Jaunākais izdevums

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Pesimistu skaits samazinājies

Ar aptaujas palīdzību tika arī pētīts, vai cilvēki prognozē pārmaiņas savas ģimenes finansiālajā situācijā nākamo divu gadu laikā un kā viņi uz nākotnes perspektīvām raudzījās 2015. un 2012. gada aptaujās. Rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar 2015. gadu, nav būtiski mainījies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka viņu situācija nākotnē varētu uzlaboties, palikt nemainīga vai pasliktināties.

Savukārt 2012. gadā cilvēki bija pesimistiskāki par iespējamām izmaiņām savā finansiālajā situācijā. Toreiz 36% respondentu Latvijā ticēja, ka viņu dzīve varētu uzlaboties, salīdzinot ar 41% aptaujāto, kuri šādu pārliecību pauduši šogad. Pesimistu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes – 2012. gadā 21% aptaujas dalībnieku domāja, ka situācija pasliktināsies, bet šogad tā uzskata 12% respondentu. Igaunijā rezultāti ir līdzīgi, bet Lietuvā pesimistu īpatsvars bija lielāks (17%).

«Iedzīvotāju nākotnes perspektīvas būtiski neatšķiras Baltijas valstīs,» skaidro Aivars Voogs. «2012. gadā ekonomika pamazām sāka atgūties no krīzes, un toreiz cilvēkiem labā atmiņā vēl bija 2009. gada lejupslīde. Līdz 2015. gadam brūces bija sadzijušas, un nākotne atkal rādījās gaišākās krāsās. Tomēr zīmīgi, ka šogad, neskatoties uz straujo ekonomisko izaugsmi, optimistu īpatsvars nav lielāks kā 2015. gadā. Mazliet pārsteidzošs ir fakts, ka lietuvieši uz nākotni raugās daudz pesimistiskāk nekā Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji.»

Lietuvieši budžeta plānošanu uztver nopietni

Respondentiem tika arī jautāts, vai un cik ilgam laika periodam ģimenes plāno savus izdevumus. Lielākā daļa aptaujāto, aptuveni ceturtā daļa katrā valstī, plāno vienam mēnesim. Aptuveni 20% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju savas finanses neplāno, bet Lietuvā ir tikai 17% šādu bezrūpīgo.

Salīdzinot ar Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, lietuvieši ievērojami atšķiras attiecībā uz savu ilgtermiņa izdevumu plānošanu – kamēr respondenti Latvijā un Igaunijā, attiecīgi 23% un 26%, aprēķina savus izdevumus un ienākumus sešiem mēnešiem, gadam vai ilgākam laika periodam, Lietuvā to dara 32% aptaujas dalībnieku.

Saskaņā ar statistikas datiem pagājušajā gadā vidējie mēneša ienākumi Latvijā bija 926 eiro, Igaunijā – 1221 eiro un Lietuvā – 836 eiro. Vidējā vecuma pensija Latvijā bija 289 eiro, Igaunijā – 405 eiro un Lietuvā – 277 eiro. Savukārt iekšzemes kopprodukts pērn Latvijā pieauga par 4.5%, Igaunijā – par 4.9% un Lietuvā – par 3.8%.

Kantar Emor pirmo reizi ir veicis šādu plaša mēroga aptauju par finanšu attieksmi visās trīs Baltijas valstīs. Tās mērķis bija atspoguļot ne tikai vispārējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju nākotnes mērķus, bet arī aspektus, kas saistīti ar aizdevumiem un aizņemšanās paradumiem. Aptaujas laikā tika ņemti vērā arī ietaupījumi un ieguldījumi, maksājumu izpilde, uzņēmējdarbība, jautājumi saistībā ar kriptovalūtu un finanšu tehnoloģiju nozares uzņēmumu reputāciju. Aptaujā piedalījās tūkstotis respondentu no katras valsts, kas Latvijā un Lietuvā tika aptaujāti šī gada rudenī, bet Igaunijā – maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

35% Latvijas iedzīvotāju kredīta ņemšanu uzskata par principāli nepareizu, ar savu skeptisko attieksmi lielā mērā pārspējot savus ziemeļu un dienvidu kaimiņus, liecina Kantar Emor veiktā aptauja.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aizņemšanos nav tikai vispārīga, liecina viņu nodomi – Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas plāno ņemt kredītu tuvāko divu gadu laikā. Ja Latvijā šādu rīcību apsver 39% aptaujāto, tad Lietuvā 56% respondentu plāno aizņemties tuvākajos divos gados.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs skaidro, ka ir grūti pateikt, kāpēc attiecībā pret aizņemšanos latvieši ir skeptiskāki nekā viņu kaimiņi.. «2008. un 2009. gada ekonomiskā krīze skāra Latviju un tās bankas cieta nedaudz spēcīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu būt viens no piesardzības iemesliem,» norāda A.Voogs. «Tomēr aptauja atklāj vēl kādu nozīmīgu detaļu – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus. Lietuvā un Igaunijā šis skaits ir attiecīgi 13% un 6%.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat 200 km liels attālums neattur Igaunijas iedzīvotājus turpināt alkoholu iegādāties Latvijā, tādējādi būtiski ietaupot līdzekļus, kas tiktu izlietoti, iepērkoties pašu mājās.

Biznesa portālam db.lv viesojoties Sāremā, zvejnieku saimniecības «Tihemetsa» īpašniece un vadītāja Tiina Mai Latvijas žurnālistei neslēpa, ka iecienījusi iepirkšanos mūsu valstī, kā arī nodemonstrēja sava pieliekamā saturu. Tur pavērās visai īpatnējs skats - līdzās marinējumiem un ievārījumiem tur glabājas arī brangi Igaunijā ražota alus krājumi. Tas gan nav pirkts pašu valstī, bet Latvijā, pierobežā.

Jau vēstīts, ka Igaunijā 1.jūlijā par 25% tika samazināts akcīzes nodoklis alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tomēr alus cenas Latvijā joprojām ir zemākas.

Sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar Emor aptaujas rezultāti, kas tika publiskoti šā gada augustā, gan parādīja, ka Igaunijas iedzīvotāju vidū samazinās interese par alkohola iegādi Latvijā, ziņoja aģentūra LETA. Augustā 11% respondentu, kas šogad iegādājušies alkoholu Latvijā, teica, ka to dara vismaz reisi mēnesī. Līdzīgā aptaujā martā tādu bija 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank skolēnu izglītošanai atklājusi finanšu laboratoriju ar izlaušanās spēles elementiem

Žanete Hāka, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, Swedbank centrālajā ēkā radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.

Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību. Aptuveni 1,5 stundu garais Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bez maksas.

«Mūsu bērni ir nākotnes valsts veidotāji, un tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi jau skolas vecumā radīt viņos izpratni par efektīvu finanšu pārvaldību, turklāt parādīt, ka finanses un ekonomika nav nedz garlaicīgas, nedz abstraktas jomas, kas noderīgas vien ekonomikas stundās skolā. Ar Finanšu laboratorijas palīdzību sniedzam skolēniem iespēju izkāpt ārpus skolas sola, lai iegūtās vērtīgās teorētiskās zināšanas savienotu ar iespējām tās pielietot reālajā dzīvē, uzlabojot, pilnveidojot un nodrošinot veiksmīgāku nākotni gan sev, gan sabiedrībai kopumā,» par Finanšu laboratorijas izveides aktualitāti stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lampu zīmola Jolamps veidotāja Jolanta Salmiņa sākotnēji studējusi finanses un strādājusi bankā, taču šo darbu nomainījusi pret lampu izgatavošanu, patlaban apsver ārvalstu tirgu iekarošanu.

Jolanta Salmiņa dzimusi un augusi Dobelē, pēc vidusskolas beigšanas studējusi Banku augstskolā, iegūstot bakalaura grādu finansēs. Vairākus gadus viņa strādājusi banku sektorā, taču tajā pašā laikā paralēli interesējuši arī rokdarbi. Aptuveni divus gadus lampu darināšana bijusi viņas aizraušanās, jo J. Salmiņu interesējis tieši lampu veidošanas process, taču aptuveni pirms gada, ģimenes pamudināta, viņa izveidojusi savu zīmolu – Jolamps, lai savas prasmes un produktus demonstrētu ne tikai savējiem, bet plašākai auditorijai. «Nezinu, vai varētu to nosaukt par nopietnu biznesu, vairāk gan par mazo biznesu, kas ir lielisks ģimenes budžeta papildinājums, taču, kas zina, par ko tas izvērsīsies tuvākajā nākotnē,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14 gadu laikā 4paws (IK Dod man ķepu!) īpašniece Kristīne Leja ir pieskatījusi aptuveni tūkstoš dzīvnieku, lielākoties suņus

«Katru mēnesi man vidēji ir trīs līdz četri jauni klienti. No vienas puses, tas ir daudz, no otras puses, – maz. Taču es nedzenos pēc liela skaita. Dzīvnieki nav bagāža, ko var ielikt mantu glabātavā un pēc saimnieka atgriešanās izņemt. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs – tāpat kā cilvēki. Katram ir jāatrod sava pieeja un laiks, īpaši pirmajā reizē,» saka Kristīne. Viņa cenšas suņus ņemt līdzi ikdienas gaitās, tos socializē – kopā dodas uz kafejnīcu, iepirkties, brauc sabiedriskajā transportā, skrien, peld. Viņa cenšas sarunāties ar tiem saimnieka dzimtajā valodā. Ja Kristīne nezina konkrētas valsts valodu, iemācās vismaz galveno komandu vārdus. Viņa novērojusi, ka pēc tam, kad ar suni kādu laiku sarunājas latviski, viņš iemācās atšķirt biežāk dzirdētos vārdus arī latviešu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield īpašniece: Pienāca diena, kad bez brīdinājuma VID nobloķēja uzņēmuma kontu

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību Rīgā beidzis restorāns Kinfield. Kā atklāj tā īpašniece Kristīne Rožkalne, problēma nebija viesu trūkums, bet gan valsts attieksme – pretimnākšanas un izpratnes vietā bez brīdinājuma bloķēts konts, sajūta kā nopratināšanā, apvainošana un nicinoša attieksme.

«Es mīlu Latviju, lai gan esmu Vācijā dzimusi un uzaugusi. Kopš esmu atpakaļ Latvijā, iemīlu šo zemi katru gadu arvien vairāk, it īpaši Rīgu. Ar spējām, kuras man ir dotas, vēlējos šai pilsētai un cilvēkiem dāvāt vietu, kurā ikviens mūsdienu steidzīgajā ikdienā varētu norimt, satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Tad nu pirms vairāk kā 3 gadiem pieņēmu lēmumu realizēt sen loloto sapni. Vīzija, koncepts un biznesa plāns bija skaidrs, vajadzēja vēl tikai finanses. Smagi iepriekš strādājot, finansējumu saņēmu. Kad arī telpas tika veiksmīgi atrastas, varēju sākt plānoto,» sociālajā tīklā Facebook klāsta uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez STEM mācību priekšmetu apguves nav iedomājama nākotne

Maksims Jegorovs - «Accenture» vadītājs Latvijā, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības ierobežojumu skartie uzņēmēji ir vienisprātis – jāatjauno visu preču tirdzniecība klātienē, jo epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, toties tiek grauta godīgas konkurences un uzņēmējdarbības prakse. Arī e-komercija nekompensē pārdošanas apjomus klātienē.

Turklāt ne visi uzņēmumi bija gatavi pāriet uz e-tirdzniecību, tāpat kā ne visiem klientiem šāda iepirkšanās ir parocīga. llgstoši ierobežojumi palielinās un arī nostiprinās pircēju paradumus iepirkties arī ārzemju internetveikalos, tā ietekmējot vietējo tirgotāju finanses. Arī bankas aizvien biežāk saņem klientu lūgumus pagarināt kredītu atmaksas termiņus. Maksātnespējas risks ar katru dienu pieaug.

Laikā, kad ierobežojumi skāruši atsevišķu preču grupu pieejamību, fiziski apmeklējot veikalu, vissmagāk tas ietekmējis mazumtirgotājus un tieši tos uzņēmumus, kuriem nebija iepriekš radīts risinājums e-komercijas videi, pauž aptaujātie banku eksperti. “Protams, atsevišķiem tirgotājiem, kuri e-komercijas risinājumus bija izveidojuši, nepaveicās, ka patērētāju paradumos tie vēl nebija pietiekami nostiprinājušies pirms ierobežojumu ieviešanas (piemēram, apģērbu vai apavu tirdzniecībā). Atsevišķs stāsts noteikti ir tiem tirgotājiem, kuru preču sortiments paredz tik plašu preču daudzveidību (t.sk. svara un izmēru kategorijās), ka tās efektīvi tirgot varēja tikai pašapkalpošanās stila veikalos (piemēram, būvmateriāli, dari pats (DIY) preces u.tml.). Visbeidzot jāmin arī tas, ka ir daļa ne-pirmās nepieciešamības preču tirgotāju, īpaši mazie, kuru vieta tirgū pirms krīzes bija nodrošināta, tieši pateicoties specifiskam preču piedāvājumam, servisa apsvērumu vai lokācijas ērtuma dēļ. Diemžēl apgrozījuma kritumu šiem tirgotājiem nespētu kompensēt pat labākie e-vides risinājumi tieši šo tirgotāju specifikas dēļ,” komentē Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Nils Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Studenti, kuri izmanto kredītu mācībām ārzemēs, visbiežāk studē Lielbritānijā

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju vai studējošā kredītus ar valsts galvojumu 2017. gadā saņēma gandrīz 1600 studenti – kopumā vairāk nekā astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro piešķirti studentiem, kuri devās mācīties uz ārzemēm, informē SEB bankā .

Populārākās mērķa valstis ir Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija, liecina bankas sniegtā informācija.

No pērn piešķirtajiem aizdevumiem, 36 bija kredīti studiju maksas segšanai, bet 44 – ikdienas tēriņu segšanai ārzemēs. Apmēram trešdaļu no aizdevumiem saņēmuši jaunieši, kuri devušies mācīties uz Lielbritāniju. Ārzemju skolās jaunieši izvēlas ļoti dažādas nozares – medicīna, māksla, finanses, datorzinātnes, komunikācija un citas specialitātes.

«Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas, Latvijā aptuveni 40% vietu augstskolās ir tiek apmaksātas no valsts budžeta, bet pārējiem studentiem par mācībām ir jāmaksā pašiem. Arī ārzemēs ir augstskolas, kuras uzņem studentus no Latvijas uz bezmaksas vietām, un ir skolas, kur ir jāmaksā. Mēs uzskatam, ka mācību maksai nav jābūt šķērslim apgūt tieši to specialitāti, ko jaunieši vēlas. Studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir izdevīgāka procentu likme, kā arī atmaksas atvieglojumi, ko studenti arī aktīvi izmanto. Viens no visbiežāk izmantotajiem atvieglojumiem ir iespēja atlikt kredītā atmaksu, ja jaunietis turpina mācības,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktora pienākumus no šā gada 1.aprīļa pildīs biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis Artūrs Kokars, informē SM.

Satiksmes ministrijas rīkotajā atklātajā konkursā uz Aviācijas departamenta direktora amatu pieteicās 10 kandidāti. Augstāko novērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem saņēma A.Kokars.

“Pēdējais gads aviācijas nozarei ir bijis ļoti izaicinošs, un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pozīciju atgūšana un konkurētspējas stiprināšana Baltijā un Eiropā. Esam gandarīti, ka nozares stratēģijas attīstību un departamenta vadību varam uzticēt augstas raudzes speciālistam, kuram ir visaptverošas zināšanas un stratēģiskās vadības pieredze aviācijas jomā,” komentē SM valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands.

A.Kokaram ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos aviācijas un ar aviāciju saistītās nozarēs. Kopš 2016. gada viņš ir biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, pirms tam septiņus gadus bijis VAS Starptautiskā lidosta “ Rīga” valdes priekšsēdētāja padomnieks, kā arī loģistikas, iepirkumu un tehniskā departamenta direktors SIA “North Hub Services”, valdes priekšsēdētājs VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, valdes priekšsēdētājs SIA “Ventspils lidosta”. Artūram Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesībās un finansēs, kas 2015. gadā iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, un profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas 2003. gadā iegūts Ventspils augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc jaunuzņēmums piedzīvo neveiksmi, ir tas, ka nav tirgus vajadzības pēc tā izstrādātā produkta vai pakalpojuma.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" norādīja Džeremijs Goldmans (Jeremy Goldman), kurš ir raidījuma "Futureproof" vadītājs, "Goldman Intel" dibinātājs un grāmatu "Going Social: Excite Customers, Generate Buzz, and Energize Your Brand with the Power of Social Media" un "Getting to Like" autors.

"Tas ir diezgan pašsaprotami - pirms tērē tam 80 stundas nedēļā, izpēti, vai tirgum to vajag. Taču es piekrītu, ka ir vieglāk to pateikt, nekā izdarīt," saka Dž. Goldmans.

Ir vairāki iemesli, kāpēc jaunuzņēmumi piedzīvo neveiksmi, un, vadoties no tiem, var izdarīt secinājumus par to, kas ir apstākļi, kas var nodrošināt uzņēmuma veiksmi ilgtermiņā. Viņš uzskata, ka veiksmīgs jaunuzņēmums ir tāds, kas spēj pirms citiem atrast pareizo tirgu, ir pareizajā laikā un vietā, lai piesaistītu labākos talantus un finanses, bet ne pārāk daudz kapitāla, lai investori nediktētu biznesa stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

  • Statistika - Latvijas ekonomiskā stabilitāte
  • Intervija - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš
  • Tēma - Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apdraud AER nozari
  • Spēles noteikumi - Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu
  • Aktuāli - Paredzama likumsakarība – IKP kritums ANM trīs dienas pirms iesniegšanas
  • Finanses - Dzīvošana parādu lavīnas draudu paēnā
  • Portrets- Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs
  • Tendences - Izejvielu cenu kāpums nestājas
  • Jaunā “tikai cenu pieauguma” realitāte
  • Brīvdienu ceļvedis - Armands Broks, TWINO & Vilia dibinātājs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - cik gatavi esam digitālajai transformācijai?
  • Eksports - ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks.
  • Intervija - Ģirts Rungainis, AS Prudentia partneris un padomes loceklis.
  • Zaļā politika - zaļajam lēcienam deficīti var spieķos ielikt sprunguli. Kad zaļums ir vien daļa no mārketinga stratēģijas. Zaļā kursa projekti turpina biedēt.
  • Enerģētika - biometāna potenciāls pagaidām paliek neizmantots.
  • Tendences - pieprasīs aktīvu uzņēmēju piedalīšanos radikālu izmaiņu īstenošanā.
  • Finanses - līdzekļus neparedzētiem gadījumiem aizņemamies.
  • Portrets - Igors Miezis, SIA Rūjienas Saldējums valdes priekšsēdētājs.
  • DB konferences - elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Romanovskis, SIA Latgales Dārzeņu Loģistika (Mežvidu tomāti) līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru