Ekonomika

Fizisko aktivitāšu trūkuma radītais produktivitātes samazinājums Latvijas ekonomikai izmaksā 190 miljonus eiro

LETA, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Fizisko aktivitāšu trūkuma radītais produktivitātes samazinājums Latvijas ekonomikai gadā izmaksā 190 miljonus eiro, liecina "Deloitte" globālā pētījuma par fiziskās aktivitātes ietekmi uz ekonomiku Latvijas adaptācijas rezultāts.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka fizisko aktivitāšu trūkuma radītā produktivitātes samazinājuma negatīvā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem ir 41,5 miljoni eiro.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē otrdien Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) valdes loceklis Gints Kuzņecovs sacīja, ka aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju nenodarbojas ar sportu.

Vienlaikus asociācijas pārstāvji atzīmēja, ka fiziskajām aktivitātēm ir tieša un netieša ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP).

Pēc pētījuma datiem, katrs darbinieks, kurš nav fiziski aktīvs, ekonomikai izmaksā 814,21 eiro gadā. Tāpat katru gadu Latvija zaudē 966 900 darba dienu saistībā ar strādājošo neproduktīvu darbu, tostarp saistībā ar darbinieku darba nespēju un strādāšanu slimošanas laikā.

Pēc LVFA pārstāvja teiktā, pētījums atklāja, ka fiziskās aktivitātes palielināšanas politika ir sadrumstalota un trūkst visaptverošas pieejas mērķu sasniegšanai.

"Ņemot vērā izaicinājumus iekšlietu nozarē, aizsardzības nozarē un izglītības iestādēs, kurās trūkst personu ar labu fizisko sagatavotību, secinām, ka par zemu tiek vērtēta profilaktiskā fiziskā aktivitāte. Kā viens no traucējošajiem faktoriem ir tas, ka sporta nozare tiek uzskatīta par izklaides, nevis veselību veicinošu nozari," sacīja Kuzņecovs.

Asociācijas pārstāvis arī minēja, ka ieguldījums neaktīva darbspējas vecuma iedzīvotāja pievēršanai fiziskām aktivitātēm atmaksātos viena gada laikā, ņemot vērā ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Tādējādi uzlabotos gan katra indivīda, gan kopējā sabiedrības dzīves kvalitāte.

Tādējādi asociācija aicināja veikt izmaiņas regulējumā, lai fitnesa centru dalības maksu iekļautu attaisnotajos izdevumos. Proti, grozījumi paredzētu, ka uzņēmumi, kā papildu algas pabalstu darbiniekam var piedāvāt sporta zāles abonementu 600 eiro apmērā gadā. LVFA uzskata, ka šīs izmaiņas mudinās sabiedrību ieguldīt līdzekļus fiziskās veselības uzlabošanā.

Deputāts Raimonds Bergmanis (AS) pauda uzskatu, ka līdz šim valsts ir centusies veicināt veselīgu dzīvesveidu ar kampaņām un projektiem, bet, viņaprāt, ir jāveic sistemātikas izmaiņas, kas paredz fizisku aktivitāšu pieejamības radīšanu.

Savukārt nodokļu eksperts, advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs atzīmēja, ka 20 no 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm ir samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme sportam, piemēram, sporta pasākumu ieejas biļetēm un sporta telpu lietošanai.

Tāpat viņš minēja, ka svarīgi ir ieviest biedrību jeb nevalstiskā sektora PVN izņēmumu. Pirms gada šāds likumprojekts ir sagatavots un iesniegts Finanšu ministrijā (FM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs FORT ir paplašinājis savu Baltijas mēroga banku un finanšu tiesību prakses grupu, kurai kā FORT Rīgas biroja partneris ir pievienojies zvērināts advokāts Māris Liguts.

M.Liguts ir specializējies banku un finanšu tiesībās un regulāri palīdz gan vietējām, gan starptautiskajām finanšu iestādēm un cita veida klientiem banku un finanšu tiesiskā regulējuma jautājumos, kā arī dažāda veida finansējuma darījumos. Viņš ir bijis iesaistīts finanšu iestāžu licencēšanā un būtiskas līdzdalības iegūšanā finanšu iestādēs. M.Ligutam ir profesionālās zināšanas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma ievērošanu regulētajā finanšu nozarē.

Akadēmisko maģistra grādu tiesību zinātnēs (LL.M.) viņš ir saņēmis Rīgas Juridiskajā augstskolā (2002. gadā), savukārt bakalaura grādu viņš ir ieguvis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (2001. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Tomu Plataci iecēla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatā.

Iepriekš arī valdība atbalstīja Platača iecelšanu FID vadītāja postenī.

FID jaunais priekšnieks amatā apstiprināts uz pieciem gadiem.

Kā ziņots, Platacis augustā uzvarēja atklātajā konkursā uz FID priekšnieka amatu.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas

LETA, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš sacīja, ka informācija par šādiem mēģinājumiem tiek saņemta regulāri. Pašlaik esot novērota tendence Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem nogādāt dažādas luksusa preces.

Vienlaikus mēģinājumi, kā apiet noteiktās sankcijas, esot līdzīgi.

"Cilvēki jātiesā, jāliek cietumā," uz jautājumu, kas būtu jādara, lai novērstu šādus gadījumus, teica Platacis un piebilda, ka tas ir tikai laika jautājums.

Platacis FID priekšnieka amatā tika iecelts 28.septembrī.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzņēmumi var veicināt izaugsmi jau šodien un nākotnē

Roberts Bednarskis, Meta direktors Centrālajā un Austrumeiropā, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmdevējiem Latvijā tagad ir iespēja ar Meta strādāt tieši. Jau gadiem ilgi uzņēmumi ir izmantojuši Meta produktus, lai visā pilnībā pielietotu savu potenciālu, pateicoties radošiem veidiem, kā uzrunāt potenciālos klientus. Tas arī nav pārsteigums - ar vairāk nekā 3,8 miljardiem cilvēku, kas tās izmanto katru mēnesi, augstu iesaistīšanās līmeni un izaugsmi, tādas mūsu platformas kā Facebook un Instagram ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt savu biznesu.

Latvijas un Baltijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi, šķiet, to lieliski zina un turpina pārsteigt mūs ar savām inovācijām un izpratni par uzņēmējdarbību. Neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju reģionā, tie maksimāli izmanto savus talantus un izaugsmes iespējas. Daudzi no tiem ar saviem produktiem iekaro pasaules tirgus, un viena no lietām, kas to padara par iespējamu, ir labi pielāgota reklāmas stratēģija.

Mēs zinām, ka uzņēmumu vadītājiem ir darba pilnas rokas, tāpēc strādājam, lai padarītu reklāmu pēc iespējas vienkāršāku un iedarbīgāku. Esam pielāgojušies uzņēmumu vadītāju un patērētāju vajadzībām, kā arī ieguldījuši līdzekļus jaunās iespējās, kas ļauj uzņēmumiem un patērētājiem sazināties, piemēram, Reels jeb īsos video. Tas viss kopā ar pamācībām un neskaitāmām uzņēmumiem draudzīgām funkcijām nozīmē, ka jebkura izmēra uzņēmumi var sākt mārketinga aktivitātes gandrīz nekavējoties. Uzņēmumu vadītāji un mārketinga speciālisti Latvijā tagad var tieši īstenot reklāmas kampaņas, izmantojot Meta Business Manager, kas visu procesu padara vēl vienkāršāku un efektīvāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, piektdien, 26. janvārī, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par valdes locekli juridiskajos un atbilstības jautājumos ievēlējusi Ilzi Znotiņu.

Plānots, ka valdes locekle darbu uzsāks 2024. gada 1. februārī.

Ilze Znotiņa iepriekš vadījusi Finanšu izlūkošanas dienestu, bijusi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) veiktajos novērtēšanas procesos Latvijas delegācijas vadītāja. Profesionālajā darba pieredzē sekmīgi darbojusies kā zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere, pārstāvot plašu vietējo un starptautisku klientu loku. Līdz šim brīdim praktizējusi arī kā zvērināta advokāte. I. Znotiņa ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā un pabeigtas doktorantūras studijas Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panāk darbinieku uzticēšanos savai darba vietai?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar vadošo pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu “Rimi Latvia”.

Nomas līgums paredz, ka “Rimi Latvia” multifunkcionālā centrā pirmajā stāvā atvērs Rimi Super veikalu.

“Rimi Latvia ir mūsdienīgs un atbildīgs uzņēmums, ar kuru mums sakrīt ilgtermiņa mērķi. Tādēļ esam gandarīti, ka mūsu biznesa kvartālam pievienojas viens no mazumtirdzniecības līderiem Baltijā, kas ir vērtīgs papildinājums nomnieku pulkam. Atbilstoši mūsu projekta iecerei veidojam kvartālā plašu funkcionalitāti – gan A klases biroju telpas, gan mazumtirdzniecību, sporta un medicīnas pakalpojumus, kā arī labiekārtotu teritoriju atpūtai, kuru rīdzinieki varēs baudīt, dodoties savās ikdienas gaitās. Ērta pieejamība un plašs pakalpojumu klāsts vienuviet nodrošinās efektīvu un ekonomisku resursu izmantošanu, kā arī saudzīgāku attieksmi pret vidi,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz izaugsmi ar privātā kapitāla finansējumu

Kristīne Bērziņa, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Deloitte” 2022. gada pētījumu* Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro.

Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu “Printful” un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.

Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošais SIA "Telia Latvija" apvienošanas ceļā pievienots Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet", liecina "Tet" publicētais paziņojums kreditoriem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 14.martam, vēršoties "Tet" juridiskajā adresē Dzirnavu ielā, Rīgā.

Jau ziņots, ka "Tet" pērn iegādājās "Telia Company" piederošo "Telia Latvija". "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošanās "Tet" grupai veicinās uzņēmumu konkurētspēju, un abu uzņēmumu apvienotajās zināšanās radītie risinājumi sniegs iespēju stiprināt reģionālo līderību un paplašinās pakalpojumu eksporta potenciālu.

Tāpat uzņēmumi kopīgi strādās pie stabilu un uzticamu datu pārraides risinājumu, mākoņpakalpojumu un datu centru pakalpojumu, informācijas tehnoloģiju (IT) drošības un video straumēšanas risinājumu attīstības, lai Latvijā attīstītu nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") akcionāru ārkārtas sapulcē piektdien, 10.martā, nolemts par 683 000 eiro palielināt rezerves kapitālu, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Akcionāri nolēma palielināt rezerves kapitālu un ieskaitīt 683 000 eiro "Altum" rezerves kapitālā mājokļu garantiju atbalsta programmai, kā arī apstiprināt programmu finansējuma pārdali "Altum" rezerves kapitāla ietvaros.

Tāpat akcionāri atbalstīja grozījumus līgumā par "Altum" 2020.gada, 2021.gada un 2022.gada finanšu pārskatu revīziju un atlīdzības palielinājumu revidentam SIA "Deloitte Audits Latvia".

Akcionāri arī pieņēma zināšanai Iekšējā audita daļas 2022.gada darbības pārskatu.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru