Jaunākais izdevums

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Budžeta iestāžu ieņēmumi paredzēti 22,5 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko budžeta izdevumu daļu veido izglītība, kurai paredzēts novirzīt 404 miljonus eiro. 247,5 miljoni eiro iekļauti sadaļā ekonomiskā darbība, 112,3 miljoni paredzēti sociālajai aizsardzībai, bet 105,6 miljoni eiro - vispārējiem valdības dienestiem.

Vērtējot pašvaldības izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, gandrīz 860 miljoni eiro paredzēti uzturēšanas izdevumiem, bet 180,6 miljoni eiro - kapitālajiem izdevumiem.

Procentu maksājumiem Rīgas pilsētas pašvaldība plāno izlietot 38,5 miljonus eiro, subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem - 203,4 miljonus.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Rīga plāno iemaksāt 42,5 miljonus eiro.

Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu pārdales dēļ no 80% uz 75%, Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumu samazinājums paredzēts par gandrīz 39 miljoniem eiro. Taču, ņemot vērā iemaksu samazinājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi samazināsies tikai par 17,4 miljoniem eiro.

Kā šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), šī gada pašvaldības budžeta prioritātes ir sociālā drošība, pirmsskolas izglītība un infrastruktūras objektu attīstība.

"Šis ir izglītības, sociālās jomas un infrastruktūras attīstītības budžets. Tas nozīmē pašvaldības pretimnākšanu ģimenēm ar bērniem, lai cilvēki būtu droši par savu rītdienu. Tas nozīmē arī rūpes par neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem šajā sarežģītajā laikā," teica Staķis.

Tas nozīmējot arī nolaistās pilsētas infrastruktūras pakāpenisku atjaunošanu un mazāk sastrēgumu ielās.

Esot arī izdevies ietaupīt līdzekļus, mainot nosacījumus iepriekš noslēgtajiem un Rīgai neizdevīgajiem līgumiem, skaidroja Staķis.

Izglītības nozarei paredzētais izdevumu apjoms 2021.gadā būs 404 miljoni eiro, palielināts līdzfinansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, paplašināti atbalsta pasākumi pirmsskolas pedagogiem, no 1.janvāra par 70 eiro palielināts atalgojums auklītēm bet no 1.septembra par 40 eiro darba samaksa tiks palielināta arī pedagogiem.

Skolās plānota datortehnikas iegāde par 1,2 miljoniem eiro, lai uzlabotu skolu kapacitāti strādāt attālināto mācību režīmā, kā arī planšetdatoru iegādei un e-bērnudārza platformas nodrošināšanai, lai pirmsskolas pedagogi mūsdienīgi spētu sazināties ar audzēkņu vecākiem.

Pašvaldība plāno ietaupīt, samazinot finansējumu komandējumiem, iestāžu administratīvajiem izdevumiem, juridiskajiem pakalpojumiem, ierobežojot dienesta auto izmantošanu un atceļot deputātu privilēģijas bez maksas izmantot pašvaldības autostāvvietas, pārskatot noslēgto kredīta līgumu procentus, dotācijas kapitālsabiedrībām, kā arī daļēji samazinot finansējumu kultūras un masu pasākumiem.

2021.gadā, esošā līguma ietvaros, tiks samazināta dotācija "Rīgas mikroautobusu satiksmei" par 5,9 miljoniem eiro. 1.janvāri beidzās viens no uzņēmuma "Rīgas satiksme" līgumiem ar SIA "Rīgas karti", kas pirmajā gadā dos piecu miljonu eiro ietaupījumu.

Sociālajai nozarei paredzēti izdevumi 112,3 miljoni eiro, kas ir 10,8% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Sociālajai jomai vairāk nekā 10% no kopējiem izdevumiem piešķirti pirmo reizi kopš 2016.gada, skaidroja Staķis.

Sociālajā nozarē strādājošajiem ar 1.janvāri tiek palielināts atalgojums vidēji par 70 eiro, kas attieksies gan uz pašvaldības iestādēs strādājošajiem sociālajiem aprūpētājiem un sociālajiem darbiniekiem, gan līgumorganizācijās strādājošajiem.

Rīgas pašvaldība turpinās noteikt piemaksas pašvaldības policistiem un sociālajiem aprūpētājiem par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Rīgas pašvaldības konsolidētā investīciju programma 2021.gadā plānota 43,5 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši noteiktajām prioritātēm 72,6% no investīciju programmas sastāda finansējums jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecībai - 11,2 miljoni eiro, finansējums Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas B daļas 2. posma realizēšanai - 14,4 miljoni eiro un līdzekļi Brasas tilta pārbūvei - seši miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas budžeta prioritātes - sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra

LETA, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes sēdē 26.janvārī pieņemts pašvaldības šī gada budžets, nosakot trīs pašvaldības prioritātes - sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra.

Rīgas domes sēde, kurā tika skatīts pašvaldības 2022.gada budžets, ilga vairāk nekā septiņas stundas. No tā vairāk nekā piecas stundas tika spriests par pašvaldības budžetu.

Galvaspilsētas budžetā plānoti 996 miljoni eiro lieli ieņēmumi, kas ir par 11 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā.

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,15 miljardi eiro. No tiem visvairāk paredzēts tādām sfērām kā izglītībai - 397 miljoni eiro, satiksmei - 300 miljoni eiro, sociālajai jomai - 121 miljons eiro, mājokļiem - 56 miljoni eiro, kultūrai - 32 miljoni eiro un videi - 15 miljoni eiro.

Šogad ievērojami pieaugusi Rīgas iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, sasniedzot 97 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldības budžets plānots ar 124 miljonu deficītu, bet kopējie izdevumi pārsniegs miljardu, 21.janvārī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Budžeta ieņēmumi 2021.gadam plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Budžeta iestāžu ieņēmumi paredzēti 22,5 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko budžeta izdevumu daļu veido izglītība, kurai paredzēts novirzīt 404 miljonus eiro. 247,5 miljoni eiro iekļauti sadaļā ekonomiskā darbība, 112,3 miljoni paredzēti sociālajai aizsardzībai, bet 105,6 miljoni eiro - vispārējiem valdības dienestiem.

Vērtējot pašvaldības izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, gandrīz 860 miljoni eiro paredzēti uzturēšanas izdevumiem, bet 180,6 miljoni eiro - kapitālajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk 28 miljonus eiro vērtos Rail Baltica integrēšanas projektus Rīgas centrā

Db.lv, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas konkurētspējas celšana varētu izmaksāt vairāk nekā 460 miljonus eiro

LETA, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas attīstības programmā laika periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam noteiktas deviņas attīstības prioritātes, no kurām divas - pilsētas pārvaldības uzlabošana un Rīgas konkurētspējas celšana - varētu izmaksāt vairāk nekā 460 miljonus eiro.

To pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē atzina Rīgas domes Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls.

Ruskuls norādīja, ka attīstības programma veidota kā atvērts dokuments jeb "nekas netiek iekalts akmenī", izņemot stratēģiskā programmas daļa un programmas rādītāji. Pēc viņa sacītā, programmā mainīgā daļa būs iekļautās aktivitātes, līdz ar to programma katru gadu tiks aktualizēta ar jaunākajiem datiem un tam nepieciešamo finansējumu.

Kā norādīja Ruskuls, Rīgas attīstības programmā ir paredzētas deviņas prioritātes un pieci stratēģiski horizontālie virzieni. Prioritātēs secīgi iekļauta ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētas izveide, kam seko dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvides veidošana, laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšana, kā arī kvalitatīva un pieejama izglītība Rīgas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai samazinot pašvaldību budžetos nonākošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, Rīgas budžets ir zaudējis 139 miljonus eiro, šorīt intervijā TV3 atzīmēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), kura pārstāvētā partija darbojas arī valdības valdošajā koalīcijā.

Pēc Staķa vārdiem, Rīgas pašvaldība būtu varējusi izdarīt daudz vairāk, tostarp bedraino Rīgas ielu sakārtošanā, ja pilsēta nebūtu zaudējusi šos līdzekļus.

Staķis uzskata, ka ar investīciju projektu piesaisti Rīgai viņa vadībā sekmējoties diezgan labi - ekonomiskā attīstība pilsētā esot un būšot.

Rīgas ielu uzturēšanai līdzekļu joprojām trūkstot - šim mērķim katru gadu vajagot ap 40 miljonus eiro, iepriekšējā domes vadība devusi līdz 20 miljonus eiro, šogad paredzēti 24 miljoni eiro, bet vajag vēl.

Politiķa vērtējumā, vienīgais pareizais ceļš ir pamatīga ielu rekonstrukciju, nevis bedrīšu lāpīšana, taču klimatiskie apstākļi neļauj to veikt agrāk par maiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, uzsākusi projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” īstenošanu.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, līdz 2023. gada beigām pārbūvēs trīs krustojumus un izbūvēs mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau ir uzsākta būvprojektu izstrāde.

Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās vietvarām pienākošās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas dēļ Rīgas pašvaldībai nākamā gada budžets ir jākonsolidē par 20 miljoniem eiro.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (APP). Mērs skaidroja, ka nupat ir sākts darbs pie pašvaldības budžeta. Visi kontrolskaitļi un vadlīnijas ir nosūtītas departamentiem.

"Šie 20 miljoni eiro ir vajadzīgi, lai mēs būtu uz nulles budžetu un nebūtu jānogriež pat algas," sacīja politiķis. Pēc Staķa paustā, tagad tiks vērtēts, ko var atlikt, kas ir lieki, neefektīvi tēriņi.

Piemēram, ietaupījums redzams pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pusē - gan attiecībā uz etalonu sistēmu, "kas bija uzpūsta dārga", gan uz "uzpūstajām subsīdijām mikroautobusiem", teica Staķis.

Tomēr katrā departamentā esot atrasti kādi ietaupījumi. Staķis sacīja, ka daži lēmumi varētu būt arī nepopulāri. Piemēram, viņš sprieda, vai ir nepieciešams turpināt uzturēt "Goda vārtus" Brīvības bulvārī, kas izmaksā 70 000 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik izmaksā viens bērns?

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos.

Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.

Novecojuši aprēķini

Izstrādājot metodiku, pēc kuras tiek aprēķināts pašvaldību līdzfinansējums, par pamatu tiek ņemti savstarpēji pašvaldību norēķini, kas patiesībā jau ir novecojuši, neraugoties uz dažādiem papildinājumiem un atvasinājumiem. Turklāt ir virkne izmaksu, kas vienkārši netiek ņemtas vērā, piemēram, kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Metodikā ir ietverta telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējā nomas maksa ir 7-9 eiro/m2 + PVN 21%, kas vienam bērnam var sastādīt pat 70 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EAF projektos pasūtījumus saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas

LETA, 24.08.2022

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu pēdējā kārtā pasūtījumus ir saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, intervijā sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tostarp trijos projektos Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji, bet piecos projektos Latvijas pārstāvji ir iesaistīti tieši.

Tostarp SIA "Latvijas mobilais telefons" ir iesaistījies divos projektos - projektā par Eiropas nākotnes augstas mobilitātes duālo bruņoto sistēmu izstrādi (FAMOUS2 - European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems 2), kas izmaksās 122,5 miljonus eiro, kā arī projektā par 5G izmantošanu miera uzturēšanai un aizsardzībai, kura budžets ir 37,1 miljons eiro. Pirmajā projektā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir 94,8 miljoni, bet otrajā - maksimālais ES līdzfinansējums ir 27 miljoni eiro.

SIA "Cyber Circle" ir dalībnieks projektā par digitālo militārās mobilitātes sistēmas izstrādi (SDMMS - Secure Digital Military Mobility System), kuras kopējais budžets ir 10,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 9,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš 2014. gada Rīgas brīvostas pārvalde ciešā sadarbībā ar Rīgas pilsētā esošajām jahtu ostām un ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu īsteno apjomīgus jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanas pasākumus.

Rīgas ostā šobrīd darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos, te var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem kuģošana ir atļauta visā Rīgas ostas akvatorijā.

“Rīga un Rīgas osta jau dabīgi ir piemērota šādas jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanai, tāpēc, ja vēlamies iezīmēt Rīgu un Rīgas ostu Skandināvijas un pat visas Baltijas jūras reģionā kā jahtošanai piemērotu vietu, mums ar savām idejām, darbību un investīcijām ir jāpalīdz šo jahtu ostu infrastruktūru izveidot. Attīstot jahtu ostas, redzam uzreiz vairākus ieguvumus – tas ir gan ieguldījums zaļā un veselīgā dzīvesveidā, gan veicina tūrisma attīstību un līdz ar to arī Rīgas un Latvijas atpazīstamību, gan paver iespēju dažādiem papildu biznesiem, piemēram, jahtu apkopēm, ēdināšanas un viesmīlības nozarēm, pilsētas tūrismam,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru