Jaunākais izdevums

Latvijā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pārsvarā tiek saprasta kā labdarība jeb filantropija. Tās tipiskākajā izpausmē tas ir zvans uz tādu un tādu numuru, lai ziedotu latu, vai Ziemassvētku sentimentā piedalīšanos kādā kampaņveidīgā labdarības pasākumā. Arī tas ir labi un pareizi, tomēr patiesībā tam, ko saucam par labdarību vai sociālo atbildību, ir daudz pastāvīgāka un nopietnāka loma un ietekme gan uz sabiedrību, gan biznesu.

17. maijā notiks SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana ar tam veltītu vienas dienas konferenci. SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs tiek dibināts, lai veicinātu uzņēmēju un plašākas sabiedrības iesaisti diskusijā par ilgtspējīgu attīstību.

Atklāšanas konference būs veltīta korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un tās attīstībai mūsdienu biznesa vides kontekstā. Konferencē uzstāsies starptautiskajā sabiedrībā labi pazīstamais Prof. Tomass Donaldsons no Vartonas ekonomikas augstskolas, ASV.

Arī Latvijā korporatīvā sociālā atbildība un korporatīvā filantropija nav gluži vakar radušās parādības, tomēr objektīvu iemeslu dēļ (kas galvenokārt bija pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku) Latvijas uzņēmēju prāti bijuši aizņemti ar klasiskajiem rādītājiem – peļņu un attīstību (proti lielāku un/vai drošāku peļņu). Tomēr, lietojot literāru idiomu, cilvēks nav vientuļa sala, un tāds nav arī bizness.

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra koordinatore Maija Kāle norāda, ka pašlaik uzņēmējdarbībā aizvien vairāk aktualizējas apziņa, ka dzīvojam un strādājam ekosistēmā jeb esam savstarpēji saistīti. «Attiecīgi ir arī nospraužamie mērķi – lai tu esi ne vien veiksmīgāks tiešajā biznesā, bet arī saskarsmē kopumā ar sabiedrību, jo sabiedrība to sagaida, un tas, cik veiksmīgi bizness reaģē uz to, ko sabiedrība sagaida, aizvien vairāk nosaka paša biznesa veiksmīgumu,» saka eksperte.

Pragmatiskā KSA motivācija ir riska menedžments, kad ar atbildīgu rīcību tiek novērsti nākotnes riski. «Līdz šim bija attieksme: ai, tas jau tikai mārketings! Bet tagad pasaulē visnotaļ un aizvien vairāk arī Latvijā riska menedžments ir KSA pamatā – apzināties un laikus vadīt to, kas tevi beigu beigās var ļoti pamatīgi ietekmēt,» saka M. Kāle.

Risku savlaicīga novēršana nav pats pēdējais posms KSA attīstībā. Jaunākajā pieejā valdošā ir ne vien cenšanās aizsargāt savu uzņēmumu, bet arī dažādu sabiedrisko grupu iesaistīšana. Iemesls ir visnotaļ pragmatisks: katra no tām nāk ar savu viedumu, ar savu ekspertīzi. Ir daudzi gadījumi, kad, sadarbojoties ar vides NVO, uzņēmumi ir radījuši kādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu, un tas savukārt nozīmē jaunus tirgus un nišas. Proti, KSA vairs nav tikai aizsardzība pret riskiem, bet jau kopīga radīšana, kur robežas ir atvērtas.

KSA vēsts ir sekojoša: tas ir ne vien labi līdzcilvēkiem, bet arī atmaksājas pašam biznesam. Lai šo biznesa aspektu pētītu un veicinātu, SSE Riga arī tiek dibināts Ilgtspējīga biznesa centrs. Laikraksts Dienas bizness ir tā atvēršanas notikuma informatīvais atbalstītājs un arī apsver savu stratēģiju līdzdalībai Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijā, lai veicinātu ekonomiski aktīvu personību attīstību.

Latvijas KSA situācijas apzināšanai ir nepieciešami kvantitatīvi pētījumi, lai apzinātos, kur pašlaik esam un kādi būtu tālākie soļi sociāli atbildīga biznesa veicināšanai Latvijā. Tādēļ Dienas bizness lūdz aizpildīt šeit pievienoto anketu kā arī aicina iepazīties ar notiks Ilgtspējīga biznesa centra atklāšanas programmu un apsvērt sava uzņēmuma pārstāvja piedalīšanos.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā

Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana

Ceturtdien, 17. maijā plkst. 14:00

SSE Riga Sorosa auditorijā

Pasākuma moderators Ivars Slokenbergs, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents.

14:05-14:30 ATKLĀšANA

Ievadvārdi. Anderss Ridins (Anders Rydin), SSE Riga Fonda priekšsēdētājs

«SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs: tā vērtības, misija un plānotās aktivitātes»

Anderss Pālzovs, SSE Riga rektors

«Ilgtspējība un korporatīvā sociālā atbildība: SEB pieredze»

Deivids Tīrs (David Teare), SEB Baltijas divīzijas vadītājs

14:30-15:00 PANEĻDISKUSIJA «KSA bez cilvēkresursiem ir tikai PR»

Roberts Ķīlis, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra iniciators, Izglītības un zinātnes ministrs

Daiga Eiduka, SOS bērnu ciematu asociācija

Didzis Meļķis, Dienas bizness, redaktores vietnieks

Dace Kavasa, SSE Riga un Rīgas Juridiskās augstskolas lektore KSA un ilgtspējas disciplīnās

Klāvs Sedlenieks, antropologs, RSU, LU

VIESLEKTORU LEKCIJAS

15:00-15:45

«Vai KSA nodrošina stratēģiskās priekšrocības uzņēmējdarbībā»

Ola Lohmans (Ola Lohman), Zviedru institūta Menedžmenta programma

16:00-16:45

«Biznesa vērtības radīšana: skatījums uz ilgtspējīguma jautājumiem no globālās perspektīvas»

Prof. Tomass Donaldsons, Pensilvānijas universitātes Vortona skola

17:00-19:00 NEOFICIĀLĀ DAĻA, PĀRRUNAS, PĒCPUSDIENAS KAFIJA

«Jūsu idejas par ilgtspējību un nepieciešamo Ilgtspējīga biznesa centrā» - pievienojieties atvērtam semināram SSE Riga vestibilā

Darba valoda - angļu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Atlaides reinvestīcijām atmaksājas

Didzis Meļķis, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pieredze liecina, ka motivācija ieguldīt atpakaļ biznesā acīmredzami atmaksājas

Igaunijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar Latviju, ir labi kapitalizēti, un daļēji tas ir tāpēc, ka nav jēgas naudu no kompānijas izņemt, saka Swedbank jaunais vadītājs Baltijā Prīts Perenss.

Kas šai inovatīvi optimistiskajā gaisotnē notiek ar kreditēšanu?

Dažādos tirgos ir atšķirīgi. Igaunijā un Lietuvā ir neliels pieaugums gan privātpersonu, gan korporatīvajā jomā. Pavisam nedaudz, un tomēr. Varētu sagaidīt lielāku izaugsmi, bet ir jūtama Krievijas un Ukrainas konflikta ēna pār mūsu ekonomikām. Lietuvā pēc Ignalinas AES slēgšanas bija nepieciešamas investīcijas enerģētikā, un tas radīja lielāku ekonomisko rosību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina pieteikt jaunus un izcilus cilvēkus TOYP Latvia 2015 balvai

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar JCI Latvija aicina nominēt jaunus un izcilus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem īpašai starptautiskai balvai TOYP Latvia 2015 (Ten Outstanding Young Persons – desmit izcili jauni cilvēki), lai ikviens uzzinātu par izciliem un panākumiem bagātiem profesionāļiem.

Kopumā iespējams pieteikt kandidātus desmit dažādām kategorijām: bizness, ekonomika, uzņēmējdarbība; politika, tieslietas, valsts pārvalde; akadēmiskā darbība; kultūra; ētika, vide bērnu tiesības, cilvēktiesības, miers pasaulē; filantropija, brīvprātīgais darbs; zinātnes, tehnoloģiju attīstība; personības pilnveidošana, izaugsme; inovācijas medicīnā.

«Mums ir talanti un sasniegumi, par kuriem plašāka sabiedrība nezina. Vairāk un biežāk jāatceras, ka tieši cilvēki ir mūsu nākotne, kas virzīs valsti uz attīstību un izaugsmi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka esam tieši tik pat varoša nācija kā citas, tāpēc TOYP Latvia 2015 ir balva, kas visai Latvijai demonstrē spēju būt izciliem, inovatīviem un veiksmīgiem,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gerkens: filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis

Lelde Petrāne, 21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kolīdz būs uzņēmēji, kuri varēs prognozēt, attīstīt un justies drošāki par savu biznesu ilgākā laika termiņā, piemēram, vienas paaudzes dzīves cikla garumā - tie ir apmēram 25-30 gadi -, vēlme būt filantropam būs klāt kā likts,» intervijā laikrakstam Diena sacījis mecenāts un uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Es nevaru noformulēt precīzi, bet tam ir jēga - stabilitāte ļauj būt drosmīgākam, tālredzīgākam, arī naivākam un cerošākam. Filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis,» viņš skaidrojis.

Vaicāts par to, kāda ir viņa motivācija, atbalstot Latvijas rakstniekus, R. Gerkens teicis: «Piedodiet par zināmu patērētāja egoismu, bet mana galvenā motivācija ir kultūras vajadzība. Tā ir vajadzība pēc latviešu literatūras, mūzikas, dramaturģijas, glezniecības.

Domāju, ka jebkurš latviešu uzņēmējs jūtas drošāks par savu nākotni, ja tepat līdzās kāds rada kultūras produktus ar latvisku izcelsmi un latviski. Nacionālā kultūra ir vienīgā iespējamā pilnvērtīgā atbilde globalizētajai patērētāju kultūrai. Kā jau teicu - esmu egoists, tāpēc atbalstu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnikas un interneta izmantošana uzņēmuma darba organizēšanā ir kļuvusi tik pašsaprotama, ka retais vairs uzdod jautājumus Kāpēc? un Kā?, taču veiksmīga biznesa likumsakarības nav mainījušās. Nauda ir jātērē racionāli, un tai ir jāstrādā — vienalga, vai jūs to tērējat, lai saviem darbiniekiem iepirktu cirvjus vai arī lai apgādātu viņus ar dienesta viedtālruņiem.

Nav noliedzams tomēr, ka tehnoloģiskā pieeja maina attieksmi un domāšanu. Vecākajām paaudzēm, izrādās, ir grūti pieņemt jaunāko kolēģu daudz vieglāko attieksmi gan pret darba laiku un grafiku, gan pret darba disciplīnu kā tādu, lai gan mūsdienu tehnoloģijas bieži vien ļauj kārtīgi paveikt darbu, atrodoties gan mājās, gan pludmalē, gan ārvalstīs.

Vārdu sakot, skaidrot, ka biznesa digitalizācija ir nepieciešama, šodien, šķiet, ir lieki. Kantar TNS pētījumā atklāts, ka lielākajai daļai uzņēmēju lēmumam par uzņēmuma digitalizāciju pietiek ar argumentiem datori ir visiem (67 %) un tie ir pierasti (54 %). Tas nozīmē, ka jautājums Kāpēc? vienkārši tiek apiets, lai gan dators un internets ir instrumenti, ko konkrēts uzņēmums var izmantot visdažādākajos veidos, no kuriem gan tikai daļa uzņēmumam būs patiešām noderīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules enerģijas projektu veiksmes noteicošie faktori

Nikolajs Dorofejevs, Rietumu Bankas korporatīvo finanšu nodaļas vadītāja vietnieks, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mans pieredzes stāsts: Atteicos no laba darba ārzemēs, lai veidotu biznesa Latvijā

«Elko EP Baltic» līdzīpašnieks un vadītājs Gļebs Kiseļovs, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc studijām Lielbritānijā esmu atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies Latvijā un nolēmis strādāt pie tā, lai mans vadītais uzņēmums kļūtu par Nr.1 nozarē. Runājot par sava biznesa attīstību, jāsaka - ja neiesi, nerunāsi un nepiedāvāsi, neko arī nesasniegsi.

Iemainīt biznesa uzsākšanu Latvijā, pret labu darbu ārzemēs

Vēl pirms pusotra gada studēju Lielbritānijā, vienlaikus strādājot arī labā amatā bankā. Gada laikā saņēmu trīs paaugstinājumus, līdz kļuvu par departamenta vadītāju. Būdams vēl tikai students saņēmu ļoti labu algu, tāpēc domāju arī par palikšanu tur pēc studijām un tālāku karjeras veidošanu. Saņēmu arī piedāvājumu strādāt tās pašas bankas filiālē Krievijā, kur pavērtos plašas karjeras iespējas, taču nolēmu, ka vēlos attīstīt pats savu uzņēmumu. Vēlējos redzēt sava darba rezultātu un iegūt pievienoto vērtību, tāpēc biju gatavs ieguldīt savu laiku un naudu. Bez tam pietrūka arī draugu, kas palikuši Latvijā, un māju sajūtas, tāpēc nonācu pie lēmuma atgriezties Latvijā. No draugiem un tuviniekiem gan saņēmu jautājumus, kāpēc to daru, taču tas nemainīja manu lēmumu. Ja esmu ko apņēmies darīt, vienmēr to arī izdaru!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: Ar mazo spēkstaciju atbalstu ir iets par tālu

Līva Melbārzde, 10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā šķeldā vai vēja stacijās»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, piebilstot, ka Daugavas HES Latvenergo ir «saprotams bizness, no kura nešaubīgi un droši var iegūt attiecīgu jaudu bez papildu dotācijām». Viņš stāsta arī par citām izmaiņām, kas pēdējā laikā skārušas Latvenergo un likušas būtiski pārvērtēt uzņēmuma līdzšinējo darbību. Viena no galvenajām aktualitātēm ir gatavošanās Latvenergo vērtspapīru emisijai. Vēl šajā kalendārajā gadā gatavojamies veikt pirmo vērtspapīru izlaidi, piesaistot 50 milj. Ls savu investīciju programmu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Dzīve mainās, kad piedzimst bērni

Laura Mazbērziņa, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās māmiņas Aiga Ose un Kristīne Māla apvieno ideju ar drosmi, izveidojot zīmolu BuBuu; nu jau nedaudz vairāk kā gadu viņas piedāvā Latvijā šūtus sausos bumbu baseinus bērniem.

Aiga un Kristīne pievērsās savai uzņēmējdarbībai līdz ar bērniņu piedzimšanu. Viņas uzskata, ka, piedzimstot bērnam, ikkatras ģimenes un it īpaši jaunās māmiņas ikdiena piedzīvo lielas pārmaiņas, kuru ietvaros bieži vien paveras jauns skats uz lietām, rodas jaunas idejas un varbūt savā ziņā ir vairāk iemeslu sevi pierādīt, kā dēļ vēl vairāk censties. Zīmols BuBuu izveidots 2017. gada decembrī. Viss aizsākās, kad abas māmiņas kopīgi devās uz bērnu ballīti, kura risinājās bumbu istabā. Apspriežot idejas, kā neizmērojamo bērnu prieku, spēlējoties bumbās, «pārnest» uz mājām, un izpētot tirgū piedāvāto izvēli bumbu baseinu variācijām, abas secinājušas, ka būtu nepieciešams rast labāku risinājumu savām meitām. «BuBuu Baseini nebija radīti ar nodomu, ka tas būs milzīgs bizness, tā ir mūsu aizraušanās un sirdslieta. Redzot prieku mūsu bērnu acīs, nospriedām, kāpēc gan neiepriecināt vēl arī citus bērnus», stāsta māmiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt iedzīvotāji neizvēlas starppilsētu pārbraucienos vilciena satiksmi, jo no galapunkta pilsētā attiecīgajā laikā nekursē transports no satiksmes centra uz pagastiem. Portālam Db.lv Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs skaidro, ka šādas situācijas rodas plānošanas reģionu neelastības dēļ.

Jāatgādina, ka kopš 2008. gada vietējie maršruti ir plānošanas reģionu pārziņā, savukārt starppilsētu maršruti – ATD pārziņā.

«Ja sadarbība starp pārvadātājiem un plānošanas reģioniem nav laba, un plānošanas reģioni ātri nereaģē uz izmaiņām, piemēram, Pasažieru vilciena saraksta izmaiņām, tad var gadīties situācijas, kad pēc vilciena pienākšanas gala stacijā pilsētā vairs nav pieejams autobuss uz laukiem,» skaidro ATD valdes priekšsēdētājs, norādot, ka tādēļ saprotamas arī runas par to, ka ērtāk būtu pārraudzīt sabiedrisko transportu centralizēti, jo tad ātrāk varētu reaģētu uz, piemēram, izmaiņām kursēšanas grafikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar soļiem ģenerēt elektroenerģiju – to, ka tas ir iespējams un cilvēki to vēlas, pierādījis brits Lorenss Kembels-Kuks (Laurence Kembell-Cook).

2009. gadā viņš realizēja savu ideju par unikālu ietves plāksni, kas ražo un akumulē elektroenerģiju, savukārt 2019. gadā kļuva par tirgus līderi savā jomā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstībā.

«Vēlējos radīt produktu, kas mijiedarbotos ar iespējami lielāku cilvēku skaitu,» viņš stāsta. Izrādās, ka ik dienas pār vienu ietves flīzi pāriet līdz pat 50 tūkstošiem soļu, bet kas notiks, ja gājēju plūsmu izmantos elektroenerģijas ražošanai? Enerģiju akumulējošās flīzes Pavegen spēj uzkrāt kinētisko enerģiju no katra soļa, ražojot 2,1 vatu elektroenerģijas stundā. Gājējam uzkāpjot uz flīzes, kas izgatavota no pārstrādātas gumijas, tās centrā iedegas gaismas diode, atgādinot cilvēkam par viņa dalību elektroenerģijas ražošanā un vienlaikus izgaismojot viņam ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desire 816 ir HTC mēģinājums iedot daļiņu sava flagmaņa tiem, kuriem One nav pa kabatai

Skatoties reklāmas masu medijos, var rasties iespaids, ka katram ražotājam ir pa vienam spīdošam mobilā telefona modelim, kas ar katru nākamo paaudzi kļūst aizvien labāks un attiecīgi ir dārgs. Taču realitātē tā dēvētie flagmaņi ir tikai ražotāja sasniegumu izkārtne, un tos izvēlas vislojālākie uzņēmuma fani, tehnoloģiju entuziasti vai agrīnie adoptētāji. Proti, cilvēki, kuriem patīk pirmajiem iegūt dažādas preces, pat ja par tām jāpārmaksā.

Lielākā daļa pircēju meklē saprātīgu vidusceļu starp kvalitāti un cenu, tādēļ katrs ražotājs uztur vismaz vienu vidējās klases sēriju, kuras modeļos cenšas iestrādāt kaut ko no flagmaņa, taču ievērojami samazina cenu. HTC šādām vajadzībām ir Desire sērija un jo īpaši 816.modelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ceļotgribētājiem jārēķinās ar atsevišķu tūrisma braucienu sadārdzināšanos

Tas izriet no DB veiktās tūrisma operatoru aptaujas.

Izmaksas pieaug

Eiro vērtības kritums (no 1,35 līdz 1,1 ASV dolāram par vienu eiro) tieši ietekmē FlyMeAway čarterreisu cenu, jo degviela tiek apmaksāta ASV dolāros, bet visi ieņēmumi ir eiro. Pat ņemot vērā izteiktu degvielas cenas samazinājumu (ASV dolāros), tās vērtība eiro valūtā nav samazinājusies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, atklāj Jurģis Sedlenieks, SIA Baltic Ad Hoc (FlyMeAway) īpašnieks. Ceļojumiem uz Islandi cenu kāpums nav būtisks – par 10-15 eiro t.s. ceļojumu paketei jeb par 2,3%; lielāks tas bijis garajiem reisiem – uz Spāniju un Portugāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iedzīvotāji būs lielākie zaudētāji no jaunajiem Sadales tīkla tarifiem

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 07.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem, ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.

Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30 %. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV pērn nopelnījusi 16,5 miljonus latu

Žanete Hāka, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank peļņa pērn sasniegusi 16,5 miljonu latu, kas gan ir par 2,6 miljoniem lat mazāk nekā 2011. gadā, kad nozīmīgu daļu peļņas veidoja vienreizēji ienākumi no vērtspapīru pārdošanas.

«Pamatā esam apmierināti gan ar savas bankas attīstību, gan ar kopējām tendencēm Latvijas finanšu sektorā,» skaidro bankas vadītājs Ernests Bernis. Šajā gadā plānots, ka banka un ieguldījumu pakalpojumu meitas uzņēmumi attīstīsies ātrāk, nekā vidēji nozare kopumā, saglabājot vadošo pozīciju finanšu pakalpojumu eksporta jomā un lielākās privātbankas statusu. Tāpat tiks strādāts, lai palielinātu aktīvo klientu skaitu un viņu izmantoto pakalpojumu apjomu, plānots ieviest arī vairākus jaunus ieguldījumu produktus. Pateicoties tam, bankas pārstāvji šogad plāno grupas pamatdarbības ieņēmumu pieaugumu vismaz par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bīstamā Rīgas rādīšana 
bez pareizā sertifikāta

Līva Melbārzde,
 DB galvenā redaktora vietniece, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvīgi lobēt tomēr atmaksājas – gidu sertifikācijas mašinērija ir iedarbināta, nodrošinot sertifikātu izsniedzējiem drošus ilgtermiņa ienākumus.

Rīgas Tūrisma attīstības birojs un Rīgas dome var priekā sist plaukstas – jau pirmajās dokumentu pieņemšanas nedēļās ar vēlmi pēc jaunā gidu sertifikāta vērsušies vairāki desmiti potenciālo Rīgas gidu. Viņu skaits drīz jau varētu sasniegt pirmo simtu. Ko gan lai citu viņi arī dara, ja no aprīļa par Rīgas rādīšanu vairāk nekā pāris ārzemniekiem (tā taču jau ir neliela grupa!) bez pareizā gidu sertifikāta var sanākt darīšanas ar pašvaldības policiju? Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča gan klāsta, ka vēl jau nevarot zināt, vai visi gribētāji sertifikātu saņemšot. Vēl tikšot sasaukta septiņu cilvēku komisija no profesionālo gidu organizāciju un Rīgas domes pārstāvjiem, notikšot spriešana un vērtēšana, bet ja visi dokumenti būšot kārtībā, tad tikt pie sertifikāta nevajadzētu būt problēmām. Jāpiebilst, ka tas viss gan arī par zināmu samaksu - 70 eiro no gida par sertificēšanos uz pirmajiem trim gadiem. Pēc tam Live Riga portālā tikšot izveidots pareizi sertificēto gidu reģistrs un izsniegta pazīšanas zīme.

Komentāri

Pievienot komentāru