Jaunākais izdevums

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Pesimistu skaits samazinājies

Ar aptaujas palīdzību tika arī pētīts, vai cilvēki prognozē pārmaiņas savas ģimenes finansiālajā situācijā nākamo divu gadu laikā un kā viņi uz nākotnes perspektīvām raudzījās 2015. un 2012. gada aptaujās. Rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar 2015. gadu, nav būtiski mainījies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka viņu situācija nākotnē varētu uzlaboties, palikt nemainīga vai pasliktināties.

Savukārt 2012. gadā cilvēki bija pesimistiskāki par iespējamām izmaiņām savā finansiālajā situācijā. Toreiz 36% respondentu Latvijā ticēja, ka viņu dzīve varētu uzlaboties, salīdzinot ar 41% aptaujāto, kuri šādu pārliecību pauduši šogad. Pesimistu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes – 2012. gadā 21% aptaujas dalībnieku domāja, ka situācija pasliktināsies, bet šogad tā uzskata 12% respondentu. Igaunijā rezultāti ir līdzīgi, bet Lietuvā pesimistu īpatsvars bija lielāks (17%).

«Iedzīvotāju nākotnes perspektīvas būtiski neatšķiras Baltijas valstīs,» skaidro Aivars Voogs. «2012. gadā ekonomika pamazām sāka atgūties no krīzes, un toreiz cilvēkiem labā atmiņā vēl bija 2009. gada lejupslīde. Līdz 2015. gadam brūces bija sadzijušas, un nākotne atkal rādījās gaišākās krāsās. Tomēr zīmīgi, ka šogad, neskatoties uz straujo ekonomisko izaugsmi, optimistu īpatsvars nav lielāks kā 2015. gadā. Mazliet pārsteidzošs ir fakts, ka lietuvieši uz nākotni raugās daudz pesimistiskāk nekā Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji.»

Lietuvieši budžeta plānošanu uztver nopietni

Respondentiem tika arī jautāts, vai un cik ilgam laika periodam ģimenes plāno savus izdevumus. Lielākā daļa aptaujāto, aptuveni ceturtā daļa katrā valstī, plāno vienam mēnesim. Aptuveni 20% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju savas finanses neplāno, bet Lietuvā ir tikai 17% šādu bezrūpīgo.

Salīdzinot ar Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, lietuvieši ievērojami atšķiras attiecībā uz savu ilgtermiņa izdevumu plānošanu – kamēr respondenti Latvijā un Igaunijā, attiecīgi 23% un 26%, aprēķina savus izdevumus un ienākumus sešiem mēnešiem, gadam vai ilgākam laika periodam, Lietuvā to dara 32% aptaujas dalībnieku.

Saskaņā ar statistikas datiem pagājušajā gadā vidējie mēneša ienākumi Latvijā bija 926 eiro, Igaunijā – 1221 eiro un Lietuvā – 836 eiro. Vidējā vecuma pensija Latvijā bija 289 eiro, Igaunijā – 405 eiro un Lietuvā – 277 eiro. Savukārt iekšzemes kopprodukts pērn Latvijā pieauga par 4.5%, Igaunijā – par 4.9% un Lietuvā – par 3.8%.

Kantar Emor pirmo reizi ir veicis šādu plaša mēroga aptauju par finanšu attieksmi visās trīs Baltijas valstīs. Tās mērķis bija atspoguļot ne tikai vispārējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju nākotnes mērķus, bet arī aspektus, kas saistīti ar aizdevumiem un aizņemšanās paradumiem. Aptaujas laikā tika ņemti vērā arī ietaupījumi un ieguldījumi, maksājumu izpilde, uzņēmējdarbība, jautājumi saistībā ar kriptovalūtu un finanšu tehnoloģiju nozares uzņēmumu reputāciju. Aptaujā piedalījās tūkstotis respondentu no katras valsts, kas Latvijā un Lietuvā tika aptaujāti šī gada rudenī, bet Igaunijā – maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

35% Latvijas iedzīvotāju kredīta ņemšanu uzskata par principāli nepareizu, ar savu skeptisko attieksmi lielā mērā pārspējot savus ziemeļu un dienvidu kaimiņus, liecina Kantar Emor veiktā aptauja.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aizņemšanos nav tikai vispārīga, liecina viņu nodomi – Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas plāno ņemt kredītu tuvāko divu gadu laikā. Ja Latvijā šādu rīcību apsver 39% aptaujāto, tad Lietuvā 56% respondentu plāno aizņemties tuvākajos divos gados.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs skaidro, ka ir grūti pateikt, kāpēc attiecībā pret aizņemšanos latvieši ir skeptiskāki nekā viņu kaimiņi.. «2008. un 2009. gada ekonomiskā krīze skāra Latviju un tās bankas cieta nedaudz spēcīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu būt viens no piesardzības iemesliem,» norāda A.Voogs. «Tomēr aptauja atklāj vēl kādu nozīmīgu detaļu – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus. Lietuvā un Igaunijā šis skaits ir attiecīgi 13% un 6%.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat 200 km liels attālums neattur Igaunijas iedzīvotājus turpināt alkoholu iegādāties Latvijā, tādējādi būtiski ietaupot līdzekļus, kas tiktu izlietoti, iepērkoties pašu mājās.

Biznesa portālam db.lv viesojoties Sāremā, zvejnieku saimniecības «Tihemetsa» īpašniece un vadītāja Tiina Mai Latvijas žurnālistei neslēpa, ka iecienījusi iepirkšanos mūsu valstī, kā arī nodemonstrēja sava pieliekamā saturu. Tur pavērās visai īpatnējs skats - līdzās marinējumiem un ievārījumiem tur glabājas arī brangi Igaunijā ražota alus krājumi. Tas gan nav pirkts pašu valstī, bet Latvijā, pierobežā.

Jau vēstīts, ka Igaunijā 1.jūlijā par 25% tika samazināts akcīzes nodoklis alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tomēr alus cenas Latvijā joprojām ir zemākas.

Sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar Emor aptaujas rezultāti, kas tika publiskoti šā gada augustā, gan parādīja, ka Igaunijas iedzīvotāju vidū samazinās interese par alkohola iegādi Latvijā, ziņoja aģentūra LETA. Augustā 11% respondentu, kas šogad iegādājušies alkoholu Latvijā, teica, ka to dara vismaz reisi mēnesī. Līdzīgā aptaujā martā tādu bija 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank skolēnu izglītošanai atklājusi finanšu laboratoriju ar izlaušanās spēles elementiem

Žanete Hāka, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, Swedbank centrālajā ēkā radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.

Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību. Aptuveni 1,5 stundu garais Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bez maksas.

«Mūsu bērni ir nākotnes valsts veidotāji, un tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi jau skolas vecumā radīt viņos izpratni par efektīvu finanšu pārvaldību, turklāt parādīt, ka finanses un ekonomika nav nedz garlaicīgas, nedz abstraktas jomas, kas noderīgas vien ekonomikas stundās skolā. Ar Finanšu laboratorijas palīdzību sniedzam skolēniem iespēju izkāpt ārpus skolas sola, lai iegūtās vērtīgās teorētiskās zināšanas savienotu ar iespējām tās pielietot reālajā dzīvē, uzlabojot, pilnveidojot un nodrošinot veiksmīgāku nākotni gan sev, gan sabiedrībai kopumā,» par Finanšu laboratorijas izveides aktualitāti stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Studenti, kuri izmanto kredītu mācībām ārzemēs, visbiežāk studē Lielbritānijā

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju vai studējošā kredītus ar valsts galvojumu 2017. gadā saņēma gandrīz 1600 studenti – kopumā vairāk nekā astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro piešķirti studentiem, kuri devās mācīties uz ārzemēm, informē SEB bankā .

Populārākās mērķa valstis ir Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija, liecina bankas sniegtā informācija.

No pērn piešķirtajiem aizdevumiem, 36 bija kredīti studiju maksas segšanai, bet 44 – ikdienas tēriņu segšanai ārzemēs. Apmēram trešdaļu no aizdevumiem saņēmuši jaunieši, kuri devušies mācīties uz Lielbritāniju. Ārzemju skolās jaunieši izvēlas ļoti dažādas nozares – medicīna, māksla, finanses, datorzinātnes, komunikācija un citas specialitātes.

«Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas, Latvijā aptuveni 40% vietu augstskolās ir tiek apmaksātas no valsts budžeta, bet pārējiem studentiem par mācībām ir jāmaksā pašiem. Arī ārzemēs ir augstskolas, kuras uzņem studentus no Latvijas uz bezmaksas vietām, un ir skolas, kur ir jāmaksā. Mēs uzskatam, ka mācību maksai nav jābūt šķērslim apgūt tieši to specialitāti, ko jaunieši vēlas. Studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir izdevīgāka procentu likme, kā arī atmaksas atvieglojumi, ko studenti arī aktīvi izmanto. Viens no visbiežāk izmantotajiem atvieglojumiem ir iespēja atlikt kredītā atmaksu, ja jaunietis turpina mācības,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lampu zīmola Jolamps veidotāja Jolanta Salmiņa sākotnēji studējusi finanses un strādājusi bankā, taču šo darbu nomainījusi pret lampu izgatavošanu, patlaban apsver ārvalstu tirgu iekarošanu.

Jolanta Salmiņa dzimusi un augusi Dobelē, pēc vidusskolas beigšanas studējusi Banku augstskolā, iegūstot bakalaura grādu finansēs. Vairākus gadus viņa strādājusi banku sektorā, taču tajā pašā laikā paralēli interesējuši arī rokdarbi. Aptuveni divus gadus lampu darināšana bijusi viņas aizraušanās, jo J. Salmiņu interesējis tieši lampu veidošanas process, taču aptuveni pirms gada, ģimenes pamudināta, viņa izveidojusi savu zīmolu – Jolamps, lai savas prasmes un produktus demonstrētu ne tikai savējiem, bet plašākai auditorijai. «Nezinu, vai varētu to nosaukt par nopietnu biznesu, vairāk gan par mazo biznesu, kas ir lielisks ģimenes budžeta papildinājums, taču, kas zina, par ko tas izvērsīsies tuvākajā nākotnē,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14 gadu laikā 4paws (IK Dod man ķepu!) īpašniece Kristīne Leja ir pieskatījusi aptuveni tūkstoš dzīvnieku, lielākoties suņus

«Katru mēnesi man vidēji ir trīs līdz četri jauni klienti. No vienas puses, tas ir daudz, no otras puses, – maz. Taču es nedzenos pēc liela skaita. Dzīvnieki nav bagāža, ko var ielikt mantu glabātavā un pēc saimnieka atgriešanās izņemt. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs – tāpat kā cilvēki. Katram ir jāatrod sava pieeja un laiks, īpaši pirmajā reizē,» saka Kristīne. Viņa cenšas suņus ņemt līdzi ikdienas gaitās, tos socializē – kopā dodas uz kafejnīcu, iepirkties, brauc sabiedriskajā transportā, skrien, peld. Viņa cenšas sarunāties ar tiem saimnieka dzimtajā valodā. Ja Kristīne nezina konkrētas valsts valodu, iemācās vismaz galveno komandu vārdus. Viņa novērojusi, ka pēc tam, kad ar suni kādu laiku sarunājas latviski, viņš iemācās atšķirt biežāk dzirdētos vārdus arī latviešu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield īpašniece: Pienāca diena, kad bez brīdinājuma VID nobloķēja uzņēmuma kontu

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību Rīgā beidzis restorāns Kinfield. Kā atklāj tā īpašniece Kristīne Rožkalne, problēma nebija viesu trūkums, bet gan valsts attieksme – pretimnākšanas un izpratnes vietā bez brīdinājuma bloķēts konts, sajūta kā nopratināšanā, apvainošana un nicinoša attieksme.

«Es mīlu Latviju, lai gan esmu Vācijā dzimusi un uzaugusi. Kopš esmu atpakaļ Latvijā, iemīlu šo zemi katru gadu arvien vairāk, it īpaši Rīgu. Ar spējām, kuras man ir dotas, vēlējos šai pilsētai un cilvēkiem dāvāt vietu, kurā ikviens mūsdienu steidzīgajā ikdienā varētu norimt, satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Tad nu pirms vairāk kā 3 gadiem pieņēmu lēmumu realizēt sen loloto sapni. Vīzija, koncepts un biznesa plāns bija skaidrs, vajadzēja vēl tikai finanses. Smagi iepriekš strādājot, finansējumu saņēmu. Kad arī telpas tika veiksmīgi atrastas, varēju sākt plānoto,» sociālajā tīklā Facebook klāsta uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez STEM mācību priekšmetu apguves nav iedomājama nākotne

Maksims Jegorovs - «Accenture» vadītājs Latvijā, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Swedbank Latvija peļņa sasniegusi 82 miljonus eiro, kas ir par 3% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, informē bankā.

Pieaugumu nodrošinājusi klientu aktivitātes sekmēta ieņēmumu palielināšanās. «Ir vērojams stabils no jauna izsniegto kredītu pieaugums, ko veicina Latvijas ekonomikas spēcīga attīstība. Tomēr gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi saglabā atbildīgu, pat konservatīvu aizņemšanās un investīciju pieeju,» sacīja Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Swedbank kredītportfelis gada griezumā pieauga par 1%. Nozīmīgs pieaugums vērojams gan privātpersonām, gan uzņēmumiem līzinga aizdevumos, hipotekārajā kreditēšanā un patēriņa finansēšanā. No jauna piešķirtie kredīti 9 mēnešu laikā pieauga par 11%.

Depozītu apjoms gada griezumā palielinājās par 11%. Noguldījumi palielinājās gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kredītu kvalitāte ir spēcīga, iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanai nedrošajiem kredītiem sasniedzot 1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Renault Clio: mazs, bet ar plašu dvēseli

Aldis Zelmenis, speciāli DB, 26.02.2020

"Renault Clio", ņemot vērā pārdošanas apjomus, Eiropā jūtami apsteidz "VW Polo", "Ford Fiesta", "Opel Corsa" u.c. šīs klases smagsvarus un ir pārdošanas līderis starp mazās klases modeļiem. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Aldis Zelmenis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču "Renault" prot ražot mazus auto, kas ir pieprasīti visā Eiropā. "Renault Clio" ir viens no tiem. Feins auto, bet kāpēc mazi auto pie mums nav cieņā?

Jāsāk ar to, ka mazauto mūsdienās ir diezgan nosacīts apzīmējums, jo jaunākās paaudzes "Clio" ir gana liels, lai to izmantotu kā budžeta klases ģimenes auto.

Pēc būtības šodien jaunākā "Renault Clio" apkārtmēri atbilst vecāka gadagājuma "Renault Megane". Tas nekas, ka aizmugurē pieaugušiem pasažieriem vietas joprojām nav daudz, toties nodokļu apjoms, apdrošināšanas klase un vēl citi bonusi Rietumeiropietim palīdz ietaupīt, saglabājot spēju būt mobilam un pārvietoties pilsētā un ārpus tās.

Starp citu, ceļojot Itālijā, Francijā vai Spānijā, bieži vien uz koplietošanas ceļiem ir redzami "Renault Clio" izmēram līdzīgi auto, kuros pasažieri draudzīgi aizņēmuši krēslus gan priekšā, gan aizmugurē, turklāt līdz "lūpai" piestūķējuši bagāžas nodalījumu. Visi smaidīgi un nesūkstās par vietu trūkumu. Mēs Latvijā esam izlepušāki, jo kā gan izskaidrot, ka līdzīgi kā Ziemeļamerikā lielākoties pārvietojamies vienatnē vai divatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži saka, ka uzņēmējam ir jāveido komanda, nevis bizness, jo, izveidojot labu, motivētu komandu, tā spēs sasniegt izvirzītos biznesa mērķus!

Mēs ticam, ka darbinieku motivācija ir viens no noteicošajiem faktoriem uzņēmumu veiksmes stāstos. Pirmais, lielākais un pašam uzņēmējam neizdevīgākais darbinieku motivācijas rīks ir alga jeb finansiālā atlīdzība, taču visi papildu labumi ir alternatīvā motivācija. Uzņēmums iegūst finanses tikai pašās biznesa cikla beigās, uzražojot un pārdodot savu produktu, vienalga, vai tā būtu prece vai pakalpojums, un tieši tāpēc ir tik svarīgi šos iegūtos augļus ieguldīt pārdomāti.

Izmantojot finansiālo motivāciju, darba devējs zaudē, jo naudai ir precīza vērtība uz dienu X, taču, nodrošinot darbiniekiem masveida labumus, piemēram, apmaksātas pusdienas, kino biļetes vai sporta aktivitātes, uzņēmums var iegādāties šos labumus ar īpašu atlaidi, jo tas ir apjomīgs pirkums. Tādā veidā iztērētajām finansēm tiek pievienota papildu vērtība iegādātā labuma atlaides apjomā, turklāt šādi arī tiek izrādītas rūpes par darbinieku labklājību, kas palielina viņu lojalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Krīze var skart jebkuru organizāciju, bet par spēju to pārvaldīt liecina tas, cik labi organizācija ir sagatavojusies. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šā gada lielākās krīzes būs saistītas ar koronavīrusa izraisītajām sekām.

Saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību un ārkārtas situācijas izziņošanu Latvijā, mazumtirdzniecības veikalu tīklos tika novērots liels pircēju pieprasījums pēc ilgtermiņa uzglabāšanas produktiem. Veikali šo pieprasījumu spēja nodrošināt un ažiotāža novērsta.

Tikmēr ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ advokāti steidz atbildēt uz jautājumiem par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 31. marta numurā:

  • viedokļi - "Latvijas Dzelzceļš" no devēja kļūst par prasītāju
  • aktuāli - force majeure apstākļi Covid-19 laikā
  • finanses - turpinās apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
  • tēma - krīžu cena, riski un iespējas
  • tabakas nozare grūtos laikus pārdzīvo labi
  • pasākumu organizēšana - Baltijas sporta samitu iesildīs tiešsaistē
  • parādu piedziņā jāmeklē kompromiss
  • pārtikas ražotāji iztur pircēju ažiotāžu un paradumu maiņu
  • lauksaimniecība - Strausu ferma "Nornieki" tiecas uz izcilību
  • intervija - Lauris Leitis, "Cafè Osiris" vadītājs
  • dizains - "mammalampa" iekarojusi savu vietu uz pasaules dizaina skatuves
  • auto - par degvielas veidu izšķiras politiķi
  • brīvdienu ceļvedis - Iveta Vanaga, SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašniece, Rīgas gide

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas iezīmē patieso Covid-19 pandēmijas ietekmi uz auto tirgu Latvijā, norāda "Auto Asociācijas" prezidents Andris Kulbergs.

Viņš prognozē, ka maijā un jūnijā kritums varētu sasniegt 70- 80%.

Ārkārtas stāvoklis, neziņa par nākotni ievērojami ietekmē pircēju uzvedību, atliekot auto iegādes jautājumu uz nenoteiktu laiku. Klientu plūsma auto salonos ir nokritusies pat par 80%. Vienīgais auto segments, kur saglabājas augstāka klientu aktivitāte, ir komerctransports, kur novērojams kritums par 32%, jo ir atsevišķas biznesa nozares, kur aktivitāte un pieprasījums ir pat stipri kāpuši, piemēram, pārtikas, medicīnas, internetveikalu un sadzīves preču tirdzniecība.

Īpaši augsts pieprasījums ir pēc komerctransporta modeļiem, kas aprīkoti ar dzesēšanas sistēmu. To piedāvājums ir deficīts, jo tiek ražoti Itālijā un Izraēlā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Latviešu uzņēmums starptautiskā konferencē prezentē nākotnes mobilo banku

Lelde Petrāne, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibināts uzņēmums UX Design Agency februārī uzstājies finanšu inovāciju pasākumā Finovate Europe 2019. Šogad tas norisinājās Londonā, pulcējot aptuveni trīs tūkstošus finanšu nozares profesionāļu, viedokļu līderu un žurnālistu.

Finovate apmeklē pasaulē labi pazīstamu uzņēmumu pārstāvji no Google, Apple, Deloitte, Ernst & Young, PayPal, kā arī žurnālisti no Forbes, Business Insider, CNN un Thomson Reuters.

Lai iegūtu tiesības kāpt uz skatuves un prezentēt UX Design Agency izstrādāto inovāciju, uzņēmums izturējis spraigu atlasi, tiekot izvēlēts no vairāk nekā diviem tūkstošiem citu pretendentu.

7 minūšu laikā UX Design Agency vairāk nekā 2 000 finanšu speciālistu auditorijai prezentēja inovatīvo mobilās bankas aplikācijas Light Bank dizaina prototipu.

Light Bank ir nākotnes mobilā banka, kuras dizaina koncepts ir pievilcīgs, lietotājam ērts un saprotams, bet tajā pat laikā pilnībā funkcionāls, skaidro uzņēmumā. Ar šāda mobilās aplikācijas dizaina izveidi UX Design Agency laužot stereotipu, ka finanses ir komplicētas, nepatīkamas un lietotājam nesaprotamas. Light Bank koncepts izstrādāts pēc UX Design Agency radītās Finanšu Dizaina Metodoloģijas, kas ietver padziļinātu lietotāja psiholoģijas, kompānijas un produkta izpēti, servisa arhitektūras projektēšanu un dizaina izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām paust visnotaļ pozitīvu atziņu: šī valdība man sāk iepatikties. Vēl vairāk, šis tas no valdības šķietami komediantiski grābstīgās ņemšanās pēkšņi parādās jaunā gaismā.

Atklāsme man uznāca brīdī, kad līdz šim no lielu muļķību runāšanas un darīšanas izsprukušais Iekšlietu ministrs Ģirģena kgs tomēr atvēzējās varoņdarbam: ar spēku pārņemt trolejbusu un autobusu kustības kārtošanu Rīgas pilsētā.

Pirmajā acu uzmetienā tā varētu šķisties kantaina stulbuma manifestācija. Ar šādu pašu pamatojumu – iespējams iedzīvotāju apdraudējums – policijai būtu jāpārņem krietns ducis lauku klubu, jāsāk vadīt kādas provinces bibliotēkas, jāpārraksta uz policijas vārda zemesgrāmatā pārdesmit Rīgas slavenāko graustu, un vēl sabiedrības drošības garantēšanai jāsašņorē pāris trīs deputātu. Bet tad iemetu aci valdības deklarācijā: tur par iekšlietām ir tikai dažas rindkopas, un nevienā no tām nav solīta policijas virsvadība pašvaldības transporta jomā. Bet! Toties ir solījums tikt galā ar OIK, pašā pašā sākumā. Kā zināms, Saeima pat nobalsoja par OIK sistēmas tūlītēju likvidēšanu, ko jevroglumais Kariņa kgs pēčāk iegrieza tā, ka tas ir bijis tikai naivs deputātu vēlējums EM nākt klajā ar kādu nekādu plānu. Vienvārdsakot, valdība ir aptaisījusies jau pašā startā, bet te OIK atcelšanas vietā nāk satiksmes atcelšana uz Deglava tilta, un visi priecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru