Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Vērtību piešķiram paši

Pieejamā informācija liecina, ka Covid Alien jeb CryptoPunk #7523 nopārdošana prasījusi vien četras minūtes. Solīšana esot sākusies pie 1,5 miljoniem ASV dolāriem, kur pēc tam nākamais nosolītais slieksnis esot bijuši 1,8 miljoni dolāri. Tomēr pēc tam nosaukto gala pārdošanas summu (11,75 miljonus ASV dolārus) vairs neviens neesot gribējis pārsolīt.

Sotheby’s pieejamā informācija liecina, ka šis NFT ir tikai viens no deviņiem CryptoPunks sērijas personāžiem ar zilu ādas krāsu. Tādējādi tas esot uzskatāms par retumu. Tāpat tikai šim vienam esot medicīniskā maska, kas nu acīmredzami iederas visā pandēmijas tematikā. Šos pikseļotos personāžus ar algoritma palīdzību 2017. gadā radīja programmatūras izstrādātāji Mets Hals un Džons Vatkinsons. Kopumā CryptoPunks digitālo personāžu sēriju daži uzskata par oriģinālo NFT tirgus pirmsākumu. Līdz ar to tam tiek piedēvēta arī nozīmīga vēsturiska loma.

Katrā ziņā summas nebūt nav mazas. Vēl šā gada maijā ar cita izsoļu nama Christie’s starpniecību tika nopārdoti deviņi citi personāži no CryptoPunks sērijas kopumā par 17 miljoniem ASV dolāriem (ieskaitot dažādas citas, piemēram, ar izsoles organizēšanu saistītās izmaksas). Toreiz to pārdevēji bija jau minētie M. Hals un Dž. Vatkinsons.

Tiek izteikts viedoklis, ka Covid-19 pandēmija būs vien plašāk pavērsusi durvis uz digitālās māksla baudīšanu. Proti, daudz kam cilvēku dzīvēs kļūstot virtuālākam, arī robežas starp to, kas ir digitāls un kas – reāls - sāk kļūt slīdošākas. Faktiski, ja agrāk interese bija, piemēram, par fizisku mākslu, pastmarkām vai kādu kolekcionējamu priekšmetu, tad tagad kaut kas ļoti līdzīgs ir pārvietojies uz virtuālo pasauli.

Var teikt, ka arī fiziskām kolekcionējamām lietām cilvēki milzīgu – dažos gadījumos pat šķietami neprātīgu - vērtību bieži vien arī vēsturiski piešķīruši paši. Savukārt šobrīd notiekošais, ņemot vērā virtuālās pasaules nozīmes palielināšanos mūsu dzīvēs, ir vien dabīga lietu evolūcija. Vienmēr jau var mēģināt teikt, ka arī fiziskās kolekcionējamās lietas ir kaut kas līdzīgs grabažām, kas varbūt patiesībā ir tikpat vērtas, cik to radīšanā izmantotās izejvielas.

Viss var būt relatīvs – ja kāds gatavs maksāt, var pārdot arī gaisu. Marta otrajā pusē teju par trīs miljoniem šādā veidā tika nopārdotas arī īpašumtiesības uz pirmo Twitter dibinātāja Džeka Dorsija tvītu šajā platformā (nauda bitkoinos tikusi pārskaitīta pašam Dorsijam). Minētā "tvīta" "just setting up my twttr" pircējs – Malaizijas virtuālo valūtu industrijas uzņēmuma Bridge Oracle vadītājs Sina Estavi – pats savukārt jau ar sava Twitter konta palīdzību izpaudies, ka tas neesot tikai vienkāršs "tvīts", bet Leonardo da Vinči gleznotā portreta "Mona Liza" cienīga vērtība, ko, laikam ejot, novērtēs arī sabiedrība.

Vēl martā pirmajā pusē atpazīstamākā digitālā mākslinieka Beeple virtuālajai kolāžai "Everydays: The First 5000 Days" piesaistīto žetonu jeb NFT izdevās pārdot par 69 miljoniem ASV dolāriem. Solīšana par šo darbu sākās vien pie 100 ASV dolāriem.

Topā tomēr arī taustāmais

Taisnības labad gan jāteic, ka cilvēki lielas naudas summas joprojām gatavi izdot arī par tradicionālākām lietām. Šonedēļ Sotheby"s izsolē, piemēram, par 18,9 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdota ļoti reta, modes industrijas magnātam Stjuartam Veicmanam agrāk piederoša 1933. gadā kalta Double Eagle 20 ASV dolāru zelta monēta. Tādējādi šī retā monēta nu ir uzskatāma par pašu dārgāko jebkad izsolē pārdoto monētu. Pats Veicmans šo monētu par 7,59 miljoniem ASV dolāriem izsolē iegādājās 2002. gadā. Arī toreiz tas bija jauns šādas summas (par kādu monētu) rekords. Šai monētai ir arī visai interesanta vēsture, kur tā, piemēram, piederējusi Ēģiptes karalim Farukam. Tiek spriests, ka tā ir vienīgā šāda monēta, kas atrodas privātas rokās.

Izpārdotas tika arī dažas citas lietas no S. Veicmana kolekcijas. Par 8,3 miljoniem ASV dolāriem tika pārdota 165 gadus veca Britu Gvinejas pastmarka (tiek lēsts, ka tas ir vienīgais šāds saglabājies eksemplārs). Tas arī pastmarku tirgū ir jauns rekords. Tāpat teju par pieciem miljoniem dolāriem tika nopārdots rets Jenny pastmarku bloks ar apgrieztu attēlu (šo pastmarku internetā var aplūkot meklējot "Inverted Jenny").

Pandēmijā kļūst bagātāki

Pandēmijā visai ievērojami auguši Rietumvalstu iedzīvotāju uzkrājumi. Daļēji arī tas tiek minēts kā iemesls tam, kāpēc pēdējos mēnešos cena strauji augusi gan virtuālajām valūtām (bitkoinam gan pēdējās nedēļas nav tās pašas veiksmīgākās), gan mazāk ierastām lietam un, protams, arī tradicionālākiem finanšu aktīviem. Attiecīgi bagātība un naudas masa aug, kas nozīmē, ka tā spiežas iekšā dažādos tirgos.

Piemēram, Boston Consulting Group rēķina, ka globālā mērogā kopējā bagātība, atņemot parādus, 2020. gadā palielinājusies par 7,9% un sasniegusi 431 triljonus ASV dolārus. Par 10,6% esot palēcies jaunu uzkrājumu apjoms, no kuriem lielu daļu veidojusi skaidra nauda un depozīti. Tas esot visvairāk 20 gados. "Pasaule bija pievērsusies un nav bijis daudz iespēju naudu tērēt un investēt. Tāpēc cilvēki uzkrājuši," piebilst pētījuma veicēji. Tāpat Boston Consulting Group izceļ situāciju, kad ļoti labs 2020. gads bija akcijām. Proti, investīcijas kapitāla tirgū investoriem globālā mērogā esot nesušas 11,5% lielu atdevi.

Piemēram, ASV akcijas pēc īsa un asa pandēmijas šoka visai ātri atgriezās uz jaunu cenu rekordu sasniegšanas lielceļa. Jau ziņots, ka strauji savu bagātību Covid-19 ērā izdevies audzēt jau tā planētas pašām turīgākajām personām. Jāņem vērā, ka lielā daļa gadījumu šo cilvēku turība atkarīga tieši no notikumiem akciju tirgū. Tās tādēļ, ka to bagātība investēta publiski tirgoto uzņēmumu akcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algu pieaugums satraucoši augsts vēl pirms ekonomikas atveseļošanās

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm nāk par labu gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Ir pierādīts, ka regulāra sportošana paaugstina laimes hormona līmeni. Vairāk par fizisko aktivitāšu iespējām iekštelpās lasi raksta turpinājumā!

Fiziskās aktivitātes iekštelpās

Ja iepriekš ar sportu nodarbojies maz vai neregulāri, vislabāk sākt ar iekštelpu treniņiem. Taču, lai treniņi iekštelpās sagādātu patiesu prieku un aizrautību, ir būtiski ņemt vērā pāris nozīmīgus faktorus:

• vieta, kur sportot. Primāri ir svarīgi saprast, kur trenēties. To var darīt gan sporta klubā, gan gan mājās, ārā vai kādā citā vietā.

• mērķis un vēlamais rezultāts. Uzsākot trenēšanos, ir jābūt skaidrai vīzijai, kāpēc to dari. Tā var būt, piemēram, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem, ķermeņa uzturēšana formā vai gandarījuma un pozitīvu emociju gūšana.

• izvēlies aktivitātes. Apmeklē dažāda veida treniņus, lai saprastu, kurš no tiem Tevi uzrunā visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Repharm ieguldījumu novērtē ar Ministru kabineta balvu Stellai Lapiņai

Db.lv, 10.12.2021

Ministru kabineta balvu saņem Stella Lapiņa (vidū) kopā ar izcilas uzņēmuma komandas kolēģēm Anitu Kamenščikovu (VCA) un profesori Jeļenu Storoženko (Centrālā laboratorija).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Repharm meitas uzņēmumu Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa ir saņēmusi LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Pirmo reizi par panākumiem veselības aprūpes jomā balvu pasniedzot privāto ambulatoro uzņēmumu vadītājai, ir apliecināta to spēja nodrošināt valstī veselības krīzes risinājumus un sekmēt daudzpusīgu medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Strādāt veselības aprūpē pandēmijas laika diktētajā režīmā visiem ir izaicinājums, taču augsti kvalificēta radniecīgi domājoša vadības komanda un pašaizliedzīgi uzņēmumu profesionāļi ir galvenā mūsu panākumu atslēga. Šis apbalvojums uzskatāmi apliecina mūsu kopīgi paveiktā darba pilsonisko un valstisko nozīmību. Es pateicīgi to pieņemu, izjūtot lepnumu un gandarījumu par katru soli, ko esam kopīgi spērušu mūsu iedzīvotāju veselības vārdā. Šobrīd gada nogalei raksturīgi atskatoties uz paveikto, saskatu, ka paveikts patiesi ir daudz. Esam spējuši efektīvi piemēroties Covid-19 izraisītajai situācijai — operatīvi uzņemties papildu darbus, pienākumus un atbildību, uzrunāt vajadzīgos darbiniekus, veikt nepieciešamās investīcijas, lai varētu sekmīgi pildīt krīzes laika saistības, vienlaikus turpinot pilnveidot ikdienas pakalpojumus mūsu uzņēmumos un rūpējoties par medicīnas izglītību Latvijā. Tādējādi mēs cauri krīzes laika grūtībām spējam saskatīt tālāku izaugsmi ambulatorajā medicīnā un attīstības perspektīvu arī ārpus mūsu valsts robežām,” saka S.Lapiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās izglītības politikai un finansēšanas sistēmai valsts augstskolas vairāk jāmotivē strādāt uz rezultātu, nevis procesu

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 11.maijā izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Zvaigžņu putekļi", kas veltīta izcilajam latviešu kultūras darbiniekam Imantam Ziedonim.

Imants Ziedonis (1933. gada 3. maijs–2013. gada 27. februāris) atstājis par sevi atmiņu kā radošs, rosīgs, enerģisks, viens no latviešu izcilākajiem dzejniekiem. Sapņotājs un iedvesmotājs. Vizionārs, kuram piemita spēja redzēt un radīt pāri robežām. Un šķietami ikdienišķajā saskatīt zvaigžņu putekļus.

I. Ziedoņa daiļrade ir viena no 99 Latvijas Kultūras kanona vērtībām. Viņš ir dzejas filozofs, kas mazos vārdos spēja ietvert lielas domas. Sarežģīta un daudzšķautņaina personība, kuras darbības lauks izgāja tālu ārpus dzejošanas telpas: dižkoku atbrīvošanas kustības rosinātājs, Latvijas Kultūras fonda Daugavas, Spīdolas, Cilvēkarhīva programmas ideju autors. Latviskās identitātes kritēriju iezīmētājs atjaunotās neatkarīgās Latvijas kultūrtelpā. Allaž mudināja izzināt mūsu zemi, tāpēc viņa daiļradē nozīmīgs bija ceļa motīvs – iešana, kustība, skaistā, būtiskā meklēšana. Vertikāle kā princips un nepieciešamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina būvniecības konkursu divu kvartālu -Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma Miera ielā 58a īstenošanai Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām un VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Šķirotavas apkaimē.

Jau 2023. gada vasarā šīs Rīgas pilsētas apkaimes teritorijas iegūs jaunu elpu tālākai radošai attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši 2018. gada nogalē metu konkursā izstrādātajai un apstiprinātajai arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi.

Kopumā tiks atjaunota un labiekārtota sabiedriskā telpa 1 019 m2 platībā un publiskās ēkas 1 667 m2 platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība nav domāta cilvēkiem, kuri ir pieraduši, ka kāds viņiem dod norādes un visu izlemj viņu vietā, gluži pretēji – tas nozīmē striktu plānošanu un atbildības uzņemšanos, uzskata SIA Soulstones vadītāja un īpašniece Agnese Zeltiņa.

Vadītājam ir jāiesaistās visos biznesa procesos, neskaitot laiku, jo, lai uzņēmums attīstītos, tajā jāiegulda daudz darba, spriež A. Zeltiņa, kura aktiera profesijā un uzņēmējdarbībā saskatījusi vairākas līdzības. Abās šajās jomās, kurām esmu veltījusi lielāko daļu savas dzīves, darba laiks nav limitēts, tāpat līdzīga ir arī atdeve, domā A. Zeltiņa.

Izrādē savu patiku skatītājs izrāda ar aplausiem, bet biznesā – ar pirkuma veikšanu un atgriešanos tavā veikalā, secina uzņēmēja. Iet mātes pēdās Pusaudžu gados es vēlējos kļūt par tērpu modelētāju, atceras A. Zeltiņa.

“Man ļoti patika zīmēt, skicēju jau kopš bērnības, jo mans tētis bija rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotājs. Piedalījos arī dažādās olimpiādēs un guvu panākumus, tāpēc sapņoju par tērpu modelēšanu. Divas reizes mēģināju iestāties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet abas reizes izvēlētajā fakultātē netiku. Otrajā reizē man gan bija iespēja iestāties metālkalējos, taču es biju lepna – ja nedabūju to, ko gribēju, atmetu šo ideju pavisam. Mans tētis bija arī juvelieris, bet mamma – teātra kritiķe. Tad nu visu laiku manā galvā bija šīs divas jomas. Tētis, protams, vēlējās, lai es zīmēju, gleznoju un taisu rotas, bet mamma – lai savu dzīvi saistu ar teātri. Galu galā pēc vidusskolas beigšanas aizgāju mammas pēdās un nokļuvu teātrī,” stāsta A. Zeltiņa, kura 1993. gadā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, ieguva bakalaura grādu teātra un kino mākslā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iesaka fotogrāfs: kā uzņemt kvalitatīvus attēlus tumsā un ierobežota apgaismojuma apstākļos

Sadarbības materiāls, 23.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Miljoni par mīmiem, tvītiem un digitālo mākslu

Jānis Šķupelis, 09.04.2021

Marta otrajā pusē gandrīz par

3 miljoniem ASV dolāru

tika nopārdotas īpašumtiesības uz pirmo Twitter dibinātāja Džeka Dorsija tvītu šajā platformā: “just setting up my twttr.”

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija daudzus procesus pasaulē padara arvien digitālākus. Turklāt dažos gadījumos robežas starp to, kas ir digitāls un kas – reāls, sāk kļūt pavisam slīdošas.

Pēdējā laikā globālā mērogā cilvēki galvu reibinošas summas gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un ne tikai par to. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens pavasara trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā digitālos unikālos žetonus (Non-Fungible Tokens jeb NFT).

Pamatā tie paredz, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgu virtuālo veikumu. Faktiski tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Zīmīga lieta gan ir tā, ka NFT īpašumtiesības nenozīmē to, ka uz šo uzpirkto darbu pienākas arī autortiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Rīgā sācies tirgus kultūras noriets?

Iveta Liniņa, mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina vidusskolēnu uzņemšanu Līderu programmā

Db.lv, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) izsludina skolēnu pieteikšanos uzņemšanai Līderu programmā. Jau desmito gadu, ap 15 vidusskolēnu no visas Latvijas, programmas ietvaros būs iespēja attīstīt līderības prasmes gan pieredzējušu mentoru, gan kouču vadībā.

īderu programmas dalībnieki viena mācību gada laikā apmeklēs dažādas meistarklases, biznesa darbnīcas, izstrādās savus projektus un individuāli strādās ar mentoriem. Līderu programmas apmācība noslēgsies 2024. gada vasaras beigās - vairāku dienu nometnē "Junior Achievement Unlocked 2024".

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns: “Jebkurā amatā, dzīves sfērā ir nepieciešams līderis. Tieši tādus jauniešus mēs meklējam – neatlaidīgus, mērķtiecīgus, kuri ir gatavi attīstīties, lai nākotnē uzņemtos atbildību un virzītu procesus - sabiedrībā, politikā, mākslā vai uzņēmējdarbībā.”

Programmas mērķis ir attīstīt jauniešos līderības prasmes, lai nākotnē tie kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās. Dekādes laikā Līderu izglītības programmu absolvējuši jau ap 120 jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija plāno līdz 2025.gadam izveidot valstī 150 tā dēvētās Tūkstošgades skolas, kurās būtu nodrošināta mūsdienīga mācību infrastruktūra un izglītības metodes.

Šai programmai plānots piešķirt 210 miljonus eiro un tās īstenošanu sākt nākamā gada janvārī. Iecerēts, ka šādas skolas tiks izveidotas lielākajā daļā Lietuvas pašvaldību, turklāt ne tikai uz ģimnāziju, bet uz jebkura tipa skolu bāzes, un vienā pašvaldībā varēs darboties vairākas šāda veida skolas. Programma attieksies tikai uz valsts skolām, kuras neveic skolēnu atlasi.

"Tai būtu jābūt modernai infrastruktūrai ar laboratorijām, neformālās izglītības iespējām, pat sporta izglītības iespējām," ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. "Ir svarīgi radīt vidi, kas būtu labvēlīga bērniem ar īpašām vajadzībām un dažādām problēmām. (..) Vēl viens būtisks aspekts ir kompetences - izglītības procesam jāmainās, skolu pārvaldībai būtu jākļūst brīvākai, mēs gribētu stiprināt skolu kopienas, skolu pašpārvaldi."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atkārtoti izsludinātā būvniecības iepirkuma rezultātā noslēgusi kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" Miera ielā 58a, Rīgā, izveides pirmā posma būvdarbu līgumu ar SIA “Marels būve”.

Pirmā posma ietvaros veiks biznesa inkubatora un kino skolas ēku pārbūvi un izbūvēs atsevišķu filmēšanas paviljonu, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju biznesa inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķa filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot teritoriju 2325 m2 un publiskās ēkas 1090 m2 platībā.

Radošā kvartāla izveides iecere paredz vienkopus apvienot dažādas laika šķautnes: tagadni atspoguļos Latvijas Kultūras akadēmijas un Nacionālās filmu skolas studentu un pasniedzēju studiju procesa nodrošināšana mūsdienīgās un piemērotās telpās, savukārt nākotnes potenciālu iezīmēs Radošais biznesa inkubators, kurš atbalstīs un veicinās dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbību kultūras un radošo industriju sektorā, kā arī veicinās komersantu veidošanos un jaunu darbavietu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com/Alesia Kaz

Mūsdienu sabiedrībā, kurā valda globalizācijas un multikulturālisms, tulkošana ir kļuvusi par neaizstājamu procesu, kas veicina komunikāciju un saprašanos starp dažādām kultūrām. Tā ir sava veida māksla, kas ļauj idejām un informācijai brīvi pārvietoties starp valodām un kultūrām, nodrošinot tās pieejamību plašākam auditorijam.

Tulkošanas nozīme uzņēmējdarbībā

Uzņēmumi, kas tiecas pēc starptautiskas attīstības, nevar ignorēt tulkošanas nozīmi. Tā ir būtiska, lai nodrošinātu dokumentu, mājaslapu, reklāmu un citu uzņēmējdarbības materiālu precīzu un kultūrai piemērotu pārveidošanu. Efectīva dokumentu tulkošana ir atslēga, lai uzrunātu jaunus tirgus un izveidotu uzticamu zīmolu starptautiskā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru