Iesniedzot gada deklarāciju, iespējams atgūt arī naudu par bērnu pulciņiem un diferencēto neapliekamo minimumu 

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Žanete Hāka, 2017. gada 28. februāris plkst. 10:25

Foto: LETA

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

«Nereti cilvēki apgalvo, ka viņu rīcībā nav tik daudz naudas, lai to plānotu, taču sakarība ir gluži pretēja – jo mazāk naudas, jo rūpīgāka ikdienas plānošana nepieciešama. Deklarācijas iesniegšanas laiks noteikti jāuztver kā iespēja papildināt savu budžetu ar līdzekļiem, ko valsts savā ziņā visa iepriekšējā gada laikā uzkrājusi iedzīvotāju vietā. Šis ir brīdis, kad nepieciešams pārvarēt barjeras, jo nevērība un intereses trūkums šajā gadījumā nozīmē zaudēt daļu savu ienākumu. Katram iedzīvotājam svarīgi atcerēties, ka nodokļos pārmaksāto līdzekļu atgūšanu paredz likums,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Lai arī teju puse (46%) iedzīvotāju ir informēti par iespēju atgūt pārmaksu par diferencēto neapliekamo minimumu, tomēr tikai nelielai daļai (15%) tas kalpo kā papildu stimuls deklarācijas iesniegšanai. Tai pat laikā aizvien liela daļa sabiedrības ir neizpratnē vai nav informēti par izmaiņām, kas skar diferencēto nepaliekamo minimumu. Tā, piemēram, 14% iedzīvotāju nav skaidrs, kādu summu viņi varētu atgūt, iesniedzot deklarāciju, savukārt katrs otrais jeb 50% atzīmē, ka līdz šim vispār nav bijuši informēti par šādu iespēju.

«Iedzīvotājiem, kuri 2016.gadā pelnījuši darba algu līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja atgūt to neapliekamā minimuma daļu, kas netika piemērota ikmēneša ietvaros algas izmaksas brīdī. Īpaši svarīgi šo iespēju ir izmantot “mazo algu” saņēmējiem. Piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildu ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu,» skaidro Evija Kropa.

Taču aptaujas dati atklāj, ka viszemākais informētības līmenis ir tieši to iedzīvotāju vidū, kuru dēļ, lai mazinātu nevienlīdzību, šīs izmaiņas tika ieviestas. Vairums respondentu (līdz pat 54%) ar ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī nav informēti par iespēju atgūt nodokļa pārmaksu par diferencēto nepaliekamo minimumu, kas rada šaubas par šīs pieejas efektivitāti. Iedzīvotāju viedoklis apstiprina jau iepriekš paustās bažas, ka liela daļa iedzīvotāju nepietiekamas informācijas un augsto administratīvo barjeru dēļ gada ienākumu deklarāciju varētu neiesniegt un attiecīgi sev pienākošos naudas summu neatgūt.

Svarīgi gan ņemt vērā, ka atgūstamo summu par nepiemēroto nepaliekamo minimumu ietekmē papildu ienākumu un citu atvieglojumu apmērs. Lai aprēķinātu, kādu summu iespējams atgūt, iedzīvotāji tiek aicināti izmantot Swedbank Finanšu institūta izstrādāto kalkulatoru. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi mēnesī pārsnieguši 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, papildus nodokļa atmaksai diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā nevar pieteikties.

Deklarējot 2016. gada attaisnotos izdevumus, svarīgi ņemt vērā, ka tajos iekļaujami arī izdevumi par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam. Līdz ar to bērnu vecāki var atgūt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām.

Pēc Swedbank Finanšu institūta datiem, lielākā daļa (73%) vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē kādus pulciņus ārpus mācību iestādes obligātās programmas. Taču par iespēju saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli informēti ir tikai 66% iedzīvotāju, un 14% respondentu tas ir papildu motivējošs apstāklis iesniegt gada deklarāciju.

«Attaisnoto izdevumu kopējā summa izglītībai un ārstniecības pakalpojumiem par vienu bērnu 2016.gadā ir 215 eiro – tātad maksimālā summa, ko šogad var atgūt par izdevumiem šim mērķim katram bērnam, ir 49,45 eiro. Svarīgi pārliecināties, ka gada laikā samaksātais Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav mazāks par atgūstamo summu,» atzīmē Evija Kropa.

Gada ienākumu deklarāciju iespējams iesniegt no šī gada 1.marta. Joprojām spēkā arī visas līdz šim noteiktās nodokļa atmaksas iespējas, proti, par medicīnas un izglītības izdevumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, dzīvības un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kā arī ziedojumiem. Ātrākais veids deklarācijas iesniegšanai ir VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma, jo tajā atspoguļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie ārstniecības un izglītības izdevumi.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2017. gada 28. februāris plkst. 10:23

Šogad februāra beigās tirgus dalībnieku uzmanība pievērsta tam, ko par aktuālo situāciju...

2017. gada 28. februāris plkst. 9:12

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai,...

2017. gada 28. februāris plkst. 8:39

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli...

2017. gada 27. februāris plkst. 14:29

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir saņēmusi un izvērtējusi Trasta...

2017. gada 27. februāris plkst. 14:01

Izvērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, var secināt, ka nelielais iekasēto nodokļu īpatsvars attiecībā...

2017. gada 27. februāris plkst. 11:55

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par...

2017. gada 27. februāris plkst. 10:28

Lai gan aizvadīto finanšu gadu var raksturot kā pilnu pārsteigumiem, grūti izskaidrojamām...

2017. gada 27. februāris plkst. 10:00

2016. gadā nebanku finansējuma sniedzējs maziem un vidējiem uzņēmumiem Baltijā Capitalia kāpināja...

2017. gada 27. februāris plkst. 9:05

Lielbritānijas IKP dati otrajā lasījumā ceturksnim koriģēti uz augšu, uz 0,7%, bet...

2017. gada 27. februāris plkst. 8:55

ASV FRS sapulces protokols nemainīja viedokli par to, ka dolāra procentu likmju...