīs iekārtas nodrošinās nepieciešamo sistēmas inerci liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēguma gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek iedarbinātas citas rezerves, kas aizstāj zaudēto enerģijas avotu un atgriež kopējo sistēmu normālā darba režīmā", norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 21.oktobrī parakstīts jauns dzelzceļa projekta "Rail Baltica" finansēšanas līgums par vairāk nekā 353 miljoniem eiro, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Kopējais budžets līgumā ir 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni jeb maksimāli 85%, savukārt atlikušo finansējumu nodrošinās trīs Baltijas valstis.

Līgumu parakstīja CINEA, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija un "RB Rail".

Finansējuma līgums paredz atlikušo "Rail Baltica" pamattrases posmu projektēšanu Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%

Db.lv, 14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%, informē kompānijā.

Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu (kWh) patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apmērā.

Tarifa projekts pirmdien publicēts arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Jāņem vērā, ka pārvades un sadales pakalpojums klienta elektrības rēķinā veido nelielu daļu, tāpēc kopējais maksas par elektroenerģiju pieaugums būs daudz mazāks," pauž "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tāpat kompānijā min, ka tiks mainīta arī tarifa struktūra, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro

LETA, 11.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. līdz 2022.gadam Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Kā norāda ZM, lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Kopumā 1,2 miljardi eiro tika izmaksāti vairāk nekā 55 000 lauksaimnieku.

Vienlaikus vairāk nekā 700 miljoni eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā, kopumā valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarē četros gados pieaugot par 96,9 miljoniem eiro.

Tāpat izveidota atsevišķa atbalsta programma mazajiem lauksaimniekiem, kur kopumā no 2019. līdz 2022.gadam mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti 32,5 miljoni eiro, no tiem 11 miljoni eiro no valsts budžeta.

Savukārt kooperatīvu attīstībai četros gados valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta veidā izmaksāti aptuveni 12,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST tarifu pieaugums Sadales tīkla klientiem kopējo pārvades maksu divkāršos

Db.lv, LETA, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sadales tīkls plāno attīstīt vairāk nekā 2000 publisku elektroauto uzlādes punktu

Db.lv, 03.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām atbalstīs vairāk nekā 2000 publiski pieejamu elektroauto uzlādes punktu attīstību visā Latvijā, informē "Sadales tīkla" pārstāvji.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu, atvēlot kopumā piecus miljonus eiro uzlādes stacijām nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras izbūvēšanai.

Projekta mērķis ir līdz 2026.gada 31.maijam dažādās vietās Latvijā izveidot 2060 pieslēguma punktu publiskai elektrotransporta uzlādei. Paredzēts, ka infrastruktūru no kopējā elektrotīkla līdz uzskaites sadalnei projektēs un izbūvēs "Sadales tīkls", bet no sadalnes līdz uzlādes iekārtai, kā arī šo iekārtu uzstādīšanu nodrošinās sadarbības partneri.

Konkrētas uzlādes punktu atrašanās vietas būs zināmas pēc tam, kad ar partneriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Litgrid: Baltijas valstis līdz 2024.gada nogalei būs gatavas desinhronizācijai no Krievijas elektrotīkliem

LETA--BNS, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas infrastruktūra, kas nepieciešama Baltijas valstu un Polijas elektropārvades tīklu pārslēgšanai no Krievijas uz kontinentālās Eiropas frekvenču zonu, tiks pabeigta 2024.gada nogalē, tādēļ sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem bez papildu izdevumiem varētu veikt gadu agrāk par iepriekš plānoto, paziņojis Lietuvas valstij piederošā elektrības pārvades sistēmu operatora "Litgrid" stratēģijas vadītājs Ļutaurs Varanavičs.

Tomēr, kā viņš apgalvoja, pārejas termiņa pārcelšanu bremzē Igaunijas elektropārvades tīklu operatora "Elering" intereses trūkums.

Baltijas valstu desinhronizācija no elektroapgādes loka BRELL, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, pēc pašlaik spēkā esošās Polijas un Baltijas valstu vienošanās paredzēta līdz 2025.gada beigām, kad būs uzbūvēta pietiekama pārvades jauda.

"Tehniski aiziešana no Krievijas frekvences tīkla un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir iespējama, tēlaini izsakoties, kaut rīt. Piemēram, ja Krievija vienpusēji izlemtu nekavējoties atslēgt Baltijas valstu frekvenču zonas. Tas radītu zināmu nestabilitāti elektrības tirgū un radītu būtiskus izdevumus, tomēr mēs nepaliktu bez elektrības," Varanavičs sacīja Tallinā notikušajā Ziemeļvalstu Ministru padomes enerģētikas konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mīti un patiesība: cik gatavi "zaļā viļņa" uzņemšanai esam un cik gataviem mums jābūt?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".

Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.

Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaļiņingradas apgabals veiks elektroapgādes tīkla desinhronizācijas testu

LETA--BNS, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Kaļiņingradas apgabalā sestdien plānota elektrotīklu desinhronizācijas testēšana, kuras laikā apgabala elektroapgādes sistēma tiks atslēgta no Krievijas un Baltkrievijas frekvenču joslas.

Baltijas valstis tajā laikā joprojām būs saslēgtas ar Krievijas un Baltkrievijas frekvenču joslu, apliecināja Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatori "Elering" un "Litgrid".

Abu valstu kompānijas uzsver, ka tas būtiski neietekmēs Baltijas valstu tīklu stabilitāti, un kaimiņvalstis koordinē savu rīcību.

Baltijas valstu elektropārvades sistēmu operatoru rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija plāno 14 stundas ilgu atslēgumu. Sākotnēji desinhronizācijas tests bija plānots jūnijā, bet tika atcelts.

Līdz šim Kaļiņingradas apgabalā bijuši trīs desinhronizācijas testi - 2019.gadā tas ilga 72 stundas, 2020.gadā - astoņas stundas un arī pērn tas ilga astoņas stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot korporatīvās pārvaldības modeli, AS "CleanR Grupa" aktualizē arī savus līdzšinējos centienus ilgtspējas jomā, aizsākot jaunu pieeju ilgtspējas ziņošanai, informē uzņēmums.

Līdz gada beigām Grupa plāno iepazīstināt ar tuvāko gadu ilgtspējas stratēģiju, kas ilgtermiņā sniegs iespēju precīzāk mērīt Grupas vides, ekonomisko un sociālo ietekmi saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tostarp šogad tiek turpinātas stratēģiskas finanšu investīcijas videi draudzīgu risinājumu ieviešanā un attīstībā.

Jaunā ilgtspējas stratēģija sekmēs ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu visos Grupas uzņēmumos un palīdzēs integrēt ilgtspējas aspektus to iekšējos un ārējos procesos. AS "CleanR Grupa" ilgtspējas stratēģija būs saistoša visiem Grupas uzņēmumiem — sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR", industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR Verso", kas specializējas būvniecības atkritumu un otrreizēji pārstrādājamu resursu nozarē, telpu uzkopšanas uzņēmumam SIA "Vizii" un pilsētvides apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Vizii Urban".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas kapitāla tirgus mazais mērogs – iespējamais "glābiņš" finanšu tirgus nākotnei

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pašlaik pieejami vairs tikai 140 pilnībā pabeigti vidējās klases dzīvokļi, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati par oktobri.

Tas ir tieši divas reizes mazāk nekā šī gada jūnijā, kad pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 pilnībā pabeigti dzīvokļi vidējās klases segmentā. Tiesa, situāciju drīzumā varētu mainīt vairāku lielo projektu pabeigšana un jaunu pabeigtu mājokļu iepludināšana tirgū.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad jauno mājokļu iegādes darījumu temps pirmreizējā tirgū ir samazinājies, tas nav traucējis pēdējā ceturksnī būtiski samazināt arī piedāvājumu pilnībā pabeigto vidējās klases mājokļu segmentā. Ja vēl jūnijā pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 vidējās klases dzīvokļi, pašlaik tādu ir vairs tikai 140.

“Līdz šim 2022. gadā ekspluatācijā nodoti projekti, kuros lielākā daļa dzīvokļu pārdoti jau būvniecības stadijā. Tā kā tirgū valda pabeigtu jauno dzīvokļu trūkums, arī būvniecības laikā nepārdotie dzīvokļi ātri atrod jaunus saimniekus. Tādējādi pabeigto vidējās klases dzīvokļu skaits tirgū saglabājas neliels,” norāda “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru