Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Ocean Sole ir Kenijas kompānija, kas videi kaitīgos atkritumus, piemēram, nolietotās pludmales čības, pārvērš dīvainos mākslas un modes darbos. Kaudzēm atkritumu tiek iegūts Kenijas smilšainajās pludmalēs, vēsta CNN.

Nairobi esošajā darbnīcā vecās čības pārtop ar rokām darinātās rotaļlietās, aizkaros, sarežģītās kaklarotās un pat dabiska izmēra skulptūrās. Darbi tiek pārdoti gan vietējā tirgū, gan arī desmitiem zooloģisko dārzu, akvāriju un veikalu 20 citās valstīs.

«Tas ir uz tirdzniecību balstīts risinājums globālajai ūdeņu piesārņojuma problēmai,» sacījusi Jūlija Čērča, Ocean Sole līdzdibinātāja.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, pludmales čības kā apavus Kenijā izvēlas miljoniem cilvēku. Pieejamības un nelielās cenas dēļ tās valkā gan pieaugušie, gan bērni, gan tūristi, kas viesojas balto smilšu pludmalēs. Taču nereti čību dzīve tā arī noslēdzas piekrastē.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

SIA Anvol, kurai pieder veikalu tīkls XS Rotaļlietas, parakstījis nomas līgumu ar universālveikalu Stockmann par pastāvīga veikala atvēršanu universālveikala 4. stāvā 2016. gada februārī, informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers International.

Pašlaik universālveikalā atvērts XS Rotaļlietas pop-up veikals, kas darbosies līdz janvāra beigām.

SIA Anvol piedāvā rotaļlietas un bērnu preces. Dibināts 1995. gadā, tas ir kļuvis par starptautisku uzņēmumu, kas savu darbību attīsta Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Kaļiņingradā un Gruzijā. Mazumtirdzniecība sevī ietver vairāk nekā 40 XS Rotaļlietas zīmola veikalus un piecus Chicco veikalus dažādās valstīs.

Stockmann Plc ir Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums, kuram pieder savi universālveikali Somijā un Baltijā, kā arī tirdzniecības centrs Sankt-Pēterburgā. Dibināts 1862. gadā tā galvenais birojs atrodas Helsinkos. Stockmann akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Helsinki.

Ātrās ēdināšnas kompānija Burger King Lielbritānijā bērnu komplektiem vairs nepievienos plastmasas rotaļlietas, ņemot vērā augošo tendenci samazināt plastmasas atkritumus, raksta BBC.

Tāpat uzņēmums aicinājis pircējus nest atpakaļ iepriekš pārdotās plastmasas rotaļlietas, ko tas plāno pārstrādāt, lai izgatavotu jaunas lietas.

Šis solis sekojis pēc tam, kad divas Hempšīras skolnieces izveidojas petīciju, ko iesnieguši gan Burger King, gan Mcdonald’s, aicinot pārtraukt bezmaksas plastmasas rotaļlietu dāvināšanu. Viņas uzsvērušas, ka bērni ar šīm rotaļlietām paspēlējas tikai dažas minūtes, un tad tās tiek izmestas. Tā vietā viņas ierosinājušas ražot rotaļlietas no ilgstpējīgiem materiāliem.

Burger King paziņojis, ka vēlas samazināt plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomus, un paredz savos restorānos izvietot konteinerus, kuros apmeklētāji varēs izmest vecās rotaļlietas. Šāds solis, pēc uzņēmuma pārstāvju, aplēsēm, varētu samazināt plastmasas ražošanas apjomus par 320 tonnām.

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

#Viena no svarīgākajām lietām pašā uzņēmējdarbības sākumā ir pareiza produkta pašizmaksas aprēķināšana.

SIA Muwit radījusi attīstošo rotaļlietu Kopaa, kura ļauj bērnam apgūt jaunas prasmes un pavadīt laiku kopā ar ģimeni

«Ražojam attīstošas bērnu rotaļlietas ar domu, ka bērns varētu darboties kopā ar vecākiem. Šajā gadījumā tas ir naglošanas dēlis ar naglām, pamatni, āmuru un šabloniem, un bērns ar vecākiem darbojas kopā un sanaglo darbiņu. Vienmēr ir gala iznākums, kas ir praktiski pielietojams. Bērns redz tam jēgu – ir glezniņa, ko var kādam uzdāvināt,» stāsta Endijs Melecis, Kopaa (SIA Muwit) īpašnieks. Kopā ar partneri Edgaru Bērziņu abi radījuši dažādas produkta variācijas – ar dažādiem supervaroņiem, dzīvniekiem u.c. «Mēģinām stāstīt, ka šī naglošana nav tikai puikām. Diezgan daudzi pērk arī meitām,» Endijs piebilst.

