Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja izskatījusi sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumos par dzīvokļiem. Praksē pierādījies, ka likumu nepilnību dēļ iedzīvotāji zaudē tiesības uz dzīvojamo platību. Pirms mēneša 13.12.2002. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs tikās ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Staņislavu Šķesteri un pārrunāja iespējas uzlabot likumus par dzīvokļu jautājumiem. S. Šķesters aicināja domi sagatavot savus priekšlikumus iespējamiem likumu grozījumiem. Piemēram, likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» un «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» pašvaldībai nav piešķirtas tiesības atteikt izvietot īrniekus gadījumā, ja šajā namīpašumā ir viens vai vairāki brīvi dzīvokļi. Līdz ar to vairāki namīpašnieki ļaunprātīgi izmanto piešķirtās tiesības atbrīvot jebkuru dzīvokli savā namīpašumā uz pašvaldības rēķina. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja ierosina 16.pantu izteikt šādā redakcijā: «Ja nama īpašnieks un viņa ģimenes locekļi (laulātais, bērni) vēlas atgriezties savā īpašumā un aizņemt dzīvokli, viņam jāiesniedz iesniegums attiecīgai pašvaldībai. Pamatojoties uz personas iesniegumu, pašvaldība pārbauda, vai šajā namīpašumā no tā denacionalizācijas brīža līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nebija juridiski brīva dzīvokļa, un ja tāda nebija, gada laikā nodrošina īpašnieka vajadzībām atbilstoša viena dzīvokļa atbrīvošanu, ierādot īrniekam līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Ja īpašnieks atdotajā namā saņēmis dzīvokli, viņam kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem jāatbrīvo dzīvojamā telpa, ko viņš vai viņa laulātais īrējis līdz šim tajos gadījumos, kad dzīvoklis un atgūstamais namīpašums atrodas vienas pilsētas vai pagasta robežās. Gadījumā, ja īpašnieks atsakās atbrīvot dzīvokli vai nodot to pašvaldības īpašumā, pašvaldībai ir tiesības atteikt atbrīvot viņa vajadzībām dzīvokli atgūtajā namā.» Patlaban likumi arī neparedz pašvaldību tiesības iejaukties privātā namīpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas procesā, bet namīpašnieki bieži nepilda savus pienākumus un nerūpējas par saviem namīpašumiem. Rezultātā īrnieki, kuriem nav parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nevar saņemt komunālos pakalpojumus, dzīvojamās mājas nonāk avārijas situācijā, draud sagrūt. Vairākos gadījumos īrniekiem nav zināms, kam jāmaksā īres maksa. Ņemot vērā to, ka pašvaldību pienākums ir rūpēties par visu iedzīvotāju labklājību, par dzīvojamā fonda saglabāšanu, komiteja ierosina likumus papildināt ar sadaļu par Namīpašuma atsavināšanu vai apgādnieka iecelšanu. Ir sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumos "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālām dzīvojamām mājām", «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un likumā «Par dzīvojamo telpu īri», kā arī ieteikts papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai nostiprinātu Īres valdes tiesības.