Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.

Savu darbību Eiropā veicoša konservatīva riska investēšanas platforma “Letsinvest“ un licencēta tirdzniecības un norēķinu veikšanas sistēma “Axiology“ sadarbosies piešķirot iespēju uzņēmumiem vienkāršāk un efektīvāk izplatīt obligāciju emisijas, bet investētājiem – tās iegādāties. Septembrī plānojams izplatīt pirmo obligāciju emisiju, izmantojot jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj efektīvāk organizēt obligāciju izplatīšanu un pārvaldīšanu. Jaunā digitālā infrastruktūra samazina ierastas obligāciju izdošanas izmaksas vairāk kā par 40%, līdz ar to kļūst par īpaši pievilcīgu finansēšanas instrumentu uzņēmumiem, kuru mērķis ir diversificēt kapitāla piesaistīšanas avotus.

Uzņēmumiem ļaus obligācijas izdot efektīvāk

“Letsinvest“ un “Axiology“ nesen prezentēja inovatīvu tehnoloģisko partnerību, kas ļauj parastas emisiju un izplatīšanas izmaksas biznesam samazināt vairāk kā par 40%, bet investētājiem piešķir iespēju obligācijas iegādāties ātrāk un ērtāk.

“Šīs projekts iezīmē jaunu posmu Baltijas valstu kapitāla tirgū. Mūsu mērķis ir lai obligācijas uzņēmumi varētu izdot vienkāršāk, bet investētājiem būtu ērta piekļuve tās iegādājoties. Ar jaunu darbības virzienu savai kopienai pavērsim ceļus ātrākai un drošākai izaugsmei”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

Cēsīs, Lāču ielā 9, iemūrēta laika kapsula topošajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai, kas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem pieejamā mājokļa projektiem reģionā pēdējo gadu laikā.

Jaunā ēka tiek īstenota Atveseļošanas fonda līdzfinansētās programmas ietvaros, kas paredz pieejamu un kvalitatīvu mājokļu izbūvi Latvijas reģionos, tādējādi veicinot sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību ārpus lielākajām pilsētām.

Projekta attīstītājs uzsver, ka šī māja ir būtisks ieguldījums ne tikai pilsētas, bet visa Vidzemes reģiona sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, jo pieejamu mājokļu trūkums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

SIA Lado Māja valdes loceklis Mārcis Dobrājs uzsver: “Šis projekts ir apliecinājums tam, ka Cēsis un reģions spēj domāt ilgtermiņā — par cilvēkiem, kuru dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no pieejama, energoefektīva un droša mājokļa. Mēs ticam, ka ar šo projektu esam pierādījuši savu profesionalitāti un spēju būt spēcīgam un uzticamam partnerim šādu mājokļu attīstībā. Ņemot vērā pieprasījumu un acīmredzamo nepieciešamību pēc šādiem dzīvokļiem, mēs noteikti turpināsim dalību programmā un jau gatavojamies pieteikties papildu finansējumam vēl vienas šādas ēkas izbūvei tepat Cēsīs.”

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Baltijas vadošais redzes aprūpes un optikas preču mazumtirgotājs "OC VISION" 2025. gadu noslēdz ar ievērojamu izaugsmi, ko apliecina veiksmīga obligāciju emisija kapitāla tirgū, pārliecinoši finanšu rādītāji un vērienīga veikalu tīklu modernizācija. "OC VISION" šogad būtiski transformējis Latvijas optikas nozari.

“Aizvadītais gads mums ir bijis stratēģisku lēmumu un pārliecinošas izaugsmes laiks. Veiksmīga obligāciju emisija un vērienīgas investīcijas redzes un dzirdes centru tīkla attīstībā un digitalizācijā ir ļāvušas ne tikai nostiprināt mūsu pozīcijas tirgū, bet arī pacelt redzes un dzirdes korekcijas nozares standartus jaunā līmenī. Mēs investējam innovācijās, kas ilgtermiņā veicina visas nozares attīstību un uzlabo klientu pieredzi, jo ticam, ka uzņēmuma ilgtspēja balstās spējā nepārtraukti pilnveidoties un sniegt labāko mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Paveiktais ir kā garantija stabilai izaugsmei arī nākotnē!” – Toms Dzenis, "OC VISION" valdes loceklis

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem. Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.

Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt. Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.

Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.

Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vide gadiem ir funkcionējusi kā mozaīka bez kopīga rāmja. Katrai institūcijai ir savas sistēmas, pakalpojumu portāli, savi risinājumi un savas problēmas — taču nav vienotas atbildības un koordinācijas.

Šī sadrumstalotība rada milzīgus resursu zudumus un apgrūtina drošības standartu ieviešanu, ik gadu valstij izmaksājot miljonus. Mēs zaudējam naudu un riskējam ar valsts drošību.

Digitālās infrastruktūras fragmentācijas galvenais risks - drošība

Sadrumstalota infrastruktūra būtiski palielina izdevumus, bet vēl svarīgāk — vājina valsts digitālās pārvaldības drošību. Kritiskajām informācijas sistēmām ārkārtas situācijās ir jāstrādā nepārtraukti, taču pašlaik tās tiek pārvaldītas atšķirīgi un nereti bez savstarpējas saskaņotības. Viena vājākā posma kļūme var paralizēt veselu valsts pakalpojumu ķēdi.Lai to novērstu, valstij ir jāievieš vienots datu centru pārvaldības un resursu izmantošanas modelis. Vienam kompetences centram ir jāuzņemas datu centru pakalpojumu brokera funkcija visām valsts un pašvaldību iestādēm, nodrošinot vienotu drošības politiku, kapacitātes plānošanu un incidentu vadību. Tajā pašā laikā ir jāuztur vairāki ģeogrāfiski neatkarīgi tehniskie resursi, nodrošinot slodzes balansēšanu un infrastruktūras rezerves jaudu. Tāpat arī jāvērtē rezerves iespēja izmantot starptautisko datu centru mākoņpakalpojumus.

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Rīgā, Hanzas peronā 25. un 26.septembrī norisināsies Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums "Radi un nodrošini nākotni - tagad!", informē foruma organizatori.

Pasākumā pulcēsies pasaules biznesa līderi, eksperti, politikas veidotāji un inovatori, lai apspriestu tendences un veidotu stratēģijas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un ārpus tās.

Forumu atklās ABSL priekšsēdētājs Jaceks Leverness un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Tam sekos diskusija "Varas balss: sagaidīt negaidīto. Kā vadīt un stiprināt lēmumu pieņemšanas spējas nenoteiktības laikos". Tajā pieredzē dalīsies bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs (2021-2025), atvaļinātais admirālis Robs Bauers, kā arī Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs (2022-2025) Jaceks Sieviera un uzņēmuma "Accenture" valdes priekšsēdētājs Francijā Olivjē Žirārs.

Budimex, Polijas būvniecības tirgus līderis saņēmis atļauju izmantošanai un nodevis ekspluatācijā Varšavas Rietumu staciju, tostarp tās galveno zāli un pagrabstāva līmeni -1. Tas ir viens no svarīgākajiem posmiem vienā no lielākajiem dzelzceļa investīciju objektiem Polijā pēdējo desmitgadu laikā. Būvdarbu platība bija lielāka nekā 70 hektāri, garumā sasniedzot piecus kilometrus, tajā krustojas 14 dzelzceļa līnijas.

Varšavas Rietumu stacija – valstī lielākais dzelzceļa mezgls, pēc visaptverošas modernizācijas ieguva pavisam jaunu veidolu. Ik dienas stacija apkalpo līdz pat 60 tūkstošiem pasažieru un gandrīz 1400 vilcienu. Jauno sliežu ceļu kopējais garums pārsniedz 35 kilometrus, kas aprīkoti ar 137 pārmijām un simtiem dzelzceļa vadības elementu – 191 semaforu un teju 580 informācijas displeju.

Galvenais modernizācijas elements bija līmenis -1 jeb pazemes pāreja 63 metru platumā. Šajā platībā varētu ietilpināt lidmašīnu Boeing 737. Ik dienas pie būvniecības strādāja aptuveni 600 cilvēku un 160 iekārtu vienību, intensīvākajos brīžos vairāk nekā 700 darbinieku un 250 iekārtu vienību. Būvniecībā izmantoti gandrīz 92 tūkstoši kubikmetru betona un 11,5 tūkstoši tonnu dzelzsbetona.

Viļņā notikusi augsta līmeņa sanāksme starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Rail Baltica ieviesējorganizāciju pārstāvjiem, kuras laikā tika izvērtēts projekta progress un apspriestas turpmākās būvniecības prioritātes. Vizītes laikā projekta centrālais koordinators RB Rail AS parakstīja kārtējo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta līgumu par Eiropas Savienības līdzfinansējumu 295,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā piešķirtais finansējums tiks novirzīts pamattrases būvniecības turpināšanai posmā no Tallinas līdz Igaunijas–Latvijas robežai, tostarp 10,2 kilometru garas divsliežu uzbēruma izbūvei Raplas–Pērnavas posmā.Latvijā ar šo finansējumu tiks nodrošināta dzelzceļa uzbēruma izbūve četros pamattrases dienvidu posmos, kopējā garumā 13,3 km, kā arī finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādei posmā Upeslejas – Latvijas/Lietuvas robeža (1. kārta) un projekta ieviešanas atbalsta pasākumiem. Tas segs FIDIC inženiera pakalpojumus, lai nodrošinātu elektrifikācijas tehnisko projektu izstrādes uzraudzību un atbilstību globālā projekta prasībām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas.

Arhitektūras birojs SEP izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsības, loģistikas un remontu bāzes kompleksa būvprojektu Rīgā, Ķengaraga ielā 3–1. Projekta kopējā stāvu platība, kas ietver gan pārbūvi, gan jaunbūvi, ir 6992,46 m², papildus paredzot arī vieglās dienesta tehnikas nojumi 265 m² platībā.

Ķengarags kļūs par vienu no mūsdienīgākajiem un tehnoloģiski pilnīgākajiem VUGD centriem Latvijā — vietu, kur apvienota operatīvā reaģēšana, tehniskais atbalsts, apmācības un personāla dienesta telpas.

Zemesgabalā atrodas esošās divstāvu un piecstāvu ēkas, kas līdz šim izmantotas dažādām funkcijām — gan VUGD mācību koledžai, gan darba kabinetiem un depo vajadzībām. Projekta ietvaros ēkām tiks pārplānotas to funkcijas. Divstāvu un piecstāvu ēkās iecerēts izveidot VUGD tehniskā dienesta pārvaldes darba telpas, noliktavas un remontdarbnīcas, savukārt piecstāvu ēkas augšējos stāvos tiks ierīkota dienesta viesnīca VUGD darbiniekiem. Šis risinājums ļaus vienuviet nodrošināt pilnu dienesta infrastruktūru — no operatīvā dienesta līdz personāla atpūtai.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Arhitektūras birojs SEP ir uzsācis darbu pie siltumtrases maģistrāles projektēšanas Somijas galvaspilsētas Helsinku aglomerācijā, kur šobrīd top Microsoft datu centru komplekss.

Šis projekts ir unikāls pasaules mērogā – serveru radītais liekais siltums tiks novadīts uz centralizētās siltumapgādes tīkliem, nodrošinot siltumu vairākām Somijas pilsētām.

Partnerībā ar enerģētikas uzņēmumu Fortum, Microsoft izstrādā vienu no lielākajiem atkritumsiltuma pārstrādes projektiem pasaulē. Paredzēts, ka no datu centriem tiks novadīts serveru radītais siltums, kuru jauda tiek lēsta līdz 16 MW. Ņemot vērā šīs jaudas ir pieņemts lēmums to izmantot siltumapgādē, tāpēc ar to paredzēts apsildīt trīs Somijas pilsētas – līdzvērtīgas Tukumam, Dobelei un Smiltenei Latvijā.

Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt CO₂ emisijas, salīdzinot ar tradicionālu apkures sistēmu, un kalpos kā paraugmodelis citām valstīm, kā izmantot datu centru potenciālu ilgtspējīgai siltumapgādei.