Jaunākais izdevums

Ar tēlnieka Teodora Zaļkalna granītā kalto darbu Cūka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) no šodienas sāk eksponātu pārvešanu uz restaurēto muzeja ēku.

Trīs gadus Cūka līdz ar citiem darbiem pavadīja mākslas darbu glabātuvē, bet šodien, piedaloties sešiem spēcīgiem vīriešiem, Zaļkalna darbs kā pirmais eksponāts tika novietots atjaunotās muzeja ēkas trešajā stāvā, kur turpmāk atradīsies ekspozīcija, kas veltīta Latvijas mākslai no 19.gadsimta otrās puses līdz 20.gadsimta pirmajai pusei.

Muzeja direktore Māra Lāce akcentēja, ka muzejā tagad sāksies ļoti intensīvs darbs pie eksponātu izvietošanas, jo līdz rekonstruētā muzeja atklāšanai ir palicis ļoti maz laika.

Pēc rekonstrukcijas LNMM ir septiņi stāvi. Pieci stāvi ir virs zemes, bet divi - zem zemes.

Muzeja atklāšana notiks 4.maijā laukumā Esplanādes parka pusē. Lāce informēja, ka atklāšanas dienā muzejs apmeklētājiem būs apskatāms bez maksas. Tomēr, ņemot vērā lielo interesi, kas tika piedzīvota muzeja atvērto durvju dienu laikā, rēķinoties, ka arī šajā dienā būs milzīga cilvēku interese, apmeklētāju plūsma muzejā tiks kontrolēta.

Kā pirmā atjaunotajā muzeja ēkā atgriezās skulptūra Cūka, bet kopumā uz muzeju atpakaļ ir jāpārved ap 40 000 mākslas darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Polis un Rozentāls – nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 10.01.2019

Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Nacionālā mākslas muzeja glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuves

Lelde Petrāne, 10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēku Rīgas dome apdrošinājusi par 35 miljoniem eiro.

Departamenta pārstāve Baiba Gailīte pastāstīja, ka pašvaldība katru gadu atjauno apdrošināšanas līgumu. Šogad samaksātā apdrošināšanas prēmija bijusi 40 500 eiro un apdrošināšanu nodrošina «ERGO Insurance SE Latvijas filiāle», bet pērn tika samaksāti 34 025 eiro un apdrošināšanu nodrošināja AAS «BTA Baltic Insurance Company».

Noslēgtais līgums paredz izmaksāt kompensāciju gadījumos, ja ēku bojājis ugunsgrēks, tajā iespēris zibens, notikuši plūdi vai applūšana, tai uzkrituši koki, ja tā apzagta, kā arī citos gadījumos.

Kā ziņots, LNMM restaurētā ēka tika nodota ekspluatācijā 2015.gada decembrī. Namam veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

JRT būvnieki sola novērst pāļu urbšanas radītās plaisas blakus ēkās

Zane Atlāce - Bistere, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par energoefektīvāko industriālo ēku Latvijā atzīta Valpro ēka Valmierā

Dienas Bizness, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā kategorijā Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā uzvarējusi SIA Valpro industriālā ēka Valmierā, Linarda Laicena ielā 2, informē Ekonomikas ministrijā.

Kategorijā Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā uzvarēja daudzdzīvokļu ēka Valmierā, Stacijas ielā 21. Kategorijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Jaunbūve uzvarēja daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Grostonas ielā 19. Bet par energoefektīvāko sabiedrisko ēku Latvijā atzīta Personāla dokumentu valsts arhīva ēka Rīgā, Šampētera ielā 16.

«Enerģijas izmaksu pieaugums mums visiem liek domāt un meklēt veidus, kā strādāt un dzīvot efektīvāk. Energoefektivitāte palīdz samazināt enerģijas resursu patēriņu un attiecīgi arī izdevumus. Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā"kļuvis par labu tradīciju, lai ar labo piemēru palīdzību mudinātu arvien plašāku sabiedrības daļu kļūt energoefektīvākiem. Energoefektivitātes paaugstināšana šobrīd viena no būtiskākajām Ekonomikas ministrijas prioritātēm, un tās īstenošanai nākošajos piecos gados plānotais atbalsts ir vairāk kā 333 miljoni eiro. Esmu pārliecināts, ka tas dos spēcīgu impulsu turpmākajai ēku renovācijai,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nezināmi vandaļi sabojājuši LED reklāmas ekrānu pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas, aģentūrai LETA pastāstīja LNMM Saimniecības darba departamenta vadītājs Bruno Millers.

Izskatās, ka ekrānam ir vai nu iesists, vai iešauts no garām braucošas mašīnas. Iespējams, kāds ir kaut ko redzējis, taču maz ticams, ka notikušajam ir liecinieki, skeptiski sacīja Millers.

Muzeja darbinieki notikušo konstatējuši šorīt, ierodoties darbā. Viņi ar iesniegumu vērsušies Rīgas Centra rajona policijas iecirknī.

Tāpat aprēķinātas aptuvenās bojājuma izmaksas, kas patlaban tiek lēstas ap 2500 eiro.

Patlaban LNMM darbinieki darīs visu nepieciešamo, lai saņemtu kompensāciju un atjaunotu ekrānu, sacīja Millers, norādot, ka tas bijis apdrošināts. Ekrāna īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (LNNM) ieguvis arī jaunu vizuālo identitāti un maina zīmolu, informē muzejs.

Jaunās vizuālās identitātes centrā ir izgaismošanās process – kārtu pa kārtai muzejs tiks atklāts un izgaismots sabiedrībai. Tas sāksies Atvērto durvju dienu laikā ar muzeja galvenās ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a jaunatklāšanos un turpināsies ar izgaismotiem stāstiem un atklājamiem noslēpumiem par Latvijas un pasaules mākslu. Tiks izcelts tas, kas līdz šim ir bijis aizsegts, savukārt senais un piemirstais tiks pasniegts citā gaismā.

«Jaunā grafiskā zīme ir veidota, tajā ietverot zīmola pamatideju – izgaismošanos un atklāšanos. Vizuāli tas izpaužas MM burtu kodā, kas šo domu vislabāk atspoguļo tieši lietojumā uz tumša fona, radot gaismas iemirdzēšanās sajūtu. Zīme demonstrē reizē gan muzeja smalkumu, gan stabilitāti, mūsdienīgai pieejai spēlējoties ar klasisku burtu tēlu. Savukārt identitātē iekļautais grafisko zīmju raksts ilustrē muzeja dinamiku,» LNMM logotipa tapšanas procesu atklāj grafikas dizainere Maija Rozenfelde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Novērsīs skeitbordista radītos bojājumus atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja stiklotajā ātrijā

Lelde Petrāne, 29.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 12.augustam tiks novērsti skeitbordista radītie bojājumi atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja stiklotajā ātrijā, informē Rīgas dome.

Lai veiktu minētos darbus, stiklotajā ātrijā tiks uzstādīta telts un tā pieejamība apmeklētājiem būs ierobežota. Darbi tiks veikti apmēram desmit dienas, jo tiks mainīta viena stikla konstrukcija, kas sastāv no sešiem rūdītiem stikliem.

Neskatoties uz to, ka stiklu konstrukciju nestspēju nodrošina stikla paketes apakšējie slāņi un to varēja lietot ekspluatācijā, bojājums rada vizuālu defektu, tāpēc ir pieņemts lēmums par to nomaiņu. Lai netraucētu LNMM apmeklētājus, stikla nomaiņa tika veikta vienlaicīgi ar ekspozīcijas maiņu.

Lai turpmāk atturētu jauniešus no braukāšanas pa LNMM stikloto ātriju, ir plānots izvietot brīdinājuma zīmes. Radītais stikla bojājums ir pieteikts apdrošināšanas kompānijai kā apdrošināšanas gadījums. Pašvaldības izdevumi par radīto bojājumu novēršanu tiks pieprasīti no apdrošināšanas kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP nekonstatē konkurences pārkāpumus kases aparātu sertificēšanas procesā

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) sertificēšanas pakalpojumu sniegšana un ierīču izplatīšana pēc jaunajām prasībām, kas stājās spēkā 1. jūlijā, noris saskaņā ar godīgas konkurences principiem, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzsāka apstākļu noskaidrošanu par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem pārejas posmā uz jaunajām prasībām atbilstošu EKA izmantošanu pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas saņemtajiem iesniegumiem. Asociācija iesniegumos lūdza KP izvērtēt, vai abas aparātu atbilstības pārbaudes institūcijas - SIA KPMG Baltics un SIA Ernst & Young Baltic - nav pieļāvušas konkurences pārkāpumus un vai līdz ar izmaiņām nav nodrošināts viena uzņēmuma monopolstāvoklis EKA izplatīšanas jomā.

Pašlaik tiesības sertificēt jaunus EKA modeļus un noteikt esošo EKA atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām ir divām institūcijām - SIA KPMG Baltics un SIA Ernst & Young Baltic. Abi uzņēmumi bija vienīgie no desmit pretendentiem, kas atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tādējādi tika reģistrēti kā atbilstības pārbaudes institūcijas. Vienlaikus šāds institūciju skaits KP izpētes laikā pamatots ar Latvijas EKA tirgus lielumu, ierobežoto pieprasījumu un atdevi no šī pakalpojuma sniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru