Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Veselības budžeta veidošana primāri ir politiskās izvēles jautājums, kādas ir prioritātes un kur investējam. Skaidrs, ka vajadzību un vēlmju vienmēr ir vairāk nekā iespēju. Un tas nav unikāli tikai Latvijai – arī turīgākās valstīs vajadzību saraksts ir garāks. Ir jāizdara politiskā izvēle, lūkojoties divos svaru kausos. Viens no tiem ir prioritātes izdevumu grozā, kur tērēt vairāk, kur mazāk. Savukārt otrs kauss ir ienākumu sadaļa un lēmums, cik lielu nodokļu masu no ekonomikas iekasēt, cik lielu nodokļu slogu piemērot.

Jāizvērtē piešķirtie nodokļu atvieglojumi

Raugoties uz iespējamām nodokļu izmaiņām, tas ir politiskās izšķiršanās jautājums, kādus nodokļus, kādas likmes piemērot. Latvijas nodokļu ieņēmumi no iekšzemes kopprodukta ir zemi, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Savukārt, ja sākam salīdzināt nodokļu pamatlikmes, bieži vien tās nav tik zemas. Piemēram, Baltijas līmenī, darbaspēka nodokļi mums ir augstākie. Un tad seko jautājums, kas mums traucē iekasēt nodokļus? Viens no traucēkļiem ir ēnu ekonomika, ar ko cīnāmies, bet ne līdz galam.

Otrs būtisks elements ir diezgan plaši piešķirtie atvieglojumi iedzīvotāju ienākuma, pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Un vēl mums ir mikro nodokļu režīmi – mikrouzņēmums, pašnodarbinātie un autoratlīdzības. Saliekot to visu kopā, sanāk, ka cilvēki izvairās no nodokļu nomaksas gan legāli, gan nelegāli, un rezultātā valsts iekasē salīdzinoši maz.

Manā skatījumā īstermiņā perspektīvākais variants būtu pārskatīt mikro nodokļu režīmus, visas atlaides, izvērtējot, cik tās ir pamatotas un vai sasniedz mērķi.

Ieņēmumi jāmeklē reformu īstenošanā

Uz kā rēķina lai meklējam papildus nodokļu ieņēmumus? Skaidrs, ka būs spiediens radikālāk pārskatīt izdevumus, bet ar to vien nepietiks. Nodokļi, visticamāk, būtu jāceļ, jo nav nozares, kurām finansējumu iespējams samazināt. Mums nav izteikti pārfinansētu sektoru. Sfēras, kas izceļas ar relatīvi lielu finansējumu, ir kultūras un izglītības nozares, kā arī reģionālie pārvadājumi. Tas skaidrojams ar mazo iedzīvotāju blīvumu. Iedzīvotāju maz, bet transports, izglītība un kultūras dzīve ir jānodrošina, un tas maksā padārgi.

Veselības budžeta un valsts ekonomikas kontekstā ļoti svarīga ir administatīvi teritoriālās reformas īstenošana un izglītības sistēmas reorganizācija. Mūsu valsts administratīvā sistēma ir liela un dārga, tik mazai valstij nav efektīvi uzturēt tik lielu skaitu mazu pašvaldību un lielu skaitu mazu, pustukšu skolu. Un pārskatāmā nākotnē iedzīvotāju skaits reģionos turpinās samazināties. Mēs neesam Norvēģija, kas var atļauties mazas pašvaldības. Un līdz ar pašvaldībām jāskatās ar tām saistītie pakalpojumi, tajā skaitā sadrumstalotais izglītības sistēmas modelis, kas traucē izveidot optimālu skolu tīklu, jo ir liela pretestība un katrs cīnās par skoliņu savā apdzīvotajā vietā.

Nepieciešama paaudžu maiņa nozarē

Vēl viens arguments, kāpēc vidējā termiņā nepieciešams kāpināt finansējumu veselības sektoram skaidrs, pat neņemot vērā to, kas notiek ar Covid-19, jo strādājošo vidējais vecums ir augsts, un ir nepieciešams veikt paaudžu maiņu. Jau tagad 10% no veselības nozarē strādājošajiem ir pensijas vecumā. Vēl 30% ir vecumā virs 55 gadiem. Desmit gadu perspektīvā pieaugs cilvēku īpatsvars vecumā virs 75 gadiem, un jo vecāka sabiedrība paliek, jo vairāk veselības aprūpes pakalpojumu tai nepieciešams. Veselības nozarei ir vajadzīga paaudžu maiņa, taču tā nav iespējama esošā finansējuma ietvaros.

Visbeidzot, uz papildu finansējuma nepieciešamību veselības aprūpei būtu jāskatās arī plašākā kontekstā. Latvijas ekonomikai kopumā veselīgs darbaspēks ir svarīgs – jo mazāk darbinieki slimo un ņem slimības lapas, jo uzņēmumi ir efektīvāki un to ražošanas, produkcijas izlaide ir lielāka. Un līdz ar to pieaug konkurētspēja un iespējas sekmīgāk eksportēt, un tādējādi vairāk nodokļu nomaksāt valsts maciņā. Atkārtošu vēlreiz – mēs neesam tik bagāti, lai varētu atļauties esošo pašvaldību un skolu modeli. Mūsu situācijā ir jāizmanto tās iespējas, kur varam ietaupīt, efektivizējot pašvaldību pārvaldes administratīvo aparātu. Tas noteikti ir jāizdara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā norisinājies inovāciju konkursa «EIT Jumpstarter» fināls, kurā apbalvoja labākos Eiropas jaunos inovatorus veselības aprūpes, pārtikas un izejmateriālu jomā.

Kopā 18 komandas no 10 valstīm dalījās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem un cīnījās par naudas balvām €70 000 vērtībā.

Uzvarētāju laurus kategorijā «Veselība» plūca «iLoF» – risinājums, kas pārbauda Alcheimera pacientus, izmantojot mākslīgo intelektu un fotoniku, lai transformētu nepieciešamo medikamentu noteikšanu katram pacientam klīnisko pētījumu laikā. Pārtikas kategorijā uzvarēja «2BNanoFood», kas nodrošina biosabrūkošus risinājumus pārtikas rūpniecībā, savukārt izejmateriālu kategorijā uzvaru izcīnīja «UP Catalyst» ar savu novatorisko risinājumu sintētiskā grafēna ražošanai.

Konkursa programmu izstrādāja trīs sadarbības organizācijas – «EIT Health», «EIT Raw Materials» un «EIT Food», ko atbalsta Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūts (EIT). Šīs programmas mērķis ir atrast un atbalstīt labākās studentu, zinātņu doktoru, tehnoloģiju entuziastu, kā arī citu speciālistu idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts finansētais atbalsts ir īslaicīgs plāksteris

Ilmārs Šukjurovs, pasākumu aģentūras "EventAgency.lv" vadītājs, Biznesa augstskolas Turība doktorants, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Viņķele par e-veselību: Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās

LETA, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apzinās, ka pašreizējās e-veselības ieviešanas pamatos savulaik ir pieļautas kļūdas, kuras tagad ļoti apgrūtina sistēmas tālāku attīstīšanu.

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" ministre sacīja: "Ja jūs vaicājat, vai man ir bijusi vēlme pateikt "beidzam mocīties un vienkārši atzīstam, ka tā [pašreizējā e-veselība] ir bijusi kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti apgrūtināta," tad jā, man ir šāda vēlme bijusi," atzina Viņķele.

Tomēr viņa uzsvēra, ka iepriekš uzbūvētās sistēmas attīstīšana tiek turpināta, jo "Eiropas fondu finansējums uzliek noteiktus rāmjus".

"Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās, un tagad ir aktuāls jautājums, kā mēs varam uz tā brāķa veidā uztaisītā sistēmas pamata tomēr mēģināt uzķibināt funkcionējošu e-recepti, kas ir pieejama 24/7 režīmā ar iespējami retiem traucējumiem," skaidroja veselības ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrija ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus ES jaunajam budžeta instrumentam - Atveseļošanas un noturības mehānismam. Indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām. Plānots, ka nākamnedēļ darba grupa sāks iesniegto projektu analīzi un izvērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu nedēļas nogalē nevērt vaļa mēbeļu un būvmateriālu veikalus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī valdības pieņemtais rīkojums par ārkārtējo situāciju neliedz mēbeļu un būvmateriālu veikaliem nedēļas nogalēs strādāt, tomēr ekonomikas ministrs aicina šos veikalus nedēļas nogalēs nestrādāt.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

"Esam saņēmuši informāciju par komersantu vieglprātīgu attieksmi pret šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecības centru darbību. Saimniecības preces šobrīd uztveram kā primāri nepieciešanās mūsu iedzīvotājiem, taču mēbeļu un būvmateriālu veikalus aicinu brīvdienās nestrādāt," norāda J.Vitenbergs, neprecizējot, kuri komersanti neievēro valstī noteiktos ierobežojumus.

