Jaunākais izdevums

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

Filma «Dotais lielums: mana māte» stāsta par mātes un viņas dēla matemātiķa attiecībām. Piedzīvojot grūtības saskarsmē ar pretējo dzimumu, dēls visā vaino māti, taču viņa patiesā vēlme ir mīlestība un atriebība.

Par filmu «Dotais lielums: mana māte» IDFA rakstīja: «Ārkārtīgi intīmais tuvums ar filmas varoņiem, ko režisore un operators spēj panākt, ir pārsteidzošs.» Operatoram Mārcim Slavinskim šī ir pirmā filma. Kad pēc pirmizrādes tika vaicāts, kā izdevies sasniegt šādu rezultātu, viņš atbildēja, ka pastāvīgi uzdevis sev jautājumu, kā maksimāli pietuvoties varoņiem, vienlaicīgi neietekmējot kadrā notiekošo. Režisore Ieva Ozoliņa savukārt uzsver, ka, uzsākot darbu pie jaunas filmas, viņai būtiski ir izvairīties no augstprātības pret filmas varoņiem un caur tiem runāt par sev personiski nozīmīgu problemātiku.

Ievai Ozoliņai šī ir otrā pilnmetrāžas dokumentālā filma pēc «Mans tēvs baņķieris», kura 2015.gadā ieguva Lielo Kristapu kategorijā Labākā debija un ir viena no visu laiku skatītākajām dokumentālajām filmām Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Filmu studijā FA Filma iepriekš tapusi arī Andra Gaujas režisētā dokumentālā filma «Ģimenes lietas» (2010), kas savulaik tika iekļauta IDFA Vidējā garuma konkursa skatē, FA Filma producējusi arī režisora Jura Poškus spēlfilmas «Kolka Cool» (2011), «Monotonija» (2007) un šobrīd topošo «Saule spīd 24 stundas».

Ievas Ozoliņas filma «Dotais lielums: mana māte» Latvijā būs skatāma no 4. janvāra vienlaikus kinoteātros un interneta vietnē Shortcut, kas ir arī filmas atbalstītājs.

Filma tapusi ar Nacionālā kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un A/S Capital atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Pasniegtas Latvijas Gada balvas sportā

LETA, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma par riteņbraukšanas sacensībām Giro d’Italia piedzīvos Latvijas pirmizrādi

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kannu kinofestivālu atklāj ar irāņu režisora Asgara Farhadi filmu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma Zigfrīds Anna Meierovics izmaksājusi gandrīz 36 tūkstošus eiro

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Grauba: Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko pretendē uz WTA gada labākās spēlētājas balvu, vēsta Sieviešu tenisa asociācija (WTA).

Tāpat Ostapenko ir starp kandidātēm uz visvairāk progresējušās tenisistes balvu.

20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Pēc pagājušās sezonas Latvijas sportiste pasaules rangā bija vien 43.pozīcijā, bet šī gada februārī bija noslīdējusi pat uz astoto desmitu.

Uz gada spēlētājas balvu izvirzītas arī rumāniete Simona Halepa, spāniete Garvinje Mugurusa, čehiete Karolīna Plīškova, ukrainiete Jeļina Svitoļina un amerikāniete Venusa Viljamsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko piektdien ieguva Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) gada progresējušākās tenisistes balvu.

Tikmēr par gada labāko spēlētāju kļuvusi šī brīža pasaules ranga otrā rakete Garvinje Mugurusa no Spānijas. Arī Ostapenko pretendēja uz šo balvu, ko gan beigās nav ieguvusi.

Tieši Ostapenko un Mugurusa guvušas visspilgtākos panākumus šosezon - viņas šovasar triumfēja Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā.

Pašlaik 20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bizness reģionos: Balvu novadā apgrozījums palielinās

Armanda Vilcāne, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balvu novadā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā kopumā apgrozījuši 35,70 miljonus eiro; uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionā plānots izbūvēt industriālo parku.

Balvu novada uzņēmumu apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 2,50%. Straujāko izaugsmi piedzīvojusi ceļu būvniecības firma SIA SanMar būve, kuras apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 72%. SIA Liepas Z apgrozījums palielinājās par 52%, bet SIA KV 9 un SIA Vitar 7 – par 48%. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova norāda, – lai gan pēdējos gados uzņēmējdarbības vide novadā kļuvusi aktīvāka, viens no lielākajiem vietējo komersantu izaicinājumiem arvien ir kvalificēta darbaspēka trūkums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas pirmizrāde dokumentālajai filmai Mans nezināmais kareivis

Lelde Petrāne, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī «Kino Bize» 23. septembrī pirmizrādi uz lielā ekrāna Latvijā piedzīvos dokumentālā filma «Mans nezināmais kareivis». Filma tapusi kā Čehijas-Latvijas-Slovākijas kopražojums ar Latvijas Nacionālā kino centra un ES programmas «Eurimages» atbalstu, informē kompānija «Baltic Pine Films».

Filmas budžets - aptuveni 200 tūkstoši eiro.

«Mans nezināmais kareivis» ir drosmīga un poētiska dokumentālā filma par Čehoslovākijas okupāciju 1968. gadā, kas balstīta uz tās režisores Annas Krivenko ģimenes stāstu par kāda radinieka likteni. Kā jauniesaukts Padomju Armijas kareivis nosūtīts «aizstāvēt» Prāgu, viņš piedzīvo spēcīgu emocionālu satricinājumu un, atgriezies mājās Ukrainā, izdara pašnāvību.

Filma izklāsta līdz šim neatklātu pagātnes stāstu par «Prāgas pavasari», un tās tapšanā izmantoti vēl neredzēti arhīvu materiāli no Čehijas, Krievijas, Slovākijas un Latvijas kinodokumentu arhīviem.

Pērn apritēja 50 gadi kopš traģiskajiem notikumiem, kas joprojām atbalsojas un ietekmē tautu un valstu attiecības mūsdienu Eiropā. «Mans nezināmais kareivis» mēģina palūkoties uz Čehoslovākijas okupāciju no negaidīta skatpunkta – vienkārša armijas ierindnieka acīm, kura dzīve samalta lielvaru varas spēļu zobratos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Viedtālruņu akumulatora izgudrotājs: jauna tipa baterijām vajadzīgs izrāviens

Natālija Poriete, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau desmito reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 4. septembrī, vienprātīgi balsojot par Viestura Kairiša un studijas Mistrus Media spēlfilmu Melānijas hronika, informē NKC vecākā referente Latvijas filmu popularizēšanas jautājumos Agnese Zapāne.

Šogad Latvijas filmu producenti izvērtēšanai pieteica divas spēlfilmas – par izvirzīšanu Oskara balvas sacensībai konkurēja Viestura Kairiša spēlfilma Melānijas hronika (2016) un Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri (2016).

Žūrijas pārstāvji skaidro, ka Melānijas hronika ir Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgs, stilistiski viengabalains un episks darbs ar spēcīgu centrālo tēlu, izteiksmīgu vizuālo risinājumu un izciliem aktierdarbiem. Filma izceļas ar prasmi vēsturiskā stāstā akcentēt sajūtas un pārdzīvojumus, nevis faktus un datumus, pakļaujot kinematogrāfiskai jūtu loģikai visus kinovalodas elementus.

Lēmumu par konkrētas filmas virzīšanu pieņēma NKC izveidotā ekspertu komisija – kinožurnāliste Kristīne Simsone (komisijas priekšsēdētāja), režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Pēteris Krilovs, kinomāksliniece un Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova, kinorežisors, teorētiķis un Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, Rīgas Kino muzeja vadītāja un kinozinātņu maģistre Zane Balčus, kino žurnāliste un portāla Kino Raksti galvenā redaktore Kristīne Matīsa un Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma projekta vadītāja Jūle Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts: Filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru ieņēmumi - 283 075 eiro

Lelde Petrāne, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas studiju sadarbībā top jau trešā pilnmetrāžas animācijas filma par slaveno suņu meiteni Loti, informē Nacionālais Kino centrs.

Jaunajā filmā «Lote un pazudušie pūķi» aizraujošos piedzīvojumos Lote dosies kopā ar savu mazo māsiņu Rozīti.

Igaunijā filma Lote un pazudušie pūķi / Lotte ja kadunud lohed / Lotte and The Lost Dragons atbalstīta Igaunijas Filmu institūta Simtgades filmu programmā.

Filmu studijas Rija producents Vilnis Kalnaellis atklāj, ka galvenie darbi ir pabeigti – Latvijas mākslinieki kopā ar Igaunijas studijas Eesti Joonisfilm animatoriem ir uzzīmējuši filmu. Tuvākajā laikā trešā Lotes filma tiks ieskaņota, par filmas dialogiem ir atbildīgi Andris Akmentiņš un dziesmu autors Renārs Kaupers, par skaņas kvalitāti rūpēsies Andris Barons. Igaunijas un Latvijas kopražojuma filmas Lote un pazudušie pūķi režisori ir Lotes senie paziņas Janno Poldmā un Heiki Ernits, scenārijs tapis kopā ar populāro bērnu rakstnieku Andrusu Kivirehku.

Komentāri

Pievienot komentāru