Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Vērtību piešķiram paši

Pieejamā informācija liecina, ka Covid Alien jeb CryptoPunk #7523 nopārdošana prasījusi vien četras minūtes. Solīšana esot sākusies pie 1,5 miljoniem ASV dolāriem, kur pēc tam nākamais nosolītais slieksnis esot bijuši 1,8 miljoni dolāri. Tomēr pēc tam nosaukto gala pārdošanas summu (11,75 miljonus ASV dolārus) vairs neviens neesot gribējis pārsolīt.

Sotheby’s pieejamā informācija liecina, ka šis NFT ir tikai viens no deviņiem CryptoPunks sērijas personāžiem ar zilu ādas krāsu. Tādējādi tas esot uzskatāms par retumu. Tāpat tikai šim vienam esot medicīniskā maska, kas nu acīmredzami iederas visā pandēmijas tematikā. Šos pikseļotos personāžus ar algoritma palīdzību 2017. gadā radīja programmatūras izstrādātāji Mets Hals un Džons Vatkinsons. Kopumā CryptoPunks digitālo personāžu sēriju daži uzskata par oriģinālo NFT tirgus pirmsākumu. Līdz ar to tam tiek piedēvēta arī nozīmīga vēsturiska loma.

Katrā ziņā summas nebūt nav mazas. Vēl šā gada maijā ar cita izsoļu nama Christie’s starpniecību tika nopārdoti deviņi citi personāži no CryptoPunks sērijas kopumā par 17 miljoniem ASV dolāriem (ieskaitot dažādas citas, piemēram, ar izsoles organizēšanu saistītās izmaksas). Toreiz to pārdevēji bija jau minētie M. Hals un Dž. Vatkinsons.

Tiek izteikts viedoklis, ka Covid-19 pandēmija būs vien plašāk pavērsusi durvis uz digitālās māksla baudīšanu. Proti, daudz kam cilvēku dzīvēs kļūstot virtuālākam, arī robežas starp to, kas ir digitāls un kas – reāls - sāk kļūt slīdošākas. Faktiski, ja agrāk interese bija, piemēram, par fizisku mākslu, pastmarkām vai kādu kolekcionējamu priekšmetu, tad tagad kaut kas ļoti līdzīgs ir pārvietojies uz virtuālo pasauli.

Var teikt, ka arī fiziskām kolekcionējamām lietām cilvēki milzīgu – dažos gadījumos pat šķietami neprātīgu - vērtību bieži vien arī vēsturiski piešķīruši paši. Savukārt šobrīd notiekošais, ņemot vērā virtuālās pasaules nozīmes palielināšanos mūsu dzīvēs, ir vien dabīga lietu evolūcija. Vienmēr jau var mēģināt teikt, ka arī fiziskās kolekcionējamās lietas ir kaut kas līdzīgs grabažām, kas varbūt patiesībā ir tikpat vērtas, cik to radīšanā izmantotās izejvielas.

Viss var būt relatīvs – ja kāds gatavs maksāt, var pārdot arī gaisu. Marta otrajā pusē teju par trīs miljoniem šādā veidā tika nopārdotas arī īpašumtiesības uz pirmo Twitter dibinātāja Džeka Dorsija tvītu šajā platformā (nauda bitkoinos tikusi pārskaitīta pašam Dorsijam). Minētā "tvīta" "just setting up my twttr" pircējs – Malaizijas virtuālo valūtu industrijas uzņēmuma Bridge Oracle vadītājs Sina Estavi – pats savukārt jau ar sava Twitter konta palīdzību izpaudies, ka tas neesot tikai vienkāršs "tvīts", bet Leonardo da Vinči gleznotā portreta "Mona Liza" cienīga vērtība, ko, laikam ejot, novērtēs arī sabiedrība.

Vēl martā pirmajā pusē atpazīstamākā digitālā mākslinieka Beeple virtuālajai kolāžai "Everydays: The First 5000 Days" piesaistīto žetonu jeb NFT izdevās pārdot par 69 miljoniem ASV dolāriem. Solīšana par šo darbu sākās vien pie 100 ASV dolāriem.

Topā tomēr arī taustāmais

Taisnības labad gan jāteic, ka cilvēki lielas naudas summas joprojām gatavi izdot arī par tradicionālākām lietām. Šonedēļ Sotheby"s izsolē, piemēram, par 18,9 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdota ļoti reta, modes industrijas magnātam Stjuartam Veicmanam agrāk piederoša 1933. gadā kalta Double Eagle 20 ASV dolāru zelta monēta. Tādējādi šī retā monēta nu ir uzskatāma par pašu dārgāko jebkad izsolē pārdoto monētu. Pats Veicmans šo monētu par 7,59 miljoniem ASV dolāriem izsolē iegādājās 2002. gadā. Arī toreiz tas bija jauns šādas summas (par kādu monētu) rekords. Šai monētai ir arī visai interesanta vēsture, kur tā, piemēram, piederējusi Ēģiptes karalim Farukam. Tiek spriests, ka tā ir vienīgā šāda monēta, kas atrodas privātas rokās.

Izpārdotas tika arī dažas citas lietas no S. Veicmana kolekcijas. Par 8,3 miljoniem ASV dolāriem tika pārdota 165 gadus veca Britu Gvinejas pastmarka (tiek lēsts, ka tas ir vienīgais šāds saglabājies eksemplārs). Tas arī pastmarku tirgū ir jauns rekords. Tāpat teju par pieciem miljoniem dolāriem tika nopārdots rets Jenny pastmarku bloks ar apgrieztu attēlu (šo pastmarku internetā var aplūkot meklējot "Inverted Jenny").

Pandēmijā kļūst bagātāki

Pandēmijā visai ievērojami auguši Rietumvalstu iedzīvotāju uzkrājumi. Daļēji arī tas tiek minēts kā iemesls tam, kāpēc pēdējos mēnešos cena strauji augusi gan virtuālajām valūtām (bitkoinam gan pēdējās nedēļas nav tās pašas veiksmīgākās), gan mazāk ierastām lietam un, protams, arī tradicionālākiem finanšu aktīviem. Attiecīgi bagātība un naudas masa aug, kas nozīmē, ka tā spiežas iekšā dažādos tirgos.

Piemēram, Boston Consulting Group rēķina, ka globālā mērogā kopējā bagātība, atņemot parādus, 2020. gadā palielinājusies par 7,9% un sasniegusi 431 triljonus ASV dolārus. Par 10,6% esot palēcies jaunu uzkrājumu apjoms, no kuriem lielu daļu veidojusi skaidra nauda un depozīti. Tas esot visvairāk 20 gados. "Pasaule bija pievērsusies un nav bijis daudz iespēju naudu tērēt un investēt. Tāpēc cilvēki uzkrājuši," piebilst pētījuma veicēji. Tāpat Boston Consulting Group izceļ situāciju, kad ļoti labs 2020. gads bija akcijām. Proti, investīcijas kapitāla tirgū investoriem globālā mērogā esot nesušas 11,5% lielu atdevi.

Piemēram, ASV akcijas pēc īsa un asa pandēmijas šoka visai ātri atgriezās uz jaunu cenu rekordu sasniegšanas lielceļa. Jau ziņots, ka strauji savu bagātību Covid-19 ērā izdevies audzēt jau tā planētas pašām turīgākajām personām. Jāņem vērā, ka lielā daļa gadījumu šo cilvēku turība atkarīga tieši no notikumiem akciju tirgū. Tās tādēļ, ka to bagātība investēta publiski tirgoto uzņēmumu akcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algu pieaugums satraucoši augsts vēl pirms ekonomikas atveseļošanās

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Miljoni par mīmiem, tvītiem un digitālo mākslu

Jānis Šķupelis, 09.04.2021

Marta otrajā pusē gandrīz par

3 miljoniem ASV dolāru

tika nopārdotas īpašumtiesības uz pirmo Twitter dibinātāja Džeka Dorsija tvītu šajā platformā: “just setting up my twttr.”

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija daudzus procesus pasaulē padara arvien digitālākus. Turklāt dažos gadījumos robežas starp to, kas ir digitāls un kas – reāls, sāk kļūt pavisam slīdošas.

Pēdējā laikā globālā mērogā cilvēki galvu reibinošas summas gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un ne tikai par to. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens pavasara trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā digitālos unikālos žetonus (Non-Fungible Tokens jeb NFT).

Pamatā tie paredz, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgu virtuālo veikumu. Faktiski tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Zīmīga lieta gan ir tā, ka NFT īpašumtiesības nenozīmē to, ka uz šo uzpirkto darbu pienākas arī autortiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Rīgā sācies tirgus kultūras noriets?

Iveta Liniņa, mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija plāno līdz 2025.gadam izveidot valstī 150 tā dēvētās Tūkstošgades skolas, kurās būtu nodrošināta mūsdienīga mācību infrastruktūra un izglītības metodes.

Šai programmai plānots piešķirt 210 miljonus eiro un tās īstenošanu sākt nākamā gada janvārī. Iecerēts, ka šādas skolas tiks izveidotas lielākajā daļā Lietuvas pašvaldību, turklāt ne tikai uz ģimnāziju, bet uz jebkura tipa skolu bāzes, un vienā pašvaldībā varēs darboties vairākas šāda veida skolas. Programma attieksies tikai uz valsts skolām, kuras neveic skolēnu atlasi.

"Tai būtu jābūt modernai infrastruktūrai ar laboratorijām, neformālās izglītības iespējām, pat sporta izglītības iespējām," ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. "Ir svarīgi radīt vidi, kas būtu labvēlīga bērniem ar īpašām vajadzībām un dažādām problēmām. (..) Vēl viens būtisks aspekts ir kompetences - izglītības procesam jāmainās, skolu pārvaldībai būtu jākļūst brīvākai, mēs gribētu stiprināt skolu kopienas, skolu pašpārvaldi."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība lēmusi individuāliem apmeklējumiem atvērt bibliotēku, muzeju un tiem radniecīgu mākslas un vēstures eksponēšanas vietu - muzejisko priekšmetu krātuvju un ekspozīciju, mākslas galeriju, kultūras centru, piemiņas vietu, arhīvu un citu kultūrvietu - telpas.

Šo kultūrvietu darba pakāpeniskai atsākšanai no 3.jūnija Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un publiskojusi epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas; kultūrvietas durvis individuāliem apmeklējumiem vērs kolīdz būs sagatavojusies vadlīniju izpildei.

Bibliotēkas, muzeji un tām radniecīgas mākslas un vēstures eksponēšanas vietas apmeklētājus varēs uzņemt vien individuāli - 1 persona vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, turklāt nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma. Bibliotēkas un arhīvi apmeklētājus varēs atsākt apkalpot arī lasītavās; bibliotēkas, kurās ir arī āra lasītavas, turpināt to darīt svaigā gaisā.

Visu šo kultūrvietu klātienes apmeklētājiem un darbiniekiem jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 31.oktobrim e-dziesmusvētku formātā norisināsies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Dziesmu svētki attālinātā formātā notiks, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā.

Svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas Latvijas Televīzijas (LTV) un citās digitālajās platformās.

Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēsturiskās Rīgas cirka ēkas atjaunošana atrodas saudzīgās demontāžas fināla taisnē. Šajā būvniecības fāzē ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai.

Turpmāk, laikā līdz 2022. gada augustam, paredzēta arēnas pārbūve, izveidojot kupola balsta konstrukcijas un gaisa akrobātikas iekares punktus. Vēsturiskās konstrukcijas tiks saglabātas kā pastāvoša vēstures liecība. Tuvākajos mēnešos tiks veikti energoefektivitātes, siltumizolācijas un ventilācijas darbi, tostarp arēnā izbūvēta siltā grīda. Paredzēta arī daļēja fasādes atjaunošana.

“Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai šogad aprit 133 gadi – sasniegts cienījams vecums publiskai ēkai, kurā ilgu gadu garumā ik dienu plašai publikai izrādīta ne vien cirka māksla, bet arī kino, notikuši koncerti un citi publiski pasākumi, tostarp pat valdības ierēdņu kopsapulces. Gadu laikā arēnas ēka bija nolietojusies, un tā pirms darbu sākšanas vairs neatbilda nedz estētiskajām, nedz mūsdienīga cirka, nedz arī drošības prasībām. Pēc valsts īpašumtiesību jautājuma sakārtošanas uz Rīgas cirka ēkām Kultūras ministrija šeit darbus 2017. gada sākumā sāka ar vēsturiskās ēkas fasādes nostiprināšanu, Merķeļa ielas ieejas zonas sakārtošanu un starptautiska metu konkursa rīkošanu ēkas atjaunošanai un teritorijas attīstības vīzijas noskaidrošanai. Kultūras ministrija ir izmantojusi katru iespēju, lai piesaistītu finansējumu šīs vēsturiskās ēkas atjaunošanai, kas ir unikāla ne vien Baltijā, bet visas Eiropas valstu mērogā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados robeža starp digitālo un reālo turpina noārdīties. Šis gads, iespējams, ieies vēsturē ne tikai ar pandēmiju un ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ar īstenu digitālās mākslas un citu virtuālo priekšmetu tirgus eksploziju.

Pamatā tas paredz, ka cilvēki iegādājas tā saucamos “digitālo unikālo žetonus” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetonus), kas apliecina, ka tiem ir īpašumtiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Šādas, piemēram, digitālās mākslas (un ne tikai mākslas) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums konkrētam virtuālajam veikumam, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas. Attiecīgi nav tā, ka rokas klēpī salikušas, redzot šādas tendences, sēž vairākas pasaules lielās kompānijas, kas tradicionāli patērētājiem gan ir piedāvājušas visai taustāmas lietas. Laiki gan acīmredzami mainās un tas notiek strauji.

Piemēram, sporta preču lielkompānija Nike pagājušonedēļ ir iesniegusi preču zīmju pieteikumus, norādot, ka vēlas pārdot savu sporta apavu, apģērbu un citu preču digitālās versijas, ziņo The Wall Street Journal. Attiecīgi plāns ir, ka šādi virtuālie, piemēram, apavi ar attiecīgo preču zīmi tiks kolekcionēti un lietoti virtuālajā pasaulē, piemēram, videospēlēs un citās tiešsaistes platformās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Repharm ieguldījumu novērtē ar Ministru kabineta balvu Stellai Lapiņai

Db.lv, 10.12.2021

Ministru kabineta balvu saņem Stella Lapiņa (vidū) kopā ar izcilas uzņēmuma komandas kolēģēm Anitu Kamenščikovu (VCA) un profesori Jeļenu Storoženko (Centrālā laboratorija).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Repharm meitas uzņēmumu Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa ir saņēmusi LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Pirmo reizi par panākumiem veselības aprūpes jomā balvu pasniedzot privāto ambulatoro uzņēmumu vadītājai, ir apliecināta to spēja nodrošināt valstī veselības krīzes risinājumus un sekmēt daudzpusīgu medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Strādāt veselības aprūpē pandēmijas laika diktētajā režīmā visiem ir izaicinājums, taču augsti kvalificēta radniecīgi domājoša vadības komanda un pašaizliedzīgi uzņēmumu profesionāļi ir galvenā mūsu panākumu atslēga. Šis apbalvojums uzskatāmi apliecina mūsu kopīgi paveiktā darba pilsonisko un valstisko nozīmību. Es pateicīgi to pieņemu, izjūtot lepnumu un gandarījumu par katru soli, ko esam kopīgi spērušu mūsu iedzīvotāju veselības vārdā. Šobrīd gada nogalei raksturīgi atskatoties uz paveikto, saskatu, ka paveikts patiesi ir daudz. Esam spējuši efektīvi piemēroties Covid-19 izraisītajai situācijai — operatīvi uzņemties papildu darbus, pienākumus un atbildību, uzrunāt vajadzīgos darbiniekus, veikt nepieciešamās investīcijas, lai varētu sekmīgi pildīt krīzes laika saistības, vienlaikus turpinot pilnveidot ikdienas pakalpojumus mūsu uzņēmumos un rūpējoties par medicīnas izglītību Latvijā. Tādējādi mēs cauri krīzes laika grūtībām spējam saskatīt tālāku izaugsmi ambulatorajā medicīnā un attīstības perspektīvu arī ārpus mūsu valsts robežām,” saka S.Lapiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina būvniecības konkursu divu kvartālu -Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma Miera ielā 58a īstenošanai Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām un VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Šķirotavas apkaimē.

Jau 2023. gada vasarā šīs Rīgas pilsētas apkaimes teritorijas iegūs jaunu elpu tālākai radošai attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši 2018. gada nogalē metu konkursā izstrādātajai un apstiprinātajai arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi.

Kopumā tiks atjaunota un labiekārtota sabiedriskā telpa 1 019 m2 platībā un publiskās ēkas 1 667 m2 platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība nav domāta cilvēkiem, kuri ir pieraduši, ka kāds viņiem dod norādes un visu izlemj viņu vietā, gluži pretēji – tas nozīmē striktu plānošanu un atbildības uzņemšanos, uzskata SIA Soulstones vadītāja un īpašniece Agnese Zeltiņa.

Vadītājam ir jāiesaistās visos biznesa procesos, neskaitot laiku, jo, lai uzņēmums attīstītos, tajā jāiegulda daudz darba, spriež A. Zeltiņa, kura aktiera profesijā un uzņēmējdarbībā saskatījusi vairākas līdzības. Abās šajās jomās, kurām esmu veltījusi lielāko daļu savas dzīves, darba laiks nav limitēts, tāpat līdzīga ir arī atdeve, domā A. Zeltiņa.

Izrādē savu patiku skatītājs izrāda ar aplausiem, bet biznesā – ar pirkuma veikšanu un atgriešanos tavā veikalā, secina uzņēmēja. Iet mātes pēdās Pusaudžu gados es vēlējos kļūt par tērpu modelētāju, atceras A. Zeltiņa.

“Man ļoti patika zīmēt, skicēju jau kopš bērnības, jo mans tētis bija rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotājs. Piedalījos arī dažādās olimpiādēs un guvu panākumus, tāpēc sapņoju par tērpu modelēšanu. Divas reizes mēģināju iestāties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet abas reizes izvēlētajā fakultātē netiku. Otrajā reizē man gan bija iespēja iestāties metālkalējos, taču es biju lepna – ja nedabūju to, ko gribēju, atmetu šo ideju pavisam. Mans tētis bija arī juvelieris, bet mamma – teātra kritiķe. Tad nu visu laiku manā galvā bija šīs divas jomas. Tētis, protams, vēlējās, lai es zīmēju, gleznoju un taisu rotas, bet mamma – lai savu dzīvi saistu ar teātri. Galu galā pēc vidusskolas beigšanas aizgāju mammas pēdās un nokļuvu teātrī,” stāsta A. Zeltiņa, kura 1993. gadā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, ieguva bakalaura grādu teātra un kino mākslā.

Komentāri

Pievienot komentāru