Ministrs uzsvēra, ka šis neesot tas gadījums, kad būtu jāmeklē veidi, kā apiet regulējumu. "Lūdzu izturēties ar sapratni. Būsim sociāli atbildīgi un solidāri. Mūsu valsts iedzīvotāji un viņu veselība ir valsts prioritāte. Es nevēlētos, lai būtu jāpieņem vēl stingrāki un vēl vairāk komercdarbību ierobežojoši mēri," tirgotājus aicina ministrs.

Saskaņā ar valdības lēmumu par COVID-19 izplatības ierobežošanu, brīvdienās un svētku dienās nestrādās Berģu, Krasta ielas (Rīgā), Liepājas un Daugavpils DEPO veikali, informē uzņēmums. Darba dienās veikalu darba laiki tiks pagarināti. Tas nepieciešams, lai izlīdzinātu klientu plūsmu un samazinātu veikalos vienlaicīgi esošo cilvēku skaitu.

"Rūpējoties par klientiem, DEPO lielākajos veikalos ir plašākas ejas, nekā lielākajā daļā citu veikalu, tātad cilvēkiem ir arī lielākas iespējas ievērot 2 m distanci. Šobrīd, kad epidemioloģiskās prasības ir viens cilvēks uz 10 m2, DEPO veikalos ir nodrošināti 30 m2 uz vienu cilvēku. Daļa no tirdzniecības notiek "drive-in" būvmateriālu zonā, kurā klienti iebrauc ar automašīnām un ļoti ierobežoti kontaktējas ar citiem cilvēkiem. Preču plaukti dabiski norobežo cilvēkus dažādās nodaļās," stāsta DEPO darba aizsardzības nodaļas vadītājs Artūrs Putrālis.

Viņš uzsver, ka ar vīrusu mums būs jāsadzīvo neprognozējami ilgu laiku, bet cilvēku ikdienišķās pamatvajadzības nepazūd - ir jāēd pašiem un jābaro mājdzīvnieki, ir jāmazgājas, jāuzkopj mājas, jāsalabo vai jānomaina salūzuši mājsaimniecības priekšmeti, jālabo mājai tecēt sācis jumts, jākurina un jādara daudzas citas lietas. "Vienīgā iespēja izturēt šo laiku, nezaudējot dzīves kvalitāti, ir visiem kopā būt atbildīgiem. Masku valkāšana, sociālo kontaktu ierobežošana ir tikai sīkas neērtības, kas mums visiem kopā jāpacieš, domājot par savu un līdzcilvēku veselību. Būsim atbildīgi!,""teic A.Putrālis.

Jau ziņots, ka šajā nedēļas nogalē tirdzniecības centri darbosies ierobežotā režīmā, paredz iepriekš valdībā pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrs atrodas karantīnā 

Pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atrodas...

Ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas un dzīvnieku barības veikali. Tāpat tirdzniecības centros darbosies grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Tirdzniecības vietās būs jānodrošina desmit kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju un jāvalkā maska. Maska jāvalkā arī atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam

Jānis Goldbergs, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Arī Sony un Amazon atsakās piedalīties tehnoloģiju izstādē Mobile World Congress

Lelde Petrāne, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radīto risku dēļ arī kompānijas "Sony" un "Amazon" izstājušās no tehnoloģiju izstādes Mobile World Congress (MWC), kas ir viens no lielākajiem pasākumiem tehnoloģiju jomā pasaulē, ziņo BBC.

"Sony" paziņoja, ka nepiedalīsies MWC Barselonā, sekojot situācijas attīstībai pēc koronavīrusa uzliesmojuma.

Vienlaikus izstādes organizators apgalvo, ka pasākums tik un tā notiks, lai gan arī citas kompānijas informējušas par iespējamu izstāšanos.

No izstādes, kas norisināsies no 24. līdz 27. februārim, izstājušies arī Dienvidkorejas "LG Electronics", Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu ražotājs "Ericsson" un ASV mikroshēmu kompānija "NVIDIA".

"GSMA", kas organizē izstādi, informē, ka, lai arī daži lieli izstādes dalībnieki ir nolēmuši šogad neierasties, pasākumā tik un tā būs vairāk nekā 2800 dalībnieku.

Izstādē tiks ieviesti papildu pasākumi, lai pārliecinātu dalībniekus un izstādes apmeklētājus, ka viņu veselība un drošība ir galvenā prioritāte. Tie ietver aizliegumu visiem ceļotājiem no Ķīnas Hubei provinces, kas ir slimības uzliesmojuma epicentrs, savukārt cilvēkiem, kuri ir bijuši Ķīnā, būs jāsniedz pierādījumi, ka viņi 14 dienas ir bijuši ārpus valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos, mazumtirgotāja "Stockmann" ikgadējā kampaņa "Trakās Dienas" šajā pavasarī norisināsies tikai internetā, no 25. marta līdz 5. aprīlim.

"Šajās dienās "Stockmann" darbinieku un klientu veselība ir galvenā prioritāte. "Trakās Dienas" vienmēr ir bijusi ļoti populāra kampaņa mūsu klientiem. Tāpēc šoreiz mainām iepirkšanās formātu – organizējot klientiem "Trako Dienu" pirkumu veikšanu tikai internetā, "Trako Dienu" mājaslapā – crazydays.com.

Tādējādi varam nodrošināt klientiem ērtu iepirkšanās pieredzi, neizejot no mājām, kas īpaši svarīgi ir šajā ārkārtas situācijas laikā," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Lai padarītu apstākļus drošākus gan darbiniekiem, gan klientiem, universālveikalā pastiprināti tiek veikta telpu tīrīšana un dezinfekcija, kā arī tiek ievēroti visi norādījumi, ko izvirza atbildīgās institūcijas, stāsta veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu vīrusa izplatību, Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" ieviesusi vairākus jaunus veselības drošības pasākumus.

Sākot no 18. maija, pirms drošības pārbaudes lidostā Rīga tiks mērīta pasažieru ķermeņa temperatūra, un pasažieriem ar temperatūru virs 37,8°C tiks liegta iekāpšana lidmašīnā. Lidmašīnas salona dezinfekcija tiks veikta regulāri. Visiem pasažieriem tiks nodrošināts bezmaksas pamata aprūpes komplekts, kurā ietilpst sejas aizsargmaska un dezinfekcijas salvetes. airBaltic pasažieriem visu lidojumu laiku būs jālieto sejas aizsargmaska.

Arī lidsabiedrības apkalpe lietos sejas aizsargmaskas un cimdus. Apkalpei ir sniegti norādījumi par darbībām, kas jāveic gadījumā, ja kāds pasažieris varētu būt inficēts ar koronavīrusu, kā arī visas lidmašīnas aprīkotas ar nepieciešamo profilaktisko aprīkojumu. Papildus tam lidsabiedrība ieviesīs arī izmaiņas lidojumu pakalpojumos, aizvietojot lidmašīnās pieejamos žurnālus ar vienreiz lietojamu informāciju par higiēnu un ēdienkarti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vakcīnas pret Covid-19 tiks reģistrētas un nonāks pie pacientiem, tās ļoti palīdzēs pat nelielos daudzumos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" izteicās Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Viņš atzina, ka ļoti optimistiski raugās uz vakcīnu potenciālu apturēt Covid-19 radīto postu.

Vaicāts, vai nebūs tā, ka pēc vakcīnu pret Covid-19 parādīšanās daudziem sabiedriski aktīviem cilvēkiem to vienkārši nepietiks, līdzīgi, kā tas šogad ir ar vakcīnām pret gripu, Dumpis atbildēja, ka tāda iespēja noteikti pastāv, tomēr vakcīnas devu skaits neesot pats izšķirošākais.

"Ja mēs vakcinējam tajos pareizajos punktos, mēs varam gan samazināt hospitalizāciju, gan mirstību, un arī varbūt transmisiju. Piemēram, vakcinējot skolotājus, mēs varētu ievērojami uzlabot epidemioloģisko situāciju skolās," skaidroja infektologs.

Atsaucoties uz ārvalstu mediju vēstīto, Dumpis norādīja, ka ASV vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt jau no 11.decembra, bet Lielbritānijā - iespējams, pat vēl agrāk. "Mēs esam Eiropas Savienības valsts, tad droši vien mums arī varētu būt iespējas samērā drīzā laikā dabūt vismaz nelielu daudzumu vakcīnu, un tas būtu galvenais šīs problēmas atrisinājums," norādīja speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu ir izveidota un piektdien, 5.februārī plkst.10 tiek atklāta agrīnā pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietnē "www.manavakcina.lv", informē Veselības ministrijā.

Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija ar tālruņa numuru 8989. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajām prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties - gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.

Ņemot vērā, ka šis tālruņa numurs ir nepieciešams, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākam personu lokam iespēju agrīni pieteikties vakcinācijai, tam tiks nodrošināts bezmaksas izsaukums, tāpat kā tas ir tālruņa numuram 8303, kas nodrošina vienotu pieteikšanos uz Covid-19 testa veikšanu.

Tāpat plānots, ka elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošinās tālruņa 8989 darbību, netiks piemērota valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.

Vietne "www.manavakcina.lv" ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Drīzumā vietne "www.manavakcina.lv" būs pieejama arī krievu valodā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos - vietnē "www.manavakcina.lv", zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija sāks darbu februāra laikā), darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību), kā arī ar ģimenes ārstu palīdzību.

Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.

Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā.

Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.

Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.

Vietnes "www.manavakcina.lv" datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA "ZZ Dats".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

E-veselības nākamo kārtu neattīstīs

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija visu uzmanību veltīs jau esošajiem E-veselības pakalpojumiem un pieņēmusi lēmumu neattīstīt tās nākamo kārtu, tā preses brīfingā medijiem paziņojusi veselības ministre llze Viņķele.

Esošā E-veselības sistēma tika radīta pirms vairāk nekā 10 gadiem un kopš tā laika prasības un izpratne par nepieciešamajiem produktiem un digitālajiem risinājumiem ir būtiski mainījušās, uzsver ministre. Jaunu pakalpojumu pievienošana sistēmai ir apgrūtināta, neietekmējot jau esošo pakalpojumu pieejamību, kurus jau tagad atzinīgi novērtējuši ārsti, farmaceiti, kā arī pacienti.

Pašreizējā E-veselības sistēmā ir ierobežots vienlaicīgo lietotāju skaits, ko nav iespējams palielināt. Turklāt uz E-veselības uzturēšanu konkursa kārtībā nepieteicās neviena informāciju un tehnoloģiju kompānija, kas apgrūtina Nacionālā veselības dienesta (NVD) darbu, pasliktinot tā spējas veikt nepieciešamās reformas nozarē, norāda I.Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība ceturtdien panākusi vienošanos, lai ielaistu valstī steidzami nepieciešamos sezonas viesstrādniekus augļu un dārzeņu ražas novākšanai.

Aptuveni 40 000 viesstrādnieku būs atļauts iebraukt Vācijā aprīlī un maijā, paziņoja lauksaimniecības ministre Jūlija Klēknere.

Saskaņā ar vienošanos viesstrādniekiem valstī būs jāierodas ar lidmašīnu un darba devējiem būs jāpārbauda viņu veselība pēc ierašanās.

Atbraukušajiem viesstrādniekiem arī būs 14 dienas jādzīvo un jāstrādā atsevišķi no citiem strādniekiem un viņiem netiks ļauts pamest kompānijas teritoriju.

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem  

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām,...

Vācija pagājušā nedēļā aizliedza iebraukt valstī visiem sezonas strādniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ES valstīm, kas neietilpst eirozonā, tostarp Bulgārijas un Rumānijas. Sezonas strādnieki nevarēs ierasties arī no valstīm, kas koronavīrusa dēļ uz laiku atjaunojušas robežkontroli, tostarp no Polijas un Austrijas.

Vācijas lauksaimniecības nozare ik gadu nodarbina gandrīz 300 000 sezonas strādnieku, no kuriem vairums ir no Austrumeiropas.

Pēc aizlieguma ieviešanas lauksaimnieki cēla trauksmi, ka šī lēmuma rezultātā var aptrūkties darbaspēks jaunās ražas novākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar satiksmes ministrijas speciālo atļauju Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" 25. maijā atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni, bet no 2020. gada 1. jūnija lidojumus no Rīgas uz Berlīni.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna skaidroja, ka, pieņemot lēmumus par starptautisko pasažieru reisu atļaušanu, Satiksmes ministrija ņem vērā Baltijas valstu veselības dienestu izstrādāto vienoto pieeju starptautiskās ceļošanas risku vērtēšanā.

Viņa skaidroja, ka šiem reisiem ir tāds pat statuss kā reisiem no Rīgas uz Frankfurti un Oslo, kurus "airBaltic" atļauts veikt līdz 9.jūnijam. Kā iepriekš norādīja "airBaltic" pārstāvji, lai ceļotu uz Frankfruti vai Oslo, pasažieriem jābūt galamērķa valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tranzīta pasažieriem vai viņiem jābūt oficiālai darba atļaujai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies

LETA, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš darbu šajā amatā sāka pērn decembrī.

"Lielākais gandarījums un prieks ir par to, ka ir ļoti strauji atjaunojusies Latvijas Bankas reputācija sabiedrībā - ja gadu atpakaļ, ik pa brīdim, bija sajūta, ka reputācijas dēļ no Latvijas Bankas izvairās, tad pašreizējā brīdī pieprasījums ir tik liels, ka mēs nespējam visu apmierināt, tostarp, piemēram, ekonomikas analīzes pusē," teica Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka plāno palielināt jaudu ekonomikas analīzes pusē. "Līdz ar to viena no lietām, ko mēs audzēsim un jau pašreizējā brīdī audzējam, ir jauda ekonomikas analīzes pusē, lai mēs varētu palīdzēt valdībai un Saeimai ar analīzi lēmumu pieņemšanai," minēja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika ir pierādījusi, ka ir pietiekami sīksta un noturīga, tostarp līdz šim Covid-19 krīzi Latvija ir pārvarējusi krietni labāk nekā valstis Eiropā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš piektdienas, 5.februāra, kad no plkst.10 darbību uzsāka agrīnās pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietne www.manavakcina.lv, savai vakcīnai pieteikušies vairāk nekā 53 000 iedzīvotāju, informē Vakcinācijas birojā.

Veselības ministrija (VM) aicina iedzīvotājus reģistrēties savai vakcīnai, lai vieglāk un ātrāk varētu nodrošināt vakcinācijas procesu brīdī, kad vakcīnas tiks nogādātas uz Latviju.

VM skaidro, ka agrīnā pieteikšanās ir svarīga divu būtisku iemeslu dēļ: pirmkārt, piesakoties iedzīvotājs sniedz nepārprotamu piekrišanu vēlmei vakcinēties, un, otrkārt, tiek nodrošināti vakcinācijas procesam nepieciešamie iedzīvotāju aktuālie kontakti, lai nosūtītu uzaicinājumu ar vietu un laiku savas vakcīnas saņemšanai.

Vietne www.manavakcina.lv ir pirmā no četrām plānotajām pieteikšanās iespējām. Drīzumā darbu uzsāks arī tālruņa līnija pieteikumu reģistrēšanai.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, un kā pirmie vakcīnas saņems iedzīvotāji, kas atrodas prioritārajās grupās, jo viņu dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krūts vēža prevencijas digitālās platformas "skrinings.lv" mērķis ir gada laikā sasniegt 50 tūkstošus sieviešu Latvijā.

"Skrinings.lv" izstrādātāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Longenesis" tehniskā vadītāja Emīla Sjundjukova skatījumā pirmās nedēļas interese par krūts vēža riska faktoru atpazīšanu esot visai labs rezultāts. Kad platformas lietotāju skaits būs gana liels, ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt Slimību profilakses un kontroles centru. "Gribam parādīt, ka ir jaunāks veids, kā iesaistīt sievietes klasiskajā krūts vēža skrīningā, paplašinot aptverto populāciju un piedāvājot apmaksātus izmeklējumus arī jaunākām sievietēm augsta riska grupā. Aptverot plašāku sieviešu skaitu arī jaunākā vecumā riska grupās, ļautu atpazīst saslimšanu agrīnākā stadijā un samazināt saslimušo skaitu," teic E. Sjundjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnu pret Covid-19 piegādi, loģistiku un ievadi, nevis maksu par pašiem medikamentiem, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem".

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 1.decembrī tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru