Nodokļi

Ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem nodokļu maksājumus sadalīs līdz 2023.gada vidum

LETA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Saeima šodien pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem nodokļu maksājumus sadalīt līdz 2023.gada vidum.

Pieņemtās izmaiņas paredz, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu.

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Vienlaikus Eiropas Komisija noteikusi, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.

Šī atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu maksātājs saimnieciskajā darbībā minētos pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

VID, izvērtējot iesniegumu, vērtēs vienu kritēriju, kas izriet no komercdarbības atbalsta nosacījumiem, un trīs kritērijus, lai pārliecinātos par nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli un nodokļu maksātāja spējām veikt nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam.

Vērtētie kritēriju būs - vai nodokļu maksātājs nav kredītiestāde un finanšu iestāde, nodokļu maksātāja faktiskais finansiālais stāvoklis un, vai nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis ļaus izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus, kāda ir bijusi nodokļu maksātāja līdzšinējā attieksme pret nodokļu nomaksu, kā arī kāda ir līdzšinējā sadarbība ar VID.

Tāpat paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021.gada 11.oktobra līdz 31.decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji), pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.

Atbalsts plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma gadījumā. Nomnieks veic maksājumus par nomas objekta uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi), nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju un sedz apdrošināšanas izdevumus.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022.gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021.gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022.gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).

Paredzēts arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.

Šie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Vienlaikus vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izcēlās diskusija un tika paustas bažas par komercdarbības atbalsta saņēmēju fizisko personu datu publiskošanu.

Grozījumos iestrādāta norma, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicē savā tīmekļvietnē to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai par laiku no 2020.gada 9.novembra, kā arī atbalstu algu subsīdijai nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, un piešķirtā atbalsta apmēru.

Likumā arī iestrādāta norma, kas paredz, ka VID publicē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.

Saeimas Juridiskais birojs aicināja komisiju uzklausīt ekspertus un vērtēt, kāds ir likumprojektā ietvertā regulējuma attiecībā uz fizisko personu datu publiskošanu mērķis, un vai to nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, nepubliskojot fizisko personu datus.

Juridiskā biroja ieskatā vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana attiecībā uz nodokļu maksātājiem juridiskām un fiziskām personām - komercdarbības atbalsta saņēmējiem - pats par sevi nevar būt izšķirošs nosacījums fizisko personu datu publiskošanai.

Šodien Saeimā tika atbalstīts opozīcijas deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikums, kas paredz atteikties no prasības publicēt katram pašnodarbinātajam un patentmaksas maksātājam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība dod zaļo gaismu atlīdzības sistēmas uzlabošanai valsts pārvaldē

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ierobežojumu skartie uzņēmumi nodokļus varēs sadalīt termiņos vai atlikt

LETA, 02.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu, otrdien nolēma valdība.

Pagaidu regulējums šobrīd paredz, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija plāno pieņemt Pagaidu regulējuma grozījumus, nosakot, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.

Šī atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, kā, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības ietvaros minētos pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumā noteiks gadījumus, kādos nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā

LETA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir noteikt gadījumus, kad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, kura projekta anotācijā skaidro, ka šobrīd vairākos likumos ir paredzēts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam piedāvājuma iesniegšanas vai līguma slēgšanas brīdī Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi. Tai skaitā ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro.

Ministrijā akcentē, ka esošais regulējums nerisina situāciju, ka no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši tādas nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības un sporta centru, kā arī kultūras un izklaides vietu atbalstam plāno 50 miljonus eiro

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalstam varētu piešķirt 50 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Šo noteikumu mērķis ir atbalstīt nodokļu maksātājus, kuru īpašumā ir tirdzniecības centri un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un nomniekiem to īpašumā, pārvaldībā vai nomā ir esoši sporta centri un kultūras, atpūtas un izklaides vietas, jo līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti tos sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa.

Atbalsts ir paredzēts apgrozījuma krituma kompensācijai, lai segtu operacionālās izmaksas - komunālie maksājumi, tai skaitā elektrības, ūdens un siltuma apgāde, nekustamā īpašuma nomas, saistību maksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ar saistību maksājumiem tiek saprasti kredītmaksājumi, procentu maksājumi, kā arī līzingmaksājumi, savukārt ar ārpakalpojumu izmaksām tiek saprasti grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī dažādu sistēmu uzturēšanas pakalpojumi, piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas, uzturēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters 

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Starptautiskiem uzņēmumiem turpmāk būs jāpublisko katrā dalībvalstī maksātie nodokļi

Db.lv, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprinājuši jaunu direktīvu, kurā noteikts, ka lieliem starptautiskiem uzņēmumiem jāpublicē katrā ES valstī maksāto nodokļu apjoms, tādējādi novēršot nodokļu apiešanu.

Pieņemot tiesību aktu ceturtdienas plenārsēdē, tika noslēgts likumdošanas process, kas dažu dalībvalstu valdību vilcināšanās dēļ ieilga piecu gadu garumā, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Starptautiskiem uzņēmumiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 750 miljonus eiro un kuri darbojas vairākās ES valstīs, būs turpmāk jāpublicē nodokļu apjoms, ko tie maksā katrā dalībvalstī. Tādi paši noteikumi attieksies arī uz šādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem. Informācija arī būs jādara publiski pieejama internetā mašīnlasāmā formātā, izmantojot vienotu veidni.

Saskaņā ar EP deputātu apstiprināto vienošanos, lai atvieglotu paustās informācijas lietošanu un vairotu pārredzamību, sniegtie dati būs jāiedala pēc konkrētiem aspektiem. Šādi aspekti cita starpā būs uzņēmuma darbību veids, pilnas slodzes darbinieku skaits, peļņas vai zaudējumu apjoms pirms ienākuma nodokļa nomaksas, uzkrātā un samaksātā ienākuma nodokļa un uzkrātās peļņas apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ cieš sešu miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Lietuvā plāno ieviest ikgadēju nodokli par auto radītu piesārņojumu

LETA--BNS, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Vides ministrijas ierosinājumu atteikties no pašreizējās vienreizējās automašīnas reģistrācijas nodevas, tās vietā ieviešot ikgadēju nodokli par automašīnas radīto piesārņojumu.

Ja Lietuvas parlaments pieņems likumprojektu, jaunais nodoklis pakāpeniski tiks ieviests 2023.-2025.gadā. Plānots, ka nodokļa ieņēmumi gadā sasniegs 170 miljonus eiro.

"Transportlīdzekļu radītie izmeši pieaug, un mums ir jārīkojas, lai samazinātu transportlīdzekļu radītos izmešus, vienlaikus attīstot alternatīvas," valdības sēdē teica Lietuvas vides ministrs Simons Ģentvils.

Pagājušajā nedēļā Vides ministrija paziņoja, ka 54% automašīnu īpašnieku Lietuvā būs jāmaksā ikgadējs nodoklis par piesārņojumu, kura apmērs nepārsniegs 100 eiro.

Trešdien valdības sēdē Ģentvils skaidroja, ka pašlaik nodoklis nebūtu jāmaksā 18% automašīnu īpašnieku. Automobiļiem ar benzīna dzinēju nodoklis plānots mazāks nekā dīzeļdzinēja spēkratiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvusi Ilze Berga.

Viņas galvenā atbildības joma būs nodokļu konsultāciju nodaļas vadība.

Līdz šim I.Berga bijusi KPMG Baltics direktore nodokļu konsultāciju nodaļā. I.Bergai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze nodokļu konsultāciju jomā, strādājot ar dažādiem nodokļu jautājumiem, īpaši specializējoties starptautisko tiešo nodokļu piemērošanā, transfertcenu jomā, kā arī nodokļu strīdu risināšanā.

“Mūsdienās straujāk mainās ne tikai biznesa vide un tas, kā strādā uzņēmumi, bet attīstās arī nodokļu regulējums un nodokļu administrēšanas izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan arī nodokļu administrācijām. Lai varētu labāk atbalstīt mūsu klientus ar tiem tikt galā, KPMG nodokļu speciālistu komanda aizvien aug un attīstās, un specializējas privātpersonu nodokļu, netiešo nodokļu, transfertcenu, kā arī darījumu konsultāciju jautājumu specifikā. Starptautiskajā biznesā bieži nepieciešams izvērtēt vairāk kā vienas jurisdikcijas nodokļu ietekmi uz darījumu, kur cieši sadarbojamies ar KPMG nodokļu speciālistiem 145 citās jurisdikcijās. Un nenoliedzami arī nodokļu administrēšanā lēnām ienāk digitālie instrumenti un risinājumi, kur starptautiskā pieredze rāda, ka liela ietekme ir tieši valsts proaktiviatātei nodokļu administrēšanas digitalizācijas jomā,” norāda Ilze Berga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālo VSAOI sistēmas dēļ mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domnīcas Futurum Latvia vadītāja, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi Tokyo City restorāni un piegādes dienests no 6. septembra, ir apturējuši darbu, jo pret uzņēmumu negaidīti ir vērsies Valsts ieņēmumu dienests (VID), informē uzņēmums.

VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trīs uzņēmumiem (SIA Resto Court, SIA Stollons un SIA Restograd, kas tika likvidēti 2019.gadā), kas Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo trīs uzņēmumu parādu 10,5 miljonu eiro apmērā nepamatoti piedzīt no SIA Tokyo City, pauž uzņēmums.

Pēc palīdzības šajā situācijā tas vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Saeimas pārstāvjiem un nozaru ministriem.

Konstatējot uzņēmuma pāreju, VID piedzen vairāk nekā 10 miljonus eiro  

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, ir konstatējis uzņēmumu...

SIA Tokyo City Latvijas tirgū darbojas kopš 2017. gada nogales un līdz 2021. gadam nekad iepriekš no VID nebija saņēmis nevienu brīdinājumu vai oficiālu pieprasījumu, kas liecinātu par šāda parāda esamību. Šā gada 9. augustā Tokyo City saņēma VID lēmumu par piespiedu nodokļu parādu piedziņu, ko valsts institūcijai iepriekš nebija izdevies piedzīt no minētajiem trim franšīzes uzņēmumiem. VID ieskatā šo uzņēmumu nodokļu pārņēmējam ir jābūt SIA Tokyo City.

Dažu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tika bloķēti uzņēmuma galvenie norēķinu konti, faktiski apturot Tokyo City saimniecisko darbību.

”Trīs nedēļas SIA Tokyo City pārstāvji izmisīgi mēģināja izveidot dialogu ar VID, cerot uz situācijas loģisku risinājumu un VID ģenerāldirektores atbildi. Uz visiem mūsu argumentiem par pierādījumu neesamību, ka mēs varētu būt atbildīgi par iepriekšējiem franšīzes uzņēmumiem, tā arī netika sniegta atbilde. VID piedāvāja tikai divus variantus, kas abi nozīmē uzņēmuma maksātnespēju: vai nu tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), vai arī labprātīgās nomaksas grafiku (LNG). Bez tam, šo pārrunu laikā mums ik dienu tiek aprēķināti papildu soda procenti 5000 EUR apmērā,” komentē SIA Tokyo City izpilddirektore Gaļina Gaile.

“Procesuāli mums nav tiesību vērsties tiesā līdz VID ģenerāldirektores atbildes saņemšanai uz mūsu sūdzību. Cenšoties rast kaut kādu pozitīvu risinājumu, kas ļautu saglabāt uzņēmumu un vairāk nekā 250 darba vietas, bijām spiesti noslēgt vienošanos ar VID par nodokļu parādu labprātīgas nomaksas grafiku, lai uzņēmums vispār spētu izdzīvot līdz tiesai. Tomēr VID mūsu labprātīgas nomaksas grafikā norādītās summas nosauca par nepietiekamām, pie tam atsakoties nosaukt summas, kuras VID būtu gatavs izskatīt. Ja šāda situācija turpināsies, līdz taisnīgas tiesas brīdim mums nebūs nekādu iespēju saglabāt uzņēmumu un darba vietas mūsu darbiniekiem,” norāda G. Gaile.

Savas pastāvēšanas laikā SIA Tokyo City valsts budžetā nodokļos ir iemaksājusi vairāk nekā 6 miljonus eiro, tajā skaitā ik mēnesi darbaspēka nodokļos tiek samaksāti vairāk nekā 120 000 eiro. Līdzīgi kā daudzi nozares pārstāvji, uzņēmums piedzīvoja īpaši smagu periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ, tāpēc Tokyo City izmantoja arī iespēju saņemt valsts atbalstu un nodokļu maksājumu atvieglojumus. No valsts institūcijām netika saņemti nekādi pārmetumi vai atteikumi, kas ļautu domāt, ka uzņēmums būtu rīkojies nepareizi.

Uzņēmums norāda, ka, saskaņā ar likumu, uz šādu atbalstu varēja pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz ierobežojumiem godprātīgi bija nomaksājuši visus nodokļus. Kopējais valsts atbalsts sasniedza gandrīz 1 miljonu eiro. Ja VID rīcības dēļ uzņēmums būs jāslēdz, tas nozīmē, ka visa valsts sniegtā palīdzība galarezultātā būs bijusi bezjēdzīga, jo uzņēmums tāpat vairs nepastāvēs un darba vietas tiks likvidētas.

“Tāpēc šobrīd esam jo īpaši pārsteigti par VID pēkšņo uzbrukumu un neieinteresēto attieksmi pret uzņēmumu, kas strādā nozarē, kura īpaši smagi cieta Covid-19 ierobežojumu dēļ un kurai valsts sniedza atbalstu. VID darbību dēļ šobrīd ir slēgti visi uzņēmuma restorāni un bez darba var palikt vairāk nekā 250 darbinieki. Tāpat tiks pārtraukta pakalpojumu apmaksa aptuveni 200 piegādātājiem, telpu iznomātājiem, servisa kompānijām un attiecīgi tiks apturētas iemaksas valsts budžetā,” uzsver G. Gaile.

SIA Tokyo City ir sabiedriskās ēdināšanas un servisa pakalpojumu uzņēmums, kas Latvijā darbojas kopš 2017. gada. Ik mēnesi uzņēmums apkalpo līdz 20 tūkstošiem viesu un veic līdz pat 8 tūkstošiem ēdienu piegāžu uz mājām un birojiem. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 250 darbinieku un vidējais gada neto apgrozījums ir ap 7 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trieciena tempā jārisina, lai pietiekams atbalsts saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem būtu arī lielākiem uzņēmumiem un neatkārtotos ēdināšanas uzņēmuma "Lido" situācija.

Tā otrdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs (LTRK) Jānis Endziņš.

Atbilstoši valdības plāniem arī tiem uzņēmumiem, kuriem pašreizējā situācija rada miljoniem eiro lielus zaudējumus, atbalsta griesti apgrozāmajiem līdzekļiem ir līdz 100 000 eiro. "Ja zaudējumi miljonos mērāmi, bet atbalsts ir līdz 100 000 eiro, skaidrs, ka tas nepalīdz," norādāija J.Endziņš.

Viņaprāt, ja tas netiks atrisināts, "mēs piedzīvosim to, ko piedzīvojām iepriekšējā viļņa fāzē", kā piemēru minot ēdināšanas uzņēmumu "Lido".

Apollo Group iegādāsies 51% Lido akciju 

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas...

"Man sirds sāp par situāciju, kāda izveidojās "Lido", kur "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons tādēļ, ka atbalsts faktiski nebija pietiekams, bija spiests krīzē savu visa mūža lolojumu daļēji pārdot," atzina J.Endziņš.

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti 

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties...

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām un patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemiloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nespēj pamatot aizliegumu LU basketbola komandai piedalīties augstākās līgas sacensībās

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētie ierobežojumi, kas šonedēļ tiek diskutēti valdībā, paredz, ka tirdzniecības vietas, kas pārsniedz 1500 m2 platību, varētu darboties tikai darba dienās un tikai zaļajā režīmā, liedzot pieeju pārtikai un medikamentiem būtiskai daļai iedzīvotāju.

Mazumtirgotājs Maxima Latvija norāda, ka Šāds lēmums nozīmētu, ka līdz pat 50% no lielajiem pārtikas veikaliem būs slēgti brīvdienās un nebūs pieejami lielai sabiedrības daļai arī darba dienās, tādējādi radot pārtikas un medikamentu nepieejamību visā Latvijā. Lielam iedzīvotāju skaitam, dodoties uz mazajiem veikaliem, kur noliktavas un plauktu ietilpība nav piemērota šādam pircēju pieplūdumam, nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo pārtikas preču apjomu pircējiem mazajos veikalos.

Šāda veida ierobežojumu ieviešana radīs būtisku liela skaita nevakcinētu iedzīvotāju pulcēšanos mazāka formāta veikalos, tādējādi pakļaujot lielākām riskam gan sevi, gan vakcinēto sabiedrības daļu. Turklāt tas palielinās kontaktēšanos, kuras samazināšana ir galvenais rīks saslimstības mazināšanai. Visvairāk šāds regulējums ietekmēs tieši sabiedrības neaizsargātāko daļu, tostarp seniorus, kuriem nelieli piemājas veikali bieži vien ir ērtākā vai pat vienīgā iespēja iegādāties ikdienā nepieciešamo, skaidro mazumtirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru