Igaunijas kokrūpnieki sektorā plāno investīcijas viena miljarda eiro apmērā 

Kokrūpniecības sektorā strādājošu investoru grupa plāno līdz 2022.gadam šajā sektorā Igaunijā investēt vienu miljardu eiro, atverot pārstrādes rūpnīcu.

LETA, 10.1.2017

Projekta autori gatavošanās darbus sāk jau šogad, un tie varētu ilgt pat trīs gadus.

Investori šim mērķim ir izveidojuši uzņēmumu Est-For, kura valdes locekļi ir Ādu Polls un Marguss Kohava.

Est-For sniegtā informācija liecina, ka rūpnīca radīs 200 jaunu darbavietu, kā arī papildu darbavietas tiks radītas ar rūpnīcas darbību saistītajos sektoros, kopumā dodot darbu 500-700 cilvēkiem. Ražošanas jauda rūpnīcā būs 700 tūkstošu tonnu, bet gadā tai būs nepieciešami trīs miljoni kubikmetru koksnes izejmateriāla.

Jaunajā rūpnīcā, kas būs aprīkota ar modernām tehnoloģijām un minimālu ietekmi uz vidi, plānots ražot celulozi, hemicelulozi un lignīnu, no kā tālāk varēs izgatavot dažādu bioloģisko produkciju.

Precīza plānotās rūpnīcas atrašanās vieta pagaidām nav zināma, bet tās platība tiek lēsta 100 hektāru.

Uzņēmēji, kas gatavo projektu, lēš, ka jaunā rūpnīca pozitīvi ietekmēs Igaunijas eksporta un ekonomikas izaugsmi. Rūpnīcas veidotā tiešā pievienotā vērtība gadā sasniegšot 350 miljonu eiro, kas ir 1,4-1,5% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta. Rūpnīca gadā eksportētu saražoto 320-420 miljonu eiro vērtībā, kas Igaunijas eksportu palielinātu par 250-350 miljoniem eiro gadā. Igaunijas izcelsmes produkcijas eksporta vērtība pieaugtu par 2-3%.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kompānijas valdes loceklis Kohava otrdien preses konferencē paziņoja, ka Igaunijā un Baltijas valstīs kopumā ir lieli mežu resursi, tomēr papīrmalka un šķelda no Igaunijas tiek izvesta bez pievienotās vērtības. Kohava uzsvēra, ka plānotās investīcijas viena miljarda eiro apmērā ir lielākās rūpnieciskās investīcijas Igaunijas vēsturē.

«Pagaidām mēs joprojām vēl runājam par nodomu izveidot rūpnīcu,» žurnālistiem teica Kohava un piebilda, ka precīza tehnoloģija, konkrēta produkcija un ietekme uz vidi pagaidām nav skaidra, tādēļ sagatavošanās procesam vēl ir nepieciešams laiks. Viņš aicināja izpētes institūcijas un kompānijas iesaistīties šajā procesā.

Lēmumus par investīcijām plānots pieņemt 2019.gadā un puses plāno piesaistīt projektam stratēģisko investoru un ārvalstu bankas. Kohava stāstīja, ka projekta idejas autori ir gatavi to finansēt līdz izpētes un analīzes posma beigām.

«Investori ir paredzējuši, ka summas iegūšanai būs jāpiesaista starptautisks konsorcijs, kas palīdzēs atrast šo kapitālu. Turklāt investori paredzējuši stratēģiskā investora piesaisti. Ja ar to būs par maz, tiks piesaistīts finanšu investors,» stāstīja otrs valdes loceklis Polls.

Kompānijas aplēses liecina, ka no izejvielas piegādēm jaunajai rūpnīcai iegūs 104 tūkstoši mājsaimniecību Igaunijā, kam pieder mežs. Tāpat ieguvēja būšot valsts mežu apsaimniekotāja kompānija RMK. Plānots, ka rūpnīca saražo par 25% vairāk atjaunīgās enerģijas, nekā patērēs.

Est-For dibināts pērn 3.oktobrī. Tā īpašnieku vidū ir mežsaimniecības un kokapstrādes grupa Lemeks, kompānija Caspar Re, uzņēmējam Pēteram Mendam piederošā holdinga kompānija Invard, kā arī uzņēmumi Kaamos Group, Combiwood un Tristafan. Reālie labuma guvēji no kompānijas ir uzņēmēji Mati Polli, Tīts Nilsons, Pēters Mends un Kaido Jēlehts, kuriem katram pieder 16,67% Est-For, kā arī Jiri Kilviks, kuram pieder 12,97% kompānijas.

 

No šīs sadaļas

2016. gads nebija viegls, tomēr nākotne nav krāsojama drūmās krāsās, tā situāciju...

Ventspils novada Tārgales pagasta uzņēmums SIA Kurekss izsludinājis iepirkumu, kurā vēlas iegādāties...

Investējot aptuveni 20 miljonus eiro, SIA Kurekss īstenojis 21. gadsimtam atbilstošu tehnoloģiju...

Janvārī notiks AS Talsu mežrūpniecība ārkārtas akcionāru sapulce, kurā plānots lemt par...

Vecumnieku novada Valles pagasta saimniecībā «Dzērves» audzētās Ziemassvētku eglītes...

Apdrošināšanas sabiedrība Balta (PZU grupa) pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas...

Mežu īpašnieki tiek pakļauti ne tikai globālajiem koksnes izstrādājumu pieprasījuma tirgus...

DNB banka piešķīrusi 4,5 miljonu eiro finansējumu Liepājas meža nozares uzņēmumam LASKANA...

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2015. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu...

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze,...