Finanses

Rīgas budžeta prioritātes - sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra

LETA, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Rīgas domes sēdē 26.janvārī pieņemts pašvaldības šī gada budžets, nosakot trīs pašvaldības prioritātes - sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra.

Rīgas domes sēde, kurā tika skatīts pašvaldības 2022.gada budžets, ilga vairāk nekā septiņas stundas. No tā vairāk nekā piecas stundas tika spriests par pašvaldības budžetu.

Galvaspilsētas budžetā plānoti 996 miljoni eiro lieli ieņēmumi, kas ir par 11 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā.

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,15 miljardi eiro. No tiem visvairāk paredzēts tādām sfērām kā izglītībai - 397 miljoni eiro, satiksmei - 300 miljoni eiro, sociālajai jomai - 121 miljons eiro, mājokļiem - 56 miljoni eiro, kultūrai - 32 miljoni eiro un videi - 15 miljoni eiro.

Šogad ievērojami pieaugusi Rīgas iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, sasniedzot 97 miljonus eiro.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū, Rīgas pašvaldība plāno pakāpeniski palielināt atalgojumu dažādām darbinieku kategorijām, 2022.gadā tam paredzot papildu finansējumu 4,3 miljonu eiro apmērā. Tas ļaus palielināt atalgojumu par 4% līdz 8%.

Plānots, ka no 1.janvāra par 10% tiks celts atalgojums pašvaldības medicīnas darbiniekiem, bet no 1.septembra pedagogi saņems par 70 eiro vairāk.

Rīgas Pašvaldības policijai atalgojuma palielināšanai plānots piešķirt 775 000 eiro, Labklājības departamentam, tostarp sociālo darbinieku atalgojuma palielināšanai - 692 000 eiro, bāriņtiesas darbinieku atalgojuma palielināšanai - 138 000 eiro, bet Pilsētas attīstības departamentam, tostarp būvvaldes darbinieku atalgojuma palielināšanai - 428 000 eiro.

Šogad palielināti budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai. Salīdzinot ar 2021.gada plānoto budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 8,7 miljoni eiro, kopumā Rīgas pašvaldības budžetā sociālajai jomai paredzot izdevumus 121 miljona eiro apmērā, saglabājot izdevumu īpatsvaru virs 10% no kopējiem izdevumiem.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 14,5 miljonus eiro, kur lielākais pieaugums plānots mājokļa pabalstam un aprūpei mājās.

Lai palīdzētu sociālajiem partneriem nomaksāt komunālos rēķinus, tiks paaugstināta pašvaldības iepirkto pakalpojumu cena. Plānoti remontdarbi sociālajās iestādēs, jauni sociālie pakalpojumi ģimenēm ar bērniem īpašām vajadzībām. Turpināsies dzīvokļa atbrīvošanas pabalsta izmaksa un tiks palielināts pabalsts politiski represētajām personām no 100 līdz 150 eiro.

Plānots, ka šogad veselības apdrošināšanas polises varēs saņemt arī izglītības iestāžu tehniskie darbinieki.

Rīgas pašvaldība 2022.gadā plāno 93,3 miljonu eiro lielas investīcijas, kas ir par 49,8 miljoniem eiro vairāk, nekā bija plānots pagājušā gada budžetā. Lielu daļu plānoto investīciju veido valsts investīcijas un aizdevumi par Covid-19 krīzes seku mazināšanas projektiem.

Šogad plānots turpināt Austrumu maģistrāles būvniecību, veloceļu "Centrs - Ziepniekkalns" un "Imanta - Daugavgrīva" izbūvi, Skultes pārvada būvniecību un Skanstes teritorijas revitalizāciju.

Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu plānots sākt energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas sporta manēžā, Kultūras centrā "Iļģuciems", Rīgas 9.vidusskolas ēkā Stāmerienas ielā 8, Rīgas 63.vidusskolas ēkā Baltezera ielā 6, Rīgas Jauno tehniķu centrā Bauskas ielā 88.

Plānots arī finansējums Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" saistītās pilsētas centra infrastruktūras būvprojekta izstrādei un būvniecībai.

Nākamajiem trim gadiem paredzēti 2,35 miljoni eiro 18 augstas gatavības un prioritāro ieceru projektēšanai, piemēram jaunam bērnudārzam Dignājas ielā, Esplanādes tālākai sakārtošanai, apgaismojumam Nordeķu un Ēbelmuižas parkos, Jaunciema dabas lieguma infrastruktūrai, glābšanas stacijas postenim Vakarbuļļos, vides pieejamības uzlabošanai un citiem.

Pilsētas budžetā plānotas arī aktivitātes uzņēmējdarbības atbalstam - līdzfinansējums privātīpašniekiem ēku sakārtošanai 1,48 miljonu eiro apjomā. Savukārt inovatīvas ekonomikas attīstības un uzņēmējdarbības atbalstam Rīgā paredzēti 336 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai samazinot pašvaldību budžetos nonākošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, Rīgas budžets ir zaudējis 139 miljonus eiro, šorīt intervijā TV3 atzīmēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), kura pārstāvētā partija darbojas arī valdības valdošajā koalīcijā.

Pēc Staķa vārdiem, Rīgas pašvaldība būtu varējusi izdarīt daudz vairāk, tostarp bedraino Rīgas ielu sakārtošanā, ja pilsēta nebūtu zaudējusi šos līdzekļus.

Staķis uzskata, ka ar investīciju projektu piesaisti Rīgai viņa vadībā sekmējoties diezgan labi - ekonomiskā attīstība pilsētā esot un būšot.

Rīgas ielu uzturēšanai līdzekļu joprojām trūkstot - šim mērķim katru gadu vajagot ap 40 miljonus eiro, iepriekšējā domes vadība devusi līdz 20 miljonus eiro, šogad paredzēti 24 miljoni eiro, bet vajag vēl.

Politiķa vērtējumā, vienīgais pareizais ceļš ir pamatīga ielu rekonstrukciju, nevis bedrīšu lāpīšana, taču klimatiskie apstākļi neļauj to veikt agrāk par maiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik izmaksā viens bērns?

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos.

Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.

Novecojuši aprēķini

Izstrādājot metodiku, pēc kuras tiek aprēķināts pašvaldību līdzfinansējums, par pamatu tiek ņemti savstarpēji pašvaldību norēķini, kas patiesībā jau ir novecojuši, neraugoties uz dažādiem papildinājumiem un atvasinājumiem. Turklāt ir virkne izmaksu, kas vienkārši netiek ņemtas vērā, piemēram, kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Metodikā ir ietverta telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējā nomas maksa ir 7-9 eiro/m2 + PVN 21%, kas vienam bērnam var sastādīt pat 70 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru