Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Rīgas domes deputātiem steigā grozot noteikumus par Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā un neiedziļinoties grozījumu sekās, simtiem Rīgas vēsturiskā centra iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklis ir būtiski pieaudzis.

Vidējais sadārdzinājuma kāpums mērāms 100-200% apmērā, bet atsevišķos gadījumos tas sasniedz pat 700% pieaugumu.

Eksperti prognozē, ka, mainoties noteikumiem, turpināsies dzīvokļu īres tirgus stagnācija Rīgas vēsturiskajā centrā, savukārt esošo komerctelpu nomnieki meklēs iespējas samazināt savus izdevumus, pārvietojoties uz jaunajiem biroju projektiem ārpus Rīgas centra.

Veiktās izmaiņas skar vairākus Rīgas vēsturisko namu attīstītājus, bet visskarbāk grozījumi ietekmē 36 juridiskās personas, kurām noteikto nodokļa atvieglojumu griestu dēļ pretendēt uz atvieglojumiem vēsturisko ēku uzturēšanai vispār nav iespējams. Jebkurā gadījumā steigā pieņemtie grozījumi ir ietekmējuši simtiem nomnieku un īrnieku Rīgā, kuri dzīvo vai strādā vēsturiskā namīpašumā.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Februāri raksturo pastiprināta aktivitāte Vecrīgas un tuvējā centra nekustamā īpašuma tirgus segmentā, - ziņo Latio. Pircēji aktīvi interesējas gan par dzīvokļiem, kuru vidējā cena atbilst tirgus cenai, t.i., 3500 – 4000 EUR/m2, gan par namīpašumiem. Īpašumi tiek pirkti gan savām vajadzībām, gan kā investīciju objekti. Šomēnes tirgū ienākuši vairāki namīpašumi, daļa no tiem mantoti, daļa jau nesen mainījuši īpašniekus. Cenu amplitūda plaša, jo piedāvātie nami ir ļoti dažādi – renovēti, nerenovēti, ar īrniekiem un bez. Daži īpašumi tiek piedāvāti tirgū, neskatoties uz nesen noslēgtiem ilgtermiņa īres līgumiem.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Rīgas attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas ietvaros šonedēļ organizētajā viedokļu forumā „Kustība” dalībnieki galvenokārt interesējās par plānotajām jaunajām pilsētas maģistrālēm, kā arī jautājumiem, kas skar sabiedrisko transportu, tostarp pasažieru dzelzceļu un ūdens transportu. Klātesošie interesējās par iespējām paredzēt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus pilsētas teritorijā, kā arī attīstīt ūdens transportu – kuģīti no Vecrīgas uz Vecmīlgrāvi. Pilsētas attīstības departamenta speciālisti skaidroja, ka pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu atšķirībā no autobusiem vai cita veida sabiedriskā transporta ir nepieciešama daudz lielāka pasažieru plūsma, lai tie būtu rentabli, tomēr šāda iespēja attīstības plānā ir iekļauta. Arī kuģīšu maršruti pa Daugavu ir plānā paredzēti, tomēr tā nav pašvaldības prioritāte, tādēļ šajā jomā pēc pašvaldības speciālistu domām varētu darboties kāds privātais investors. Foruma dalībnieki interesējās arī par autoostu – vai tā paliks pilsētas centrā, vai arī citos Rīgas rajonos tiks paredzētas autoostas „filiāles”. Speciālisti skaidroja, ka centra autoosta tiks atvēlēta starptautiskajiem un tālsatiksmes reisiem, bet reģionālo autobusu un maršruta taksometru reisu apkalpošanai tiks paredzētas jaunas novietnes Rūpniecības preču tirgus vietā, Torņakalna stacijas un Skanstes ielas apkaimē. Daudz tika runāts arī par sabiedrisko transportu, kurš sastrēguma vietās apgrūtina ielas, tādēļ tika izteikts priekšlikums veidot t.s. kabatas ar pieturvietām, piemēram, Kr.Valdemāra ielā, Raiņa bulvārī un citur, tomēr speciālisti norādīja, ka to neļauj inženierkomunikāciju īpašnieki. Savukārt stāvvietu likvidēšanu, piemēram, Merķeļa ielā apturējusi zemju īpašnieku vēršanās tiesā pret Satiksmes departamentu, kas vēlējās šo ielas daļu atvēlēt autotransportam Klātesošie interesējās arī par citām teritorijām, kas bieži vien tiek atvēlētas autostāvvietām, tomēr speciālisti norādīja, ka pēdējā laikā šī tendence samazinās, jo zemju īpašniekiem autostāvvietu uzturēšana nav tik izdevīga, cik apbūve. Šī tendence rada draudus padomju laikos celtajos mikrorajonos, kur autostāvvietas netika paredzētas un tagad šīs iespējas samazinās vēl vairāk. Viens no risinājumiem ir plānā paredzētās tehniskās apbūves teritorijas, kur veidot vietējas nozīmes daudzstāvu autostāvvietas. Interese tika izrādīta arī par iespējām Rīgā vairāk veidot divu līmeņu gājēju pārejas, it īpaši vietās, kur pašlaik ir ļoti liela gājēju plūsma (Merķeļa ielas pāreja uz Centrālo staciju) vai ielu šķērsošanu apgrūtina lielā autotransporta satiksme (11.novembra krastmala). Speciālisti atzīmēja, ka pēc lielo maģistrālo šķērsojumu uzbūvēšanas paredzēts samazināt autotransporta plūsmu 13.janvāra ielā un 11.novembra krastmalā, kas varētu atvieglot gājēju kustību un uzlabot cilvēku piekļūšanu Daugavas malai.

Iespēja privatizēt zemi Rīgā un Jūrmalā arī par privatizācijas sertifikātiem, mēneša laikā veicinājusi to cenas strauju kāpumu.

Ņemot vērā privatizācijas sertifikātu (PS) straujo cenas kāpumu nedaudz vairāk kā mēneša laikā, neizmantoto PS (1. jūnijā kopumā bija 6.3 milj. PS) īpašnieki var dabūt kopumā par 48.38 milj. Ls vairāk nekā pirms mēneša, savā īpašumā esošos PS pārdodot.

Šādu dāvanu PS īpašniekiem piešķīrusi valsts, grozījumos valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un PS izmantošanas pabeigšanas likumā saistībā ar PS piešķiršanu un izmantošanu, kas stājas spēkā šodien, paredzot iespēju par parastajiem PS iegādāties zemi Rīgā un Jūrmalā. Iespēja kompensācijas sertifikātu vietā maksāt ar parastajiem PS ir viens no galvenajiem iemesliem PS cenu kāpumam, atzīst aptaujātie speciālisti.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pievienojas Rīgas domes uzsāktajai iniciatīvai likvidēt nelikumīgi ierīkotās elektronisko sakaru gaisvadu līnijas Rīgas vēsturiskajā centrā un nākotnē arī plašākā pilsētvidē tās pārvietot pazemē.

Gaisvadu kabeļi Rīgas pilsētā vēsturiski tika izvietoti, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem interneta un televīzijas pakalpojumus. Pāris desmitu gadu iepriekš tā bija vienīgā un ātrākā iespēja, bet šodien krustu šķērsu novilktie kabeļi ne vien vizuāli bojā Rīgas ainavu, bet arī nav droši. Daļā gadījumu gaisvadu ierīkošana veikta tiesiski, taču pēc Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā ir milzīgs skaits gaisvadu, kuriem nav pierādāma dokumentācija – tie ierīkoti nelegāli. Turklāt, ilgstoši netiek risināti šo kabeļu apsaimniekošanas jautājumi, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Tā kā nelegāli ievilktie gaisvadi netiek apsaimniekoti un ilgtermiņā to stāvokli un ietekmi uz apkārtējo vidi, namīpašumiem un iedzīvotājiem ir grūti prognozēt, pilsētas būvvalde sazinās ar komersantiem, lai būtu iespējams gaisvadu infrastruktūru pilsētas centrā sakārtot atbilstoši likumdošanas normām.

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne tikai ierastie naudas plūsmas objekti, bet iekļuvuši arī trīs attīstības zemes darījumi, informē "Colliers".

Investīciju apjoms naudas plūsmas objektos 2019. gadā bija līdzīgs apjomam gadu iepriekš – ap 300 miljoniem eiro, un pērn lielāko investīciju darījumu apjomu veidojuši darījumi ar biroju un tirdzniecības platībām, šiem segmentiem kopā veidojot 75% no kopējā investīciju apjoma.

Arvien lielāku investoru interesi raisa industriālie naudas plūsmas objekti - 2019. gadā divi industriālo platību darījumi ir iekļauti desmit lielāko darījumu sarakstā, un 2020. gada sākumā jau ir notikuši vēl divi šī segmenta investīciju darījumi. Kopumā tirgū tiek novērota liela interese ne tikai par naudas plūsmas objektiem, bet arī par attīstības zemēm un namīpašumiem – 2019. gadā aktīvi tikusi iegādāta zeme biroju, tirdzniecības platību un dzīvojamo projektu attīstīšanai.

Bieži dzirdamas runas par to, ka nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo grūtus laikus un ka tas ir mazliet piebremzējies, bet kā ir patiesībā skaidro AVER Kurzeme nekustamo īpašumu aģentūras vadītājs Oskars Dombrovskis.

Apskatot datus no Kurzemes rajona tiesas, Liepājas zemesgrāmatu nodaļā, reģistrētajiem nostiprinājuma lūgumiem, uz pirkuma līguma pamata, par pēdējiem 4 gadiem redzam, ka darījumu skaits būtiski nav mainījies, 2023. gadā, tas pat ir pieaudzis attiecība pret 2022. gadu. Tāpat arī apskatot nostiprināto hipotēkāro kredītu nodrošinājumu skaitu, varam secināt, ka 2023. gadā tas ir bijis vislielākais pēdējo 4 gadu laikā:

Bet kā ir tieši ar dzīvokļiem? Vai to pārdošanas apjoms arī nemainās?

Darījumu skaits būtiski nemainās - 2020. gadā notika 1003 darījumi, 2021. gadā 1031 darījumi, 2022. gadā 932 darījumi, 2023. gadā 960 darījumi.

Rīgas domes Administratīvā komisija šodien, 25.septembrī, uzlikusi 300 latu naudas sodu nama Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 10 namīpašniekam, kas ilgstoši izvairās no dzīvojamās mājas uzturēšanas un nenodrošina pamatpakalpojumus īrniekiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Nams Pulkveža Brieža ielā 10 ir starp tiem Rīgas centra namīpašumiem, par kuriem regulāri tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Arī Administratīvajā komisijā lietas par dažādiem pārkāpumiem šajā mājā divu gadu laikā skatītas sešas reizes.

Šodienas sēdes dienas kārtībā bija situācija, kas izveidojusies šī nama 14. dzīvoklī. Tā īrniekiem jau ilgstoši netiek nodrošināta apkure un nav ierādīta vieta, kur glabāt malku. Nav pieejams arī aukstais ūdens, kas atslēgts bez iepriekšēja brīdinājuma. Lietu izskatot, komisijas locekļi par vainu pastiprinošu apstākli uzskatīja faktu, ka ne īpašnieks, kas dzīvo ārzemēs, ne viņa pārstāvis uz komisijas sēdi nebija ieradušies.

Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” informē, ka pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai 29., 30. un 31.jūlijā uz un no koncertiem „Jaunais Vilnis” Dzintaru koncertzālē, kā arī pēc nakts koncertiem pludmalē, norīkoti papildu elektrovilcieni Rīga-Dubulti-Rīga un Rīga-Sloka-Rīga. 29. un 30.jūlija vakarā papildus kursēs elektrovilcieni Rīga-Dubulti, kas no Rīgas aties plkst.19:53, 20:50, 21:14, 21:55 un plkst.22:45. Šiem vilcieniem nebūs pieturas Depo, Babītē, Priedainē un Lielupē. Dzintaros tie pienāks attiecīgi plkst.20:19, 21:16, 21:40, 22:21 un plkst.23:11, Dubultos - plkst.20:26, 21:23, 21:47, 22:28 un plkst.23:18. 29. un 30.jūlijā no Dubultiem plkst.21:57, no Dzintariem – plkst.22:03 kursēs papildu vilciens Dubulti-Rīga. Vilciens apstāsies visās stacijās, izņemot Depo pieturu, un Rīgā pienāks plkst.22:35. Naktī no 29. uz 30.jūliju, kā arī no 30.jūlija uz 31. jūliju, tiks norīkoti papildu elektrovilcieni – Rīga-Dubulti, kas no Rīgas aties plkst.1:37, no Dzintariem – plkst.2:08 un Dubultos pienāks plkst.2:13; – Rīga-Dubulti - no Rīgas plkst.3:34, no Dzintariem – plkst.4:05, Dubultos -plkst.4:10. Minētie vilcieni Rīga-Dubulti apstāsies visās pieturās, izņemot Depo. – Rīga-Sloka no Rīgas aties plkst.5:08 un nepieturēs posma Rīga-Lielupe stacijās. Sākot no Lielupes (plkst.5:25), vilciens apstāsies visās pieturās. No Dzintariem tas aties plkst.5:30 un Slokā pienāks plkst.5:50. – Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.2:24, no Majoriem – 2:27, no Dzintariem – 2:31, Rīgā - plkst.3:02; – Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.4:21, no Majoriem – 4:24, no Dzintariem – 4:27, Rīgā - plkst.4:58; – Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.4:36, no Majoriem – 4:39, no Dzintariem – 4:43, Rīgā - plkst.5:14; – Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.4:49, no Majoriem – 4:52, no Dzintariem – 4:56, Rīgā - plkst.5:27; – Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.5:02, no Majoriem – 5:05, no Dzintariem –5:09, Rīgā - plkst.5:40; – Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.5:10, no Majoriem – 5:13, no Dzintariem –5:16, Rīgā - plkst.5:47; – Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.5:32, no Majoriem – 5:35, no Dzintariem –5:39, Rīgā - plkst.6:10; – Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.6:05, no Majoriem – 6:08, no Dzintariem –6:12, Rīgā - plkst.6:43; – Sloka-Rīga - no Slokas plkst.6:00, no Majoriem – 6:18, no Dzintariem – 6:21, Rīgā - plkst.6:52. Minētie nakts vilcieni Dubulti-Rīga pieturēs visās maršruta stacijās, izņemot Depo, savukārt pēdējam papildu vilcienam Sloka (plkst.6:00)-Rīga (6:52) noteikta apstāšanās arī Depo pieturā.

Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai 29., 30. un 31.jūlijā uz un no koncertiem „Jaunais Vilnis” Dzintaru koncertzālē, kā arī pēc nakts koncertiem pludmalē, norīkoti papildu elektrovilcieni Rīga-Dubulti-Rīga un Rīga-Sloka-Rīga. 29. un 30.jūlija vakarā papildus kursēs elektrovilcieni Rīga-Dubulti, kas no Rīgas aties plkst.19:53, 20:50, 21:14, 21:55 un plkst.22:45. Šiem vilcieniem nebūs pieturas Depo, Babītē, Priedainē un Lielupē. Dzintaros tie pienāks attiecīgi plkst.20:19, 21:16, 21:40, 22:21 un plkst.23:11, Dubultos - plkst.20:26, 21:23, 21:47, 22:28 un plkst.23:18. 29. un 30.jūlijā no Dubultiem plkst.21:57, no Dzintariem – plkst.22:03 kursēs papildu vilciens Dubulti-Rīga. Vilciens apstāsies visās stacijās, izņemot Depo pieturu, un Rīgā pienāks plkst.22:35. Naktī no piektdienas, 29.jūlija, uz sestdienu, 30.jūliju, kā arī no 30.jūlija uz 31. jūliju, tiks norīkoti papildu elektrovilcieni — Rīga-Dubulti, kas no Rīgas aties plkst.1:37, no Dzintariem – plkst.2:08 un Dubultos pienāks plkst.2:13; — Rīga-Dubulti - no Rīgas plkst.3:34, no Dzintariem – plkst.4:05, Dubultos -plkst.4:10. Minētie vilcieni Rīga-Dubulti apstāsies visās pieturās, izņemot Depo. — Rīga-Sloka no Rīgas aties plkst.5:08 un nepieturēs posma Rīga-Lielupe stacijās. Sākot no Lielupes (plkst.5:25), vilciens apstāsies visās pieturās. No Dzintariem tas aties plkst.5:30 un Slokā pienāks plkst.5:50. — Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.2:24, no Majoriem – 2:27, no Dzintariem – 2:31, Rīgā - plkst.3:02; — Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.4:21, no Majoriem – 4:24, no Dzintariem – 4:27, Rīgā - plkst.4:58; — Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.4:36, no Majoriem – 4:39, no Dzintariem – 4:43, Rīgā - plkst.5:14; — Dubulti-Rīga – no Dubultiem plkst.4:49, no Majoriem – 4:52, no Dzintariem – 4:56, Rīgā - plkst.5:27; — Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.5:02, no Majoriem – 5:05, no Dzintariem –5:09, Rīgā - plkst.5:40; — Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.5:10, no Majoriem – 5:13, no Dzintariem –5:16, Rīgā - plkst.5:47; — Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.5:32, no Majoriem – 5:35, no Dzintariem –5:39, Rīgā - plkst.6:10; — Dubulti-Rīga - no Dubultiem plkst.6:05, no Majoriem – 6:08, no Dzintariem –6:12, Rīgā - plkst.6:43; — Sloka-Rīga - no Slokas plkst.6:00, no Majoriem – 6:18, no Dzintariem – 6:21, Rīgā - plkst.6:52. Minētie nakts vilcieni Dubulti-Rīga pieturēs visās maršruta stacijās, izņemot Depo, savukārt pēdējam papildu vilcienam Sloka (plkst.6:00)-Rīga (6:52) noteikta apstāšanās arī Depo pieturā.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja izskatījusi sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumos par dzīvokļiem. Praksē pierādījies, ka likumu nepilnību dēļ iedzīvotāji zaudē tiesības uz dzīvojamo platību. Pirms mēneša 13.12.2002. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs tikās ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Staņislavu Šķesteri un pārrunāja iespējas uzlabot likumus par dzīvokļu jautājumiem. S. Šķesters aicināja domi sagatavot savus priekšlikumus iespējamiem likumu grozījumiem. Piemēram, likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» un «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» pašvaldībai nav piešķirtas tiesības atteikt izvietot īrniekus gadījumā, ja šajā namīpašumā ir viens vai vairāki brīvi dzīvokļi. Līdz ar to vairāki namīpašnieki ļaunprātīgi izmanto piešķirtās tiesības atbrīvot jebkuru dzīvokli savā namīpašumā uz pašvaldības rēķina. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja ierosina 16.pantu izteikt šādā redakcijā: «Ja nama īpašnieks un viņa ģimenes locekļi (laulātais, bērni) vēlas atgriezties savā īpašumā un aizņemt dzīvokli, viņam jāiesniedz iesniegums attiecīgai pašvaldībai. Pamatojoties uz personas iesniegumu, pašvaldība pārbauda, vai šajā namīpašumā no tā denacionalizācijas brīža līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nebija juridiski brīva dzīvokļa, un ja tāda nebija, gada laikā nodrošina īpašnieka vajadzībām atbilstoša viena dzīvokļa atbrīvošanu, ierādot īrniekam līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Ja īpašnieks atdotajā namā saņēmis dzīvokli, viņam kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem jāatbrīvo dzīvojamā telpa, ko viņš vai viņa laulātais īrējis līdz šim tajos gadījumos, kad dzīvoklis un atgūstamais namīpašums atrodas vienas pilsētas vai pagasta robežās. Gadījumā, ja īpašnieks atsakās atbrīvot dzīvokli vai nodot to pašvaldības īpašumā, pašvaldībai ir tiesības atteikt atbrīvot viņa vajadzībām dzīvokli atgūtajā namā.» Patlaban likumi arī neparedz pašvaldību tiesības iejaukties privātā namīpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas procesā, bet namīpašnieki bieži nepilda savus pienākumus un nerūpējas par saviem namīpašumiem. Rezultātā īrnieki, kuriem nav parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nevar saņemt komunālos pakalpojumus, dzīvojamās mājas nonāk avārijas situācijā, draud sagrūt. Vairākos gadījumos īrniekiem nav zināms, kam jāmaksā īres maksa. Ņemot vērā to, ka pašvaldību pienākums ir rūpēties par visu iedzīvotāju labklājību, par dzīvojamā fonda saglabāšanu, komiteja ierosina likumus papildināt ar sadaļu par Namīpašuma atsavināšanu vai apgādnieka iecelšanu. Ir sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumos "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālām dzīvojamām mājām", «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un likumā «Par dzīvojamo telpu īri», kā arī ieteikts papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai nostiprinātu Īres valdes tiesības.

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.