Igaunijas centrālā banka: Valsts budžets ar deficītu nav saprātīgs plāns 

Igaunijas centrālās bankas prezidenta vietnieks Ilo Kāziks paziņojis, ka valdības plāns dažos nākamajos gados izstrādāt valsts budžetu ar nelielu deficītu nav saprātīgākais pasākums ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

LETA--BNS, 2017. gada 02. marts plkst. 17:28

Igaunijas Bankā norāda, ka ekonomikas attīstība ir divējāda. Lai gan ekonomikas attīstība Igaunijā ir bijusi pieticīga, darba tirgus tendences ir straujākas par kopējo ekonomikas izaugsmi, Kāziks teica laikraksta Postimees un advokātu biroja Tark organizētajā ekonomikas konferencē.

«Darba tirgus situācija nenorāda uz nepieciešamību valdībai mainīt tās fiskālās politikas mērķus,» uzsvēra centrālās bankas pārstāvis.

Kāziks teica, ka satraukumu rada arī tas, ka valsts vairo nedrošību. «Valstij vajadzētu vairot optimismu uzņēmējos, un to var izdarīt nākotnē veidojot drošāku [uzņēmējdarbības] vidi,» klāstīja Igaunijas Bankas prezidenta vietnieks.

«Nākamo gadu laikā Igaunijā nevar būt nekāda ekonomikas izaugsme, kas balstīta uz darbaspēku, jo cilvēku skaits samazinās. Mūsu ekonomikas izaugsmes galvenais dzinējspēks var būt ražīguma palielinājums,» viņš sacīja.

Lai palielinātu ražīgumu, viena iespēja ir palielināt ražošanas jaudu noslodzi, teica Kāziks. «Igaunijas ražošanas jaudu noslodze ir zemāka nekā vidēji Eiropā,» viņš norādīja. Eksperts atzina, ka ir grūti rast tam konkrētu izskaidrojumu. «Pastāv sakarība - ja nodarbinātības līmenis ir zemāks, parasti ražīguma līmenis arī ir zemāks,» viņš piebilda.

Igaunijā ļoti liela nozīme ir mikrouzņēmumiem, teica Kāziks un piebilda, ka Igaunijas mikrouzņēmumiem vajadzētu vairāk sadarboties, lai palielinātu savas jaudas.

Janvārī Igaunijas Finanšu ministrija nosūtīja valdībai ierosinājumu, kas paredz, ka turpmāk valsts budžeta katram gadam vietā varētu izstrādāt četru gadu budžetu, kurā katru gadu deficīts nedrīkstētu pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Četru gadu budžeta stratēģija tiktu atjaunota katru gadu, pievienojot vienu gadu, bet pirmo tādu četru gadu budžetu plānots izstrādāt 2019.gadā 2020.-2023.gadam.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2017. gada 10. janvāris plkst. 12:31

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja otrdien atbalstījusi 1,65 miljonu eiro atvēlēšanu...

2016. gada 28. decembris plkst. 15:48

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3...

2016. gada 14. decembris plkst. 8:39

Novērsts valsts budžeta samazinājuma risks sporta pasākumiem; būvēm – pat ievērojams pieaugums...

2016. gada 28. novembris plkst. 8:48

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar gandrīz 29 milj. eiro deficītu; investīciju...

2016. gada 24. novembris plkst. 8:41

2017. gada valsts budžets un tā pavadošo grozījumu šleife dzīvi uzņēmējiem saldāku...

2016. gada 03. novembris plkst. 17:14

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un...

2016. gada 26. oktobris plkst. 13:31

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos...

2016. gada 20. oktobris plkst. 19:00

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20.oktobrī, atbalstīja izskatīšanai...

2016. gada 20. oktobris plkst. 13:09

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā bija 309,0 milj. eiro jeb 1,3...

2016. gada 15. septembris plkst. 10:52

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas...