Ekonomika

ES no «nodokļu paradīžu» pelēkā saraksta svītro Šveici, no melnā saraksta - AAE

LETA--AFP, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) no tā dēvēto nodokļu paradīžu pelēkā saraksta ceturtdien svītrojusi Šveici un vēl četras valstis, bet no melnā saraksta - Apvienotos Arābu Emirātus (AAE)

«Albānija, Kostarika, Maurīcija, Serbija un Šveice pirms tām noteiktā gala termiņa īstenojušas nepieciešamās reformas, lai atbilstu ES labas nodokļu pārvaldības principiem,» teikts bloka finanšu ministru sanāksmē Luksemburgā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā.

Šveice ES «nodokļu paradīžu» pelēkajā sarakstā atradās kopš tā izveides 2017.gada decembrī, jo tika uzskatīts, ka valstij ir nepietiekami nodokļu pārvaldības noteikumi, taču tā bija paudusi vēlmi veikt reformas. 2018.gada oktobrī Šveicē tika pieņemta nodokļu reformu.

Savukārt no nodokļu paradīžu melnā saraksta svītroti AAE, kur veikta nepieciešamās reformas. Līdz ar to melnajā sarakstā palikušas tikai deviņas valstis un teritorijas - Amerikāņu Samoa, ASV Virdžīnu salas, Beliza, Fidži, Guama, Omāna, Samoa, Trinidada un Tobago, kā arī Vanuatu.

ES pelēko un melno sarakstu sistēmu izveidoja, blokam pastiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas pēc tam, kad tā dēvētajos Panamas dokumentos tika publiskota informācija par to, kā personas un uzņēmumi izmanto likumu nepilnības, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Pelēkajā sarakstā ir valstis, kuras paudušās vēlēšanos mainīt savu nodokļu sistēmu, savukārt melnajā sarakstā - valstis, kuras atsakās sadarboties ar ES.

ES pastiprināti kontrolē darījumus ar nodokļu paradīžu sarakstos esošajām valstīm un teritorijām, bet melnajā sarakstā esošajām valstīm un teritorijām tiek ierobežota bloka palīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apkalpošanas perona izveidē lidostā Rīga investētie 15 milj. eiro ir labs pamats, lai tā kļūtu par gaisa kravu tranzīta centru Baltijā, vēl tikai būtu nepieciešama nacionālā kravu pārvadāšanas aviokompānija ar vienu – divām lidmašīnām, kuru iegādei varētu izmantot ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļus.

Ja Latvija šo iespēju neizmantos, tad to varētu īstenot Igaunija vai Lietuva, kuras, tāpat kā Latvija, saņems ES Attīstības un noturības mehānisma finansējumu.

Iespēja sasniegt tirgu

“Ideju atbalstām, jo piena produktu ražotājiem ir interesants tādu tālu valstu kā Izraēlas, Apvienoto Arābu Emirātu tirgus, un cita risinājuma, kā aizvest ar lidmašīnu, īsti nav,” skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš atzīst, ka iepriekš – vēl pirms Covid-19 – produktu nosūtīšanai uz Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti) tika izmantotas pasažieru avio pārvadātāja piedāvātās iespējas.

Vairāki mājasdarbi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: MILZU! meklē investorus

Monta Glumane, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais robotikas jaunuzņēmums Giraffe360 noslēdzis 4,5 milj. ASV dolāru lielu investīciju raundu, paziņojis uzņēmums.

Šī raunda galvenie investori ir riska kapitāla fondi LAUNCHub Ventures un Hoxton Ventures, kuru portfelī jau ir vairākas miljardu vērtas kompānijas. Tāpat investīciju raundā piedalījās riska kapitāla fondi HCVC (Hardware Club) un Change Ventures.

Giraffe360 radījis unikālu tehnoloģiju, ko nekustamo īpašumu kompānijas abonē. Produkts sastāv no pašu radītas telpu 3D skenēšanas kameras, kas ļauj ar vienas pogas spiedienu ģenerēt precīzu plānojumu, augstas kvalitātes fotogrāfijas un virtuālo tūri. Tāpat arī citus digitālā satura formātus, piemēram, 3D punktu mākoni.

Giraffe360 risinājums atvieglo augstvērtīga vizuālā satura radīšanu nekustamo īpašumu sludinājumiem. Giraffe360 pakalpojumu šobrīd izmanto 26 valstīs. Lielākais lietotāju skaits ir Lielbritānijā, kur atrodas Giraffe360 pārdošanas birojs. Savukārt ģeogrāfiski tālākie reģioni, kur šobrīd sastopamas Latvijā ražotās kameras, ir Apvienotie Arābu Emirāti un Kaimanu salas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Reālas iespējas eksportētājiem

Jānis Goldbergs, 01.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc tam, kad ASV infekcijas slimību eksperts Entonijs Fauči brīdināja būt piesardzīgiem ar Covid-19 dēļ noteikto pašizolācijas pasākumu atcelšanu un ekonomikas atkalatvēršanu, lai tas nenotiktu pārāk ātri.

Analītiķi atzina, ka Fauči sniegtā liecība ASV Senātā varēja būt faktors akciju cenu kritumā, bet minēja kā iespējamu faktoru arī investoru centienus gūt peļņu, pārdodot padārdzinājušās akcijas, un saspīlējuma eskalāciju starp ASV un Ķīnu, kas varētu novest pie tirdzniecības kara atjaunošanās.

"Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga minēja "pircēju nogurumu" un bažas par augstām akciju vērtībām.

Bija arī jaunas pazīmes, ka dažas ASV lielpilsētas vēl nav tuvu pilnīgai atkalatvēršanai. Losandželosas amatpersonas apsprieda sociālās distancēšanās pagarināšanu līdz jūlijam, un Brodvejas Līga oficiāli atcēla vasaras teātru sezonu Ņujorkā.

Akciju cenas Eiropā mainījās dažādos virzienos, investoriem izvērtējot valstu soļus savas ekonomikas atkalatvēršanā pret bažām par jauniem Covid-19 infekcijas gadījumiem Ķīnā un Dienvidkorejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju saskaras ar ūdens resursu nepietiekamību

LETA--AFP, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo 17 valstīs, kuru ūdens resursi ir ārkārtīgi nepietiekami to vajadzībām, liecina otrdien publicēts ziņojums.

Pasaules resursu institūta (WRI) Ūdensvadu ūdens riska atlantā valstis tika novērtētas pēc ūdens resursu nepietiekamības, sausuma riska un upju plūdu riska.

17 vissmagāk skartajās valstīs «lauksaimniecība, rūpniecība un pašvaldības vidēji gadā patērē 80% no pieejamajiem virszemes un pazemes ūdeņiem», konstatēja WRI.

«Kad pieprasījums sacenšas ar piedāvājumu, pat nelieli sausuma šoki [..] var radīt smagas sekas» – tādas kā nesenās ūdens krīzes Keiptaunā, Sanpaulu un Indijas lielpilsētā Čennajā.

17 valstis ar vislielāko ūdens resursu nepietiekamību ir Katara, Izraēla, Libāna, Irāna, Jordānija, Lībija, Kuveita, Saūda Arābija, Eritreja, Apvienotie Arābu Emirāti (AAAE), Sanmarīno, Bahreina, Indija, Pakistāna, Turkmenistāna, Omāna un Botsvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mainīs administratīvi juridisko modeli Expo 2020 Dubaijā organizēšanai

Žanete Hāka, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu potenciālos riskus veiksmīgai dalībai Expo 2020 Dubaijā, valdība piekritusi mainīt administratīvi – juridisko modeli projekta turpmākai realizācijai, informē Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) vienoties ar LTRK par esošā līguma izbeigšanu, savukārt biedrība apņēmusies nodot ministrijai visus ar projektu saistītos materiālus, projektu un informāciju.

Tāpat Ministru kabinets uzdevis EM atrast piemērotāko iepirkumu procedūru, lai nodrošinātu nākamā posma realizēšanu Latvijas dalībai Expo 2020 Dubaijā. LTRK jau šā gada sākumā konstatēja, ka projekta realizācija esošajā administratīvi – juridiskajā modelī ir ļoti apgrūtināta, jo katra darbība jāveic kā EM struktūrvienībai, paredzot daudz dažādu procedūru.

Par to vairākkārt tika informēta gan EM, gan arī ministri, meklējot risinājumu. Pašreiz veikti priekšdarbi, lai uzsāktu Expo 2020 Dubaijā finansiāli ietilpīgāko daļu jeb paviljona būvniecību, tādēļ bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk meklēt risinājumu, kas nodrošinās iekļaušanos noteiktajos termiņos, kvalitātē un finansējumā, skaidro LTRK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvē ļoti maz koka māju salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, jo Latvijā pēc tām ir salīdzinoši zems pieprasījums, sacīja uzņēmuma «Baltijas Jumis» pārstāvis Māris Slavinskis.

Viņš norādīja, ka īpaši maz koka ēku ceļ publiskajā sektorā, vairāk tās Latvijā būvē privātajā sektorā.

Slavinskis atzina, ka koka māju būvniecībai ir liels potenciāls Skandināvijā, kur pēc tām ir pieprasījums. Šādām mājām ir arī priekšrocības - īsāks būvniecības laiks, tās ir videi draudzīgas. Zviedrijā koka māju celtniecību sekmē arī attīstīta sociālā politika, kas atvieglo mājokļu iegādi ģimenēm ar bērniem.

Arī uzņēmuma «Baltijas Jumis» galvenie realizācijas tirgi ir Skandināvija, galvenokārt Zviedrijā, kā arī Norvēģija. Taču ir arī citi ārvalstu mērķa tirgi, kas nonākuši kompānijas redzeslokā, tajā skaitā Grieķija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveice slēdz desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu

LETA--AP, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices prokuratūra slēgusi ar Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu saistīto desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu no Krievijas, secinot, ka šajā lietā nevienai personai Šveicē apsūdzības nav iespējams izvirzīt.

Izmeklēšana koncentrējās uz apsūdzībām par naudas atmazgāšanu Šveicē laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Izmeklēšana tika sākta 2011.gadā pēc uzņēmuma "Hermitage Capital Management" prasības.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš 2008.gadā paziņoja, ka no Krievijas budžeta ir nelikumīgi izkrāpti 230 miljoni ASV dolāru.

Magņitskis pats tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem un aizturēts, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centās atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskārās fonds, un 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunas investīcijas no Šveices un Tuvajiem Austrumiem

Jānis Šķupelis, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" agrīnas stadijas startup konkursā uzvarēja Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App".

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalījās 33 jaunuzņēmumi, kas izvēlēti no vairāk nekā 240 pieteikumiem. "Konkurence bija tiešām augsta līmeņa - šeit patiešām varēja just gan biznesa ideju, gan to izpildījuma, gan arī komandu prezentēšanas spēju apvienojumu augstā kvalitātē. Patiess gandarījums, ka ne vien spējām izpelnīties lielāko atzinību tik spēcīgā lokā, bet arī igauņu pašu vērtējumā bijām pārāki par viņu pašmāju jaunuzņēmumiem," teic Toms Niparts, "Jeff App" dibinātājs un vadītājs.

"Jeff App" ieguva 170 tūkstošu eiro investīciju no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, kā arī desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank".

"Finansējums nāk negaidot, jo nupat esam noslēguši investīciju kārtu. Taču esam ļoti priecīgi - papildus resursiem, kas ļaus straujāk augt un piesaistīt spēcīgākus speciālistus jau tagad, "savā pusē" nu esam piesaistījuši investīciju veterānus no Igaunijas, Somijas un citām valstīm, kuri ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku dos mums ļoti daudz," norāda T. Niparts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices Ženēvas kantonā pastiprināti ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu, tostarp tiks slēgti visi bāri un restorāni, svētdien paziņojusi kantona valdība.

Ženēvā no pirmdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi nekā lielākajā daļā Šveices.

Kantona valdība brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija ir ļoti pasliktinājusies, un izsludināja ārkārtējo stāvokli.

No pirmdienas vakara Ženēvas kantonā būs slēgti visi restorāni, bāri, kinoteātri, muzeji, bibliotēkas, peldbaseini un citas atpūtas vietas, kā arī būs slēgti visi veikali, kuru pārdotā produkcija netiek uzskatīta par būtisku.

Cilvēki aicināti palikt mājās un tās pamest tikai lielas nepieciešamības gadījumā.

Skolas Ženēvas kantonā turpinās darbu.

Pēdējās dienās kantonā reģistrēti vairāk nekā 1000 jauni Covid-19 gadījumi dienā, un strauji pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās un intensīvās aprūpes nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele pārdod meitasbanku Šveicē

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.

Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.

Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.

"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itālijā un Šveicē atvieglos pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus

LETA--AFP/BBC, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Komentāri

Pievienot komentāru