Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" jeb "Flow" ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo "Oskaru", uzvarot kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma".

"Straume" bija nominēta arī kategorijā "Labākā ārvalstu filma", bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā "Oskaru" ieguva Brazīlijas filma "I’m Still Here".

Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

"Ceru, ka šī balva atvērs durvis neatkarīgajiem animācijas filmu veidotājiem visā pasaulē. Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz. Esam ļoti iedvesmoti un ceram drīz šeit atgriezties," sacīja Zilbalodis.

Sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc balvas saņemšanas viņš teica, ka ir ļoti pateicīgs un arī ļoti vēlas atgriezties mājās. "Ļoti ilgojos pēc Latvijas un nevaru sagaidīt, kad varēšu taisīt nākamo filmu," atklāja Zilablodis.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

30. oktobrī pirmizrādi piedzīvo producentu grupas HansaMedia dokumentālā filma Ešafots. Soda izrāde, kas meklē atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem - vai ļaunumu var uzveikt ar ļaunumu un vai atmaksa, lai cik pelnīta, var būt taisnīga?

Filma tapusi pēc skandalozā un ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa grāmatas Ešafots motīviem, taču, kā uzsver scenārija autors HansaMedia galvenais redaktors Ilmārs Latkovskis, tā nav grāmatas ekranizācija. Lai gan sižeta pamatā ir Ešafotā aprakstītā 1946. gada prāva Rīgā, kurā tiesāja un publiski pakāra septiņus vācu ģenerāļus, filma vairāk iedziļinās sociāli psiholoģiskā jautājumā par atmaksu, par atriebību - «to ļaunumu, kas pamostas no atmaksas alkas, mēs meklējam lielās vēsturiskās personībās un politiskos režīmos, bet pamatā tās lietas ir daudz cilvēcīgākas savā sākotnē un tad izaug mīti, tad izaug vēstures interpretācijas un tad ir attaisnojumi dažādām zvērīgām izrīcībām».

Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma "Straume" jeb "Flow" nominēta divām ASV Kinoakadēmijas "Oskars" balvām, tiešsaistes pasākumā paziņoja ASV Kinoakadēmija.

Zilbaloža animācijas filma sacentīsies par uzvaru kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma" un kategorijā "Labākā starptautiskā filma".

ASV Kinoakadēmijas balvu laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2.martā.

Režisors Gints Zilbalodis saka: "Pateicos ASV Kinoakadēmijai par atzinību! Sākot darbu pie šīs filmas, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka šis darbs nonāks līdz Oskara nominācijām, taču tagad tas ir noticis. Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība - Straume tapa neatlaidīga komandas darba rezultātā piecu gadu garumā. Vislielākais paldies tiem, kas mūsu komandu atbalstīja un turpina atbalstīt šajā ļoti intensīvajā ceļā no filmas veidošanas līdz izplatīšanai. Mēs esam īpaši aizkustināti par neticamo skatītāju atsaucību Latvijā, turklāt skatoties filmu tieši tā, kā mēs to bijām paredzējuši - uz lielā ekrāna. Ceru, ka filmas vēstījums turpinās uzrunāt skatītājus visā pasaulē, un Oskara nominācijas noteikti palīdzēs Straumei iegūt arvien jaunus skatītājus."

Losandželosas teātrī Kodak tika pasniegtas prestižās Oskara balvas. 81. ASV Kinoakadēmijas balvā triumfēja Graustu Miljonārs (Slumdog Millionaire), kas saņēma astoņus Oskarus, tai skaitā arī galveno Oskaru - gada labākā filma.

Par labāko aktieri galvenajā lomā tika nosaukts Šons Penns par Hārvija Milka lomu filmā Milk. Savukārt par labāko aktrisi galvenajā lomā tika nosaukta Keita Vinsleta par Hannas Šmitas lomu filmā The Reader.

Balvu kā labākais otrā plāna aktieris saņēma nelaiķis Hīts Ledžers par Džokera lomu Betmena filmā The Dark Knight, bet balvu kā labākā otrā plāna aktrise saņēma Penelope Krusa par lomu filmā Vicky, Christina, Barcelona.

Labākā filma - Slumdog Millionaire;

Labākais aktieris galvenajā lomā - Šons Penns (Milk);

Labākā aktrise galvenajā lomā- Keita Vinsleta (The Reader);

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Režisora Ginta Zilbaloža godalgotās animācijas filmas "Straumes" kases ieņēmumi pasaulē līdz 17.martam sasnieguši 36 miljonus ASV dolāru jeb vairāk nekā 33 miljonus eiro, liecina informācija kinoindustrijas izdevuma "Variety" interneta platformā.

Filmas "Straume", kuras izveides budžets bija 3,4 miljoni ASV dolāru jeb vairāk nekā 3 miljoni eiro, Ziemeļamerikā nopelnījusi 4,6 miljonus ASV dolāru jeb 4,5 miljonus eiro. Ziemeļamerikā filma "Straume" pirmizrādi piedzīvoja novembrī un to izplatīja apvienība "Sideshow" un "Janus Films".

Zilbaloža animācijas filma guvusi panākumus arī citos reģionos, piemēram, Meksikā "Straume" nopelnījusi aptuveni 6,7 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 6,1 miljonu eiro, Brazīlijā - vienu miljonu ASV dolāru jeb aptuveni 920 000 eiro.

Savukārt Argentīnā, Čīlē, Urugvajā un Paragvajā kopā nopelnīti 3,4 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 3,12 miljoni eiro, Latvijā - nepilni 2 miljoni eiro.

Golden Raspberry jeb Zelta aveni, kas ir pretpols Oskara apbalvojumam, nominācijā gada sliktākā filma saņēmusi komēdija The Love Guru, turklāt par sliktāko gada aktieri atzīts šīs pašas filmas galvenās lomas atveidotājs Maiks Maierss. Par gada sliktāko aktrisi atzīta Parisa Hiltone.

Par sliktāko filmu, kuras scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs ir arī iepriekšējo trīs krietni veiksmīgāko filmu Austin Powers scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs Maiks Maierss (Mike Mayers), atzīta komēdija The Love Guru. Un tā ir tikai viena avene M. Maiersa kontā, vēl vienu viņš saņēmis par sliktāko aktieri šajā pašā filmā, kā arī trešo par sliktāko scenāriju, arī šai pašai filmai.

Parisa Hiltone (Paris Hilton) saņēmusi kopumā trīs Zelta avenes: divas par sliktāko aktrisi un sliktāko pāri (kopā ar Džoelu Mūru (Joel Moore)) filmā The Hottie & the Nottie, kā arī par sliktāko otrā plāna aktrisi filmā Repo! The Genetic Opera.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

ASV kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā piecus Oskarus saņēmusi mēmā filma Mākslinieks (The Artist). Filma saņēmusi godalgas kā gada labākā filma, par labāko režisora darbu, labāko kostīmu dizainu, labāko mūziku un labāko galvenās lomas tēlotāju.

Mākslinieks ir pirmā mēmā filma, kas saņēmusi Oskaru kopš 1929. gada. Balvas saņēma filmas galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns un režisors Mišels Hazanavičs.

Labākās aktrises atzinību saņēmusi Merila Strīpa par Lielbritānijas premjeres Margaretes Tečeres atveidošanu filmā Dzelzs Lēdija (The Iron Lady).

Labākā otrā plāna aktiera atzinību saņēmis Kristofers Plamers, par veikumu filmā Beginners, bet par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Oktāvija Spensera, kura Oskaru saņēma par savu darbu filmā The Help.

Martina Skorsēzes 3D filma Hugo, kas iepriekš bija nominēta 11 kategorijām, ieguva piecus Oskarus tehniskajās kategorijās.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Pirms diviem gadiem klajā nāca filma Noslēpums (The Secret), kas nu jau ir kļuvusi par īstu sensāciju visā pasaulē. Pazīstami rakstnieki, TV šovu zvaigznes, žurnālisti, filozofi un pat zinātnieki apgalvo, ka tā palīdzējusi viņiem īstenot visas savas ieceres. Šī filma iemācot senu patiesību, kā izmantot cilvēka domu spēka potenciālu.

Ja izlasīsiet šo rakstu līdz galam, jūs uzzināsiet senu noslēpumu. Šis noslēpums pārvērtīs jūsu dzīvi un ļaus to veidot tieši tādu, kādu jūs to vēlaties. Vairāk naudas? Nekādu problēmu, atliks tikai nosaukt ciparu. Karjeras izaugsme? Vienīgā robeža ir debesis.

Vairāk romantikas vai pat pastāvīgs, uzticams un mīlošs dzīvesdraugs, pēc kā tik ļoti ilgojāties? Lūk, viņš jau rezervējis galdiņu restorānā pie rozēm un norasojuša 1995.gada Clos du Mesnil šampanieša pudeles.

Turklāt tas nav nekāds joks, lēts mārketinga triks vai Esmeraldas laimes amuleta piedāvājums. Tas ir noslēpums – zināšanas par spēcīgo dabas likums visā universā –, kuru jau kopš seniem laikiem glabāja pasaules izcilākie prāti un ietekmīgākās personības. Šo noslēpumu savā dzīvē pielietoja Platons, to zināja Ņūtons un pat Einšteins. Ar šī noslēpuma palīdzību pie varas tika un turējās lielākā daļa leģendāro pasaules valdnieku. Nav nekāds brīnums, ka viņi to glabāja visdziļākajā slepenībā – tieši tādēļ to arī sauc par Noslēpumu.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Par godu Latvijas dalībai Londonas Olimpiskajās spēlēs otrdien, 7. augustā, Ņujorkas debesskrāpja Empire State Building ziemeļu puse izgaismota Latvijas karoga krāsās, informē Latvijas Institūts.

Pārējās debesskrāpja puses otrdien izgaismotas Kolumbijas, Uzbekistānas un Etiopijas karogu krāsās.

Četras debesskrāpja puses par godu Londonas Olimpiskajām spēlēm to dalībvalstu karogu krāsās tiek izgaismotas no 26. jūlija.

Empire State Building ir viena no populārākajām biroju ēkām pasaulē. Tās augstums ir 443 metri.

Pirmo reizi debeskrāpis Empire State Building tika izgaismots, svinot ASV 200 gadadienu, 1976. gadā.

#1/2

Ņujorkas debesskrāpis izgaismots Latvijas karoga krāsās

Foto: Edelman Public Relations / esbnyc.com

#2/2

Empire State Building šā gada 4. jūlijā

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Saskaņā ar aplēsēm reta Čārlija Čaplina (Charlie Chaplin) filma, kas eBay nopirkta par 3,20 Lielbritānijas sterliņu mārciņām (2,50 lati), izsolē jūnijā varētu tikt pārdota par sešu ciparu summu, vēsta BBC.

Filma Charlie Chaplin in Zepped ir vienīgā zināmā laiku pārdzīvojusī kopija.

Kolekcionārs Morass Parks (Morace Park) iegādājies filmas rulli 2009.gadā, jo viņam patika tā izskats.

Filmā redzams Čaplins Vācijas cepelīnā.

Tiek uzskatīts, ka filma veidota kā morāli veicinoša propagandas filma britu karaspēkam.

Tā ilgst gandrīz septiņas minūtes un atspoguļo cepelīnus lidojam pār Londonu.

Parks saistībā ar šo filmu konsultējies ar vairākiem ekspertiem. Daži domājuši, ka tā ir eksperimentāla filma, bet citi uzskatot, ka tā veidota, Čaplinam nezinot. «Šī filma ir mīkla,» sacījis Parks, norādot: «Tā rada tik daudz neatbildētu jautājumu.»

IV Rīgas Starptautisko Fantāzijas filmu festivāls, kas šogad kinoteātros Rīga un Cinamon noritēs no 27. februāra līdz 3. martam, veltīts šausmu kino.

Šogad apaļas jubilejas atzīmē divi izcili fantasti – čehu kino meistars Jans Švankmaijers svinēs 75 gadskārtu, bet krievu klasiķim Nikolajam Gogolim aprit 200 gadi, tādēļ tiks izrādīta pēc viņa darbu motīviem 1961. gadā veidotā filma Vakari ciematā pie Dikaņkas. Tāpat festivāls atzīmē Ridlija Skota šausmu filmas Svešais trīsdesmito jubileju un par godu šim notikumam Sigurnijas Vīveres cīņu ar ķirzaku pirmo reizi Latvijā varēs vērot uz lielā ekrāna. Starp īpašajiem notikumiem minams arī itāliešu šausmu kino klasiķa Dario Ardžento filmas Deep Red seanss.

Festivālu atklās kanādiešu režisora Gaja Madīna filma Brand Upon the Brain, kas šausmu estētikā stāsta par režisora bērnības murgiem.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.