Jaunākais izdevums

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Ar graudaugiem 2020.gadā apsēti 753,7 tūkst. hektāru, kas ir par 11,4 tūkst. hektāru jeb 1,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Pērn kopumā iepirkts 3,0 milj. tonnu graudu - par 536,1 tūkst. tonnu jeb 22,0% vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir lielākais iepirkto graudu apjoms. Par 3,4% pieaugusi arī graudu vidējā iepirkuma cena - no 158,24 eiro par tonnu 2019.gadā līdz 163,59 eiro - 2020.gadā.

Pagājušajā gadā 83,0% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2019.gadā - 81,4%), no kuriem 80,2% bija pārtikas kvalitātes (2019.gadā - 85,5%). Samazinājies arī pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā no 82,9% 2019.gadā līdz 74,9% 2020.gadā.

Graudu eksports turpina pieaugt. 2020.gadā salīdzinot ar 2019.gadu par 21,4% palielinājies kviešu eksporta apjoms, par 54,2% - auzu eksports, bet rudzu eksporta apjoms pieaudzis nedaudz - tikai par 1,4%.

Pērn lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju.

2020.gadā rapša sējumu platība bija 145,9 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 5,8 tūkst. hektāru jeb 4,1% vairāk. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 29,0 centneriem 2019.gadā līdz 30,9 centneriem 2020.gadā, kopējā rapša sēklu raža sasniegusi 451,3 tūkst. tonnu, kas ir par 45,7 tūkst. tonnu jeb 11,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākais rapša sēklu kopievākums Latvijas lauksaimniecībā. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu ietekmēja ziemas rapša sējumu platību pieaugums par 9,7% un vidējās ražības no viena hektāra palielināšanās no 31,1 centnera 2019.gadā līdz 32,5 centneriem 2020.gadā jeb 4,5%.

2020.gadā kartupeļu kopraža bija 377,5 tūkst. tonnu, kas ir par 124,3 tūkst. tonnu jeb 24,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu stādījumu platība samazinājusies par 4,3 tūkst. hektāru jeb 19,3%, bet to vidējā ražība no viena hektāra samazinājusies no 224 centneriem 2019.gadā līdz 208 centneriem 2020.gadā.

Aizvadītajā gadā laika apstākļi nebija labvēlīgi dārzeņu audzēšanai atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 192 centneriem 2019.gadā līdz 177 centneriem pērn. 2020.gadā kopumā izaudzēja 159,1 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 13,8 tūkst. tonnu jeb 8,0% mazāk nekā 2019.gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms pieauga par 12,0 tūkst. tonnu jeb 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru