Jaunākais izdevums

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Tūdaļ nāk klajā jūsu jaunākais darbs. Ko gribat ar to pateikt?

Ir vairākas domas, ko mēģinām ietērpt šajā darbā un kāpēc mums pašiem tas šķita interesants. Viena no tām ir mūsu attieksme pret jauno paaudzi, bērniem. Caur filmu mēģinājām parādīt, kādus viņus gribētu redzēt. Filmas varoņi ir ļoti aktīvi un rīcībspējīgi bērni. Tas arī būtu tas, ko gribētu sagaidīt no jaunās paaudzes – lai viņi būtu spriestspējīgi, kritiski un aktīvi savā rīcībā, nesamierinātos ar nejēdzībām, kas notiek apkārt, bet rīkotos.

Otra ziņa ir saistīta ar pirmo, un tas ir sapnis vai vēlme veidot sev tīkamu pilsētvidi. Ir jāsaprot, ka apstākļi, kādos esam, nav tādi vienkārši tāpat – tos tādus kāds ir izveidojis. Un arī mēs esam tiesīgi veidot pasauli sev apkārt tādu, kādu vēlamies. Filma ir arī par drosmi fantazēt un iztēloties, kādā pilsētā gribam būt.

Kādu jūs pats gribat redzēt pilsētu, valsti un pasauli sev apkārt?

Pirmkārt mierīgu, bez agresijas, draudzīgu iedzīvotājiem. Man šķiet, ka Latvija un Rīga ir brīnišķīga ar to, ka ir ļoti neliela, pārredzama. Nupat pārlasīju Platona priekšstatu par to, kāda būtu ideāla valsts. Viņaprāt, laba valsts ir tāda, ko var pārredzēt no pakalna un saprast, kā tā darbojas. Latvija ir nedaudz lielāka, bet, manuprāt, pluss ir tas, ka tā tiešām ir pārredzama no viena gala līdz otram. Kas mums traucētu to vienkārši sataisīt perfektu, lai viss darbotos, kā mēs gribam?

Tas, ka esam maziņi, ir liels pluss – varam daudz ko izdomāt un pamēģināt un, ja nesanāk, atcelt un mēģināt no jauna. Varam būt ļoti progresīvi un radoši, mēs varētu piedāvāt lielas idejas visai pasaulei.

Par pilsētu runājot, man šķiet, ka Rīga ir ļoti brīnišķīga un unikāla, negribētos to atdot mašīnām, transportam. Gribas droši justies gan uz ielas, gan ar bēriem, gan ar suņiem, nejusties visu laiku apdraudētam, pakļautam kaut kādai nesaprotamai satiksmei. Arī tā drusciņ ir filmas tēma, ko gribētos ļaut sajust skatītājam.

Kādas jums ir šīs dažas nedēļas līdz pirmizrādei? Viss ir pabeigts, un atliek vien gaidīt pirmizrādi, vai arī viss vēl notiek?

Viss vēl notiek. Pirms kāda gada mana kolēģe animatore no Igaunijas pabeidza savu pusstundīgo filmu, atsūtīja tās saiti un arī mazu video no tā, kur redzams, ka cilvēks finišē supermaratonā. Skaidri redzams, ka viņu pāri finiša līnijai virza nesaprotami spēki un veids, kā tiek celtas kājas, ir pilnīgi necilvēcīgs. Viņa toreiz atrakstīja, ka tieši tā jūtas. Man ir drusciņ līdzīga sajūta – ir pagājis pietiekami ilgs un intensīvs laiks, visi ir izsmēluši spēkus, bet vēl daudz kas jāizdara.

Jūsu filmas saņēmušas vairākas balvas. Cik tas ir svarīgi jums kā māksliniekam, režisoram?

Varētu jau liekuļot, ka tas nav svarīgi un ka filmas netaisa balvu dēļ. Protams, netaisa balvu dēļ, bet tā ir atzinība, novērtējums, un tas ir patīkami. Tas palīdz virzīties tālāk un zināmā mērā veicina atpazīstamību.

Kas nosaka, ka viena filma iegūst kādu balvu, bet cita – ne?

Tā ir tīrā loterija. Balvas ir ļoti dažādas, un arī situācijas ir ļoti dažādas. To nosaka kaut kāds tā brīža, konkrētās vietas, žūrijas un pat gadalaika konteksts. Tā tiešām ir spēle, nav tādu objektīvu kritēriju. Balvas dod cilvēki. Nevajag pārlieku pārdzīvot, ja filma nesaņem balvas, jo ļoti bieži balva ir bijusi ļoti tuvu, bet kaut kādu iemeslu dēļ ir uzvarējusi cita filma.

Kā «noķert» skatītāju, lai viņš gribētu iet uz kinoteātri un maksāt naudu par animācijas filmu, kaut vai skatīties to mājās, kur ir visdažādākie kārdinājumi?

Droši vien nevarēšu atbildēt receptes formā, tomēr naivi uzskatu, ka cilvēks skatīsies filmu, ja tā ir kvalitatīva, godīga, ar jēgu un ja tā kādu uzrunā personiski un tieši. Ja skatītājs to uzķer un saprot, ka viņam kaut kas tiek stāstīts vai rādīts, ja viņam ir pietiekama iekšējā kultūra, viņš nosēdēs un noskatīsies.

Skaidrs, ka garākā darbā jārēķinās, ka kādā brīdī skatītājs nedaudz piekūst, un tad var izmantot kaut kādus trikus, lai noturētu viņa uzmanību. Taču kopumā droši vien nevar «izrēķināt» filmu, no kuras neviens nevarēs atrauties.

Cik ilgu laiku top viena filma? Cik daudz laika, pūļu un naudas tas prasa?

Kā paveicas. Jēkaba, Mimmi un runājošo suņu gadījumā mums bija finansējums visai filmai, un šādā modelī tā tapa trīsarpus gadus. Tā ir pilnmetrāžas filma, un ir pilnīgi normāli, ja īsfilma top tikpat ilgi. Manuprāt, Bize un Neguļa, kas ir 26 minūšu filma, tapa trīs gadus. Absolūti normāli, ja autors taisa desmit minūšu filmu divus vai trīs gadus. Tas ir tāds normāls standarts, cikls. Tas prasa diezgan ilgu laiku, jo ietver idejas attīstīšanu, tehnisko attīstīšanu, ražošanu un pēcapstrādi.

Cik manuāli tas šodien notiek?

Tas notiek manuāli ar tehnikas palīdzību. Daudzi posmi ir kļuvuši daudz vieglāki, pateicoties tehnoloģijām, bet vienmēr nākas skaidrot, ka katrs kadriņš tāpat tiek zīmēts ar roku, nav nekādu triku. Šobrīd gandrīz netiek izmantots papīrs, tiek zīmēts datorā, bet – katrs kadrs atsevišķi. Katrā sekundē ir 12 zīmējumi. Ir laika ekonomija, jo nav jāgaida, kad kāds nofilmēs, parādīs, iemontēs. Taču fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms.

Kā konkurēt ar masu produktiem? Vai tas vispār ir vajadzīgs vai iespējams?

Nezinu, vai tas ir ļoti interesanti. To varētu salīdzināt ar kādu dzejnieku, kurš lēnām šķetina savu dzīves dzeju. Droši vien būtu muļķīgi kādā brīdī domāt par to, ko izdarīt, lai kļūtu par masu dzejnieku. Tāpat animācijā. Ir patīkami, ka filmām ir skatītāji un ka tās pazīst, tomēr viss, kas ir speciāli taisīts masām, caurmērā nav nekādas cieņas vērts.

Kā to redzēt? Kā jūs to saskatāt?

Pirmkārt vizuāli – pēc kā tas izskatās. Acīmredzot ir kaut kāds priekšstats par to, kā jāizskatās tam, kas visiem patiks, un tas ir kaut kas viegli tizls, košs. Otrs – intonācija, kādā to stāsta. Tās nedrīkst būt nekādas nopietnas, sāpīgas, traumējošas tēmas. Tā ir tāda izdabājoša ķēmošanās.

Visu interviju Kustināt ekrānu ar zīmējumiem lasiet 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs Partijām sabiedrības uzticēšanās ir jānopelna. Tā nepienākas tāpat vien

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrība ir visai skeptiski noskaņota pret partijām. Socioloģisko aptauju firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš tvīto: aptaujas dati liecina, ka Saeimas vēlēšanu iznākums nav būtiski uzlabojis kritiski zemo uzticēšanās līmeni parlamentam: ja septembrī apmēram mēnesi pirms vēlēšanām vecajai Saeimai uzticējās 19%, tad divus mēnešus pēc vēlēšanām jaunajai Saeimas uzticas tikai 21%.

Tas rada fundamentālu jautājumu – vai cilvēki neuzticas parlamentārajai demokrātijai kā tādai vai pašreizējām partijām? Atbilde nav viennozīmīga. Noteikti ir daļa sabiedrības, kam riebjas partijas kā tādas un kas ilgojas pēc mierlaiku Ulmaņpapa stingrās rokas, kas tēvišķi rūpētos par tautas labklājību, savus oponentus turot īsā saitītē. Par to liecina gan lielas daļas vēlētāju vēlme pēc kārtējā mesijas un stingra līdera, gan neiecietība pret citādi domājošajiem. Ar to arī saistīti gan atsevišķu politiķu, gan viņu atbalstītāju «uzbraucieni» medijiem, īpaši sabiedriskajiem, un pārmetumi, ka tie ir teju prettautiski noskaņoti. Tajā pašā laikā ir gana daudz cilvēku, kuri iestājas par parlamentāru demokrātiju, bet kuriem nav pieņemams pašreizējais partiju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ivars Saide 20 savas dzīves gadus ir strādājis šovbiznesa industrijā - bijis gan gaismotājs, gan dīdžejs, bet ar laiku sapratis, ka vēlas būt uzņēmējs un šobrīd veiksmīgi Balvos vada SIA Čivix, kas izstrādā, realizē un gaismo dažādus projektus.

Strādāt viņš sācis jau 14 gadu vecumā kā dīdžejs, paralēli mācoties un apgūstot skatuves tehniku. «Tas ir vairāku dzīves sakritību un mērķu kopums. Mana ikdiena jau no mazotnes ir bijusi ļoti dinamiska, jo pa dienu biju skolā, bet vakarā - darbā. Tas bija traks laiks,» atceras I. Saide.

Biznesa portāls db.lv pie uzņēmēja viesojās Latgales brauciena laikā, jo viņu kā vienu no aktīvākajiem vietējiem uzņēmējiem ieteica Balvu novada pašvaldībā.

Lai pasākuma pēcgarša būtu feina, viss ir jāizdara nevainojami un jaudīgi

Pats savu uzņēmumu - SIA Čivix - I. Saide dibinājis pirms pieciem gadiem. «Izlēmu dibināt uzņēmumu, kur es varu attīstīt savas idejas un gūt vēl nebijušu pieredzi,» stāsta I. Saide. Viņš lepojas, ka Balvu uzņēmums darbojas plašā mērogā. Tā, piemēram, tas gaismojis tādus pasākumus kā TV3 Jubilejas koncerts Dzintaru koncertzālē, Guntara Rača un grupas Saldās Sejas koncerts Jaunpiebalgā, Latvijas dziedošo aktieru salidojums Ikšķilē un citus. Uzņēmumam aktīvākais laiks ir vasaras sezona, kad komandai vajadzīgi papildspēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas domes uzlikto pienākumu nepildīšanu Marijas ielā 6 esošā nama īpašniekiem kopumā piemēroti sodi jau 7660 eiro apmērā, informē pašvaldībā.

18.aprīlī katram no nama īpašniekiem uzlikts 1860 eiro liels sods, bet kopumā kopš 14.marta nama saimniekiem dome piemērojusi soda naudas 7660 eiro apmērā.

Naudas summas apmērs turpinās augt katru nedēļu līdz brīdim, kad katram no īpašniekiem nedēļā tiks piemērots 5000 eiro sods.

Kā ziņots, pagājušā gada aprīlī dome uzdeva īpašniekiem izstrādāt un saskaņot pilsētas būvvaldē ēkas atjaunošanas būvprojektu minimālā sastāvā. Tas bija jāizdara līdz 11.martam.

Tomēr jau marta sākumā Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē viens no īpašnieku pārstāvjiem - Aleksandrs Meikšāns - informēja, ka tas nebūs iespējams, jo projekta saskaņošanas process tikai nesen sākts. Īpašnieki prognozēja, ka projekta saskaņošanas process varētu noslēgties šovasar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagātnes kļūdu labošanai ir laiks vairāku gadu garumā, bet biedriem ir jāizdara izvēle par to, kas vadīs partiju pārmaiņu laikos un kāda būs partijas nākotnes ekonomiskā platforma

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš partijas nākotni redz nevis tikai pašreizējā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidolā, bet daudz plašākā politisko spēku apvienībā, jo viena pati Latvijas Zemnieku savienība nevar «ieņemt» ne Rīgu, ne Daugavpili un pat ne daudz mazākas pilsētas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šobrīd ir skaidri iemesli, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās tika iegūts daudz mazāk vēlētāju balsu nekā iepriekšējā parlamentā, vēl jo vairāk, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu, zemkopības, aizsardzības un veselības ministri bija no ZZS, kurā darbojas arī LZS?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Hanzas Perons šogad varētu kļūt par vienu no pasākumu TOP norises vietām

Ingrīda Drazdovska, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.

Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?

Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty», ar kuras palīdzību ikviens var kļūt par nekustamo īpašumu aģentu un paturēt 100% no darījuma komisijas maksas.

«Big Bang Realty» platforma sniedz iespēju tās lietotājiem izmantot uzņēmuma zīmolu, kā arī nodrošina profesionālas apmācības nozares ekspertu vadībā. Platformas darbības princips ir tāds, ka aģenti darbību turpina neatkarīgi, paši plānojot savu laiku un nepieciešamo slodzi.

Platforma izveidē investēti vairāki tūkstoši eiro un no idejas par realitāti tā kļuva apmēram pusgada laikā, prātus kopā liekot un idejās daloties nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālistam Oskaram Zariņam ar saviem domubiedriem un partneriem. Platforma pirmo reizi prezentēta šī gada inovāciju festivāla iNOVUSS ietvaros. Lapas izstrādi veica Latvijas speciālisti un izvēle par labu viņiem kritusi pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas

Evita Krūze, Civinity Latvija renovācijas projektu vadītāja, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Aptauja: iedzīvotāji sagaida, ka uzņēmumi sniegs atbildi ātrāk nekā stundas laikā

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “SKDS” veiktā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja liecina, ka 44% uzņēmēju atbildes uz gandrīz visiem klientu jautājumiem, kas saņemti digitālajos kanālos, sniedz diennakts laikā.

Taču iedzīvotāju jeb klientu ekspektācijas ir daudz augstākas, proti, 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumam uz uzdoto jautājumu būtu jāreaģē vienas stundas laikā, bet 36% – ka tas jāizdara 1-4 stundu laikā.

Pandēmijas laikā, kas līdzi sev nesis dažādus ierobežojumus, attālinātā saziņa ar klientiem kļuvusi daudz būtiskāka – daudzām uzņēmējdarbības nozarēm tā pat ir faktiski vienīgā komunikācija ar klientu. Dati arī rāda, ka pandēmijas laikā ienākošo jautājumu skaits pieaudzis par 38%. Tas protams, rada savus izaicinājumus, jo klienti vēlas saņemt tikpat labu apkalpošanu kā klātienē, savukārt uzņēmumiem ir jāpārplāno savi resursi un darbība, lai šāda līmeņa apkalpošanu nodrošinātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja.

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Norēķinus ar bankas kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaudes plānots noslēgt līdz nākamā gada beigām, bet norēķinus ar kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām, informē bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš pastāstīja, ka līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 000 bankas bijušo klientu bija pilnībā atguvuši noguldījumus bankā, taču priekšā vēl ir darba pabeigšana ar vairāk nekā 3000 lielāko bankas kontu atlikumu īpašnieku.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022.gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un citu valstu klimata neitralitātes mērķi ir viens no būtiskākajiem tehnoloģiju nomaiņas dzinējspēkiem, kura rezultātā pārmaiņas piedzīvos gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji visā pasaulē.

Tādu secinājumu pauž energokompāniju vadītāji. Tiek prognozēts, ka pārmaiņas notiks 30 gadu laikā, turklāt pakāpeniski.

Klimats mainīs Eiropu

“Tehnoloģiju maiņas dzinējspēks pašlaik ir Eiropas Savienības un visas pasaules uzstādītais klimata neitralitātes mērķis, kura sasniegšanai Eiropā ir Zaļais kurss un tam pakārtotās politikas,” uzsver AS Latvenergo valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Viņš norāda, ka laika gaitā atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas kļūst lētākas, tādējādi lētāka kļūs vēja un saules enerģija. “Jaunas tehnoloģijas finansiāli daudz pievilcīgākas padara gan elektroautomašīnas, gan to komponentu, piemēram, enerģijas uzkrājēja, ietilpību, darba mūžu,” tā K. Cikmačs. Viņaprāt, klimata neitralitātes mērķu izpilde mainīs ne tikai energokompānijas un ar tām saistītās nozares, bet ikvienu cilvēku visā pasaulē. “Tas neapšaubāmi notiks nākamo 30 gadu laikā, jo Eiropa ir definējusi, ka līdz 2050. gadam kļūs klimata neitrāla, taču, lai šo mērķi sasniegtu, ir jāizdara daudz dažādu mājasdarbu jau līdz 2030. gadam un ne tikai elektroenerģijas iegūšanas veida kontekstā, bet arī – kā pārvietosimies, kā radīsim siltumu,” stāsta K. Cikmačs. Viņš norāda, ka siltumapgāde un transports ir lieli enerģijas patērētāji un vienlaicīgi izmešu radītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru