Bezalkoholisko dzērienu ražotājs AS Gutta atzīmē 20 gadus kopš darbības uzsākšanas un ražotnes izveidošanas Latvijā.

Gutta eksportē produktus uz Krieviju, Lielbritāniju, Norvēģiju, Īriju, Japānu, Slovākiju un Baltijas valstīm. Uzņēmuma sortimentā ir vairāk nekā 60 produktu ar tādām preču zīmēm kā Gutta, Gutta MAX, Everest, Rīgas Kvass un citām.

Rolands Gulbis, AS Gutta valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka ik gadu uzņēmuma apgrozījums palielinās, radot jaunas attīstības iespējas un pilnveidi nākotnē, izstrādājot un piedāvājot jaunus produktus. Gutta regulāri investē līdzekļus ražotnes modernizācijā.

Uzņēmums dibināts Latvijā 1994. gadā. Sākotnēji Gutta ražošana tika attīstīta Ogres rajona Ogresgalā, bet 1997. gadā Gutta pārcēla ražošanu uz Valdlaučiem jaunuzbūvētajā rūpnīcā Rāmava. No 2002. gada AS Gutta ietilpst Latvijas un Īslandes industriālo investīciju grupā Nordic Partners. Kopš 2014. gada AS Gutta ir Norvēģu koncerna ORKLA Group sastāvā.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Ar jauno dzērienu sēriju Four Seasons otrs lielākais sulu, nektāru, sulas dzērienu, dzeramā ūdens un gāzēto bezalkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā a/s Gutta cer audzēt kopējo realizācijas apjomu.

Guttas produktu grupas vadītāja Maija Avota Db gan atturējās prognozēt plānoto pieaugumu, vien piebilda, ka realizāciju iecerēts kāpināt, nenocērpot esošajiem. Patlaban tirgū valda bažas un nogaidoša pozīcija par ekonomikas bremzēšanos, taču M. Avota cer, ka būtiskām izmaiņām nevajadzētu būt.

Kā pirmie patērētājiem tiek piedāvāti rudens – ziemas nektāri Ābolu -mežrozīšu un Apelsīnu, burkānu un cidoniju viena litra iepakojumā. Vienlaikus Gutta izsludina pavasara-vasaras sezonas Four Seasons dzērienu garšu konkursu. "Mūsu sulu eksperti Four Seasons sērijas ietvaros katru sezonu radīs jaunus produktus, kas atspoguļos aktuālākās garšu tendences. Līdzīgi kā modes pasaulē, Four Seasons dzērienu sērija ievēros rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonu dalījumu," saka Dmitrijs Tairovs, AS Gutta izpilddirektors. Jau tuvākajā laikā diviem jaunajiem Four Seasons modeļiem pievienosies Upeņu – sarkano vīnogu karstais dzēriens.

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Gutta pērno gadu noslēgusi ar 1,52 miljonu Ls apgrozījumu un 753 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s Gutta veica aukstās aseptiskās pildīšanas līnijas vērtības samazinājumu, un zaudējumi no aktīvās vērtības samazināšanās 735 tūkst. Ls apmērā atzīti par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Vērtējot situāciju šogad, a/s Gutta vadība norāda, ka lielākie riski ir saistīti ar situāciju ārējā vidē un eirozonā. Lai arī vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme ir negatīva. Līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākamajā gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā šā gada pirmajā pusgadā palielinājies par 50,4 milj. Ls jeb par 29,5%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Liepāja apstrādes rūpniecības produkcijas ražošanā un realizācijā sasniegusi augstāko līmeni starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā Liepājā bija 213,8 milj. Ls (10,2% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 25,6 milj. Ls jeb par 13,6%. Bet, salīdzinot ar 2012. gada pirmo ceturksni, š.g. otrā ceturkšņa rūpniecības produkcijas realizācijas apjomi palielinājušies par 23,6 milj. Ls jeb par 24,9%.

2012. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 20,7 milj. Ls, kas ir 9,7% no Liepājā saražotajām precēm jeb 2,7% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm. Savukārt eksportam realizētas pašražotās preces par 193 milj. Ls, kas ir 90,3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14,4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

Jaunu grafisko identitāti ir ieguvis sulas, nektāru un sulas dzērienu zīmols Gutta. Tās ir ievērojamākās izmaiņas Gutta vizuālajā izskatā un veidolā visā šī zīmola 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Zīmolam tagad ir jauns logo, tiek ieviesta jauna vizuālā identitāte un modernāks iepakojuma dizains, kas pakāpeniski aizstās līdzšinējo.

Pēc zīmola Gutta jaunā logo ieviešanas turpinās darbs pie jaunās identitātes ieviešanas ikdienā. Gutta sulas, nektāri un sulas dzērieni jaunajā izskatā veikalos kļūs pieejami aprīļa gaitā.

2015. gada decembrī tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

Liepājā aizvadītā gada deviņos mēnešos saražota rūpniecības produkcija par 173.5 milj. Ls jeb 6.7% no Latvijas kopapjoma. Salīdzinot ar 2008.gada deviņiem mēnešiem, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 174.6 milj. Ls jeb par 49.7%.

Tajā pašā laikā Liepāja saglabā līderpozīcijas Latvijā eksporta apjomos no kopējā saražoto preču apjoma – 2009. gada deviņos mēnešos eksportēto preču īpatsvars bijis 85.4%, liecina Liepājas domes apkopotie statistiskas dati. Realizētās produkcijas apjoms 2009. gada deviņos mēnešos bijis 188 milj. Ls (7.1% no Latvijas kopapjoma). Pērnā gada trijos ceturkšņos realizētās produkcijas apjoms naudas izteiksmē ir bijis lielāks nekā saražotās produkcijas apjoms, kas norāda par iepriekšējos periodos izveidoto uzkrājumu realizāciju, uzskata domes ekonomikas nodaļas speciāliste Inga Žuravska.

Pastāvot šādai situācijai, izveidotie uzkrājumi palēnām iet uz beigām, tāpēc var prognozēt nelielu ražošanas aktivitātes pieaugumu, pieļauj Žuravska. Izvērtējot 2009.gada trīs ceturkšņus, redzams, ka rūpniecības produkcijas izlaides apjomi tomēr ar katru ceturksni nedaudz palielinājušies (2. ceturksnī saražots par 1.75 vairāk nekā 1.ceturksnī, bet 3. ceturksnī par 0.05% vairāk nekā 2.ceturksnī). Savukārt realizētās rūpniecības apjomi ar katru ceturksni samazinājušies (2.ceturksnī rūpniecības produkcija realizēta par 3.9% mazāk nekā 1.ceturksnī un 3.ceturksnī par 1.9% mazāk nekā 2.ceturksnī). Liepājā eksportam deviņos mēnešos realizētas pašražotās preces par 160.5 milj. Ls, kas ir 85.4% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14 % no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta. 2009. gadā ar katru ceturksni Liepājas uzņēmumu eksportēto preču īpatsvars palielinājies – 1.ceturksnī 84.3%, 2.ceturksnī - 85.3% un 3.ceturksnī – 86.4%. 2009.gada 9 mēnešos vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 27.5 milj. Ls, kas ir 14.6% no Liepājā saražotajām precēm jeb 1.8% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Savukārt realizēto preču apjoms šajā laika periodā ir par 8.4 milj. Ls jeb par 2.5% vairāk nekā 2011.gadā kopā realizēto preču apjoms.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājā rūpniecības produkcija saražota par 328.3 milj. Ls (10.3% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņu mēnešu periodu, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 75.9 milj. Ls jeb par 30.1%.

Liepājā aug rūpniecība

Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē šā gada deviņos mēnešos sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012.gada deviņos mēnešos bija 344.2 milj. Ls (10.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 86.7 milj. Ls jeb par 33.6%.

Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, rūpniecības produkcija saražota 687 Ls apmērā un realizēta 769 Ls apmērā, kas ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām pilsētām.

Lai gan saražotās rūpniecības produkcijas realizācijas apjoms naudas izteiksmē 1. ceturksnī Liepājā samazinājies par 2.7%, tas ir zemākais kritums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām, rāda pašvaldības apkopotie statistikas dati.

2009.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 4.ceturksni saražotās rūpniecības produkcijas apjomi naudas izteiksmē samazinājies gan Latvijā kopumā, gan visās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Liepājā šā gada 1.ceturksnī saražota rūpniecības produkcija par 58.2 milj. Ls (6.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 35.8 milj. Ls, jeb par 38.1%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot MUN likmi palielināt līdz 15%. Savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā MUN likme nākamgad būs 12%.

Šādu kompromisa ierosinājumu atbalstīja komisijas vairākums, tostarp vairāki opozīcijas deputāti no "Saskaņas". "Vienotības" parlamentārieši balsojumā atturējās, bet Mārtiņš Bondars (LRA) balsoja pret.

Deputātu atbalstītais ierosinājums paredz, ka 12% MUN likme būs izņēmums uz vienu gadu mazajiem uzņēmumiem. Pārējiem mikrouzņēmumiem nodokļa likme no nākamā gada būs 15%.

Vienlaikus komisija noraidīja "Vienotības" iesniegto priekšlikumu ļaut uzņēmumiem izvēlēties - maksāt sociālās iemaksas par visiem darbiniekiem un MUN likmi 5%, vai arī tikai MUN likmi 15%. "Vienotības" ierosinājumus atbalstīja tikai šī politiskā spēka pārstāvji.

Atbalstu stikla pudeļu depozīta sistēmai, bet noteiktu nē PET pudeļu un skārdeņu depozītiem pauž Alus un dzērienu Iepakojumu savienības valde.

Vairāku vadošo Latvijas dzērienu ražotāju uzņēmumu vadītāji norāda, ka nav veikta rūpīga ekonomiskā analīze un sistēmas ieviešana nesīs zaudējumus uzņēmējiem un neizbēgami paaugstinās produktu cenas.

Trīspadsmit miljoni

Vides ministrijas striktā nostāja ieviest depozīta sistēmu no 2010. gada 1. janvāra nav ekonomiski pamatota, jo nav veikta izpēte par šādas rīcības sekām, uzskata a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ministrija līdz šim nav spējusi ražotājiem pateikt, kāds būs sistēmas finansējuma modelis.

Jau šobrīd pastāvošajā plastmasas pudeļu (PET) apsaimniekošanā nozares pārstāvji iegulda ap 600 tūkstošiem latu gadā. Depozīta sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi aptuveni 12-13 miljoni latu kapitālieguldījumi, bet ik gadu nozarei šī sistēma var izmaksāt 3-6 miljonus latu. Aprēķini liecina, ka depozīta sistēmai ražotājiem nāktos atdot ap 60 % peļņas.

Gutta atgriežas pie 2008. gada rezultātiem, kad sasniegti augstākie pārdošanas apjomi, informē laikraksts Dienas bizness.

Otra Latvijā lielākā sulu ražotāja Gutta rezultātus īpaši sekmējusi dzeramā ūdens realizācija. Šā gada pirmajā pusgadā Guttas dzeramā ūdens pārdošanas apjomi pieauguši par 25 %. Tirgus aplēses liecina, ka 2010. gadā pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kopējais tirgus uzrādīja samazinājumu vairāk par 10 %. Savukārt a/s Gutta 2010. gada trešā ceturkšņa rezultāti uzrāda, ka Latvijā pārdoti 58% dzeramā ūdens vairāk nekā pērn – ja 2009.gadā realizēti 2, 09 milj. litru, bet šogad jau 3, 32 milj. litru.

Kopumā Latvijā iegūtā un AS Gutta pildītā dzeramā ūdens Everest tirgus daļa pēdējā gada laikā pieaugusi par 3% un sasniedz 10% no kopējā pārdotā ūdens daudzuma Latvijas tirgū. 2010. gadā Everest sasniedzis lielāko pieprasījumu un pārdošanas apjomu kopš tā ražošanas sākšanas Latvijā 1999.gadā.

Uzņēmumu a/s Staburadze un a/s Gutta valdes priekšsēdētāja amatu pametis Igors Ļitinovs, un viņa vietā uzņēmumu vadībā iecelts Rolands Gulbis, liecina informācija Lursoft.

R. Gulbis ieņem valdes priekšsēdētāja amatu vēl vairākos savstarpēji saistītos uzņēmumos – SIA Staburadzes konditoreja, SIA NP Logistics un SIA NP Foods. Tāpat viņš ir īpašnieks juridisko pakalpojumu firmai SIA Rogul.

I. Ļitvinocvs kopš 3. decembra, kad notikušas izmaiņas a/s Staburadze un a/s Gutta vadībā, uzņēmumos ieņem valdes locekļa amatu. Šī gada 6. februārī tādas pašas izmaiņas notikušas arī a/s Laima valdē.

A/s Gutta un a/s Staburadze darbu valdes locekles amatā turpina arī Jekaterina Stuģe.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

2008. gada deviņos mēnešos Liepājā saražota rūpniecības produkcija par 351.1 milj. Ls, kas veido 9.7% no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjoma, liecina pašvaldības apkopotie statistikas dati. Salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā palielinājies par 50.8 milj. Ls jeb par 16.9 procentiem.

2008.gada trešajā ceturksnī Liepājā bijis visaugtākais eksportēto preču apjoma īpatsvars – 80.2% no realizētās rūpniecības produkcijas tika eksportētas. Liepāja saglabā līderpozīcijas kā pilsēta, kurā eksportēto preču apjoma īpatsvars no realizēto preču apjoma ir visaugstākais, apgalvo domes analītiķi.

2008.gada deviņos mēnešos vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 85.7 milj.Ls, kas ir 23.7% no Liepājā saražotajām precēm. Eksportam realizētas preces par 275.9 milj.Ls, kas ir 76.3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 15.4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

2008.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu laika periodu aizvadītajā gadā, vietējā tirgū realizēto Liepājas rūpniecības preču apjoms palielinājies par 11.4% (Latvijā vidēji – par 0.4%), bet eksports – par 23.8% (Latvijā vidēji – par 27.6%).

No 2017.gada varētu piemērot jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības sācējiem, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja, ka jauns regulējums būtu piemērojams uzņēmumiem, kuri sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmumiem ar zemiem ieņēmumiem. Līdz ar to mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varētu transformēt šajos divos virzienos, skaidroja Ašeradens.

Ja nākamgad līdz 1.septembrim Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju piedāvātu šādu regulējumu, tas varētu stāties spēkā no 2017.gada.

Paredzēts, ka tiks izstrādāts likumprojekts par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības sācējiem to sākotnējās darbības posmā. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Latvijas šokolādes fabrika AS Laima, piedaloties Latvijas dienās Tokijā, prezentējusi šokolādes produkciju. Uzņēmums turpina attīstīt uzsākto produkcijas eksportu uz Japānu, eksportējot gan AS Laima, gan AS Gutta produktus.

Ieva Jonsone, NP Foods (zīmoli Laima, Gutta, Staburadze) eksporta direktore, norāda: «Japāna ir eksotiska valsts Latvijas uzņēmējiem, savukārt, Japānas tirgus ir tirgus ar augstu standartu kritērijiem. Saldumu tirgus Japānā ir piesātināts, konkurenci veido uzņēmēji no ASV, Ķīnas un Eiropas. Ceļš uz šo tirgu un panākumiem nav viegls, jāapbruņojas ar lielu pacietību un izturību, jo Japānā nekas nenotiek ātri. Latvijas vēstniecība Japānā, organizējot Latvijas dienas, rada reālu iespēju prezentēt gan valsti, gan šokolādes fabriku Laima, kur vēl joprojām ražo šokolādi no kakao pupas.»

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, par 18% pieaudzis a/s Laima, a/s Gutta un a/s Staburadze ražotās produkcijas kopējais eksporta apjoms.

Par 48% pieaudzis eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Lielākais eksporta pieaugums panākts Mongolijas tirgū, kur apjoms trīskāršots. NP Foods grupas uzņēmumu eksporta vadītāja Ieva Jonsone uzsver, ka eksporta izvēršana, pieredze un izveidotās partnerattiecības Mongolijas tirgū tagad ļauj plānot eksporta uzsākšanu uz tās kaimiņvalsti Ķīnu 2012. gadā. Šogad Mongolija tiek novērtēta kā perspektīvs tirgs eksportam, jo šajā valstī aug iedzīvotāju labklājība un interese par kvalitatīvām precēm, un Latvija tiek uztverta kā valsts, kas ražo kvalitatīvus produktus.

Šobrīd notiek pirmo 15 produktu reģistrācija eksportam uz Ķīnu, kas tiek veikts sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ķīnā. 2011. gada februārī tika uzsākts produkcijas eksports uz Mongoliju, nosūtot pirmo Laimas produkcijas partiju 15 tonnu apjomā. Otrā eksporta partija tika nosūtīta aprīlī un tajā ietilpa jau arī Guttas ražotās sulas, dzeramais ūdens Everest un ledus tējas. Šobrīd eksports uz Mongoliju pieaudzis trīskārt, tiek eksportēts plašs produktu portfelis, arī Staburadzes ražotie cepumi Selga. Jāatgādina, ka Ķīnas iedzīvotāji pirmo reizi Laima šokolādi atzinīgi novērtēja 2010. gadā izstādē World Expo, kas norisinājās Šanhajā. Tolaik sadarbībā ar Latvijas paviljona attīstītāju Aerodium tika piedāvāts kopprodukts - enerģijas batoniņs HAPPY UP. Projekta mērķis bija pierādīt divu atšķirīgu nozaru uzņēmumu spēju veidot kopdarbību jaunu tirgu apguvē. Mērķis sasniegts, arī turpmāk vietās, kur tiks būvēti Aerodium tuneļi, būs pieejama Laimas produkcija, kas sekmē atpazīstamību un ļauj novērtēt arī eksporta iespējas.

2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

Šī gada divos mēnešos kopumā Latvijā realizēta 181 031 tonna naftas produktu (degvielas), kas ir par 2669 tonnām jeb 1,5% vairāk nekā 2015.gada divos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Par 7,82% divos mēnešos ir palielinājies mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apjoms.

Savukārt samazinājusies realizācija lietotājiem vairumtirdzniecībā un iezīmētās jeb marķētās degvielas realizācija tās lietotājiem, kā arī savam patēriņam un citiem mērķiem izmantotās degvielas apjoms.

Vislielākais realizētais apjoms divos mēnešos ir dīzeļdegvielai - 127 294 tonnas, tai seko biobenzīns - 25 764 tonnas un autogāze - 8440 tonnas.

Vērtējumā pa produktu kategorijām palielinājies realizācijas apjoms dīzeļdegvielai - par 4,4%, autogāzei - par 2,86%, degvieleļļai - par 2,4%, benzīnam - par 2,83%, bet realizācijas apjoms samazinājies biobenzīnam - par 0,48%, dīzeļdegvielai lauksaimniekiem - par 28,14%, petrolejai - par 13,15% un kurināmajai gāzei - par 11,44%.

Pārtikas uzņēmumu vadības, produktu tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu grupas NP Foods uzņēmumi varētu kotēt akcijas biržā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service apliecināja NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

NP Foods grupas uzņēmumi, piemēram, Laima un Staburadze, iepriekš jau kotēja akcijas biržā, un tas varētu notikt arī nākotnē, sacīja Jonaitis. «Tiesa, tad uzņēmumu grupai ir jāsasniedz lielāks apgrozījums nekā pašlaik un jāatrod pareizā birža, kur kotēt akcijas,» viņš paskaidroja.

Jonaitis pieļāva iespēju, ka NP Foods varētu neaprobežoties ar Rīgas Fondu biržu. «Pašlaik var redzēt, ka diezgan daudz uzņēmumu gan no Krievijas, gan Ukrainas kotējas Varšavas biržā, kur ir ļoti labi nosacījumi un ļoti labs tirgus,» viņš klāstīja.

«Bet patlaban tā drīzāk ir viela pārdomām, nevis reāls plāns. Pašlaik mums ir jāsakārto un jānostiprina sava darbība, jāsagaida, kad nozarē un ekonomikā būs pieaugums, un jāpelna nauda,» atzina NP Foods vadītājs.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Sulu un bezalkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs Baltijas valstīs a/s Gutta ir uzsācis jauna ūdens Harmonija ražošanu, informē uzņēmums.

Gutta jaunā ūdens ražošanas tehnoloģija veidota pēc Japānas Ūdens Izpētes Institūta vadītāja, ūdens pētnieka Masaru Emoto teorijas. Saskaņā ar to - cilvēka apziņu ietekmē ūdens molekulārā struktūra, bet augstas kvalitātes ūdens struktūru var panākt atskaņojot mūziku, gremdējoties lūgšanās vai piestiprinot rakstītu tekstu ūdens tvertnei, jo ūdenim piemītot spēja uzņemt apkārtējās vides informāciju.

Tāpēc ūdens Harmonija ražotnē tiek atskaņota klasiskā mūzika, bet uz ražotnes tvertnēm un pudelēm uzrakstīti «iedvesmojoši vārdi», norāda uzņēmums.

Harmonija ūdens pamatā ir laboratoriski pārbaudīts, 128 metru dziļurbumā iegūts ūdens. Kā uzsver uzņēmums, tad statistika liecina, ka ikdienā Latvijas iedzīvotāji lieto mazāk ūdens nekā to vidēji dara Eiropā.

Zīmols Gutta šā gada novembrī Latvijas tirgū laidis klajā piecus produktus smūtiju kategorijā. Jauno produktu ienākšanai tirgū tiek investēti 40 000 eiro.

Līdzekļi tiek ieguldīti iepakojuma dizaina izstrādē un iepakojuma ražošanā, kā arī – iepazīstināšanā ar produktu, t.sk. degustācijās.

Gutta smūtiji tiek ražoti pēc Orkla Foods Latvija pasūtījuma Orkla grupas uzņēmuma Põltsamaa Felix specializētajā ražotnē, Igaunijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā. Smūtiju ražošanai nepieciešamās izejvielas, t.sk. banānu biezenis, mango biezenis, guavas biezenis utt., tiek iepirktas attiecīgo augļu izcelsmes valstīs, kur šiem augļiem ir labvēlīgākie augšanas un nogatavošanās apstākļi.

Jaunajiem produktiem nav pievienoti piena produkti, ūdens, cukurs vai citi saldinātāji, tādējādi sekojot patērētāju pieprasījumam.