Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris bērza tāsi pārvērš betulīnā

Māris Ķirsons, 05.01.2022

AS “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica pētījumus un izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas, stāsta

AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Var izmantot pretvēža zālēm

Tā kā betulīna ražošanā “Latvijas Finieris” ir spēris pirmo soli, tad arī pašlaik par šī produkta pārdošanas apjomiem vēl pāragri runāt, taču uzņēmums no Vācijas vēlas iegādāties smalko – samalto – bērza tāss masu, ko izmantotu betulīna ražošanā. “Ir veiktas visas nepieciešamās analīzes un pārbaudes, lai samaltās bērza tāss 18 tonnas piegādātu uz Vāciju ražotājam, kurš to izmantos betulīna ražošanai, ko savukārt izmantos pretvēža medikamentu izgatavošanā,” stāsta M. Būmanis.

Vairāk lasiet žurnālā Ilustrētā Zinātne!

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā uz lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne

Māris Ķirsons, 29.09.2022

AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis: “Eiropas Savienības Zaļais kurss prasa samazināt CO2 izmešu apmērus un atjaunojamos resursus likt fosilo vietā. Tāpēc jaunā līmvielas ražotne, kurā fenola un formaldehīda aizvietošanai izmantos dabīgo līmvielu lignīnu, spēs nodrošināt ar videi draudzīgākiem sveķiem pilnīgi visu uzņēmuma produkciju.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

“Produktu attīstībā vienmēr esam virzījušies uz aizvien augstāku pievienoto vērtību Baltijas jūras reģionā iegūtai bērza koksnei. Šodien “Latvijas Finieris” ir pasaules līderis bērza saplākšņa produktu risinājumos un saistītajos pakalpojumos, šo pozīciju vēlamies stiprināt ar atbilstošu vizuālo identitāti,” skaidro a/s Latvijas Finieris valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.

Daudzus gadus “Latvijas Finiera” produkcija pasaulē bija pazīstama ar zīmolu “RIGA”, savukārt koncerna 12 starptautiski bāzētie produktu attīstības un tirdzniecības biroji nesa “Riga Wood” vārdu. Apvienojot abus zīmolus vienā un piešķirot jaunu vizuālo identitāti, koncerns iet soli solī ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un globālajām tendencēm. «Inovācijas, ilgtspēja, augstas veiktspējas produkti un atvērtība jauniem risinājumiem, iedziļinoties un izprotot klientu vajadzības – to iemiesojam jaunajā “Riga Wood” vizuālajā identitātē, tas raksturo zīmola un uzņēmuma solījumu sev, klientiem un sadarbības partneriem,” uzsver M. Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas būvniecības materiālu, kā metāla un izolācijas pieejamībā, pieaugošās transporta izmaksas un inflācija ir samazinājušas pieprasījumu un resno skujkoku zāģbaļķu vidējo cenu Latvijā par gandrīz 3 % šī gada jūnijā. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc malkas jūnijā paaugstina lapu koku malkas cenas par 8 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Jūnijā tika veiktas izmaiņas koku ciršanas noteikumos Latvijā. Jaunā kārtība paredz to, ka tiek samazināti koku caurmēri (diametrs), kuru sasniedzot mežaudze apsaimniekošanas cikla ietvaros tiek novākta meža ražas atjaunošanas cirtē. Turklāt, kas ir svarīgi, tiek samazināta birokrātija – visām bonitātēm tiek noteikts viens caurmērs. Izmaiņas ir paredzētas arī meža atjaunošanas noteikumos. Tas nozīmē, ka meža īpašniekam būs lielāka atbildība atjaunot mežu.

Atjaunot varēs tikai ar sertificētu un vērtīgu stādāmo materiālu, kas nākotnē nesīs būtisku labumu tautsaimniecībā. Augs meža īpašumu vērtība, un mežsaimniekam būs nedaudz ātrāks apsaimniekošanas cikls, jo meža īpašuma vērtība šodien ir nākotnē iegūstamais diskontēts uz šodienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Latvijas finieris investē 3,3 miljonus eiro

Db.lv, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris Ukrainas atbalstam varētu novirzīt aptuveni 250 000 eiro

Db.lv, 02.03.2022

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" un koncernā ietilpstošais SIA "Verems" par katru Latvijā nopirkto bērza finierkluču kubikmetru, ko uzņēmumiem būs iespēja pārstrādāt eksporta produktos, novirzīs piecus eiro Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, liecina "Latvijas finiera" paziņojums kompānijas mājaslapā.

Uzņēmumā prognozē, ka, ņemot vērā koncerna ražošanas apmēru, martā Ukrainas atbalstam novirzītā summa varētu sasniegt aptuveni 250 000 eiro. Vienlaikus uzņēmums meklē arī citus atbalsta mehānismus.

"Latvijas finiera" pārstāvji skaidro, ka kopā ar meža nozares partneriem ir iespējams nodrošināt pietiekami ilglaicīgu, nepārtrauktu, pievienotās vērtības ķēdē integrētu atbalstu ukraiņu tautai cīņā par ar saviem cilvēkiem, zemi, brīvību un neatkarību, par visas Eiropas un Rietumu pasaules vērtībām, drošību un mieru.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

Pašlaik vietējo uzņēmēju galvenais uzdevums ir turpināt darbu, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem stabilas darba vietas, ražot augstas pievienotās vērtības eksporta produktus un veidot valstij nodokļu ieņēmumus. "Jo palīdzēt mēs varam tikai tad, ja paši esam stipri," norāda uzņēmumā.

Šī iemesla dēļ katram baļķim, kas pašlaik tiek iegūts Latvijas mežos, jāpievieno pēc iespējas lielāka vērtība tepat Latvijā, lai neizveidotos situācija, kad šajos apstākļos vietējais resurss neapstrādāts tiktu vests konteineros, piemēram, uz Ķīnu.

Zemes apsaimniekošana, ilgtspējīga vietējo resursu izmantošana un vietējā apstrādes rūpniecība visus neatkarības gadus ir bijis Latvijas ekonomikas mugurkauls, kā arī krīzē tas ir un būs Latvijas stabilitātes pamats, atgādina uzņēmums.

"Atbalsta sistēma pagaidām attiecas uz Latvijas apaļkoku piegādēm no pilnīgi visiem sadarbības partneriem - "Latvijas valsts meži", privāto mežu īpašniekiem, mežistrādes uzņēmumiem un citiem apaļkoku tirgus dalībniekiem. Vēlāk atbalsta sistēma varētu tikt attiecināta arī uz finierkluču piegādēm Lietuvā, Igaunijā un Somijā, taču tam nepieciešams ilgāks izvērtēšanas un sagatavošanās laiks," norāda "Latvijas finieris".

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas sākto karu pret Ukrainu, "Latvijas finieris" iepriekš paziņoja, ka pārstrukturēs piegādes ķēdes un pārkārtos saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% - līdz 12,038 miljoniem eiro. 2021.gadu koncerna apgrozījums, pēc kompānijā vēstītā, varētu būt sasniedzis 250 miljonus eiro.

"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs Verems paplašināšanā un jaunā ķīmisko produktu ražotnē

Māris Ķirsons, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris pērn investējis 20 milj. eiro, šogad ieguldīt plānots 29 milj. eiro, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA “Verems” paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas “VIOBOND” konsorcija ietvaros Rīgā.

Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

2021. gadā investīciju galvenais uzsvars bijis uz energoefektivitātes paaugstināšanu, procesu automatizāciju un produktu attīstību.

EBITDA – 36,1 miljoni eiro

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2021. gadā bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spējis elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonu eiro.

Šogad situāciju ir būtiski mainījis ģeopolitiskais pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielāka un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems" paplašināšanas projektu Rēzeknes novadā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros tiks dubultota rūpnīcas līdzšinējā bērza saplākšņa ražošanas jauda, attīstīti augstas pievienotās vērtības produkti un radītas darba vietas aptuveni 70 cilvēkiem. Paredzētais investīciju apjoms pārsniedz 67 miljonus eiro un ir vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātā kapitāla ieguldījums Latgales reģionā.

Projektu plānots īstenot līdz 2024. gada beigām, un tas ietver būtisku ražošanas telpu paplašināšanu 16 500 m2 platībā, simboliski turpinot tieši Rēzeknē pirms vairāk nekā 15 gadiem uzsākto "Latvijas Finiera" praksi industriālās ēkas būvēt no koka konstrukcijām. Tā RSEZ SIA "Verems" ražošanas ēkas ar vairāk nekā 2,8 hektāriem "zem jumta" kļūs par lielāko koka industriālo būvi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finiera valdē turpmāk strādās arī Gunita Meiere

LETA, 10.01.2022

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecības uzņēmuma AS "Latvijas finieris" valdē turpmāk strādās arī Gunita Meiere, liecina "Latvijas finieris" publiskotā informācija.

Tādējādi turpmāk kompānijas valdē būs septiņi locekļi.

Valdes priekšsēdētājs ir Jānis Ciems, valdē strādā arī Aigars Veitmans, Mārtiņš Lācis, Indulis Kovisārs, Māris Būmanis un Pauls Ābele.

Uzņēmuma valde paplašināta, jo stājušās spēkā izmaiņas uzņēmuma organizatoriskajā struktūrā un "Latvijas finierī" izveidots jauns Personāla un administratīvais sektors, par kura vadītāju iecelta līdzšinējā Personāla attīstības dienesta direktore Meiere.

Latvijas Finiera produkcijai jauns eksporta zīmols  

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs,...

Personāla un administratīvā sektora pārziņā turpmāk būs Personāla daļa un no 1.februāra arī Nekustamā īpašuma pārvaldības daļa.

"Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis uzsver, ka ar personāla attīstību saistītie jautājumi ir vieni no svarīgākajiem ikvienā no uzņēmuma darbības jomām.

"Ticu, ka Meiere ar savu pieredzi un kompetenci personāla vadības jautājumos sniegs atbalstu visam "Latvijas finiera" kolektīvam turpināt augt par motivētu komandu," komentē Biķis.

"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% - līdz 12,038 miljoniem eiro.

Biķis iepriekš atklāja, ka 2021.gadu kompānija plāno noslēgt ar 250 miljonu eiro apgrozījumu. Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro.

"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā, un koncernā ietilpst 20 nozares uzņēmumi. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā veidot ciešas attiecības ar klientiem

Andrius Guzaitis, Bluelark Biznesa attīstības vadītājs, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zelenskis: Krievija katru centu pārvērš lodēs un šāviņos, kas lido uz citām valstīm

LETA--UNIAN, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien savā videouzrunā paziņoja, ka Krievija katru tai samaksāto centu pārvērš lodēs un šāviņos, kas lido uz citām suverēnām valstīm.

Viņš uzsvēra, ka ASV lēmums aizliegt Krievijas naftas, gāzes un ogļu importu jūtami vājinās okupantus, piespiedīs tos samaksāt par agresiju un atbildēt par izdarīto ļaunumu.

Zelenskis atgādināja, ka ASV arī aizliedz saviem pilsoņiem veikt jebkādas investīcijas Krievijas degvielas un enerģētikas kompleksā.

Viņš pateicās ASV un personīgi prezidentam Džo Baidenam par šo lēmumu un "maksimāli varenu signālu visai pasaulei".

"Tas ir ļoti vienkārši - katru centu, kas samaksāts Krievijai, tā pārvērš lodēs un šāviņos, kas lido uz citām suverēnām valstīm," uzsvēra Zelenskis.

Prezidents arī uzsvēra, ka Krievija vai nu cienīs starptautiskās tiesības, vai arī tai nebūs naudas, lai sāktu karu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar koksnes stādu tirgū ir priedes stādu deficīts, jo strauji audzis pieprasījums, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra apkopotā informācija.

Bērza stādus pagaidām kokaudzētavas vairumā nepiedāvā, jo nezināmu iemeslu dēļ lielas platības bērza stādu ir gājušas bojā. Pieprasījums pēc bērza stādiem ir lielāks, nekā audzētāji spēj nodrošināt.

Savukārt egļu stādi ir pieejami vairākās kokaudzētavās.

LLKC apkopotā informācija liecina, ka Latvijā meža koku stādus piedāvā 32 kokaudzētavas, no kurām desmit ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavas, bet pārējās - privātas.

Tostarp Vidzemē koku stādus iespējams iegādāties 13 kokaudzētavās, Latgalē un arī Kurzemē - astoņās kokaudzētavās, bet Zemgalē - divās.

LLKC arī norāda, ka šogad LVM kokaudzētavās mainīta stādu pārdošanas un pasūtīšanas kārtība. Pieteikšanās stādu iegādei organizēta centralizēti. Savukārt privātās meža kokaudzētavās katrā ir sava kārtība, kā iegādāties un pasūtīt stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas Banka kļūst par nedrošu informācijas avotu?

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons, 26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes izstrādājumi izmantojami pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

  • Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis,
  • Jari Makinens, Somijas kompānijas “Arctic Astronautics” menedžeris,
  • Uģis Cābulis, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru