Jaunākais izdevums

Tallinā atklāts restaurēts un atjaunots zinātnes centrs Energia. Atjaunotajā centrā iespējams uzzināt visu par elektroenerģijas iegūšanu un šīs nozares vēsturi. Kopumā telpu rekonstrukcijā un ekspozīciju izveidē investēti 3,7 miljoni eiro.

Par zinātnes centra Energia mājvietu kļuvusi restaurēta 101 gadu veca spēkstacijas ēka Tallinas centrā. Centra ekspozīcijas un programma galvenokārt fokusējas uz dabaszinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas tēmām. Centra kopējā platība ir aptuveni trīs tūkstoši kvadrātmetru, un tajā ir apskatāmas septiņas pastāvīgās izstādes par enerģijas vēsturi un elektroenerģijas ražošanu, kā arī par citām tēmām, kas saistītas ar klasisko fiziku – skaņu, gaismu, optiku, atjaunojamo un atomenerģiju.

Zinātnes centra pārstāvji par iespaidīgāko zinātnes centra eksponātu atzinuši «Eiropā unikālu zibens ģeneratoru», kas Faradeja būrī ļauj radīt līdz trīs metrus garu zibens lādiņu.

Kopumā apmeklētājiem pieejami 130 eksponāti.

Zinātnes centrs izveidots ar Uzņēmējdarbības attīstības fonda un energouzņēmuma Eesti Energia atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas energokompānija Enefit Green iegādājas uzņēmumu Nelja Energia

Monta Glumane, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eesti Energia izveido atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumu

Dienas Bizness, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas konkurences padome ir devusi piekrišanu Igaunijas energokompānijas Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmumam Enefit Green pabeigt Nelja Energia iegādes darījumu.

Šis ir noslēdzošais solis šajā uzņēmuma iegādes darījumā, jo Latvijas Konkurences padome savu apstiprinājumu sniedza jau šī gada jūlijā, bet Lietuvas Konkurences padomes piekrišana tika saņemta augustā.

Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Nelja Energia iegāde atbalsta kompānijas stratēģisko mērķi palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas apjomu. «Mūsu mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Salīdzinot ar šodienas situāciju, tas ir daudzkārtējs pieaugums un pietiekami ambiciozs mērķis. Tajā pašā laikā, visas Baltijas jūras reģiona valstis attīsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir gaidāmas vairākas izsoles jaunu enerģijas ražošanas projektu attīstītājiem un mums ir labas izredzes iesaistīties jaunos attīstības projektos,» skaidro H. Suters. «Nākotnē mēs ceram piedāvāt iespēju ikvienam interesentam būt par daļu no mūsu kompānijas attīstības veiksmes stāsta ar akciju publiskā piedāvājuma starpniecību,» papildina H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija ar Paulu Irbinu: Latvji, brauciet kosmosā!

Kristīne Stepiņa, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investējot 20 miljonus eiro, Ventspilī uzsāks Ahhaa konkurenta būvniecību

Monta Glumane, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada pirmajā pusē, bet centra atklāšana šobrīd plānota 2020./2021. gadā. Projektu paredzēts īstenot divās daļās: Zinātnes centra jeb Interešu izglītības centra izbūve un Inovāciju centra izbūve.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas atradīsies 6330,16 kvadrātmetrus plašā ēkā, kurā Zinātnes centra platība būs aptuveni 4530,16 kvadrātmetri un Inovāciju centrs ar jauno uzņēmēju nomas platībām ap 1500 kvadrātmetriem, bet kafejnīcu telpas 300 kvadrātmetru platībā. Zinātnes un inovāciju centrs atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2 pļavā netālu no DUS «Cirkle K».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LU jaunajam Dabaszinātņu centram spāru svētki

Dienas Bizness, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgi atzīmēti Latvijas Universitātes (LU) Torņakalnā ietvaros topošā Dabaszinātņu centra spāru svētki. Centrs pirmos studentus uzņems jau nākamā gada septembrī un būs Baltijā modernākā augstākās izglītības un zinātnes būve, informē LU rektora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Evija Ansonska.

Projekta ietvaros Rīgā, Jelgavas ielā 1, tiks izveidota mūsdienīga, funkcionāla un uz ilgtspējīgu attīstību orientēta mācību, darba un sadzīves vide studentiem, pasniedzējiem un zinātniekiem. Plānots, ka Torņakalnā nākotnē varētu atrasties arī ekumēniskā baznīca.

Ēkas celtniecība tika uzsākta šī gada martā, savukārt jau maija beigās tika svinīgi ielikts pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros būs izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas un bibliotēka. Ēkas pēdējā stāvā atradīsies pētniecības laboratorija un semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz ēkas jumta tiks izvietoti vēja ģeneratori, dodot iespēju iegūt alternatīvo enerģiju, un ēkā strādās «gudrās mājas» apkalpojošā tehnika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ienākusi jauna energokompānija 220 Energia, kas brīvā tirgus apstākļos grasās elektrību piedāvāt mājsaimniecībām, teica uzņēmuma valdes loceklis Marko Aliksons.

«Mēs vēlamies rūpīgi sagatavoties, pirms ieejam tirgū,» bilda Aliksons. Viņa vadītās kompānijas 220 Energia rīcības plāns esot tieši atkarīgs no tā, vai valdība lems atlikt elektroenerģijas brīvā tirgus atvēršanu 1.aprīlī. «Pašlaik gatavojamies elektrību tirgot mājsaimniecībām, bet tirgus atvēršanas atlikšanas gadījumā to nedarīsim un koncentrēsimies uz mazajiem komersantiem,» informēja energokompānijas valdes loceklis.

Aliksons saprotot to, ka Latvijas patērētāji vēlas zemākas cenas, tomēr uzņēmējs norādīja, ka valdība ieejai elektroenerģijas tirgū uzlikusi dažādas juridiskas barjeras, kas to padarot īpaši grūtu. Ja valdība izlems par labu tirgus atlikšanai, Aliksons norādīja, ka nebūšot pārsteigts un attiecīgi mainīšot uzņēmuma rīcības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eesti Energia kļūst par vienīgo Valkas koģenerācijas spēkstacijas īpašnieku

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia ir iegādājies Valkas novada domei piederošos 10% kapitāldaļu Enefit Power&Heat Valka koģenerācijas spēkstacijā. Tādējādi kompānija Eesti Energia, kurai iepriekš piederēja 90% spēkstacijas kapitāldaļu, ir kļuvusi par vienīgo Valkas koģenerācijas stacijas īpašnieci.

Uzņēmuma Enefit Taastuvenergia, kas pārvalda Eesti Energia atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības, vadītājs Innars Kāsiks (Innar Kaasik) stāsta, ka viens no galvenajiem mērķiem spēkstacijas iegādē ir uzņēmuma pārvaldības struktūras atvieglošana, kas saskan ar Eesti Energia kopējo stratēģiju. “Lēmums par labu kapitāldaļu ieguvei pieņemts arī pateicoties tam, ka Valkas novada dome izrādīja interesi pārdot savas kapitāldaļas un atteikties mazākuma akcionāra pozīcijas. Zīmīgi, ka šis ir vienīgais Eesti Energia piederošais enerģijas ražošanas uzņēmums, kas atrodas ārpus Igaunijas,” skaidro Innars Kāsiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Moody‘s: Integrācija Ziemeļvalstu tirgū rada riskus Latvenergo un Eesti Energia

LETA, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eesti Energia sasniedz rekordu degslānekļa ražošanā; Latvijā klientu skaitu audzē par trešdaļu

Dienas Bizness, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia pērn palielinājusi saražotās elektroenerģijas apjomu par 13%, bet degslānekļa eļļas ieguvē sasniegti augstākie rādītāji kompānijas pastāvēšanas vēsturē. Tikmēr Eesti Energia Latvijas meitas uzņēmuma Enefit klientu skaits pērn pieaudzis par trešdaļu.

Eesti Energia peļņa no pamatdarbības (EBITDA) 2013. gadā bija 310 miljoni eiro, kas gada griezumā ir pieaugums 11,5% apmērā. Kompānijas tīrā peļņa palielinājās līdz 160 miljoniem eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pirms gada.

Pērn Igaunijas gada laikā saražojusi 11 TWh elektroenerģijas, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Degslānekļa eļļas ieguvē sasniegts visā kompānijas pastāvēšanas vēsturē lielākais apjoms - 208 000 tonnas.

Kopējais Eesti Energia apgrozījums 2013. gadā bija 966 miljoni eiro, kas ir 18% pieaugums salīdzinājumā ar 2012. gadu.

Latvijā strādājošais Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit pērn audzējis biznesa klientu portfeli, uzrādot 34% pieaugumu un gadu noslēdzot ar 1760 klientiem. Arī pārdotās elektroenerģijas apjoms audzis par 36,5%, sasniedzot 1 150 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc nesaskaņām ar māteskompāniju amatu atstāj Enefit valdes priekšsēdētājs Bethers

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot vienoties par tālāku sadarbību ar mātessabiedrību "Eesti Energia", elektroenerģijas tirgotāja "Enefit " valdes priekšsēdētāja amatu ceturtdien, 21.novembrī, atstājis Jānis Bethers.

""Enefit" īpašnieka "Eesti Energia" un mans redzējums par biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldību krasi atšķīrās un nespējām rast vienotu izpratni par tālāko sadarbību," paskaidro Bethers.

Savukārt "Eesti Energia" pārstāvji norādīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir uzticības zaudēšana, ko izraisījuši "Eesti Energia" iekšējo noteikumu un darījumu noteikumu pārkāpumi.

"Enefit" akcionārs un "Eesti Energia" valdes priekšsēdētāja Hando Sutera norādīja, ka turpmāka sadarbība ar Betheru nav iespējama.

""Enefit" ir atpazīstams uzņēmums, kurš Latvijā piedāvā dažādus energorisinājumus un kam mūsu klienti ļoti uzticas. Lai saglabātu šo ar darbu nopelnīto uzticību, mums ir arī jābūt nevainojamai vadībai. Mēs necietīsim apšaubāmu rīcību un tāpēc esam izlēmuši pārtraukt darba attiecības ar Betheru," skaidroja Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai realizētu Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecības projektu, ir aktīvi uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi, informē Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Lai sagatavotu un labiekārtotu teritoriju Zinātnes un Inovāciju centra būvniecībai, uzsākti jaunās ēkas realizācijai traucējošo koku nozāģēšanas darbi, kas galvenokārt ir mazvērtīgas papeles, blīgznas un kļavas, kuras ir ieaugušas teritorijas zemākajā reljefa vietā, esošā novadgrāvja malā.

Gar teritorijas malām un auto stāvlaukuma zonā ir paredzēti jauni koku stādījumi, kas mīsies ar zemākiem krūmiem. Gar gājēju celiņiem paredzēti 47 sarkano kļavu stādījumi, kuru zaļā lapotne rudeņos krāsosies koši sarkanā tonī un sasauksies ar Apļa ielas stādījumiem, savukārt pie ēkas galvenās ieejas, reljefa paaugstinājumā paredzēti 10 dekoratīvo ābelīšu stādījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav skaistā stāsta par to, kā man sapnī atnāk biznesa ideja. Uzņēmums radās ļoti racionālu apsvērumu dēļ,» DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta ventspilnieks Gvido Grīnbergs, kurš prot pārdot interaktivitāti

Interaktivitātes nozare pasaulē ir ļoti plaša un zinātnes centru ir ārkārtīgi daudz, bet nedz Latvijai, nedz Lietuvai sava zinātnes centra kā nav, tā nav, kamēr Igaunijā jau ilgstoši darbojas Latvijas iedzīvotājiem labi zināmais AHHAA.

Aspired strādā piecus gadus, un šajā laikā izkristalizējušies trīs darbības pamatvirzieni. Galvenais – ražot interaktīvus eksponātus muzejiem un zinātnes centriem. Vēl tiek organizētas tehniski radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem – visā Latvijā. Aspired klāstā ir ap 30 radošo darbnīcu, to saturu izstrādājusi uzņēmuma komanda. Pērn darbnīcās piedalījušies jau vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Trešais virziens ir muzeju un zinātnes centru konsultēšana par to, kā veidot interaktīvus eksponātus – kā ar eksponātiem pilnvērtīgāk uzrunāt apmeklētāju. Gvido uzņēmuma mājaslapā, skaidrojot, kas īsti ir interaktivitāte, citē kādu konfūcisma atziņu: «Pastāsti, un es aizmirsīšu, iemāci, un es varbūt atcerēšos, ļauj man pamēģināt, un es sapratīšu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvija iesniedz pieteikumu dalībai vienā no pasaulē ambiciozākajiem projektiem

Lelde Petrāne, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātniekiem jau tuvākajos gados varētu pavērties jaunas iespējas pētniecībā, jo pirmdien, 24. februārī, Latvija Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pieteikumu, apliecinot valsts vēlmi pievienoties CERN asociētās dalībvalsts statusā, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Latvijas pieteikumu CERN vadībai nodeva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš norāda: "Iestājoties pasaules vadošajās ekonomiskajās un zinātniskajās apvienībās kā OECD un Eiropas Kosmosa aģentūra, Latvija jau ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt par konkurētspējīgu spēlētāju pasaules attīstīto valstu vidū.

CERN ir viens no pasaules ambiciozākajiem projektiem, kurā piedalās zinātnieki no visas pasaules.

Iestāšanās šajā organizācijā pavērs jaunas iespējas un līdzdalības potenciālu Latvijas zinātniekiem, kā arī Latvijas uzņēmējiem. Starptautiskā vide palīdzēs iegūt salīdzinošu pieredzi un zinātnes sadarbības partnerus pasaules augstākajā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmērīt gaismas ātrumu, mikroskopā izpētīt acs uzbūvi, piedzīvot apgaismību kādā no zinātnisko institūtu laboratorijām

Tās ir tikai dažas no iespējām šī gada Zinātnieku naktī, kas tiek organizēta, lai celtu zinātnes prestižu un veicinātu zinātnes komunikāciju. 25. septembrī astoņās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un Ventspilī – notiks Zinātnieku nakts, kuras tematika ir gaisma. Zinātnieku nakts Latvijā tiek organizēta desmito reizi. Šogad to rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnes šovs

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas šogad notiek 24 Eiropas valstīs un vairāk nekā 300 pilsētās, saistošā veidā skaidrojot zinātnes sasniegumus un ļaujot ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Šie ir zinātnes svētki, kad vienā vakarā ikvienam interesentam ir sniegta iespēja uz brīdi kļūt par zinātnieku. Pasākumā būs iespēja iesaistīties eksperimentos un interaktīvos zinātniskos pasākumos, kā arī izmēģināt dažādas iekārtas laboratorijās, kas parasti publiski nav atvērtas. Piemēram, Rēzeknes augstskola rīko interaktīvas nodarbības par gaismu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma plašākai auditorijai būs atvērts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kur tiks izgaismota Latvijas iedzīvotāju genoma datubāze. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) interesenti varēs piedalīties robotu darbnīcās. Zinātnieku nakts laikā būs atvērta arī jaunā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu māja, kur notiks dažādas aktivitātes, kas saistītas ar gaismas lomu augu dzīvē un iežu pētījumos. Nacionālajā Botāniskajā dārzā un LU Botāniskajā dārzā darbosies improvizētas laboratorijas un zinātnes šovs. Zinātniskus pārsteigumus sagādājis arī Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Ventspils un Vidzemes augstskolas, kā arī Daugavpils Universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

No amata atceļ Daugavas stadiona un tenisa centra Lielupe valdes locekli Martinsonu

LETA, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies vērienīgākais zinātnes infrastruktūras attīstības projekts – RSU zinātniskā centra Kleisti renovācija un modernizācija par kopējo summu 4,44 miljoni eiro, informē RSU.

Zinātniskā centra Kleisti labiekārtošanas darbu laikā tika nosiltināta un atjaunota ēkas fasāde, kā arī telpas tika pielāgotas un aprīkotas ar modernām iekārtām pētniecisko institūtu un laboratoriju vajadzībām. Zinātnes centrā Kleisti jaunas telpas un aprīkojumu ieguvis A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Darba drošības un vides veselības institūts, Bioķīmijas laboratorija, Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorija un Biomehānikas laboratorija, kas izvietojušās 2704 m2 platībā, nodrošinot darbu 64 pētniekiem un laboratoriju darbiniekiem.

Ēkas rekonstrukcija tika veikta divās kārtās. Rekonstrukcijas darbu 1. kārta jeb siltināšanas darbi tika veikti KPFI līdzfinansēta projekta ietvaros par kopējo darbu summu 680 000 eiro. Savukārt rekonstrukcijas 2. kārtā jau tika veikta laboratorijas telpu pārplānošana laboratoriju vajadzībām, izveidotas tikšanās telpas, veikti vispārēji rekonstrukcijas darbi un ēkas iekšējo komunikāciju atjaunošana par summu 1 341 335 eiro (ERAF – 89,2%; RSU – 10,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru