Atpūta

FOTO: Vecu siltumnīcu pārvērš ūdensdārzā

Lelde Petrāne, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā trešo gadu pēc kārtas tiks īstenots gastronomisks projekts.

Šā gada projekts «Stāsti par ziediem» pārvērš vecu siltumnīcu ūdensdārzā.

Projekts tiks īstenots tikai trīs nedēļas – līdz 2. jūnijam.

Projekta koncepts paredz, ka apmeklētāji nokļūst ziedu pasaulē, kur tekoša ūdens pavadījumā iegūst siltas vasaras nakts piedzīvojumu. Multifunkcionālo ūdensdārzu radījusi radošā apvienība «Skudras metropole» - producente Gundega Skudriņa ar komandu.

Ūdensdārzs «Stāsti par ziediem» būs atvērts katru dienu, gaidot viesus noteiktā laikā. Vakariņas servēs šefpavārs Raimonds Zommers.

No rītiem ūdensdārzā tiks organizētas tikšanās, kuru laikā tiks sniegtas zināšanas par ziedu kultūru un pielietojumu pavārmākslā, galda klājumos, dekorācijās un konditorejā.

Botāniskā ūdensdārza ideju tehniski realizējis dizainers un scenogrāfs Mārcis Ziemiņš, projekta vadītāja - Nora Ūpe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar soļiem ģenerēt elektroenerģiju – to, ka tas ir iespējams un cilvēki to vēlas, pierādījis brits Lorenss Kembels-Kuks (Laurence Kembell-Cook).

2009. gadā viņš realizēja savu ideju par unikālu ietves plāksni, kas ražo un akumulē elektroenerģiju, savukārt 2019. gadā kļuva par tirgus līderi savā jomā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstībā.

«Vēlējos radīt produktu, kas mijiedarbotos ar iespējami lielāku cilvēku skaitu,» viņš stāsta. Izrādās, ka ik dienas pār vienu ietves flīzi pāriet līdz pat 50 tūkstošiem soļu, bet kas notiks, ja gājēju plūsmu izmantos elektroenerģijas ražošanai? Enerģiju akumulējošās flīzes Pavegen spēj uzkrāt kinētisko enerģiju no katra soļa, ražojot 2,1 vatu elektroenerģijas stundā. Gājējam uzkāpjot uz flīzes, kas izgatavota no pārstrādātas gumijas, tās centrā iedegas gaismas diode, atgādinot cilvēkam par viņa dalību elektroenerģijas ražošanā un vienlaikus izgaismojot viņam ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kafijas pauze atstātu mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» ieviesis dabiskas, 100% pārstrādājamas līdzi ņemamās kafijas krūzes.

«Huhtamaki» Future Smart papīra krūzēs netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. No augiem izstrādātās krūzes ir solis uz priekšu ilgtspējīgā karsto dzērienu baudīšanā pa ceļam.

«Nav noslēpums, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus – šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, līdzi ņemot maisiņu, vai izvēlas divriteni auto vietā. Arī «Narvesen» mērķtiecīgi attīsta ilgtspējīgu iepakojumu politiku – jau šovasar visās tirdzniecības vietās ieviestas pirmās krūzītes, kas ražotas no augiem un ir 100% otrreiz pārstrādājamas un dabiskas. Tas ir būtisks solis, gatavojoties Eiropas Parlamenta regulai, kas līdz 2021. gadam paredz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu,» skaidro Ineta Legzdiņa, «Narvesen Baltija» Iepirkumu direktore, norādot, ka «Narvesen» šobrīd aktīvi strādā pie alternatīvu risinājumu apzināšanas un ieviešanas. Kopumā tirdzniecības vietās tos plānots ieviest jau līdz 2021. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs SIA «Mārupes siltumnīcas» pagājušajā gadā strādāja ar 9,969 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 38,9% un sasniedza 1,152 miljonus eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn «Mārupes siltumnīcu» ražošanas platība samazinājās par vienu hektāru. Tāpat atzīmēts, ka aizvadītajā gadā kompānija pabeidza vienas siltumnīcas demontāžu.

2019.gadā uzņēmums plāno maksimāli izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, kā arī pievērst uzmanību produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī ražas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Mārupes siltumnīcas» strādāja ar 10,63 miljonu eiro apgrozījumu un 829 262 eiro peļņu.

Uzņēmums ir reģistrēts 2008.gadā un tā pamatkapitāls ir 7,437 miljoni eiro. Kompānijas īpašnieks ir «Sabiedrība Mārupe».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Samsung Galaxy Tab S6 - magnētu stiprināta draudzība

Jānis Vēvers, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung Galaxy Tab S6 pamatoti izvirza kandidatūru uz šā brīža labākā Android operētājsistēmas planšetdatora troni

Kamēr daļa elektronikas ražotāju gremdējas pārdomās, ko iesākt ar patērētāju interesi zaudējošajiem Android planšetdatoriem, Samsung konsekventi un pieturoties pie prognozējama laika grafika turpina attīstīt skārienjutīgās plāksnes. Augustā dienasgaismu ieraudzīja jaunākā korejiešu planšete Galaxy Tab S6, kas stājas pirms gada izdotās Tab S4 vietā kā zīmola šī segmenta labākais produkts un viens no nedaudzajiem patiesajiem konkurentiem Apple iPad Pro sērijai. Sanāk, ka Samsung pārlēca pāri piektajai Tab S paaudzei, tajā iekļaujot vien pavasarī tirdzniecībā laisto zemākas cenas vieglo versiju Tab S5e bez S Pen irbuļa atbalsta.

Viena no būtiskākajām Tab S atšķirības zīmēm kopš pirmsākumiem bijis S Pen irbulis, kas to no vienkārša izklaides rīka pārvērš plašāk pielietojamā instrumentā. Un cik sens ir irbulis, tikpat veca ir problēma ar tā glabāšanu. Atšķirībā no Note sērijas viedtelefoniem Samsung inženieri nevēlas S Pen ievietot planšetes korpusā. To arī var saprast – rakstāmais ir tik liels kā īsts zīmulis, tādēļ īpašas kabatas izveidošana nevajadzīgi uzpūstu planšeti. Iepriekš problēma risināta ar vāciņiem, kuros irbulim atvēlēta speciāla vieta. Šoreiz dizaineri ķērušies pie ragiem pašai planšetei. Padomāja, padomāja un izdomāja, ka korpusa aizmugurē var iegrebt seklu iedobi un plastmasas S Pen ievietot nelielus magnētus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vecos dēļus pārvērš dārgos dizaina izstrādājumos

Māris Ķirsons, 07.10.2019

AW Latvia valdes locekle Inita Bendzule un ražošanas direktors Guntis Bušs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu paneļos, kas sekmīgi jau tiek realizēti 30 valstīs; pieaugošais pieprasījums stimulē radīt jaunu mēbeļu sēriju.

Veci dēļi un citi koka konstrukciju izstrādājumi daudzu acīs nav nekas vairāk par malku vai nevajadzīgiem krāmiem. Tas, ka tie varētu pārtapt par antīka izskata mēbelēm, durvīm, sienu paneļiem, sākotnēji nešķiet ticami, tomēr SIA AW Latvia tieši šādus – jau vienu dzīvi «nodzīvojušus» – kokmateriālus pārvērš dārgos dizaina izstrādājumos.

«No vecās koksnes gatavotie izstrādājumi ir iecienīti tādās valstīs kā Vācija, Austrija, Šveice, kur, lai arī ir attiecīgie ražotāji, taču savu laiku – vismaz 50 gadus – nokalpojušu kokmateriālu, kas nepieciešami kā izejmateriāls, šajā reģionā kļūst arvien mazāk,» stāsta SIA AW Latvia valdes locekle Inita Bendzule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Mochi rīsu pīrādziņi

Ilze Žaime, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory" ar rokām izgatavo Japānas rīsu pīrādziņus mochi ar netradicionālām garšām un pildījumiem.

Mochi ir tradicionāli Japānas saldumi, kurus gatavot, ceļojot uz Japānu, iedvesmojās konditore Kristīna Čirikala, zīmola "Mochi" un SIA "Sweet Memory" izveidotāja.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā.

"Tradicionālais deserts mochi – rīsu mīklas kūciņas – Japānā ir atrodams visur," stāsta konditore. Taču atgriezusies Latvijā viņa ļāvās eksperimentiem un rīsu kūciņas tagad izgatavo nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rada tehnoloģiju pārtikas kvalitātes nepārtrauktai uzraudzīšanai

Lelde Petrāne, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolvents Reinis Skorovs biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.

R. Skorova uzņēmums «Kedeon Solutions» attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. «Mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdi pārskatāmu, bet pašu pārtiku – drošu,» skaidro R. Skorovs. Šogad viņš ieguva bakalaura diplomu RTU, kur studēja Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Janvārī viņš sāks studijas RTU Rīgas Biznesa skolā programmā «Executive MBA».

Pie preču paletes vai dārgāku produktu gadījumā pat pie katra preču iepakojuma tiek pievienots neliels temperatūras sensors, un sensori savstarpēji izveido teritoriālo tīklu. Savukārt ražotnē, kravas automašīnās, noliktavās, vairuma un mazumtirdzniecības vietās tiek izvietotas bāzes stacijas. Produktu pārvietojot no ražotnes uz tirdzniecības vietu, teritoriālais tīkls savienojas ar tuvāko bāzes staciju, līdz ar to nevienā brīdī visā piegādes ķēdē reāllaika temperatūras mērījumi netiek pārtraukti. Sensoru iekārtu iegūtie dati uzreiz tiek nodoti un glabāti blokķēdē, izslēdzot iespēju ar tiem manipulēt. Patlaban industrijā dominējošajās tehnoloģijās katra ķēdē iesaistītā persona temperatūras mērījumus veic pati, tāpēc, ja atklājas, ka produkts ir bojāts, nereti ir sarežģīti pārbaudīt, kurā posmā noticis pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demokrātiju atbalstošie protestētāji trešdien pastiprināja kampaņu, kas «uzplaukst visur», bloķējot ceļus un demolējot daudzviet Honkongā, kur šonedēļ vardarbība sasniegusi augstāko līmeni piecus mēnešus ilgušajos protestos.

Trešdien no rīta daudzviet ceļi bija bloķēti ar protestētāju naktī izliktiem ķieģeļiem, velosipēdiem, dīvāniem un citiem materiāliem.

Vairāk nekā puse no 7,5 miljoniem Honkongas iedzīvotāju ikdienā izmanto metro, bet trešdien vairākas metro līnijas bija slēgtas vandaļu nodarīto postījumu dēļ. Daudzi cilvēki netika uz darbu. Demolēšanas dēļ traucēta satiksme arī desmitiem autobusu maršrutu.

Augstskolu kompleksos visu nakti turpinājās maskās un melnā apģērbā tērptu demonstrantu sadursmes ar policiju, kas raidīja asaru gāzi un gumijas lodes.

Bažījoties par savu drošību, studenti no Ķīnas kontinentālās daļas ar autobusiem un prāmjiem devās prom no Honkongas, liecina policijas un universitāšu sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Renault Clio: mazs, bet ar plašu dvēseli

Aldis Zelmenis, speciāli DB, 26.02.2020

"Renault Clio", ņemot vērā pārdošanas apjomus, Eiropā jūtami apsteidz "VW Polo", "Ford Fiesta", "Opel Corsa" u.c. šīs klases smagsvarus un ir pārdošanas līderis starp mazās klases modeļiem. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Aldis Zelmenis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču "Renault" prot ražot mazus auto, kas ir pieprasīti visā Eiropā. "Renault Clio" ir viens no tiem. Feins auto, bet kāpēc mazi auto pie mums nav cieņā?

Jāsāk ar to, ka mazauto mūsdienās ir diezgan nosacīts apzīmējums, jo jaunākās paaudzes "Clio" ir gana liels, lai to izmantotu kā budžeta klases ģimenes auto.

Pēc būtības šodien jaunākā "Renault Clio" apkārtmēri atbilst vecāka gadagājuma "Renault Megane". Tas nekas, ka aizmugurē pieaugušiem pasažieriem vietas joprojām nav daudz, toties nodokļu apjoms, apdrošināšanas klase un vēl citi bonusi Rietumeiropietim palīdz ietaupīt, saglabājot spēju būt mobilam un pārvietoties pilsētā un ārpus tās.

Starp citu, ceļojot Itālijā, Francijā vai Spānijā, bieži vien uz koplietošanas ceļiem ir redzami "Renault Clio" izmēram līdzīgi auto, kuros pasažieri draudzīgi aizņēmuši krēslus gan priekšā, gan aizmugurē, turklāt līdz "lūpai" piestūķējuši bagāžas nodalījumu. Visi smaidīgi un nesūkstās par vietu trūkumu. Mēs Latvijā esam izlepušāki, jo kā gan izskaidrot, ka līdzīgi kā Ziemeļamerikā lielākoties pārvietojamies vienatnē vai divatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaujas mašīnas formā veidotais "DJI RoboMaster S1" piedāvā savdabīgu veidu, kā ieinteresēt bērnus programmēšanā un robotu konstruēšanā

Robotizācijai aptverot aizvien jaunas dzīves sfēras, tālredzīgākās nacionālās valstis steidz gatavot rītdienas speciālistu maiņu. Cilvēkus, kuri pratīs izgatavot, apmācīt un apieties ar robotiem. Dažviet jau bērnudārzā tiek piedāvātas robotikas un pirmo soļu programmēšanā nodarbības, un arī tehnoloģiju kompānijas dod savu artavu kopīgajā lietā.

Ar bezpilota lidaparātiem pasaules mēroga atpazīstamību ieguvusī kompānija "DJI" pērn savu produktu klāstu papildināja ar neparastu konstruktoru "RoboMaster S1". Tas palīdz dažādu vecumu interesentiem apgūt prasmes robotu būvēšanā un vadīšanā ar ieprogrammētām komandām, un delverīgus zēnus piesaista ar spēju doties tanku kaujās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien bez rezultāta noslēgusies Latvijas Universitātes (LU) izsole, kurā par 4,61 miljonu eiro tika piedāvāts zemes un ēku īpašums Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, sacīja LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs.

"Šajā izsolē nepieteicās neviens pretendents, tāpēc tā beigusies bez rezultāta. Par turpmāko rīcību pēc divām nedēļām lems LU Senāta Finanšu un budžeta komisija," skaidroja Počs.

Viņš piebilda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atkārtotajā izsolē objekta cenu var samazināt par 20%, taču par turpmāko rīcību jālemj LU Senātam.

Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju, norāda LU. Počs iepriekš sacīja, ka investoram, kurš iegādāsies īpašumu, paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu.

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei - laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāstīja Počs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs šis pavasaris neatšķiras no citiem, jo klienti, tāpat kā citus gadus, vēlas sevi iepriecināt ar pašmājās audzētiem augiem. Uzņēmumā domā, ka lielākais drauds biznesam ilgtermiņā ir nevis vīruss, bet imports.

Kā uzsver z/s "Kliģeni" pārstāvis Reinis Reķis: "Saimniecībā nekas neapstājas, ejam uz priekšu un attīstāmies." 2018. gada vasarā Kliģeni veica vērienīgu modernizāciju, kuras laikā uzbūvēta jauna siltumnīca, ieguldot aptuveni vienu miljonu eiro. Siltumnīcu komplekss skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" guvis atzinību nominācijā Publiskā jaunbūve - ražošanas ēkas.

"Prieks par novērtējumu un stimuls darboties tālāk. Pieņēmām lēmumu nojaukt vecās siltumnīcas, tā kā to uzturēšanas, apsaimniekošanas izmaksas pieauga un ietilpība vairs neatbilda pieprasījumam. Piesaistot LAD līdzfinansējumu, sākām būvēt jaunas, uz modernām tehnoloģijām balstītas puķu stādu siltumnīcas, kurās galvenās funkcijas ir automatizētas un būtiski atvieglo cilvēku darbu. Protams, cilvēkresursa ieguldītais darbs ir neatsverams, un tas tāpat ir nepieciešams un nozīmīgs," stāsta R.Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Otrs ekrāns darbam un nedarbiem

Jānis Vēvers, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Asus" plānā klēpjdatora "ZenBook 14" skārienpaliktnis "ScreenPad 2.0" ir ekrāns, kurā nemanīti var skatīties kaut filmu, vienlaikus strādājot galvenajā displejā.

Kopš klēpjdatoru pirmsākumiem lietotāji ir ilgojušies pēc plānākām un vieglākām iekārtām, un daudziem joprojām atmiņā ir episkais mirklis, kad Stīvs Džobss izņēma jauno "MacBook Air" no aploksnes. Vēlme lietot kompaktu datoru ir loģiska, jo kurš gan vēlas ikdienā nēsāt līdzi lielas, smagas somas. Taču šodien ar parocīgu izmēru vairs nepietiek pircēju piesaistīšanai, jo viņi vēlas arī pienācīgu jaudu un papildu lietošanas ērtības. Tas piespiež ražotājus atraisīt radošo garu.

Ja pirms pāris gadiem pietika reklāmas materiālos pateikt, ka izdevies 14 collu ekrānu ievietot 13 collu displejam paredzētā korpusā, tad tagad ar to ir par maz. Tādēļ "Asus" jaunāko "ZenBook 14" piesaka kā kompaktāko 14 collu klēpjdatoru ar "ScreenPad 2.0" skārienpaliktni.

Komentāri

Pievienot komentāru