Nodokļi

Finanšu ministrs atbalsta samazinātā PVN piemērošanu vietējai drukātajai presei

LETA, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

Vienlaikus Reirs uzsvēra, ka PVN samazināšana kādam produktam nenozīmē šī produkta cenas samazinājumu. "PVN samazināšana nekādā gadījumā nesamazinās cenu, jo to veido pirktspēja. Tomēr līdzekļi paliks uzņēmumu rīcībā, lai segtu zaudējumus," skaidroja finanšu ministrs.

Nodokļu izmaiņu kontekstā ministrijas piedāvā diskutēt par produktiem, kuriem piemērot samazināto PVN likmi. Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvāts samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%. Tas valsts budžetā radītu iztrūkumu divu miljonu eiro apmērā gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Būvē jaunas nodokļu sapņu pilis 

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas....

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad 11 mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,971 miljardu eiro, kas ir par 52,294 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk par plānoto, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada 11 mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 402,455 miljoniem eiro jeb 4,7%. VID norādīja, ka šogad 11 mēnešos lielākais pieaugums bija darbaspēka nodokļiem - par 0,45 miljardiem eiro jeb 10,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2019.gada 11 mēnešos veidoja 3,181 miljardu eiro, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,712 miljardus eiro, kas ir par 10,4% vairāk, nekā plānots.

Pēc VID skaidrotā, lielākais ieņēmumu pieaugums šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, bija no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar apstrādes rūpniecību vai tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. To veicināja gan darba ienākumu, gan nodarbināto skaita pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Samazinātā PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmē valsts budžetu

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmēs valsts budžetu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

LETA jau vēstīja, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) 2021.gada budžeta sarunu ciklā viens no trim neatrisinātiem jautājumiem ir par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem nesusi būtiskus, pozitīvus ieguvumus, piemēram, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.

Vienlaikus, pēc FM sniegtā operatīvā vērtējuma, samazinātās PVN likmes piemērošana atsevišķiem pārtikas produktiem norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē, piemēram, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Turpināsies reversā PVN sistēmas demontāža

Māris Ķirsons, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noraidot Latvijas pieteikumu saglabāt reverso PVN būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, Eiropas Komisija spiež meklēt citus ieročus krāpnieku apkarošanai

Jāņem vērā, ka šogad akceptētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā jau no 2020. gada 1. janvāra paredz atcelt reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi Eiropas Komisijas nē nozīmē, ka šie grozījumi stāsies spēkā un minētajām precēm būs jāpiemēro parastā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība, taču tas var radīt situāciju, ka valsts makam secen aizplūdīs miljonos un varbūt pat desmitos miljonos eiro mērāmas summas. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas bija ekonomiskās recesijas laikā – 2009.- 2010. gadā, turklāt PVN maksātāju reģistra «tīrīšana» turpināsies

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada 1. septembrī PVN maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits bija 79 495, savukārt šā gada 1. jūnijā – 82 855, tātad triju mēnešu laikā šis reģistrs kļuvis tukšāks par 3360 maksātājiem jeb 4,1%. Tas nozīmē, ka vairāk tiek no šī reģistra izmesti, nekā tiek reģistrēti jauni. Jāņem vērā - PVN maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarūk, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tiek samazināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis līdz 40 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro). Par šo situāciju arī ir neliela neizpratne, jo oficiāli tautsaimniecība Latvijā skrien augšup, bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu izmaiņas skars uzņēmējus un ģimenes

Jeļena Bārtule, “BDO Latvia” nodokļu speciāliste, sadarbībā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz vienkāršot PVN piemērošanu, kā arī turpmākos trīs gadus piemērot samazināto PVN 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka grozījumu mērķis ir precizēt PVN regulējumu, lai vienkāršotu PVN piemērošanu, samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, novērstu interpretācijas iespējas, saskaņotu PVN regulējumu ar citos normatīvajos aktos pieņemtu regulējumu un veicinātu PVN sistēmas darbību, atgriežot nodokļu maksātājiem pārmaksāto PVN summu.

Tāpat ar grozījumiem likumā līdz 2023.gada 31.decembrim saglabāta PVN samazinātā likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru