Jaunākais izdevums

Jau septīto gadu tika sumināti visstraujāk augošie uzņēmumi Latvijā - Gazeles. Par visas Latvijas galveno Gazeli - visstraujāk augošo uzņēmumu laikā no 2004. līdz 2006. gadam - tika atzīts naftas produktu tirdzniecības SIA Ādaži-Kover, kas dibināts 1992. gadā un sākotnēji nodarbojās ar meža dzīvnieku gaļas pārstrādi, bet vēlāk mainīja darbības jomu un sāka strādāt naftas produktu tirdzniecības jomā.

SIA Ādaži- Kover līdzīpašnieks Aleksandrs Sidorovs atzina, ka bizness ir balstīts uz labiem kontaktiem ar Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju un produkcijas noņēmējiem klientiem Vācijā, Somijā un Anglijā. Viņš interesentus aicināja uz Ādažiem iepazīties ar to, kā šāds bizness veidojams. "Esmu necerēju iegūt divas balvas," tā savu pārsteigumu par to, ka SIA Ādaži- Kover ir atzīts ne tikai par Gazele 2007 Rīgā un Rīgas rajonā, bet arī Gazele 2007, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks A. Sidorovs.

Balvu Gazele 2007 Vidzemē saņēma SIA Serviss AT, balvu Gazele 2007 Kurzemē saņēma SIA Pindstrup Latvia, balvu Gazele 2007 Zemgalē saņēma SIA Elagro.

Saņem arī speciālbalvas

Savas specbalvas pasniedza arī Gazele projekta atbalstītāji. A/s Hipotēku banka specbalvu Hipogazele 2007 no bankas valdes locekļa Jēkaba Krieviņa saņēma LPPKS Jaunais piens ekonomists Didzis Sprincis. Savukārt SIA BITE Latvija balvu par drosmi no uzņēmuma Biznesa klientu nodaļas vadītāja Arņa Blūmfelda saņēma SIA Sakret, bet SIA Lursoft - ilggadējā Db projektu informatīvā partnera - balvu no valdes locekles Daigas Kunces saņēma SIA Valer valdes priekšsēdētājs Gundars Ozols.

Gazeļu rekordskaitļi

"Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem gada pārskatiem liecina, ka Gazeļu kopskaits Latvijā sasniedza 1709," norāda Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Gazeļu skaita pieaugums par 42 % 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir saistāms ne tikai uzņēmumu spējā strauji kāpināt ienākumus, bet arī pēdējā gadā uzrādīt peļņu, atzīst A. Brūvelis. Dati rāda, ka 2006. gada Gazeļu kopējā tīrā peļņa pieaugusi gandrīz 3 reizes un tā pārsniedza jau 353.4 milj. Ls, bet kopējais neto apgrozījums sasniedza 5.3 miljardus Ls, kas ir par 59 % jeb teju vai 2 miljardiem Ls vairāk nekā 2005. g.

Faktiski vairāku gadu laikā pieredzētā straujā ekonomiskā izaugsme, preču un pakalpojumu cenu pieaugums ir galvenie iemesli, kas būtiski vairojuši strauji augošu uzņēmumu - Gazeļu - skaitu, to apgrozījumu un tīro peļņu. Tiesa, tiek pieļauts, ka nekustamo īpašumu krīze ASV un citur pasaulē ietekmēs ar šo sektoru saistītās jomas ne tikai krīzes piemeklētajās valstīs, bet arī Latvijā gan tieši, gan arī netieši.

Pārsvarā tirdzniecība

Vairums no strauji augošajiem uzņēmumiem darbojas ēku būvniecībās un remontā, kā arī tirdzniecībā. Vēl viena joma, kurā ir daudz strauji augošu kompāniju, ir servisa sfēra - auto apkope, remonts, jo Latvijā auto kļūst arvien vairāk un rindas autoservisos neplok, servisa pakalpojumi nepieciešami arī industriālajai tehnikai, piemēram, ceļu būvē un celtniecībā izmantojamajām mašīnām.

Līdzīga situācija ir ar medicīnu, kur medicīnas pakalpojumu sniedzēji uzrāda strauju apgrozījuma pieaugumu - tādējādi Gazeļu vidū ir slimnīcas. Pēc viņa teiktā, atsevišķi izdalot tirdzniecības Gazeles, var redzēt, ka tās ir gan energoresursu, gan būvmateriālu, gan tehnikas tirgotāji.

Vāji reģioni

"Vairums Gazeļu joprojām mīt Rīgā vai tās apkārtnē, kamēr citos reģionos mītošo strauji augošo kompāniju daudzums nav būtiski pieaudzis," uzsver A. Brūvelis. Viņaprāt, tieši tāpēc valstiskā līmenī būtu ne tikai jārunā par reģionu atbalstu un izlīdzināšanu, bet šajā jomā jāveic reāli pasākumi, pretējā gadījumā situācijā, kāda ir pašlaik, kad Rīgā un tās apkaimē ir koncentrēta lauvas tiesa Latvijas tautsaimniecības, nekas nemainīsies.

Supergazele Valler - īstajā laikā un vietā

Par visstraujāk augošo uzņēmumu Latvijā pēc neto apgrozījuma pieauguma laika posmā no 2002. gada līdz 2006. gadam jeb Supergazeli ir kļuvis SIA Valler.

"Tas ir negaidīts pārsteigums," uzzinot par sasniegumu, atzīst degvielas karšu izplatītājfirmas vadītajs G. Ozols. "Domāju, ka diezgan daudz uzņēmumu šo gadu laikā ir parādījuši cienījamu sniegumu, līdz ar to jāsaka, ka mūsu pārākums ir veiksmīga skaitļu kopsumma. Ideāli būtu, ja mēs arī turpmākos trīs gadus būtu Gazeles, bet ar līdzšinējiem darbības apjomiem tas nebūs iespējams. Katrā ziņā man ir liels gandarījums saņemt jebkādu atzinību, jo biznesā bez peļņas un uzņēmuma vērtības celšanas fantastiskas sajūtas sagādā arī balvas." Uzņēmējs stāsta, ka vislielāko gandarījumu jutis, pirmo reizi iekļūstot Gazeļu sarakstā, 2005. gadā patīkamu pārsteigumu sagādāja ierindošanās 500. vietā Db un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu pēc neto apgrozījuma sarakstā, savukārt nu šiem sasniegumiem pievienojas arī Supergazeles tituls. Par veiksmes atslēgu Valler vadītājs min faktu, ka uzņēmums neesot gulējis brīdī, kad citi gulējuši, turklāt veicies atrasties īstajā vietā un laikā, kad ar profesionāli padarītu darbu bija iespējams izcīnīt stabilas pozīcijas nākotnē. "Mēs ļoti veiksmīgi atradām brīvu nišu, tomēr nebijām gaidījuši, ka šis bizness attīstīsies tiktāl, kā tas ir tagad," stāsta uzņēmējs.

Nākotnē bez lēcieniem

Vaicāts par izmaiņām nozarē pagājušajā gadā, G. Ozols pārliecinoši apgalvo, ka tirgū nav notikušas nekādas negatīvas pārmaiņas vai radušies kādi uzņēmējdarbību slikti ietekmējoši faktori, tāpēc paredzama Valler attīstība arī turpmāk, tiesa, nu vairs ne ar tik lieliem lēcieniem. "Nākotnē centīsimies noturēt savu stabilo pozīciju tirgū, un attīstības veicināšanai domājam arī par ieiešanu Austrumeiropas tirgū, konkrētāk - Polijā, kurā ir ļoti daudz pārvadātājkompāniju, kas veic pārvadājumus uz Krieviju. Šo klientu piesaistei plānots Polijā atvērt Valler filiāli. Sagaidāms, ka nākotnē Polijas klienti varētu veidot ap 30% no Valler eksporta apjomiem," tā par plāniem G. Ozols.

Interesē Krievijas tirgus

Sākotnēji domāts kā blakusbizness, degvielas karšu izplatīšana izrādījusies daudz veiksmīgāka par pamatbiznesu - Esso eļļu tirdzniecību. Tāpēc uzņēmums 2002. gadā piedzīvoja pārstrukturizāciju. Eļļas bizness tika pārdots vienam no konkurentiem, savukārt Valler pievērsās degvielas kartēm. 2003. gadā uzņēmums iestrādājās jaunajā nozarē, bet jau 2004. gadu G. Ozols dēvē par pirmo daudzmaz pilnvērtīgi nostrādāto gadu. Pārstrukturizācijas sākumposmā uzņēmums piedāvāja nodrošināt degvielas uzpildi tikai Rietumeiropas valstīs, sadarbojoties ar vienu no Eiropā lielākajiem naftas koncerniem - Esso, tomēr šobrīd kompānijas klientiem iespējams nodrošināt degvielas uzpildi arī Austrumeiropā, Krievijā un NVS valstīs. G. Ozols atzīst, ka uzņēmums joprojām sadarbojas ar Esso, kam Eiropā pieder aptuveni 20 tūkstoši benzīntanku, taču darbības spektra paplašināšanai tika noslēgts sadarbības līgums ar vienu no lielākajiem Krievijas uzņēmumiem - Magistraļ. Rentablāks gan Valler, gan arī klientiem Krievijas virziens ir ne tikai tāpēc, ka Eiropā pastāv lielāka konkurence pārvadājumu jomā, bet arī pateicoties strauji augošajam Krievijas importam.

Kas ir Supergazele?

Supergazeļu sarakstā tika iekļauti uzņēmumi, kuru sniegums trīs gadus atbilda Gazeļu kritērijiem, proti, pirmajā gadā (2002. gadā) apgrozījums bijis lielāks par 100 000 latu, kopš 2002. gada ir nepārtraukts apgrozījuma pieaugums, katrus 3 gadus neto apgrozījuma pieaugums ir vismaz 200%, uzņēmuma pašu kapitāls ir pozitīvs un pēdējā (2006. gadā) uzņēmums strādājis ar peļņu.

Citas ziņas

Latgales veiksminieki gatavi izmantot iespējas

Daiga Ozola, Db,11.12.2008

«Ja sākotnēji bija pasūtījumi tikai no pašvaldības, tad jau pērn mūsu klienti pārsvarā bija privātuzņēmumi tādās sfērās kā ceļu būve, labiekārtošana, ceļa zīmju un luksoforu uzstādīšana un apkalpošana Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos,» stāsta Latgales Gazeles SIA CKD D valdes loceklis Jevgēnijs Pankovs (no labās). Iesāktais darbs jāturpina, uzsver Izdevniecības Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis.

FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācija rada gan problēmas, gan iespējas, bet izšķirošā nozīme ir spējai paredzēt notikumu gaitu.

Tā vienojās laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas investīciju attīstības aģentūru (LIAA) rīkotās konferences Kā strādāt pārmaiņu laikā Latgalē dalībnieki. Šī bija noslēdzošā reģionālā konference par godu straujāk augošajiem uzņēmumiem - Gazelēm. Pašreiz ir īstais laiks uzņēmumiem izvērtēt savas iespējas un tālākos attīstības virzienus, uzsvēra LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka. LIAA ne tikai administrē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanu, bet tai ir arī tādi darbības virzieni kā eksporta un inovāciju veicināšana. «2009.gada pirmajā pusē uzņēmējiem būs pieejams riska kapitāla fonds, gan kredīti un garantijas no ES,» stāsta I.Kikjauka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzsācis reģionālo konferenču ciklu, kuras laikā šodien Jelgavā tiks godināti Zemgales novada straujāk augošie uzņēmumi 2007. gadā.

Šodien Jelgavā tiek suminātas Zemgales novada Gazeles. Zemgales Gazeļu vidējais apgrozījums pērn sasniedzis 1.79 milj. Ls. Interesanti, ka vecākā Zemgales Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā - 2005. gadā. Vidējais Zemgales Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005.-2007. gadam ir 428% (iepriekš – 374%). Vidējā Zemgales Gazeļu rentabilitāte 2007. gadā ir bijusi 10% (iepriekš – 6%). Zemgales straujāk augošie uzņēmumi - Gazeles mīt četros (nav Dobeles raj.) novada rajonos.

Zemgales Gazeles lielāko tiesu ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un zemnieku saimniecības.

Finanses

Latvijas visstraujāk augušo uzņēmumu saraksts

,23.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas biznes kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Zemgales uzņēmējiem veltīta bezmaksas Gazeļu konference būs rīt, 25. novembrī, Jelgavā, konferenču zālē Silva (Driksas ielā 9, Jelgavā).

25. novembra Gazeļu konferencē Jelgavā uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Zemgales reģiona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Citas ziņas

Veiksmīgie no krīzes nebaidās

Jānis Lasmanis, Db,05.12.2008

«Kad nāca lielā nauda, mēs jau varējām sākt braukt ar Lamborghini, taču mēs izvēlējāmies tā nedarīt,» vienu no iemesliem, kādēļ uzņēmums arī krīzes apstākļos jūtas stabils, atklāj SIA Aimasa vadītājs Jānis Dreimanis (no kreisās) , saņemot atzinības rakstu no Izdevniecības Dienas bizness valdes priekšsēdētāja Gastona Neimaņa.

Foto: Elīna Kursīte, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz sabiedrības prātus nodarbinošo ekonomisko krīzi, Vidzemes straujāk augošie uzņēmumi nākotnē raugās bez bailēm.

Par to Db pārliecinājās Valmierā kopīgi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) organizētajā konferencē Kā strādāt pārmaiņu laikā. Uz konferenci bija ieradušies ap 80 uzņēmēju. Lielu interesi komersanti izrādīja par ES struktūrfondu programmām, kuras aģentūra jau ir izsludinājusi vai vēl tikai plāno izsludināt. Tiesa gan, uz vairākiem jautājumiem par atsevišķiem ierobežojumiem konkursos, kas konferences gaitā radās uzņēmējiem, aģentūras pārstāvji nespēja līdz galam atbildēt. «Tas būtu jājautā Ekonomikas ministrijai, jo mēs esam tikai starpnieki,» norādīja LIAA vadītājs Andris Ozols.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Rīgas, Rīgas rajona uzņēmējiem veltīta Gazeļu konference būs 11. decembrī viesnīcā Rīga (Aspazijas bulvāris 22, Rīgā).

11. decembra konferencē Gazele 2008. Kā strādāt pārmaiņu laikā? uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Rīgas, Rīgas rajona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Citas ziņas

Apbalvoti straujāk augošie uzņēmumi jeb Gazeles

Dienas Bizness,25.09.2013

No kreisās: Rihards Platais (SIA Aqua Latvia - Vidzemes Gazele), Pēteris Senkāns (SIA Piche - Rīgas un Pierīgas Gazele), Ināra Līce (SIA Lielupes kuģniecība - SEB bankas specbalva), Toms Jurjevs (4finance - Latvijas Gazele), Ģirts Ančevskis (SIA Lesjofors Gas Springs - Kurzemes Gazele)

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. septembrī norisinājās Gazele 2013 apbalvošanas ceremonija, kuras ietvaros par Latvijas Gazeli atzīts finanšu pakalpojumu sniedzējs AS 4finance. Par straujāko darbinieku skaita pieaugumu uzteikts SIA Placis un godināti straujāk augošie uzņēmumi arī Latvijas reģionos. Topa rezultāti liecina, ka Gazeļu skaits jau trešo gadu Latvijā turpina pieaugt.

Šogad Gazeles statueti un titulu Latvijas Gazele ieguva AS 4finance. Šis finanšu nozares uzņēmums piedzīvojis vislielāko izrāvienu kopš 2010. gada, apgrozījumu audzējot 67 reizes un piecu gadu laikā uzsākot darbu kopumā 13 valstīs, trijos kontinentos. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 24,7 miljonus latu.

«Šis ir novērtējums visai 4finance grupai un ikvienam tās darbiniekam. Šobrīd visās darbības valstīs mums uzticas jau vairāk nekā viens miljons klientu. Gan šis skaitlis, gan arī pats apbalvojums ir tiešs indikators tam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj eksportēt arī finanšu pakalpojumus un inovatīvus IT risinājumus. Vienlaikus šis apbalvojums liecina, ka 4finance grupas sniegtie finanšu pakalpojumi ir būtiski lielam skaitam cilvēku un ir tiešām sabiedriski nozīmīgi. Vēlos uzsvērt, ka 4finance grupa arī turpmāk ir apņēmusies saviem klientiem sniegt vislabāko iespējamo servisu un kvalitatīvākos pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgi turpināt attīstīt savu darbību eksporta tirgos,» uzsver Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors.

Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu?

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2007 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 23.janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija.

Pasākumu esam aicinājuši atklāt LR Ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, un strauji augošos uzņēmumus uzrunās arī LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, LR Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un LR Veselības ministrs Ivars Eglītis.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīko vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele2007, kur godinās un apbalvos Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.decembrī, Liepājā Dienas Bizness sumina Kurzemes novada Gazeles. Reģionu griezumā šis ir novads, kurā ir skaitliski visvairāk Gazeļu kritērijiem atbilstoši uzņēmumi, turklāt ar lielāko pieaugumu.

Vidējais Kurzemes Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005. - 2007. gadam ir 696 % (iepriekš – 627%). Vērā ņemams ir fakts, ka Kurzemes Gazeles pārstāv visus reģiona rajonus un lielākās pilsētas, liecinot par salīdzinoši līdzsvarotu reģiona ekonomisko izaugsmi. Dažādas ir arī Kurzemes Gazeļu uzņēmējdarbības formas – gan akciju sabiedrības, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību un, kas ir ļoti iepriecinoši – arī zemnieku saimniecības. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, augusi ir vidējā Kurzemes Gazeļu rentabilitāte. 2007. gadā tā bijusi 8% (iepriekš – 5%).

Vecākā Kurzemes Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā 2005. gadā;

Laikraksta Dienas bizness atzinības rakstus saņem šādas Kurzemes Gazeles:

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par Gazeļu saraksta līderi kļuvis zivju produktu ražošanas uzņēmums, kura galvenā ražotne atrodas Daugavpils novadā.

Šis fakts īpaši uzsverams salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kad straujāk augt izdevies pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem no Rīgas. Gazeles statueti ieguva reģionu straujāk augošie uzņēmumi: Kurzemē – būvniecības SIA Celtnieks & Co (+754%), Vidzemē – kokmateriālu tirdzniecības SIA Centrs MK (+789%), Zemgalē – lauksaimniecības produktu vairumtirdzniecības SIA Agrolats (+1 417 %), Latgalē – zivju produktu ražošanas SIA Baltā zivīte (+6 984%), Pierīgā – dārzeņu vairumtirdzniecības KS Baltijas dārzeņi (+809%), Rīgā – jūras konteineru pārvadājumu SIA Containerships (+2 099%). Nominācijā – Gazele pēc darbinieku skaita pieauguma apbalvota SIA Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs. Privātā izglītības iestāde triju gadu laikā palielinājusi darbinieku skaitu par 361%. Visas Latvijas straujāk augošā uzņēmuma godu izcīnīja SIA Baltā zivīte. Dienas bizness apbalvoja uzņēmumus astoņās kategorijās.

Citas ziņas

Gazeles 2008 sasniedz rekordstrauju izaugsmi

Dace Skreija kopā ar Katrīnu Iļjinsku,26.01.2009

Laureāti un suminātāji: Vidzemes Gazele - Valmieras uzņēmums SIA Aimasa, vadītājs Jānis Greimanis (no kreisās), Rīgas un Rīgas rajona Gazele un visstraujāk augušais uzņēmums Latvijā - Rīgas uzņēmums SIA Oil Logistic, valdes priekšsēdētājs Vladimirs Demidovs, Zemgales Gazele - Jelgavas uzņēmums SIA Karuss, valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks, Kurzemes Gazele un visstraujāk augušais rūpniecības uzņēmums valstī - Liepājas uzņēmums SIA Dzelzsbetons MB, direktors Ojārs Jaksts, Izdevniecība Dienas bizness SIA valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, SEB bankas specbalvas ieguvējs kūdras eksportētājs Compaqpeat, vadītājs Georgs Martens, Latgales Gazele - Rēzeknes uzņēmums SIA Kolors, valdes priekšsēdētājs Guntars Skutelis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Citas ziņas

Gazeļu rindas kļūst daudzveidīgākas

Elīna Pankovska, Kristīne Stepiņa,05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas straujāk augošie uzņēmumi aptvēruši aizvien jaunas nozares un ienesuši Gazeļu topā svaigas vēsmas; joprojām uzņēmumi izvietojušies galvenokārt reģionu lielākajās pilsētās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes reģiona Gazeļu rindas šoreiz viskuplāk ir papildinājuši uzņēmumi, kuri tieši vai netieši ir saistīti ar kokapstrādi. Tādu uzņēmumu ir gandrīz puse, savukārt pārējās Gazeles ir savākušās no diezgan raiba pulka. Piemēram, ir pārstāvētas tādas jomas kā mazumtirdzniecība, piena lopkopība, būvniecība un citas. Nevar neminēt arī, ka četras sabiedrības, tostarp arī otrais veiksmīgākais uzņēmums SIA Kodama, kas nodarbojas ar kokapstrādes darbagaldu un instrumentu vairumtirdzniecību, nāk no Valmieras, savukārt pārējās izkaisītas pa citiem reģiona novadiem. Kopumā topā ir tikai 11 Gazeles, kas ir mazāk nekā citos reģionos.

Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness,27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Citas ziņas

SVF paredz globālo izaugsmi 3.9% apmērā

Elīna Jēkabsone,27.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzskata, ka šogad būs novērojama strauja globālās ekonomikas izaugsme, proti, 3.9% apmērā. Tomēr ASV un citās pārtikušajās valstīs izaugsme nebūs pietiekami strauja, lai būtiski mazinātu bezdarba līmeni, ziņo Wall Street Journal.

SVF prognozē, ka tā dēvētajām attīstītajām valstīm ekonomikas izaugsme šogad būs vidēji 2.1% apmērā, savukārt 2011. gadā 2.4% apmērā, ņemot vērā inflācijas ietekmi. SVF galvenais ekonomists Olivers Blanšards (Olivier Blanchard) uzsvēra, ka šāds pieaugums būs pietiekams, lai samazinātu ražošanas apjoma iztrūkumu, tomēr bezdarba līmenis aizvien saglabāsies augsts.

Gluži tāpat kā iepriekšējos četros gados, lielākā ekonomikas izaugsme arī tuvākajos gados sagaidāma Āzijā. SVF prognozē, ka Ķīnā šogad sagaidāma ekonomiskā izaugsme 10% apmērā un gandrīz tik pat liela izaugsme valstī sagaidāma arī 2011.gadā. Savukārt Indijā izaugsmes temps abos gados būs aptuveni 8%. Ķīnā un Indijā, tāpat kā Brazīlijā un Indonēzijā, strauji palielinās iekšzemes pieprasījums.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijas ekonomikā zemākais punkts aiz muguras, izaugsme kļūs straujāka

Žanete Hāka,19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks,02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Foto

Gazeles skrien rāmāk

Egons Mudulis,25.09.2014

Latvijas straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu apbalvošanas ceremonija, kas norisinājās viesnīcas «Grand Palace Hotel» zālē «Lounge».

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujāk augošie uzņēmumi – izteikti eksportētāji; uzrāviens piebremzējis

Jau 14. gadu laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SIA Lursoft apbalvo Latvijas visstraujāk augošos uzņēmumus jeb t. s. gazeles. Gazeļu tops parāda to, ka tās spēj mobilizēties un izrauties, ar laiku iekļūstot arī Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, norādīja Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad gan gazeļu skrējiena temps palēninājies. Vērtēti tika uzņēmumu 2011.–2013. gada finanšu rādītāji. To, vai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, komersanti spēs uzturēt tikpat strauju pieauguma tempu, varēs redzēt nākamgad, taču uzņēmējiem nevajag krist panikā, jāizvirza augsti mērķi un jāmeklē jauni izaicinājumi, novēlēja D. Kiopa. DB arvien vairāk kļūs par uzņēmēju interešu aizstāvības laikrakstu, sacīja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, apņemoties biežāk atspoguļot problēmas, ar kurām saskaras komersanti Latvijā, jo tieši uzņēmējdarbība ir tā, kā rezultātā tiek maksāti nodokļi, no kuriem veidojas valsts budžets.

Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts,09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis, kuru ekonomiskā izaugsme ir viena no visstraujākajām Eiropas Savienībā (ES), sagaida mīksta ekonomiskā piezemēšanās, ko nodrošinās šo valstu monetārā politika, apgalvo viena no lielākajām ASV bankām JPMorgan.

Bankas un kredītreitingu kompānijas kā Standard & Poor's un Goldman Sachs apgalvojušas, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas smagās ekonomiskās piezemēšanās iespēju palielina strauji pieaugošais inflācijas līmenis un lielais tekošā konta deficīts.

Straujā ekonomiskā izaugsme Baltijas valstīs sākās tad, kad tās pievienojās ES 2004. gadā. Lētie kredīti citās valūtās palielināja pieprasījumu pēc importa precēm, palielinājās tekošā konta deficīts, un inflācijas līmenis sāka palielināties vairāk nekā trīs reizes ātrāk nekā vecajās ES valstīs.

Igaunijas ekonomiskā attīstība, kas bija otra straujākā ES, pagājušajā gadā bija 11,4%, taču šā gada trešajā ceturksnī nekustamā īpašuma tirgus atvēsināšanās, kā arī ražošanas un mazumtirdzniecības samazināšanās ietekmē tās izaugsme samazinājās līdz 6,4%. Latvijas un Lietuvas ekonomiskā izaugsme šā gada trešajā ceturksnī bija attiecīgi 11,1% un 10,8%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Citas ziņas

Jānis Platais: Pārdomas par Latvijas Ekonomiku

Gada lekcijas ekonomikā lektors Jānis Platais,21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Eksperti

Par fiskālo disciplīnu jeb kāpēc šaušana sev kājā reti ir pareizais risinājums

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns,08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau trīs ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta izaugsme gada izteiksmē ir arvien zemāka. Arī nākamajos gados vairums ekspertu prognozē izaugsmes tempus zem 3%, kas ir samērā zems līmenis Latvijai. Ko darīt?

Skaidrs, ka šādos apstākļos būtu labi, ja ar ekonomisko politiku (galvenokārt fiskālās un monetārās politikas) palīdzību ekonomisko bremzēšanos varētu novērst vai vismaz mazināt.

Par monetāro politiku, šķiet, viss ir skaidrs – tā visā eiro zonā jau ilgstoši turpina būt ārkārtīgi stimulējoša un turpinās tāda būt arī turpmāk. Fiskālā politika ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas Savienības (ES) prasības attiecas tikai uz kopējā fiskālā ietvara ievērošanu, tomēr tās neliedz izmantot arī fiskālo politiku, lai mazinātu ekonomiskā cikla svārstības. Tomēr, raugoties uz pēdējā laikā izskanējušajiem argumentiem par šo tēmu, dažbrīd šķiet, ka Latvijā valda pārliecība, ka atbildīgas fiskālās politikas mērķis ir nevis mazināt ekonomiskā cikliskuma negatīvās sekas, bet gan spīdzināt valsts iedzīvotājus.

Citas ziņas

Austrumāzijā vissliktākās prognozes Taizemei un Kambodžai

,07.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā izaugsme Austrumāzijā spēcīgi samazināsies, jo krities pieprasījums pēc eksportprecēm, atsaucoties uz Pasaules Bankas ziņojumu, vēsta BBC.

10 valstu, ieskaitot Ķīnu un Taizemi, ekonomiskā izaugsme šogad būs 5.3%, kas ir vien puse no izaugsmes, kāda bija 2007.gadā, savā ziņojumā norādījusi Pasaules Banka.

Ķīnas ekonomikai tiek prognozēta 6.5% izaugsme šogad. 2007. gadā tās ekonomikas izaugsme bija 13%. Tomēr Pasaules Banka piebilst, ka Ķīnas iespaidīgās ekonomikas stimulēšanas paketes rezultātā šīs valsts ekonomikai vajadzētu sākt atlabt šā gada beigās, labvēlīgi ietekmējot arī visu reģionu.

Austrumāzija ir viens no pasaules reģioniem, kuru globālā ekonomiskā krīze ir skārusi vissāpīgāk.

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem vissliktāk šajā reģionā klājas Taizemei, kuras ekonomikā tiek prognozēts samazinājums par 2.7% pretēji 4.9% izaugsmei 2007.gadā, kā arī Kambodžai, kuras ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta 1% apmērā. Vēl pirms diviem gadiem šīs valsts ekonomiskā izaugsme bija 10%.