Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Konkursam "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" pieteikti 149 objekti, informē konkursa rīkotāji.

Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu.

Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Vecumniekiem.

Konkurss "Latvijas būvniecības Gada balva" norisinās 11.gadu, tā organizatori ir biedrība "Building Design and Construction Council" (BDCC). Šo gadu laikā kopsummā konkursā saņemts gandrīz 1500 ekspluatācijā pieņemtu objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai desmit nominācijās.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka būvniecības pakalpojumu nozīmīgākās pasūtītājas ir valsts un pašvaldības, bet to projekti un īstenošanas apjomi būtiski ietekmē visu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozari.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?

Smaga, jo 2024. gads būvniecībā ir bijis viens no smagākajiem neatkarīgās Latvijas laikā pēc 2008.- 2010. gada krīzes. Iespējams, ka cilvēki, kuri ikdienā ir ārpus būvniecības sfēras, šo krīzi nepamanīja atšķirībā no iepriekšējās dižķibeles. Problēmas pamatā ir ne tik daudz Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās aizdevumu procentu likmes cīņai ar inflāciju, kas atstāja ietekmi uz privāto investoru vēlmi būvēt jaunas ēkas un veikt esošo renovāciju, bet gan finansējuma neesamība publiskajā sektorā. Būtībā privātajā sektorā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir savdabīgs nogaidīšanas laiks, lai sāktu būvēt dzīvojamās mājas, jo, lai arī aizdevumu procentlikmes ir sarukušas, taču tās joprojām ir salīdzinoši augstas. Ir privātie investori, kuri būvē ražotnes, noliktavas, taču šādu projektu nav daudz.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (Austrumu slimnīca) un akciju sabiedrība "UPB" parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību.

Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē - plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028.gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs". Tādējādi vienuviet tiks koncentrēts jau trīs Austrumu slimnīcas stacionāru darbs, nodrošinot augstāku pieejamības un mediķu multidisciplinārās sadarbības līmeni.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome apstiprinājusi 2024.gada deviņu mēnešu uzņēmuma darbības rezultātus. Pārskata periodā LVM kopējie ieņēmumi sasniedza 439,8 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, ko galvenokārt ietekmēja zemāka vidējā apaļkoksnes sortimentu un šķeldas pārdošanas cena.

LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai arī 2024.gadā tirgus situācija Latvijas meža nozarei ir bijusi sarežģīta, LVM deviņos mēnešos ir sasniegusi atzīstamus rezultātus gan finanšu rādītāju, gan uzņēmuma operatīvās darbības ziņā. Vienlaikus gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegti izcili rezultāti meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, kas nodrošinās meža ražības pieaugumu nākotnē.

Piedzīvojot šīs vasaras spēcīgo vētru, uzņēmums ļoti īsā laikā spēja pārplānot darbību un uzsāka vētras radīto postījumu sakopšanas darbus, un pēc to veikšanas jau drīz atsāka arī apmeklētāju uzņemšanu Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.

Tāpat uzņēmums turpinājis dažādu inovāciju ieviešanu meža apsaimniekošanā, piemēram, saimnieciskajā darbībā palielinot mašinizētu jaunaudžu kopšanu, kas vienlaikus nodrošina enerģētiskās koksnes ieguvi šķeldas ražošanai. Ar šādiem inovatīviem risinājumiem stratēģiski nodrošinām LVM darbības nepārtrauktību ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos."

Būvniecības procesu paātrināšanā, birokrātisko šķēršļu mazināšanā ir sperti pirmie soļi, taču to augļus varēs baudīt tikai pēc kāda laika, vienlaikus ir nepieciešams visu iesaistīto — uzņēmēju, valsts pārvaldes un politisko lēmumu pieņēmēju - kopīgs darbs, lai uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku.

Tādi atzinumi skanēja diskusijā par administratīvā sloga mazināšanu būvniecībā.

Fragmenti no raksta

Mērķis - saīsināt par 70%

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka birokrātijas mazināšana būvniecībā ir ļoti nozīmīga problēma, jo tā kavē valsts ekonomiskās attīstības izaugsmi. 2024. gada pavasarī tika apstiprināts birokrātijas mazināšanas pasākumu plāns būvniecībā, kas ietver vairāk nekā 60 dažādas aktivitātes, kur teju 80% paredz dažādus Ministru kabineta noteikumu grozījumus (izmaiņas) un 20% — likumu izmaiņas. Šo ieceru realizācijā ir iesaistīta ne tikai Ekonomikas ministrija, bet arī vairāk nekā 10 dažādas institūcijas.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā sasniegusi nozīmīgu pagrieziena punktu – šorīt projekta nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia un AS Tariston parakstīja līgumu par pirmā pamattrases posma būvniecību Pērnavas apriņķī, Selja-Tootsi posmā.

Šis 15,8 kilometrus garais posms iezīmē pirmo reizi, kad Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts ienāk Pērnavas apriņķī, kas ir būtisks loģistikas mezgls gan Igaunijai, gan visam Baltijas reģionam.

"Rail Baltica ir stratēģiska investīcija Igaunijas un visas Baltijas nākotnē. Tas izveido pilnīgi jaunu ekonomisko asi, savienojot mūs ar Rietumeiropas transporta tīklu un paverot jaunas iespējas pasažieru pārvadājumiem un tirdzniecībai," uzsver Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets. "Rail Baltica veicinās reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību, kā arī paplašinās loģistikas iespējas."

Papildus ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrai šajā Rail Baltica posmā tiks iekļauti arī vides aizsardzības elementi, piemēram, Kõnnu un Viluvere ekodukti, kas nodrošinās būtiskus savvaļas dzīvnieku pārejas punktus. Projekts ietver arī viaduktus un gājēju tuneļus, lai uzlabotu vietējo savienojamību un integrētu teritoriju vienotā transporta sistēmā. Paralēli pamattrases sāksies arī Kaisma stacijas būvniecība. Šis projekts ilgs divus gadus, pēc kuriem stacijas teritorija tiks nodota nākamajam būvniecības posma izpildītājam papildu infrastruktūras izbūvei.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 29 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,1 miljarda eiro apmērā.

2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs - par 2%, gan arī ražošanas nozarēs - par 2,7%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 1,8%.

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) prasa celt būvniecībā nodarbināto minimālo algu, informē LBNA.

Minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro.

LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar to, ka ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70% kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14% kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11% kritums).

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. 2025. gadā vairāk nekā 60% jauno biroju ēku tiek būvētas pēc ilgtspējīgas būvniecības standartiem, kas nodrošina zemāku enerģijas patēriņu un mazāku ietekmi uz vidi, secināts CBRE Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā 2025.

“Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Mūsu būvuzņēmēji ir gatavi radīt energoefektīvus un ilgtspējīgus objektus, kas atbilst augstākajiem kvalitātes un vides standartiem. 2025. gadā būvniecība būs viens no Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēkiem, un mēs prognozējam nozares pieaugumu par 4 – 5%,” pārliecināts Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Ilgtspējīga būvniecība kļūst par galveno attīstības virzienu Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, investoru un attīstītāju uzmanība aizvien vairāk tiek vērsta uz energoefektivitāti, zaļajām sertifikācijām un ilgtspējīgiem materiāliem.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Šobrīd būvniecības pakalpojumu nozarē notiek tirgus pieprasījuma samazināšanās, kā ietekmē pieaugusi konkurence pēc pasūtījumiem būvnieku vidū. Situācija pašlaik atkal ir izdevīgāka pasūtītājiem, taču ir gadījumi, kad konkursu uzvarētāju prasītās samaksas apmērs ir zem tirgus pašizmaksas cenām, tas ilgtermiņā var radīt riskus sekmīgai projekta pabeigšanai un nodošanai lietošanā pasūtītājam.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš. Viņš norāda, ka pašreiz būvniecības pakalpojumu tirgū ir novērojama atsevišķu pakalpojumu sniedzēju aiziešana no būvniecības tirgus nozares, kas savukārt ilgtermiņā saasinās konkurenci par pasūtījumiem starp tiem būvniekiem, kas būs pārdzīvojuši kārtējās tirgus svārstības. Turklāt tuvojošais pieprasījuma samazinājums ietekmēs arī būvmateriālu un izstrādājumu ražotājus, visticamāk, būs kritušie, jo jau pašlaik ir ražotāji, kas strādā tikai dažas stundas dienā, atrodas garākos dīkstāves atvaļinājumos vai pat beiguši ražošanu.

Fragments no intervijas

Būvniecībā būtu jāievieš standartlīgums, kas ļautu samazināt resursu un laika patēriņu gan pasūtītājam, gan būvniekam, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka jebkurā jomā ir vajadzīgi lēmumi, ko pieņem pasūtītājs, kā arī sadarbība starp projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem. Ja šī sadarbība nav redzama un līguma modelī tā nav iestrādāta, tad tas jau ir brīdinājuma signāls.

"Piemēram, ja līgumā paredzēts, ka uz sarežģītiem jautājumiem pasūtītājs vai viņu pārstāvis drīkst atbildēt 45 dienu laikā, bet projekta realizācija paredzēta 12 mēnešos, tad, ja rodas pat tikai divi šādi jautājumi, šis grafiks kļūst nerealizējams. Tas nozīmē, ka konflikts starp pusēm būs neizbēgams," teica Bērziņš.

"UPB" vadītājs uzsvēra, ka Latvijā šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā, un no būvniecības nozares skatu punkta saskatāmas divas svarīgas tēmas. Pirmkārt, standartizēts būvniecības līgums, un, otrkārt, izmaiņas būvniecības iepirkumu kvalifikācijas prasībās.