Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp 2026. gada sākumā aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 0,92% līdz 9,23%.

Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 5,43%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,29% līdz 9,09%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā bija no 2,75% līdz 6,16%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,86% līdz 4,71%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura ienesīgums gada laikā bija 9,23%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL indeksu plāns", kura ienesīgums bija 9,02%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" ieguldījumu plāns "INVL maksimālais 16+", kura ienesīgums bija 7,35%.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Latvijā šobrīd iedzīvotāju rīcībā atrodas ievērojams finanšu potenciāls - aptuveni divpadsmit miljardi eiro atrodas noguldījumos un faktiski nevairo sabiedrības labklājību. Tikmēr kapitāla tirgus un ieguldījumu fondu aktivitāte pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug, un arvien vairāk privāto investoru meklē iespējas ieguldīt.

To apliecina arī šogad veiktā investoru aptauja , kas atspoguļo, ka 72% investoru atbalsta stratēģisko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un arī gatavību ieguldīt, ja tās būtu pārvaldītas caurspīdīgi, ar skaidru stratēģiju un ilgtspējīgu biznesa modeli.Lai aktivizētu šo kapitālu un stiprinātu valsts finansiālo autonomiju, nepieciešams uzdot konkrētu jautājumu: kā izmantot privāto kapitālu tā, lai tas strādātu valsts ilgtermiņa mērķu labā, tostarp aizsardzības, inovāciju un ekonomikas transformācijas nodrošināšanai?

Attīstīts kapitāla tirgus ir spēcīgas ekonomikas pamats. Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Šī atšķirība ir vēsturiska un joprojām ietekmē mūsu ekonomikas struktūru, daudzi nozīmīgi uzņēmumi atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un liela daļa no tiem darbojas komerciālos sektoros, kuros citviet dominē privātais kapitāls. Top101 vērtīgāko uzņēmumu saraksts apliecina, ka Latvijas ekonomikā valsts kontrolē ievērojamu daļu būtisku aktīvu, tomēr šis potenciāls šobrīd nav pilnībā aktivizēts kapitāla tirgus attīstībai.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Latvijas ekonomikai ir nepieciešams jauns izaugsmes virzītājs. Attīstīts kapitāla tirgus var pildīt šo lomu, un valsts uzņēmumu kotēšana biržā, īstenojot to akciju sākotnējos publiskos piedāvājumus (IPO), ir praktisks veids, kā šo attīstību paātrināt. Tas nav ideoloģijas jautājums. Tas ir racionāls lēmums par labu profesionālai korporatīvajai pārvaldībai, augstākai caurspīdībai, plašākai sabiedrības iesaistei un daudzveidīgākiem finansējuma avotiem - elementiem, kas nosaka modernas un konkurētspējīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides kvalitāti.

Kotācijai biržā ir viens fundamentāls efekts - tā ievieš disciplīnu. Regulatoru un biržas prasības nosaka regulāru informācijas atklāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem, pārvaldes institūcijas (padomes) kompetences kritērijus, skaidru atlīdzības politiku un ilgtspējas rādītāju publiskošanu. Tie nav formāli pienākumi, bet mehānismi, kas samazina politiskās ietekmes riskus uzņēmumu ikdienas lēmumos un uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti. Valsts uzņēmumiem tas nozīmē skaidri definētus mērķus un atbildību par rezultātiem, kādus pieprasa publiskais tirgus.

Vienlaikus IPO rada iedzīvotājiem praktisku un reālistisku iespēju investēt savas valsts uzņēmumu attīstībā un veicina ieguldījumu kultūras nostiprināšanos, kas Latvijā vēl aizvien ir agrīnā attīstības stadijā. Tas ir arī uzticības jautājums - sabiedrība kļūst par līdzdalībnieku, nevis tikai novērotāju.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 mljrd. eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Kopš projekta sākuma 2023. gadā īstenotas 10 akadēmijas gan Rīgā, gan reģionos – Liepājā, Valmierā, Cēsīs un akadēmiju apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmēju. No tiem, saskaņā ar Signet Bankas veikto aptauju, 37% vēlējās uzzināt uzņēmēju reālos pieredzes stāstus, 35% bija ieinteresēti uzzināt par akciju emisijas iespējām un 28% par obligācijām kā finansējuma formu.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu nozares asociācija (FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar pensiju pārvaldniekiem veidos fondu "Izaugsmei un aizsardzībai", kura pieejamais finansējums būs 100 miljoni eiro, informē EM.

Vienlaikus fonda finansiālo apjomu būs iespējams palielināt. Tā investori būs otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldnieki, ieguldījumu fondi, "Altum" un citi institucionālie investori, nodrošinot līdzsvarotu finansējuma struktūru.

Fonda izstrādē piedalās tādi pensiju pārvaldnieki kā "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, "CBL Asset Management", "SEB Investment Management", "Luminor Asset Management" un "INVL Asset Management".

Fonda "Izaugsmei un aizsardzībai" mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, ieguldot akciju kapitālā Latvijas uzņēmumos, tai skaitā aizsardzības nozares uzņēmumos, infrastruktūras un publiskās privātās partnerības (PPP) projektos.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.

Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.

“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.

Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijā būtiski pieaug privāto investoru interese par kapitāla tirgu – īpaši valsts un uzņēmumu obligācijām. Noguldījumu zemās likmes ir beigušās – banku depozīti vairs nav tik konkurētspējīgi, un arvien vairāk iedzīvotāju apsver ieguldījumus obligācijās. Daudzi šim nolūkam pirmo reizi atver vērtspapīru kontu, lai piedalītos konkrētās emisijās.

Šo tendenci pastiprina finfluenceri – finanšu satura veidotāji sociālajos tīklos, piemēram, podkāstos, Instagram un Youtube kanālos, kur viņi skaidro obligāciju ienesīguma aprēķinus, kupona mehānismu, emisiju dokumentāciju vai kapitāla tirgus darbības principus.Juridiski jutīgā robeža sākas brīdī, kad izglītojošs skaidrojums par obligāciju tirgu pārvēršas par aicinājumu iegādāties konkrētu obligāciju kā “vispiemērotāko” konkrētai situācijai. Ieguldījumu pakalpojumu regulējums (MiFID II direktīva un Finanšu instrumentu tirgus likums) ieguldījumu konsultāciju definē kā personalizētu ieteikumu par konkrētu rīcību ar konkrētu finanšu instrumentu - tas ir finanšu pakalpojums. Obligācija ir finanšu instruments neatkarīgi no tā, vai tā ir banku emisijas, valsts vai Baltijas uzņēmuma obligācija.

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Plānots, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tai skaitā tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Ar izmaiņām noteikts, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Pēc vairākiem satricinājumiem, ko radīja ASV tirdzniecības tarifu politika un nenoteiktība par bāzes procentu likmēm, globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus atgūstas. 2025. gada trešajā ceturksnī galvenajos pasaules tirgos atkal vērojams izaugsmes temps un investoru aktivitāte, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais starptautiskais pārskats par IPO tirgu.

“Šī gada otrajā pusē IPO aktivitātes atdzīvošanās visredzamākā ir ASV, Indijā un Ķīnā. Šajos tirgos būtiski auguši gan darījumu apjomi, gan biržu indeksi,” norāda EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris Guntars Krols.

Viņš uzsver, ka šīs pozitīvās izmaiņas galvenokārt veicinājusi atvieglota monetārā politika un uzņēmumu spēja saglabāt stabilu un prognozējamu peļņu, neraugoties uz tirgus svārstībām.“EY CEO Confidence Index šobrīd ir 83 %, kas liecina – uzņēmēji kļūst drosmīgāki un gatavāki publiskajam piedāvājumam. Arī Eiropas tirgos, tostarp Londonā un Ziemeļeiropā, aktivitāte pieaug, taču ar piesardzīgāku akciju novērtējumu,” komentē EY eksperts.

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Signet Bankas grupai 2025. gada 1. pusgads bijis kārtējais veiksmīgais attīstības posms.

Grupa turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi, saglabājot pozitīvu attīstības tendenci. Būtiski audzis kredītportfelis, organizēts rekordliels vietējo uzņēmumu obligāciju emisiju skaits, izveidots jauns ieguldījumu produkts – Signet Baltic Bond Fund, kas ir pirmais šāda veida fonds Baltijas reģionā, kā arī pabeigtas stratēģiskas pārmaiņas meitas uzņēmuma Magnetiq Bank struktūrā un vadības komandā.

Pirmā pusgada rezultāti iezīmē Signet Bankas ilgtermiņa stratēģiju un ambīcijas – būt vadošajam finanšu partnerim vietējiem uzņēmumiem, investoriem un fintech segmentam.

2025. gada 1. pusgada beigās kredītportfelis pieauga par 44%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 255 milj. eiro. Grupas finanšu rādītāji turpināja uzrādīt pozitīvu izaugsmi vietējā tirgū. Kopējie pamatdarbības ienākumi sasniedza 23,6 milj. eiro (+31% pieaugums, salīdzinot ar 2024. gada 1. pusgadu), ko veicināja tīro procentu ienākumu pieaugums par 26%, sasniedzot 11 milj. eiro un komisijas ienākumu pieaugums par 26%, sasniedzot 9 milj. eiro. Grupas kapitāla apjoms palielinājās par 56% un sasniedza 49 milj. eiro. Kopējais klientu līdzekļu apjoms pārvaldīšanā un administrēšanā (AUMA) pieauga līdz 1,6 mljrd. EUR, vēl vairāk apliecinot grupas stratēģisko izaugsmi un veiksmīgo klientu aktīvu piesaisti un pārvaldību.

Nekustamo īpašumu investīciju kompānija "East Capital Real Estate" (ECRE) plāno Baltijas valstīs izveidot jaunu investīciju fondu, kura aktīvu apjoms varētu sasniegt ap 400 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECRE vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Viņš informēja, ka 2026. gadā fondam jau vajadzētu būt aktīvam.

"Fonds tiek veidots, lai ECRE aktīvi varētu piedalīties jaunos komercīpašumu iegādes procesos,"teica Smiltenieks.

Jaunā jeb piektā fonda plāns neatšķiršoties no ECRE pamatstratēģijas, kas koncentrējas uz Baltijas valstīm.

"Potenciāli mēs varbūt varētu pievienot vēl kādu reģionu, bet tā pagaidām ir tikai iespēja," atzina Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka jaunā fonda ieguldījumu finansēšanas stratēģija, visticamāk, paliks tāda pati kā iepriekš, proti, 50% ir fonda pašu kapitāls un 50% - banku finansējums.

Kopējā komercīpašumu vērtība ECRE portfelī patlaban ir nedaudz virs 600 miljoniem eiro visās trijās Baltijas valstīs, bet kopējais investīciju apjoms šo gadu laikā ir tuvu miljardam eiro. Smiltenieks skaidroja, ka ECRE veido nekustamo īpašumu fondus un to līdzekļus iegulda aktīvos - komerciālajos nekustamajos īpašumos, kurus pārvalda, attīsta, pilnveido un pēc noteikta laika arī pārdod.