Būve

FOTO: Zeķu fabrika Aurora tiek nolīdzināta līdz ar zemi

Lelde Petrāne, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Administratīvā apgabaltiesa 9. augustā ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atjauno būvvaldes izdoto būvatļauju bijušās rūpnīcas Aurora nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, biznesa portālu db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš akcentēja, ka apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Zināms, ka nojaukšanas darbi ir atsākušies. Līdz ar to vēsturiskā zeķu fabrika tiek nolīdzināta līdz ar zemi.

Nojaukšanas darbus veic uzņēmums Demontāža.

Kā vēstīts, nojaukšanas darbi iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir apturēti. Pret tiem iebilda zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, bet pirms tam nebija sakārtota dokumentācija.

Būvju ekspluatācija tika sākta 1900.gadā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2016. gada 23. septembrī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nebija iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņēma, tomēr tā atradās Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība. Inspekcijas speciālisti vērsa uzmanību, ka ražošanas korpuss un administratīvā ēka ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru, un ieteica ēkas īpašniekam izskatīt iespēju tās saglabāt, veikt ēku konservāciju, nākotnē vēsturiskos būvapjomus integrējot jaunajā apbūvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta 56 metrus augsta skursteņa demontāža Atlasa ielā 7, Rīgā, blakus "Rīgas Miesniesks" ražotnei.

Demontāžas darbus veica nojaukšanas pakalpojumu uzņēmums "Demontāža.lv", pasūtītājs - būvfirma "Jumis HB".

Īpašu būvju nojaukšana Rīgā, kuru demontāžā nepieciešams pielietot individuāli izstrādātu pieeju, nenotiek bieži. "Šādi demontāžas darbi prasa īpašu tehnoloģiju - sākotnēji ar roku darbu skurstenis tiek pazemināts līdz 30 metru atzīmei, un tad, izmantojot 60 tonnas smagu ekskavatoru ar 30 metru strēli, tiek pabeigti nojaukšanas darbi," stāsta Mārtiņš Mālnieks, Demontāža.lv direktors.

Demontāžas darbu līguma summa ir 45 000 eiro + PVN.

"Kopumā šī demontāžas projekta ietvaros tika nojaukta administratīvā ēka un 56 metrus augsts skurstenis. Šīs būves jau bija savu laiku nokalpojušas un atradās avārijas stāvoklī," skaidro SIA "KSM Partner" atbildīgais būvdarbu vadītājs Igors Serjogins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāslavā uzsākta par bīstamu atzītas daudzdzīvokļu ēkas demontāža - četru stāvu daudzdzīvokļu ēka Raiņa ielā 4 par bīstamu tika atzīta pirms diviem gadiem, kad pēc būvspeciālistu atzinuma tika pārtraukta tās ekspluatācija un iedzīvotāji izmitināti citviet.

Nojaukšanas pasūtītājs ir Krāslavas novada dome, demontāžas darbus ir paredzēts pilnībā pabeigt līdz 2019. gada 16. jūlijam. Šobrīd nojaukšanas pakalpojumu uzņēmums Demontāža.lv ir uzsācis ēkas demontāžas darbus.

Daudzdzīvokļu māja, kurā ir 44 dzīvokļi, celta 1960. gados. 2017.gada vasarā tika pārtraukta tās ekspluatācija līdz brīdim, kamēr tiks novērsti bojājumi. Speciālisti konstatēja, ka ēkā ir plaisas, kā arī mākslīgi izveidotais paugurs, uz kura tā uzbūvēta, pamazām sācis noslīdēt.

«Šāda tipa ēkas Latvijā kopumā pašlaik ir satraucošs jautājums, jo tautā saukto «hruščovku» oficiāli noteiktais kalpošanas laiks ir 70 gadi, kas būs nu jau pēc drīz aizritējuši,» uzsver Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Uzsākti Rīgas Jaunā teātra rekonstrukcijas darbi

Laura Mazbērziņa, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākti Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās mājvietas pārtapšanas rekonstrukcijas darbi Lāčplēša ielā 25.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» jau ziņoja, ka šobrīd ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju podestūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana. Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem – būvniekiem jāiztiek bez būvlaukuma, kāds ir lielākajā daļā tradicionālu būvobjektu. To nav iespējams izveidot, jo būvobjekts atrodas pašā pilsētas centrā un Lāčplēša ielā ir pastāvīga cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā pabeigta tehniskā pārbaude vēsturiskajai muzeja ēkai Strēlnieku laukumā, Rīgā, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Vēsturiskajā daļā notiek jumta demontāža un uzsākta fasādes vara plākšņu demontāža, savukārt jaunajā daļā darbi notiek ātrāk nekā paredzēts.

Jau vēstīts, ka Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā šaubas radīja padomju laikā būvētā muzeja konstrukciju drošība, un tika izlemts veikt papildu tehnisko pārbaudi.

«Būvējam Okupācijas muzeja ēku ar pārliecību, ka tai jākalpo nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu, tādēļ apņemamies veikt visus nepieciešamos darbus, lai būtu pilnībā pārliecināti par ēkas konstrukciju drošību. Plānots, ka, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes atzinumā norādīto, mēneša laikā taps nepieciešamās būvprojekta izmaiņas. Esošā situācija liecina, ka papildu darbu īstenosim paralēli būvniecības gaitai un iekļaujoties kopējā projekta budžetā. Pārbūvēto Okupācijas muzeju un «Nākotnes namu» VNĪ plāno nodot ekspluatācijā nākamā gada pavasarī,» norādīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzsākts nākamais posms Jaunā Rīgas teātra būvniecībā – pāļu urbšana

Laura Mazbērziņa, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās mājvietas pārtapšanā uzsākts jauns posms - pāļu urbšana, kas balstīs topošo teātra ēkas daļu, informē projekta pasūtītājs – VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

«Strauji virzāmies uz priekšu ar JRT būvniecīb. Šobrīd ir daļēji pabeigti ēkas demontāžas darbi, un tiek uzsākti būvdarbi - pāļu urbšana, kas balstīs jauno teātra ēkas daļu. Rūpējoties gan par teātra gara un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan par arhitektes Zaigas Gailes redzējuma kvalitatīvu īstenošanu, šim projektam būvuzraudzību veicam paši,» atklāj R. Neimanis.

Šobrīd ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju podestūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana. Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pēdējos gados notikušajām smagajām liftu avārijām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā ir veicis plānveida pārbaudes lietošanā esošajiem liftiem.

Liftu avāriju cēloņi bija tieši saistīti ar liftu neatbilstošu tehnisko stāvokli - ilgtermiņā (gadiem ilgi) pakāpeniski veidojies mehānismu nolietojums, kam par iemeslu ir liftu neatbilstoša uzturēšana. Tā rezultātā notika vieni no smagākajiem ar liftu lietošanu saistītajiem negadījumiem, diemžēl ar letālām sekām, informē PTAC.

Lietošanā esošo liftu pārbaudēs konstatēts, ka 68% no pārbaudītajiem liftiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un 43% no pārbaudītajiem liftiem var radīt risku cilvēka veselībai un dzīvībai. Galvenās problēmas saistītas ar savu laiku nokalpojušajiem liftiem un jauno liftu neatbilstību Eiropas Savienības (ES) vienotajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mārstaļu ielas nama remonta izmaksas Rakstniecības un mūzikas muzeja vajadzībām lēš ap 4 miljoniem eiro

LETA, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rakstniecības un mūzikas muzejs varētu ievākties Mārstaļu ielā 6, ēkai nepieciešami remontdarbi, kas varētu izmaksāt aptuveni 4 miljonus eiro, trešdien preses konferencē sacīja AS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc ēkas apsekošanas secināts, ka tajā nepieciešama vairāku starpsienu un nevēsturiskās grīdas demontāža, daļēji jānomaina jumts, kas pēdējo 20 gadu laikā pēc iepriekšējā remonta ir sabojājies, kā arī jāveic citi darbi, lai būtu iespējams īstenot muzeja plānoto ekspozīciju. Tajā pašā laikā, nama nesošās konstrukcijas un to pārsegumi ir labā stāvoklī.

«Pašlaik ir izstrādāts būvprojekts, kas jāpielāgo muzeja vajadzībām. VNĪ gaida, ka muzejs turpmāko četru līdz piecu mēnešu laikā izstrādās savu ekspozīcijas koncepciju. Pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas projektā, šī gada vidū esam gatavi izsludināt būvniecības iepirkumu,» sacīja Neimanis.

Muzeju jaunajās telpās apmeklētājiem iecerēts atvērt 2021.gada nogalē vai 2022.gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski nolietoti, arī kritiskā stāvoklī un pat demontējami ir daļa Hruščova laika daudzdzīvokļu māju balkoni. Tā secinājuši būvniecības eksperti, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veicot pirmo plašāko pētījumu par tiem, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Vairāk nekā pusei no 2000 apsekoto balkonu tuvāko gadu laikā nepieciešami uzlabojumi. Apjomīgi darbi jau tuvākā gada laikā vajadzīgi daudz mazākai daļai šo balkonu, bet ir arī tādi balkoni, kurus vairs nedrīkst lietot. «Vienam procentam [apsekoto] balkonu ekspluatācija būtu jāpārtrauc nekavējoties. Principā viena procenta ietvaros šie balkoni ir tik tehniski nolietojušies, ka atjaunošana nav tīri ekonomiski pamatota,» saka EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Kopumā balkonu savešana kārtībā prasīs ievērojamus finanšu ieguldījumus. «Izmaksas uz vienu balkonu ir nedaudz virs 200 eiro par balkonu, bet tie var būt arī vairāki tūkstoši. Savukārt esoša balkona demontāža un jauna uzstādīšana tipveida risinājumā ir piedāvāta par 4000 eiro,» stāsta EM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būtiski remontdarbi uz bedrainā Zemitāna tilta tuvākajā laikā nav gaidāmi

LETA, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Zemitāna tilts ir nonācis tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka lielo bedru dēļ uz tā nācies samazināt atļauto braukšanas ātrumu, pilnīga tilta pārbūve nav gaidāma ātrāk kā 2021.gadā.

No šodienas uz Jorģa Zemitāna tilta abos braukšanas virzienos maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir noteikts 30 kilometri stundā. Ierobežojumi noteikti saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz tilta veidojas straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai gan Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzdevis pilnsabiedrības «Daugavas labā krasta uzturētājs» nodrošināt pastiprinātu tilta brauktuves stāvokļa kontroli, lai nekavējoties veiktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu, būtiski uzlabojumi tiltam nav gaidāmi ātrāk kā pēc diviem gadiem.

Kā informēja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Zemitāna tilta visu konstrukciju speciālā inspekcija ir veikta 2018.gada vasarā. Inspekcijas tehniskās atskaites slēdzienā noteikts, ka tilta nestspējas stāvoklis ir apmierinošs, tomēr, ņemot vērā konstatēto vizuālo defektu apjomu, tiek rekomendēta tilta atjaunošana vai pārbūve trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija (ĀM) plāno nojaukt bijušo kazarmu ēku un arī īpašumā esošo pagraba būvi, kas atrodas Kolkasraga teritorijā, informē ĀM preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Nekustamais īpašums «Kapteiņi», Kolkas pagastā, Dundagas novadā ar kopējo platību 0,5 ha ir valsts īpašumā, Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šajā īpašumā atrodas Nacionālo bruņoto spēku sakaru tornis un, atbilstoši 2009.gada Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas starpā noslēgtam nomas līgumam, robežsardzes sakaru tornis. Tāpat tur atrodas divas būves, kas iekļautas nojaucamo ēku sarakstā, jo ir avārijas stāvoklī.

ĀM pārstāve norādīja, ka ir pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt teritorijas labiekārtošanas darbus. Līdz ar to tiks veikta ēkas demontāža līdz tās pamatiem. Šobrīd norit darbs pie iepirkuma dokumentu izstrādes.

A.Gnēze paskaidroja, ka tika saņemts Dundagas novada būvvaldes atzinums, kurā norādīts, ka bijusī kazarmu ēka un īpašumā esošā pagraba būve ir vidi degradējošas un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Projekta Kurzemes loks 3.posma būvniecībā paveikta trešdaļa darbu

Laura Mazbērziņa, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Ziemeļkoreja iznīcina tuneļus kodolpētniecības vietā

Laura Mazbērziņa, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja īstenojusi solījumu uzspridzināt tuneļus Punggye-ri kodolpētniecības vietā. Spridzināšanas procesu vērot bija ielūgti ārvalstu žurnālisti, nevis eksperti, kā sākotnēji tika solīts, kas nozīmē, ka uz vietas nebija neviens, kas pārbaudītu, kas patiesībā ir izdarīts.

Eksperti izsaka pieņēmumu, ka Ziemeļkorejas kodolpētniecības vieta sākusi brukt jau pēc kodolizmēģinājuma 2017. gadā.

Kodolpētniecības poligonā kopš 2006. gada veikti seši kodolizmēģinājumi. Ziemeļkorejas kodolieroču institūts paziņojis, ka vietas demontāža veikta tā, lai visi tuneļi tiktu sabojāti sprādziena laikā, ko eksperti gan nevarēja pārbaudīt.

«Viņi skaitīja: trīs, divi, viens. Un pēkšņi bija milzīgs sprādziens, kuru varēja sajust. Tie putekļu mākoņi un sajūtas, kuras tajā brīdī izjutu, bija neaptveramas,» stāsta kāds žurnālists, kurš bijis netālu no kodolpētniecības vietas, kad to iznīcināja.

Aģentūra LETA ziņo, ka ASV prezidents DonaldsTramps ceturtdien atcēlis 12.jūnijā paredzēto tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežaparka lielajā estrādē problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās

LETA, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka lielajā estrādē konstatētas problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās, informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Problēma atklāta šodien, veicot pēdējos plānotos tehniskā nodrošinājuma darbus. Svētku rīkotāji par radušos situāciju informējuši Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA «Rīgas meži», aicinot tai rast risinājumu.

«Rīgas meži» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA skaidroja, ka uz estrādi dosies uzņēmuma darbinieki, kuri centīsies paātrināt sakrājušās ūdens izvadīšanu no komunikācijas šahtām. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka minētās šahtas paredzētas vienīgi vadu «noslēpšanai», nevis ūdens novadīšanai, attiecīgi nosakot, ka visiem komunikācijas kabeļiem jābūt ūdeni izolējošiem.

«Situācija funkcionāli traucē, un mēs palīdzēsim novadīt ūdeni, bet šahtas nav paredzētas lai vadus pasargātu no ūdens,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka par atsevišķu pazemes komunikāciju kanālu izbūvi varētu domāt estrādes otrā pārbūves posma pirmajā daļā, ko paredzēts pabeigt līdz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija «Selva Būve» ekspluatācijā nodevusi daļu no «Mežaparka Rezidences» kompleksa, investīcijām projekta attīstībā sasniedzot 2 miljonus eiro, informē «Selva Būve».

«Selva Būve» veica četru «Mežaparka Rezidences» privātvillu būvniecību.

«Mežaparka Rezidences» projekts tapis iedvesmojoties no Mežaparka vēsturiskā un dabas mantojuma. Kompleksa 1. kārtu veido trīs villas, sešas dvīņu villas, septiņas rindu mājas, trīs mazstāvu, 2 dzīvokļu mājas un biroju ēka. Villu konceptus izstrādājuši arhitekti - Andris Kronbergs, Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons un citi.

««Mežaparka Rezidences» ir viens no arhitektūras un būvniecības projektiem, kur savijas vairāku nozares profesionāļu kopdarbs,» komentēja «Selva Būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Projekta ietvaros «Selva Būve» nodrošināja četru villu būvniecības darbus – «Villa Helenia» ar vairāk nekā 410 kvadrātmetru platību, «Villa Lavanda», kuras kopējā platība sasniedz 366 kvadrātmetrus, kā arī dvīņu villas «Camellia», vienas puses platībai sasniedzot 285 kvadrātmetrus, bet otrai – 254 kvadrātmetrus. Katras villas projekts veidots pēc individuāla arhitekta «rokraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Krustpils ielā 31 ceturtdien, 5. jūlijā atklāts DSV loģistikas centrs, kura izveidē investēti 3.5 milj. eiro.

Loģistikas centra būvniecības ģenerāluzņēmējs bija SIA RERE Būve, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants Artūrs Čakars. Projekta ietvaros pārbūvēti 2000m2 un no jauna uzbūvēti 4500m2, radot jaunas biroja un noliktavu telpas.

Šis ir viens no SIA RERE Būve īstenotajiem Design & Build jeb Projektēt un būvēt projektiem, kura ietvaros būvnieks uzņemas atbildību par visu procesu - sākot no projektēšanas līdz pat būves nodošanai ekspluatācijā.

«Mums šī bija jauna pieredze, kad visu projektēšanas un būvniecības procesu uzticējām vienam sadarbības partnerim. Un jāteic, ka tā ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, jo darbi notika raiti un bija skaidrs, pie kā vērsties, ja radās papildjautājumi un projekta īstenošanas laikā bija nepieciešami jauni risinājumi. Līdz ar to esam apmierināti gan ar sadarbības partneri - SIA RERE Būve, gan izvēlēto risinājumu darbu pasūtīšanai,» norāda pasūtītāja - SIA DSV valdes loceklis Jānis Meikulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānija 8CBR labos defektus uz reģionālā autoceļa pie Gulbenes

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas Nacionālā teātra jaunie krēsli, kas izmaksāja 740 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālajā teātrī par 740 tūkstošiem eiro uzstādīti 803 jauni skatītāju krēsli, no kuriem 406 atradīsies parteros un ložās, 150 pirmajā balkonā un 247 otrajā balkonā.

Teātra skatītāju krēslu dizains ir izstrādāts sadarbībā ar Itālijas ražotāju, kas specializējas teātra sēdmēbeļu izgatavošanā. Ražotājs izgatavoja krēslus gan Krievu drāmas teātrim, gan VEF kultūras pilij, kā arī vairākiem operas namiem Florencē, Siennā un citviet pasaulē. Krēsli izgatavoti atbilstoši visām ergonomikas prasībām un ievērojot klasiskās teātra stila formas.

Ozolkoka krēslu konstrukcijā ir izmantotas jaunākās tehnoloģijas. Atzveltne un sēdeklis ir veidots ar ergonomisku izliekumu un polsterēts ar augstas nodilumizturības alpaka samta mēbeļu audumu, kas atbilst visām prasībām. Krēsla speciālais polsterējuma sastāvs nodrošinās ilgstošu un komfortablu sēdēšanu teātra skatītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Spirtik, vodka, sigareti kā nacionāla līmeņa problēma

Biznesa augstskolas "Turība" docētājs Vilnis Veinbergs, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada nogalē apjomīgā operācijā tika atklāta sistēma, kā tiek pārdotas kontrabandas cigaretes Rīgas Centrāltirgus apakšnomnieku teritorijā. Tas izraisīja plašu rezonansi, tika aizturētas personas un izņemtas cigaretes. Pēc dažām nedēļām mediji ziņoja, ka viss atkal ir pa vecam un tirgus apmeklētājiem tiek piedāvāts iegādāties nelegālās cigaretes. Šonedēļ tirgus vadība sākusi demontēt apģērbu un citu preču tirdzniecības kioskus,tādējādi mainot tirgus izskatu. Tirgus ir būtisks galvaspilsētas simbols, kā arī vieta, ko apmeklē daudzi ārvalstu viesi, tāpēc tā sakārtošanai jāpievērš uzmanība valstiskā, ne tikai pašvaldības līmenī.

Ja kopš 90. gadiem nespējam atrisināt kontrabandas preču tirdzniecību nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, rodas jautājums, vai situācija netiek atbalstīta amatpersonu līmenī?

Apģērbu kiosku vairāk nebūs

Pēc tirgus vadības teiktā, tirdzniecības vietu demontāža notiks divās kārtās, un pavasarī atbrīvotajā vietā varētu tikt izbūvēts skvērs. Paredzot, ka no ierastās vides padzītie cigarešu tirgotāji mēģinās ievākties dziļāk tirgus teritorijā, Centrāltirgus vadība noalgojusi papildu apsardzi. Tomēr rodas jautājums – vai ar šīm izmaiņām pietiks, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo tradīciju?

Spirtik, vodka, sigareti?

Tirgus parāda kopējo kultūras līmeni, un, ja, apmeklējot tirgu vietējie iedzīvotāji un arī ārvalstu viesi nevar justies droši, tas ir nopietns signāls tiesībsargājošajām iestādēm. Ja pieņemam, ka pārmaiņu laikā jeb 90. gados situācija, kad tirgū vīrietis treniņbiksēs uzrunā cilvēkus ar piedāvājumu "spirtik, vodka, sigareti?", vēl bija kaut kā izskaidrojama, tad kāds iemesls ir šobrīd – 2020. gadā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 15. februārī Rīgas pilsētas centrā, Riga Port City teritorijā uzsākta dzelzceļa sliežu demontāža. Jau šodien ir pilnībā demontētas sliedes posmā no to sākuma Andrejostas dienvidu daļā, tai skaitā dzelzceļa pārbrauktuvi šķērsojošās sliedes, informē projekta Riga Port City attīstītāji.

Rezultātā šobrīd un turpmāk ir nodrošināta brīva piekļuve teritorijai gājējiem, riteņbraucējiem, transportam, teritorijas nomniekiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Turpmāk cilvēku un transporta tiešu iekļūšanu teritorijā un izkļūšanu no tās neapgrūtinās dzelzceļa sastāvu kustība.

Ir saskaņots sliežu nojaukšanas projekts arī pārējai teritorijas daļai, ar mērķi pilnībā atbrīvot to no visiem 20 km dzelzceļa sliežu. Darbi 2020. gadā tiek plānoti pakāpeniski, atbilstoši loģistikas pārkārtojumiem kravu apkalpošanā uz Eksportostu un Kundziņsalu.

Šo aktivitāšu mērķis ir sagatavot teritoriju turpmākai attīstībai, vienlaikus samazinot piesārņojuma riskus un trokšņa līmeni, kā arī uzlabot vides kvalitāti Riga Port City un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Slēgs taksometru stāvvietas Rīgas apkaimēs, atdodot tās iedzīvotājiem

LETA, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pagaidu administrācija šodien lēma atzīt par spēku zaudējušu Rīgas domes 2007.gada lēmumu "Par vieglo taksometru stāvvietām", tādējādi paredzot likvidēt 50 taksometru stāvvietas Rīgas apkaimēs.

Līdz ar to turpmāk šīs bezmaksas autostāvvietas uz maģistrālajām ielām varēs izmantot vietējie iedzīvotāji.

Taksometru stāvvietas tiks saglabātas Rīgas centra ielās un maģistrālajās ielās pie ārstniecības iestādēm.

"Šāds lēmums pieņemts, jo taksometru tirgus ir mainījies un taksometru stāvvietas apkaimēs visbiežāk netiek izmantotas un stāv tukšas," lēmumu pamato domē.

Kā informē Rīgas domes Satiksmes departaments, taksometru stāvvietu ceļa zīmju demontāža tiks sākta pēc lēmuma stāšanās spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu. Šodien būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Projekta darbu ietvaros ir jau veikta mūra un betona konstrukciju demontāža aptuveni 1540 tonnu apmērā. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, otrreizējai pārstrādei nodotas aptuveni 50 tonnas metāla konstrukciju, kā arī lielākā daļa mūra un betona konstrukciju.

«Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams būvniecība ir valstiski nozīmīgs projekts un viena no VNĪ prioritātēm. 2017. nogalē darbu sākot jaunajai VNĪ valdei sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Vienlaikus tas ir arī ļoti tehniski sarežģīts projekts, tādēļ būvuzraudzību veicam paši. Tas mums ļauj sekot līdzi būvniecības procesa norisei un dod papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka līdz šim būvniecības darbi norit pēc plāna un tiek veikti atbilstošā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru