Bankas pamazām atsakās no skaidras naudas darījumiem filiālēs, un nākotnē visdrīzāk turpinās samazināties to filiāļu skaits, kur veiks šādus darījumus, norāda banku pārstāvji.

Tā, UniCredit Bank, izvērtējot skaidras naudas darījumu apjomus bankā, konstatējusi, ka klientu ikdienā arvien lielāku daļu aizņem bezskaidras naudas norēķini, tādēļ nolemts pārtraukt skaidras naudas darījumiem filiālēs, stāsta bankas pārstāve Dace Straume. Saskaņā ar UniCredit stratēģisko plānu par izmaksu optimizāciju, šobrīd arī UniCredit Itālijā veic filiāļu darba pārveidi, kas ietver arī izmaiņas skaidras naudas darījumos.

Arī citu banku pārstāvji uzsver, ka nākotnē pakāpeniski turpinās samazināt to filiāļu skaitu, kurās veic skaidras naudas darījumus un prognozējams, ka ar laiku filiāles kļūs par konsultāciju centriem, savukārt norēķinus un skaidras naudas iemaksas vai izmaksas varēs veikt elektroniski.

Lai turpinātu Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) struktūras sakārtošanu un realizētu administratīvo līdzekļu taupīšanu, sākot ar 2009.gada 6.janvāri, SVA reģionālo filiāļu skaits tiks samazināts no desmit filiālēm uz piecām.

Filiāļu funkciju un uzdevumu apjoms paliks nemainīgs - tiks nodrošināta infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība, profilakse un ierobežošana, koordinēta Imunizācijas valsts programmas īstenošana; vides veselības monitoringu veikšana un ekspertu atzinumu sniegšana vides veselības jomā; veselības veicināšanas projektu un pasākumu koordinācija reģionā, kā arī publisko maksas pakalpojumu sniegšana.

SVA mērķis, reorganizējot reģionālās filiāles, ir saglabāt klientiem sniegtos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē. Tādēļ veselības veicināšanas, vides veselības un infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības speciālisti, tāpat kā iepriekš, būs pieejami gandrīz katrā rajonā.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Pēdējo desmit gadu laikā banku filiāļu skaits Eiropā ir ievērojami sarucis - no 240 tūkstošiem pirms desmit gadiem līdz aptuveni 165 tūkstošiem patlaban.

Tomēr turpmākajos gados šī tendence turpināsies, un konsultāciju un izpētes kompānijas "Kearney" aplēses liecina, ka nākamo trīs gadu laikā bankas Eiropā slēgs 40 tūkstošus filiāļu, kas ir aptuveni ceturtdaļa no kopējā filiāļu skaita.

"Kearney" eksperti pieļauj, ka šī tendence saistīta ar vairākiem faktoriem. Palielinoties digitālo risinājumu popularitātei, nepieciešamība pēc filiālēm kļūst aizvien mazāka, turklāt pandēmija šo procesu ir vēl vairāk paātrinājusi.

"Kearney" pētījums liecina, ka 53% Eiropas banku klientu vispār neizmanto fiziskos kanālus, lai iegūtu informāciju, gan lai pieteiktos pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka pandēmija likusi klientiem aktīvāk pievērsties digitālajiem pakalpojumiem, šis skaitlis līdz 2025.gadam varētu pieaugt līdz 65%.

Šogad, sarūkot banku filāļu skaitam, vienlaikus pieaudzis to bankas klientu skaits, kas izmanto internetbanku. Visvairāk internetbankas lietotāju skaits pieaudzis Swedbank, bet vissstraujāk filiāles sarukušas SEB bankai.

Latvijas komercbanku asociācijas dati liecina, ka internetbankas lietotāju skaits šogad jūnija beigās sasniedza 1,415 miljonus, kas ir par 30 tūkstošiem lietotāju jeb 2,2% vairāk nekā šā gada sākumā. Tikmēr filiāļu skaits sešu mēnešu laikā sarucis par 35 vienībām jeb 8,6%, sasniedzot 371 filiāli jūnija beigās.

Lielākais internetbankas lietotāju skaits ir Swedbank - šogad jūnija beigās tie bija 784,2 tūkstoši bankas klienti, kas turklāt ir par 22 tūkstošiem lietotāju jeb 2,85% vairāk nekā nekā gada sākumā. Kopējais bankas aktīvo klientu skats Swedbank šā gada vidū bija 933,7 tūkstoši, kas ir par 6,7 tūkstošiem aktīvu klientu vairāk nekā gada sākumā. Bankai jūnija beigās bija 54 filiāles – tik pat, cik šā gada sākumā.

Ja Lielbritānijas apdrošināšanas uzņēmums RSA Insurance Group (RSA) pārdotu tai Latvijā piederošo apdrošināšanas sabiedrību Balta, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) vēlētos iegādāties Baltas biznesa daļu - filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli.

Janvāra beigās medijos izskanēja ziņas, ka RSA plāno pārdot savus aktīvus Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Balta gan tobrīd informēja, ka «pašreizējie pieņēmumi par Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības Balta pārdošanu ir spekulācijas».

BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus intervijā Nozare.lv sacīja, ka BTA ir izanalizējusi informāciju un BTA gribētu iegādāties Baltas aktīvus. «Diemžēl visu sabiedrību iegādāties nevaram, jo to neļautu Konkurences padome tāpēc, ka veidotos dominējošs stāvoklis,» skaidroja Lucaus.

Izvērtējot kapacitāti un atļauju saņemšanas iespējas, BTA secina, ka ļoti labprāt pārņemtu Baltas filiāļu tīklu. «BTA jau ir plašs filiāļu tīkls, bet Latvijas tirgus īpatnība ir tāda, ka klients grib saņemt apkalpošanu klātienē, un to respektējam. Analizējot BTA un Baltas pārklājumu, redzam, ka mēs tikai atsevišķās vietās konkurētu paši ar sevi, tāpēc BTA ļoti labprāt iegādātos filiāļu tīklu,» sacīja Lucaus.

Baltijas valstu bankas joprojām ir to banku vidū, kuras uzskata par labā situācijā esošām. Par to liecina UniCredit veiktais banku sektora pētījums Centrālajā un Austrumeiropā.

Centrālās un Austrumeiropas banku tirgū joprojām dominē ārvalstu spēlētāji, kas turpina gūt peļņu no investīcijām šajā reģionā. Galvenie banku riski ir attiecināmi uz mājsaimniecībām, kuras pašlaik nevar ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, tāpēc ir spiestas ņemt aizdevumus. Liels skaits mājsaimniecību jau ir paņēmušas aizdevumu ārvalstu valūtā. Visbiežāk aizdevumi ārvalstu valūtā tiek ņemti mājokļa iegādei.

Banku darījumu izaugsme kļūst lēnāka, bet tā joprojām ir ievērojama; nedaudz palielinājušās riska un līdzekļu piešķiršanas izmaksas, bet banku peļņa un kapitalizācija joprojām ir liela; starptautisko banku īstenotā stratēģija Centrālās un Austrumu Eiropas valstis (CAE) tām joprojām nes peļņu – UniCredit Group ir tirgus līderis; pašreizējos tirgus apstākļos ekonomisti sagaida mazāk apvienošanās un pārpirkšanas darījumu un lielāku koncentrēšanos uz organisku izaugsmi – secināts UniCredit pētījumā par banku darbību Centrālas un Austrumeiropas valstis.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Samazinot klātbūtni reģionos, lielākajā daļā atlikušo banku filiāļu vairs nav iespējami darījumi ar skaidru naudu; sarūk arī bankomātu skaits.

Reģionu iedzīvotājiem nākas mērot desmitiem kilometru līdz tuvākajai vietai, lai saņemtu bankas pakalpojumus. Nākotnē, visticamāk, šī tendence turpināsies un vien dažās lielajās pilsētās varēs atrast bankas konsultāciju centru.

Klātbūtne mazāka

Pie skaidras naudas tikt kļūst aizvien grūtāk – sarūk gan bankomātu skaits, gan to vietu skaits, kurās var piekļūt skaidrai naudai. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijā bija izvietoti 964 bankomāti, no kuriem 367 bija arī naudas iemaksas funkcija. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, kopējais bankomātu skaits turpina sarukt, jo pirms gada tie bija 1008. Tāpat strauji sarucis arī tirdzniecības vietu skaits, kurās iespējams izņemt skaidru naudu, – šā gada sākumā tās bija 750, salīdzinot ar 1408 vietām 2017.gada 4.ceturksnī. Tāpat banku pārstāvji atzīst, ka daļa reģionu filiāļu atteikušās no skaidras darījumiem vispār. Turklāt samazinās arī banku filiāļu skaits. Runājot par filiālēm reģionos, banku pārstāvji lēš, ka tās, visdrīzāk, pavisam neizzudīs, taču atradīsies vien lielākajos centros un tiks transformētas, piedāvājot konsultācijas par dažādiem banku pakalpojumiem. Lielākoties ikdienas pakalpojumiem tiek veidoti t.s. čati, sarakstes iespējas, videokonferences un līdzīgas iespējas.

2007. gadā Latvijas visvairāk pelnošo uzņēmumu olimpā ar Latvijas mērogiem fantastisku tīro peļņu ir uzrāpusies AS Hansabanka. To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem un Latvijas Komercbanku asociācijas datiem radītais 2007. gada visvairāk pelnošo uzņēmumu tops.

Pelnošāko uzņēmumu topā lielākais vairums ir Rīgas uzņēmumi, tikai viens ir no Ventspils un Liepājas. Visvairāk pelnošo vidū ir kompānijas, kuru kapitāldaļas vai kuras pilnībā pieder valstij, piemēram, Latvijas valsts meži, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom utt. 10 visvairāk nopelnījušo kompāniju vidū ir pa vienai no nekustamā īpašuma, tranzīta un mežsaimniecības jomas, 4 bankas un 3 telekomunikāciju sektora. Pelnošo uzņēmumu pašā spicē - pirmajā divdesmitniekā - galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēji - telekomunikācijās, banku sektors, bet ir tikai viens ražotājs - 20. vietā ir AS Liepājas metalurgs, pārējie atrodas krietni zemāk.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Banku filiāļu nākotne ir konsultēt un palīdzēt klientiem orientēties finanšu jautājumos, savukārt tādas 20.gadsimtam raksturīgas lietas kā skaidra nauda un darbinieks rakstvedis filiālēs mazināsies, norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.

Swedbank šogad apvienojusi četru filiāļu darbību. Divās pilsētās ārpus Rīgas, kur bankai bija divas filiāles, tās tika apvienotas. Arī Rīgā tika apvienotas divas tuvākās filiāles, un darbu turpināja viena. Vēl viena filiāle pārveidota par konsultāciju centru - Aizputē bija pilnas jaudas filiāle, kas nodrošina gan skaidras naudas operācijas, gan valūtas maiņu. Izvērtējot klientu aktivitāti un paradumus, banka secināja, ka ir racionāli atstāt to kā konsultāciju centru, bet tika slēgtas tādas 20.gadsimta filiālēm raksturīgas lietas kā skaidra nauda un darbinieks rakstvedis, skaidroja Bērziņš.

«Tā ir arī normāla banku attīstība, ka 20.gadsimta apkalpošanas modeļa iezīmes - skaidra nauda, darbinieks rakstvedis - ies mazumā,» raksturoja bankas valdes loceklis.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Zviedrijas Swedbank piederošā Hansabanka no nākamās nedēļas, iespējams, sāks pāreju uz nosaukumu Swedbank.

Hansabanka pirmdien rīkos pasākumu, veltītu pārejai uz vienotu zīmolu. Hansabanka šogad maijā informēja, ka Hansabanka Latvijā, Hansapank Igaunijā un Hansabankas Lietuvā nosaukumu maiņa uz Swedbank Baltijas valstīs divos gados kopumā izmaksās 10 milj. EUR. Tādējādi Latvijā vidēji gadā tiks ieguldīti 1.5 milj. EUR. Tostarp investīcijas tiks veiktas filiāļu izkārtņu nomaiņā. Latvijā ir 73 filiāes, Lietuvā ir 126, bet Igaunijā – 91 filiāle. Nosaukuma maiņas process sāksies šogad rudenī un ilgs gadu, noslēdzoties 2009. gada rudenī. Baltijas valstu banku un to meitas uzņēmumu nosaukumi vēl tiks precizēti, bet aptuveni skaidrs, ka visos nosaukumos figurēs vārds Swedbanka. Tādējādi, iespējams, piemēram Hansa Līzings, sauksies Swedbank Līzings.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Šodien, 8.aprīlī, Rīgā, Deglava ielā 45 atklāta jauna Hansabankas filiāle, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz 2008. gada beigām Hansabanka plāno atvērt kopā piecas jaunas filiāles - Rīgā, Jelgavā, Aizputē un Daugavpilī. 2007. gadā tika atvērtas četras jaunas filiāles – Liepājā, Bolderājā, Daugavpilī un Rūjienā. Pašlaik Hansabankai ir 73 filiāles un norēķinu grupas visā Latvijā.

Šobrīd pagājis vairāk nekā gads, kopš Hansabanka sadarbībā ar kompāniju Allen International uzsāka vērienīgu filiāļu pārveides projektu ar mērķi vēl vairāk uzlabot servisu – samazināt rindas, palielināt funkcionalitāti un radīt vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās. Jaunais dizains ieviests jau 26 filiālēs, un atsevišķi dizaina elementi – 30 klientu apkalpošanas vietās. Līdz gada beigām jauno dizainu plānots ieviest vēl 10 filiālēs.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) izstrādājusi Latvijas finanšu pamatpakalpojumu pieejamības karti. Lai arī publiski izskanējušas bažas par banku filiāļu aizvēršanos, LKA norāda, ka skaidras naudas darījumi, maksājumi ar karti, rēķinu apmaksa un citas pamatdarbības ar banku kontiem ir pieejamas visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 1000 bankomātos, turpat 900 skaidras naudas izmaksas punktos tirdzniecības vietās, internetbankā un telefonbankā visā Latvijas teritorijā.

«Iedzīvotāju paradumi ikdienas darījumos ar naudu ir krasi mainījušies. Laikā, kad vairāk nekā 95% no maksājumiem tiek veikti internetbankā, protams, mainījusies ir banku filiāļu loma. No vietām, kur tiek veikti vienkārši skaidras naudas darījumi, tās kļūst par iedzīvotāju konsultāciju centriem sarežģītāku finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tos iedzīvotājiem nepieciešams apmeklēt salīdzinoši retāk un tāpēc arī banku filiāļu daudzums samazinās. Taču svarīgi zināt, ka banku e-pakalpojumi ir strauji attīstījušies, tāpēc jebkādas pamatdarbības ar maksājumiem, kartēm un skaidru naudu pieejamas iedzīvotājiem ar interneta un tālruņa starpniecību,» uzsver LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Hansabankai pastāvīgi pilnveidojot savu internetbanku, kā arī turpinot elektronisko kanālu popularizēšanu, gada laikā dubultojies to cilvēku skaits, kuri noslēguši uzkrājumu līgumus, izmantojot elektroniskos kanālus – Hansabankas internetbanku, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Kontekstā ar kopējo privātpersonu noguldījumu apjoma palielināšanos šī ir laba ziņa, kas liecina par sabiedrības kopējo finanšu zināšanu un informētības pieaugumu, ir pārliecināts Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs Renārs Karaš.,

Turpinot attīstīties elektroniskajai videi, klientiem arvien svarīgāka kļūst internetbankas sniegtā iespēja ietaupīt laiku un naudu. Gandrīz divreiz pieaudzis arī kopējais pieteikumu skaits Hansabankas pakalpojumiem, izmantojot internetbanku.

No visiem bankas piedāvātajiem pakalpojumiem interneta vidē klienti visbiežāk izvēlas slēgt tieši noguldījumu (depozītu) līgumus – patlaban jau 40% no visiem Hansabankas depozītu līgumiem tiek noslēgti internetbankā. Otrajā vietā ir automātisko rēķinu apmaksas līgumu noformēšana – to izmanto gandrīz ceturtā daļa (23,7%) klientu. Tūlīt pēc tam seko īstermiņa aizdevumu līguma slēgšana, ko izmanto 21,7% klientu, jo šādu īstermiņa līgumu noformēšanas gadījumā klientam pat nav jādodas uz banku, lai parakstītu dokumentus.

ASV lielākās bankas patlaban slēdz simtiem filiāļu, raksta Business Insider.

Šā gada trešajā ceturksnī vien Bank of America, Citigroup un JPMorgan ir slēgušas 389 filiāles.

Kā liecina jaunākais Bank of America pārskats, pirms finanšu krīzes bankai bija vairāk nekā 6000 filiāļu, taču tagad to skaits sarucis līdz 4629. Gada laikā banka filiāļu skaitu samazinājusi par 112. Kredītiestādes finanšu direktors Pols Donofrio uzsvēris, ka filiāles tiek slēgtas, ņemot vērā pāreju uz digitālajiem kanāliem – viedtālruņiem, internetu un bankomātiem.

Saskaņā ar bankas trešā ceturkšņa pārskatu, tai ir 21 miljons mobilās bankas lietotāju un 18% no noguldījumu darījumiem tiek veikti mobilajās ierīcēs.

Vācijas lielākā banka "Deutsche Bank" otrdien paziņoja, ka valstī slēgs piektdaļu filiāļu, lai samazinātu izdevumus un pielāgotos patērētāju paradumu izmaiņām koronavīrusa pandēmijas laikā.

Banka norāda, ka pēc iespējas ātrāk plāno samazināt filiāļu skaitu Vācijā no 500 līdz 400.

"Deutsche Bank" skaidro, ka patērētāji pēc konsultācijām aizvien retāk dodas uz filiālēm, tā vietā izmantojot dažādus pieejamos tiešsaistes rīkus.

Ar filiāļu slēgšanu saistīta strādājošo skaita samazināšana būs daļa no 18 000 darbavietu likvidēšanas, par ko tika paziņots jau pērn.

Nesen publiskots starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma "Euromonitor International" veikts pētījums liecina, ka karšu maksājumi Vācijā šogad pirmo reizi vēsturē pārsniegs skaidras naudas darījumu apjomu, ņemot vērā pircēju uzvedības izmaiņas koronavīrusa pandēmijas dēļ.