Jaunākais izdevums

Pārkāpumi publiskajos iepirkumos – gan no pasūtītāju, gan pretendentu puses, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Publisko iepirkumu process ir dārgs un sarežģīts, tādēļ daļa uzņēmumu izvēlas nestartēt konkursā, izdevniecības Dienas bizness un Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu biroja rīkotajā konferencē «Publiskie iepirkumi 2016» atzina eksperti. Kaut arī patlaban tiek mēģināts vienkāršot publisko iepirkumu procesu, visi pieņemtie grozījumi to sarežģī vēl vairāk.

Konferences laikā vairākkārt no uzņēmēju – pasūtītāju puses izskanēja viedoklis, ka atbildīgās un kontrolējošās institūcijas neizprot reālo situāciju, kāda valda publisko iepirkumu jomā, un tās sakārtošanai vēl būs nepieciešams ilgs laiks. Savukārt atbildīgo institūciju pārstāvji novērojuši, ka situācija uzlabojas, taču aizvien vērojami daudz pārkāpumu gan pasūtītāju, gan piegādātāju jomā, kas radušies gan negodīgas, gan nejaušas rīcības vai nezināšanas dēļ.

Visu rakstu lasiet trešdienas, 1.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness!

Eksperti

Nesaimnieciska rīcība Latvijas telekomunikāciju iepirkumos un nesodāmības sajūta

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors,02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Nekustamais īpašums

VNĪ šogad plāno ar būvniecību saistītos iepirkumus par 22 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karteļus aizvien biežāk palīdz atklāt pašu iepirkumu rīkotāju ziņojumi, Dienas biznesa un Kļaviņš Ellex rīkotajā konferencē «Publiskie iepirkumi 2016» sacīja Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite-Antoņenko.

2015.gadā KP piecas lietas noslēdzās ar lēmumu, ar kuru tika konstatēts aizliegtas vienošanās pārkāpums un attiecīgi piemērots naudas sods, un visas aizliegtās vienošanās konstatētas publisko iepirkumu ietvaros.

Pēc ekspertes teiktā, karteļi konstatēti tādos iepirkumos, kas attiecas uz: būvniecību, medicīnas preču un datortehnikas preču iegādi, kā arī 2 gadījumos pārkāpumi tika konstatēti ar mežsaimniecību saistītos iepirkumos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Ekonomika

KP aizrāda NVA par paviršu iedziļināšanos publisko iepirkumu pretendentu vērtēšanā

Db.lv,25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Finanses

FOTO: DB rīkotās konferences «Publiskie iepirkumi 2016» norise

Žanete Hāka,26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26.maijā, notiek izdevniecības Dienas Bizness un Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu biroja rīkotā konference «Publiskie iepirkumi 2016».

Konferences laikā eksperti atzina, ka iepirkumu jomā aizvien pastāv daudz problēmu - gan pasūtītāju, gan izpildītāju pusē, jo nereti tiek rīkoti iepirkumi, kuru kritēriji atbilst kādam konkrētam uzņēmumam, tāpat bieži vien piedāvājumus iesniedz savstarpēji saistīti uzņēmumi.

Konferences pirmās daļas norisē iespējams ielūkoties galerijā augstāk!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atsevišķiem lieliem būvniecības projektiem līgumi noslēgti, tomēr kopumā nozare joprojām ir nogaidošās pozīcijās, tiesa, šīs gaidas ir ievērojami optimistiskākas, nekā pērn, otrdien raksta Dienas Bizness.

«Šis gads solās būt veiksmīgāks par iepriekšējo, jo ir cerība, ka beidzot aizies ES projekti. Lai gan pagaidām darba tāpat trūkst un nekādi publiskie iepirkumi būvniecībā vēl nav bijuši. Es domāju, ka labākajā gadījumā iepirkumi varētu sākties tikai jūlijā. Ņemot vērā krasās būvniecības svārstības, mēs aizvien vairāk orientējamies uz ražošanu, jo tas ir daudz stabilāks un prognozējamāks bizness,» atzīst SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn dramatiski samazinājās – no 14,2 milj. eiro tas nokrita līdz 5,7 milj. eiro. Nebija darba, jo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu trūkuma dēļ nebija arī publiskā sektora pasūtījumu, viņš skaidro. «Vienīgais, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mums ir sava ražošana, kura dod ienākumus un tādējādi mēs varam noturēt arī savus darbiniekus,» turpina Jēkabpils PMK valdes loceklis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Finanses

ES fondu projektu lielākie klupšanas akmeņi - publiskie iepirkumi

Žanete Hāka,26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm, informē FM.

«Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

Tehnoloģijas

Tele2 investīcijas otrajā ceturksnī palielinājušās par 11,2 %

Db.lv,17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada otrajā ceturksnī palielinājies par 2 %, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, un sasniedzis 43,4 milj. eiro.

Vienlaikus būtiski – par 11,2 % – pieaugušas investīcijas attīstībā. 5,5 milj. eiro lielās investīcijas galvenokārt novirzītas mobilo sakaru infrastruktūras attīstībai, klientu apkalpošanas un produktu pilnveidošanai. Šogad vien jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un modernizētas tikpat 4G bāzes stacijas.

Apgrozījuma pieaugumu otrajā ceturksnī pamatā veidoja klientu skaita pieaugums par 4,7 % un ieņēmumu pieaugums no pamatpakalpojumiem par 4,3 %. Savukārt uzņēmuma EBITDAaL (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, un pēc nomas) šī gada otrajā ceturksnī bija 19 milj. eiro, kas ir par 2,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.

“Šogad mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Mobilo sakaru kvalitāti un apkalpošanas līmeni novērtējuši arī “Tele2” klienti, kuru skaits audzis par vairākiem tūkstošiem, par ko ir īpašs prieks,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Otrajā pusgadā uzmanību veltīsim biznesa un infrastruktūras attīstībai, aktīvi izvēršot 5G tehnoloģiju ar mērķi padarīt 5G pieejamu 85 % Latvijas teritorijas, kā arī plašāk ieviesīsim mākslīgā intelekta risinājumus efektīvākai klientu apkalpošanai. Tāpat ieviešanai tirgū gatavojam vairākus jaunus pakalpojumus.”

Pakalpojumi

Dod iespēju jaunajiem juristiem uzzināt vairāk par savu profesionālo nākotni

Lelde Petrāne,24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā attīstīt jaunos talantus zvērinātu advokātu birojs Eversheds Bitāns organizē jurisprudences maģistrantūras studentiem meistarklasi, kurā studentiem ir iespēja tuvāk uzzināt par to, kā darbojas komerctiesību advokātu birojs. Laikā no oktobra līdz maijam trešo gadu pēc kārtas dalībnieku zināšanas papildināt ļāva biroja vadošie advokāti.

Labākais students iegūst iespēju piedalīties Eversheds jauno juristu vasaras skolas programmā Lielbritānijā, un šogad šo balvu par centīgu darbu ieguvusi Laura Marta Zobova. Savukārt Marats Golovkins un Elviss Lapiņš ieguva iespēju iziet apmaksātu praksi Eversheds Bitāns birojā.

Meistarklase norisinās kopš 2013. gada, un šajos trīs gados programmu absolvējuši 67 jaunie speciālisti. Katru gadu tiek uzņemti ne vairāk kā 25 studenti.

«Mūsu meistarklase pulcē tikai mērķtiecīgus jaunos juristus, kuri gatavi darīt vairāk nekā citi, paralēli studijām reizi mēnesī mācoties pie mums. Tā ir pozitīva enerģijas apmaiņa, un jāsaka, ka arī mēs mācāmies kopā ar programmas dalībniekiem,» stāsta biroja vecākais partneris, LU pasniedzējs Agris Bitāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA,03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Investors

FICIL: Joprojām izplatīti favorītisma un caurspīdīguma riski publiskajos iepirkumos

Db.lv,06.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA,03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Eksperti

Latvijas ražotāji – vietējais darbs ar globālu pievienoto vērtību

Māris Meija, SIA “Brimer Saldus” vadītājs, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas valdes loceklis,15.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem. Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.

Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt. Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.

Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.

Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts,07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Medicīnas iekārtu tirgotājiem par aizliegtu vienošanos piemēro 80 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka,23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus SIA Optika&Dentika un SIA KJ Serviss, kas īstenoja aizliegtu vienošanos kopumā četros iepirkumos, informē KP.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015. gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā SIA Salaspils veselības centrs, vienā Smiltenes tehnikuma un divos SIA Ogres rajona slimnīca rīkotajos iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos.

KP secina, ka SIA Optika&Dentika dalība iepirkumos bija formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt SIA KJ Serviss pārstāvji faktiski sagatavoja iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteica abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr SIA Optika&Dentika šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda.

Finanses

Aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Db.lv,01.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ jāatrod risinājums būvniecības līgumu cenu pārskatīšanai

LETA,08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Būve

Būvnieks: Apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu spēli, taču pēc dažādiem noteikumiem

Rūta Kesnere,07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmumiem, kas strādā reģionos, grūtības rada gan neizdevīgie, soda sankcijām pārpilnie līgumi ar ģenerāluzņēmējiem, gan pašvaldību aizvien pieaugošās prasības publiskajos iepirkumos

Par to, ar kādām problēmām saskaras apakšuzņēmēji, intervijā DB stāsta būvniecības uzņēmuma Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir galvenās būvniecības nozares problēmas no apakšuzņēmēja skatu punkta un kā vispār jūtas apakšuzņēmējs pašreizējā būvniecības tirgū?

Lielākā problēma ir publiskie iepirkumi, kuros dominē zemākā cena, tāpat arī projektu un būvdarbu specifikācijas kvalitāte, lielā birokrātija un darbu izpilde. No pasūtītāja trīs vēlmēm – ātri, kvalitatīvi un lēti – vajag izvēlēties vienu. Tāpat grūtības rada tas, ka tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi spēles noteikumi. Citā terminoloģijā runājot, apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu un to pašu spēli, taču diemžēl pēc dažādiem noteikumiem.