Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.
Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.
Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.
Pasaulē šobrīd īpaši strauji attīstās tematisko fondu segmenti: aizsardzības un drošības tehnoloģiju fondi, ilgtspējīgas enerģijas un klimata risinājumu fondi, dzīvojamā fonda attīstības fondi, kiberdrošības, mākslīgā intelekta un biotehnoloģiju fondi, multi-aktīvu fondi, kā arī dažādi digitālo aktīvu risinājumi. Taču Latvijā privātajiem investoriem pieejamo fondu piedāvājums lielākoties joprojām ir orientēts uz ārvalstu tirgiem - tie seko globālajiem indeksiem vai investē starptautiskos uzņēmumos, tādējādi ievērojama daļa mūsu investoru kapitāla strādā citu valstu ekonomikas labā. Līdz ar to būtisks jautājums ir, kā panākt pretēju virzību: kā radīt instrumentus, kas ļautu šo kapitālu pārnest atpakaļ vietējā tirgus attīstībā un finansēt Latvijas un Baltijas projektus, kuriem tas patiešām ir nepieciešams.
NEKUSTAMO ĪPAŠUMU FONDI
Baltijas biržās šobrīd tiek kotēti divi ieguldījumu fondi - EfTEN Real Estate Fund III un Baltic Horizon Fund - abi iegulda nekustamo īpašumu projektos. Privātajiem investoriem pieejami, biržā kotēti fondi, kuri iegulda nekustamajā īpašumā, ir instruments, kas varētu kļūt par jaunu kapitāla avotu energoefektivitātei, industriālajiem projektiem, dzīvojamā fonda modernizācijai un citiem stratēģiskiem attīstības virzieniem. Pasaulē nekustamā īpašuma fondiem plaši ir izmantots REIT (nekustamā īpašuma ieguldījumu fondi) režīms, kas šādu fondu modeli attīsta vēl tālāk – nosakot ieguldījumu struktūru un peļņas sadales noteikumus, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un skaidrus nosacījumus investoriem. Šādu fondu tipa ietveršana valsts fondu regulējumā palīdz arī ārvalstu investoriem orientēties tirgū, piedāvājot starptautiski atpazīstamu ietvaru par ieguldīšanas iespējām.
Citviet Eiropā REIT režīms jau ir pierādījis spēju mobilizēt vietējo kapitālu - piemēram, Francijā, Somijā, Īrijā un Vācijā REIT tiek kotēti biržā un tiem tipiski noteiktas prasības ieguldīt vismaz 80–90% aktīvu nekustamajā īpašumā un izmaksāt lielāko daļu peļņas dividendēs, tādējādi veidojot caurspīdīgus, saprotamus, likvīdus un uzticamus ieguldījumu instrumentus, kas sekmē investoru iesaisti un ieguldīšanu vietējā tirgū. Valstis REIT režīmus strukturē atšķirīgi - ar dažādām prasībām par juridisko formu, kotāciju, aktīvu veidu un īpatsvaru, peļņas sadales apmēru, tāpēc REIT var būt gan ļoti stingri regulēti, gan elastīgi pielāgoti konkrētās valsts tirgus vajadzībām.
Arī nodokļu režīmi starp valstīm atšķiras dažviet REIT tiek pilnībā atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa, citur atbrīvojums attiecas tikai uz noteiktu ar nekustamo īpašumu saistītu ienākumu veidiem, savukārt vairākās jurisdikcijās nodokļu priekšrocības tiek piemērotas tikai tad, ja REIT noteiktu peļņas daļu izmaksā dividendēs. Šīs dažādās pieejas apliecina, ka REIT nav tikai tehnisks regulējuma risinājums. Tie ir valsts līmenī izvēlēti instrumenti, kas palīdz mērķtiecīgi piesaistīt privāto un institucionālo kapitālu attīstības projektiem - sākot no dzīvojamā fonda atjaunošanas un industriālajiem objektiem līdz energoefektivitātei un publiskajai infrastruktūrai. Tieši tādēļ vairāku valstu pieredze rāda, ka REIT ieviešana kļuvusi par būtisku kapitāla tirgus attīstības posmu, sekmējot gan iedzīvotāju iesaisti, gan ārvalstu investoru interesi.
PIEEJA STARPTAUTISKAJAM KAPITĀLAM
Lai gan REIT tipa fondi piedāvā ļoti praktisku veidu, kā aktivizēt vietējo kapitālu un finansēt attīstības projektus tepat Latvijā, tie ir tikai viens no instrumentiem, kas var palīdzēt mūsu kapitāla tirgum kļūt dinamiskākam un pievilcīgākam investoriem. Otrs būtisks virziens ir Latvijas redzamības un pieejamības palielināšana starptautiskajos akciju indeksos. MSCI (Morgan Stanley Capital International) ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem indeksu veidotājiem, kura klasifikācijas un indeksi nosaka globālās investīciju plūsmas virzienu. MSCI veido tirgus indeksus, kas aptver vairāk nekā 70 valstis, un šie indeksi ir pamats lielākajai daļai pasaulē pārvaldīto pasīvo ieguldījumu fondu, biržā tirgoto fondu (ETF) un pensiju plānu. Ja valsts vai uzņēmums ir iekļauts MSCI indeksā, tas nonāk tūkstošiem fondu ieguldījumu portfeļos visā pasaulē. Savukārt, ja valsts nav šo indeksu sastāvā, tā paliek ārpus globālās investoru uzmanības, tādējādi ierobežojot pieejamo kapitālu.
Pēdējos gados MSCI ir pievērsis pastiprinātu uzmanību Baltijas reģionam. 2023. gadā tika izveidots MSCI Baltics indekss. Šī Baltijas indeksa izveide ir būtisks solis ceļā uz lielāku starptautisko fondu iesaisti reģionā, ļaujot investoriem novērtēt reģionu kā vienotu ekonomisko telpu ar līdzīgu regulējumu, kapitāla tirgus struktūru un uzņēmumu profilu. Tomēr, lai gan MSCI Baltics indekss ir būtisks pavērsiens, tā ietekme vēl ir ierobežota - galvenokārt tāpēc, ka Baltijas tirgus MSCI klasifikācijā šobrīd tiek uzskatīts par mazu un mazāk attīstītu (Frontier Market), un tam ir zemāka prioritāte globālo pasīvo investīciju stratēģijās. Tāpēc Latvijai un reģionam kopumā ir svarīgi turpināt darbu pie tirgus kvalitātes uzlabošanas, likviditātes palielināšanas un uzņēmumu skaita biržā, lai nākotnē spētu pakāpties augstāk šajā klasifikācijā un saņemt būtiski lielāku starptautisko kapitāla plūsmu.
Latvijas ekonomikai ir kritiski svarīgi attīstīt spēcīgu kapitāla tirgu, lai privātie uzkrājumi kļūtu par reālu izaugsmes virzītāju. Ieguldījumu fondu potenciāla izmantošana var būt viens no efektīvākajiem instrumentiem, taču tie ir tikai daļa no plašāka risinājuma. Ilgtspējīgai kapitāla tirgus izaugsmei būtiski ir palielināt biržā kotēto uzņēmumu skaitu, izmantojot kapitāla tirgu gan privātu, gan valstij piederošu uzņēmumu izaugsmei, jo tieši tas nodrošinās lielāku tirgus likviditāti, piesaistīs investorus un radīs iespējas efektīvāk finansēt Latvijas un Baltijas attīstību.
#1/2
Māris Vainovskis, vecākais partneris
#2/2
Marta Rudzīte, kapitāla tirgu prakses līdzvadītāja