No sestdienas bērnu preču veikals muki.lv turpmāk būs ne vien centrā, bet arī Kalnciema ielā Pārdaugavā

«Jaunajā Pārdaugavas veikalā zem viena jumta būs gan muki.lv, gan Sajust konceptveikali, jo telpu izmērs to atļauj un veiksmīgais telpas plānojums ļaus veikalus nosacīti nodalīt, lai atšķirīgās mērķauditorijas netraucētu viena otru, bet tiem pircējiem, kas labprāt iegriežas abos veikalos, vairs nebūtu jāskrien divi kvartāli uz otru veikalu, kā tas iznāca līdz šim. Sajust veikalu Skolas ielā esam pārcēluši šurp, jo diemžēl skaitļos tas īsti neattaisnoja sevi un vairāku apsvērumu dēļ izlēmām par tā pārcelšanu. Arī tāpēc, ka ļoti daudzi pircēji dublējas un viņiem ērtāk būs veikt pirkumus vienuviet. Vēl svarīgi ir tas, ka mēs esam divi – es un Jurģis. Mēs vienmēr cenšamies saviem pircējiem būt pieejami, lai cilvēki zina, ka var mūs sastapt veikalā uz vietas, uzdot specifiskus jautājumus, pakonsultēties vai vienkārši aprunāties. Ja veikali būtu vairāk nekā divi, no šī principa nāktos atkāpties. Tagad sadalīsim teritorijas – viens vienā veikalā, otrs otrā, jo mums arvien ļoti patīk satikt savu pircēju, būt ar viņiem tiešā kontaktā, uzklausīt un iedziļināties, kur tas nepieciešams,» stāsta Iveta Sondore, kura kopā ar vīru Jurģi Straumi pirms pieciem gadiem atvēra muki.lv veikalu centrā.

Atbalstot Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, Ministru kabinets noteicis stingrākas drošības prasības hroma (VI) izmantošanai rotaļlietu ražošanā.

Līdz ar to rotaļlietās pieļaujamā hroma (VI) robežvērtība no spēkā esošajiem 0,2 mg/kg tiek pazemināta līdz 0,053 mg/kg, kas nodrošinās augstāku bērnu aizsardzību pret riskiem, ko rada šīs ķīmiskās vielas klātbūtne rotaļlietās.

Jaunās prasības stāsies spēkā šā gada 18. novembrī.

Vienlaikus jāuzsver, ka iepriekš tika veikti grozījumi Eiropas Savienības Rotaļlietu drošuma direktīvā, samazinot iepriekš noteikto limitu rotaļlietās izmantojamam hromam (VI).

Eiropas Komisijas (EK) Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER) 2015. gadā novērtēja hroma (VI) daudzuma nozīmi mutes vēža izraisīšanā, atzīstot to par ķīmisku vielu, kas paaugstinātā daudzumā var kaitēt bērna veselībai. Līdz ar to Eiropas Komisijas izveidotās Rotaļlietu drošuma ekspertu grupas apakšgrupa «Ķīmiskās vielas» 2016. gada oktobrī ieteica direktīvā pazemināt hroma (VI) robežvērtību no spēkā esošajiem 0,2 mg/kg līdz 0,053 mg/kg.

Eiropas Parlaments (EP) prasīs stingrākus noteikumus par rotaļlietu drošumu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Noteikumu projekta mērķis ir samazināt Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargāt bērnus no riskiem, ko var radīt rotaļlietas.

Deputāti trešdien, 13.martā, balsos par savu nostāju attiecībā uz ES rotaļlietu drošuma tiesību aktu pārskatīšanu. Pašreizējās direktīvas atjaunināšanas mērķis ir reaģēt uz tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un dažādām jaunām problēmām.

Ierosinātājos grozījumos paplašināts kaitīgo ķīmisko vielu klāsts, ko būs aizliegts lietot rotaļlietu sastāvā, iekļaujot endokrīnos disruptorus, kā arī atvieglota patērētāju piekļuve drošības informācijai, piemēram, izmantojot kvadrātkodu jeb QR kodu.

Piuka.lv izgatavo attīstošās rotaļlietas, ar kurām spēlējoties bērns mācās skaitļus, vārdšķiras un to, kā noris mājdzīvnieku dzīve, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmiņu ģimenē, kurā aug četri mazi bērni (Anna, Pēteris, Krišjānis un pavisam nesen dzimušais Kārlis), top koka rotaļlietas piuka.lv. Zīmola vārds aizgūts no vecākās meitas Annas savulaik neveikli izteiktā vārda «puika». «Anna gribēja leļļu māju. Sākotnēji to izgatavoju no papīra, bet ģimenē, kurā auga arī divi dēli, tā ātri tika saplēsta. Pēc tam izvēlējos drošāku un izturīgāku materiālu – koku,» atminas Kristaps.

Zina, ko ēd govs

Mamma Zane, kura interesējas par dažādām alternatīvām izglītības programmām, tostarp Montesori apmācības pamatprincipiem, koka rotaļlietām saskatīja iespēju radīt pievienoto vērtību, proti, iespēju bērniem ne tikai spēlēties, bet arī apgūt saskaitīšanu un gramatikas prasmes – vienskaitli, daudzskaitli, vārdšķiras. Spēlējoties fermā, zināšanu apgūšana bērniem ir patīkama nodarbe. Nekas netiek uzspiests vai mākslīgi iemācīts, jo gudrības par skaitļiem un pareizu gramatikas lietošanu tiek apgūtas viegli un nepiespiesti. Lauku sētā aktivitātes ir dažādas, piemēram, lopiņu šķirošana pa aplokiem un aizgaldiem. Vārdu krājums tiek paplašināts, mācoties, kā sauc dzīvnieku ģimenes. Bērniem var izskaidrot to, kāpēc kāds mājdzīvnieks tiek sētā turēts. Montesori materiālu izmantošanas dažādība un iespējas iegūt zināšanas ir plašas. Zināmā mērā to pielietošanu var balstīt uz vecāku vai pedagoga fantāziju, ko par lauku sētas iemītniekiem pastāstīt. «Spēles vispirms veidojām saviem bērniem, tad – draudzeņu atvasēm, un tā informācija par mums izplatījās. Tagad rotaļlietas pasūta arī citi,» teic Zane.

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmai RAPEX iesniedzis 44 ziņojumus par atklātām nedrošām precēm.

RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem.

37 ziņojumi bijuši par nedrošu preci saskaņā ar ES direktīvas par preču vispārējo drošumu 12. pantu, kas nozīmē, ka precei bijis nopietns risks, informē PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve.

Lielākoties – 27 gadījumos – tās bija rotaļlietas. Četros gadījumos tie bija ķīmiskie produkti, trīs Ziemassvētku virtenes, viena kosmētikas prece, viens bērna pārnēsājamais aprīkojums un viena elektroprece.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Ir labi zināt, pēc kādiem noteikumiem jāspēlē, vēl labāk – piedalīties spēles noteikumu radīšanā

Tā standartu būtību un nepieciešamību iesaistīties to izstrādē ilustratīvi iezīmē Standartizācijas biroja Latvijas standarts (LVS) vadītājs Ingars Pilmanis.

Ikdienā mēs lietojam neskaitāmas standartizētas preces un pakalpojumus, par to pat neaizdomājoties – elektroierīces spraužam vienādās elektrības rozetēs visā Eiropā, rakstām uz vienāda izmēra A4 papīra lapām, norēķināmies ar vienāda izmēra maksājumu kartēm utt. Standarti – nacionālie, reģionālie (Eiropas) un starptautiskie – uzskatāmi par tirgus pašregulācijas mehānismu, jo tos iniciē un izstrādā nevis ierēdņi, bet gan ieinteresētās puses, piemēram, ražotāji, tirgotāji, piegādātāji, patērētāju interešu aizstāvji, zinātnieki, eksperti, un tas notiek uz vienošanās pamata. Un, lai arī standartu ievērošana ir brīvprātīga, tā ir zināma drošības garantija gan ražotājam, gan lietotājam, ka produkts atbilst kvalitātes prasībām un būs savietojams ar citiem produktiem vai to daļām.

Laika periodā no janvāra līdz 17. jūnijam, mazumtirgotāja, veikalu tīkla Elvi fiksētais apgrozījums palielinājies par 14%, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pirktākie produkti bijuši maize un tās produkti - kopējais pusgada pieaugums ir 3%, taču sevišķi liels kāpums ir novērots sausmaizīšu un galešu segmentā - 51%. Šķīstošo kafiju un zaļo tēju pircēji iegādājušies attiecīgi vairāk par 25% un 27%. Savukārt pieprasījums pēc putnu un grauzēju barības pieaudzis pat par 227%.

Karstie laikapstākļi maijā un jūnijā ir ietekmējuši sauļošanās kosmētikas un saldējuma pirkumu apjomus - tie ir iegādāti attiecīgi par 162% un 21% vairāk.

Uzkodas, sevišķi popkornu un maizes grauzdiņus pircēji ir iegādājušies par 25% vairāk, kopā radot pieaugumu par 7%.

Pēc gada trakākā iepirkšanās maratona tirgotāji turpmāk prognozē mērenu izaugsmi, paredzot arī tirdzniecības objektu paplašināšanos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Arī šogad svētku laiks nāca kopā ar aktīvu iepirkšanos, kas bija aptuveni par 15% lielāka nekā pārējos gada mēnešos. Decembra iepirkšanās paradumi neatšķiras no citu gadu pirmssvētku laika, izteikti vairāk tiek pirkta kosmētika, bērnu rotaļlietas un elektronikas preces,» DB pauž t/c Rīga Plaza un t/c Galleria Riga apsaimniekošanas kompānijas CBRE direktore Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa.

Arī Rimi Latvia darbinieki novērojuši, ka pēdējos gados novembrī un decembrī Rimi veikalos arvien vairāk tiek pirktas rotaļlietas un dažādas preces bērniem. Liela interese ir arī par to, kad šīm precēm plānotas atlaides, stāsta Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte-Kupre. Neminot konkrētus datus, viņa saka – Ziemassvētku un Jaunā gada periods Rimi veikalos, tāpat kā mazumtirdzniecībā kopumā, bija ļoti aktīvs. «Kopumā apgrozījuma palielinājums bija līdzīgs kā citus gadus, ko vērtējam pozitīvi, jo pirms gada pircēji pastiprināti veica pirkumus, lai atbrīvotos no skaidras naudas uzkrājumiem latos. Visvairāk pirkumi 2014. gada nogalē veikti 23., 30. un it īpaši 31. decembrī, kas pēc pārdošanas apjomiem bija visaktīvākā diena visā gadā,» viņa turpina. Savukārt, runājot par visu gadu, redzams, ka pircēji arvien vairāk domā par veselīgu dzīvesveidu, jo būtisks pieaugums ir augļu un dārzeņu pārdošanas apjomiem. Atsaucoties uz pieprasījumu, uzņēmums sola, ka šogad vairāk tiks attīstīts ekloģiskais virziens, lielāka uzmanība tiek pievērsta arī specializētās pārtikas, piemēram, bezglutēna pārtikas segmenta attīstībai.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

2018. gadā ES Ātrās brīdināšanas sistēmā nepārtikas preču jomā Rapex saņemti 2257 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem

Tam sekoja 4050 turpmāko darbību, ko veica citi tīkla dalībnieki, reaģējot uz brīdinājumiem. Savukārt Latvijā pērn bija 16 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem, un 17 turpmākās darbības. Visbiežāk paziņotās produktu kategorijas ir elektroierīces un elektroiekārtas (31%), mašīnas un iekārtas (31%) un rotaļlietas (13%). Vēl gadu iepriekš, 2017. gadā, Latvijā bija 32 brīdinājumi, kam sekoja 24 turpmākās darbības. ES kopumā – 2201 brīdinājums un 3952 turpmākās darbības.

«Rapex ir sistēma ātrai informācijas apmaiņai starp iestādēm par to, ko darīt ar bīstamiem produktiem. Galvenais mērķis ir drošs vienots tirgus. Gadījumā, ja tirgū ir nedrošs produkts, ir sistēma, kā rīkoties,» uzsver Andrē Berends (André Berends), Eiropas Komisijas Ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu Rapex vadītājs, piebilstot, ka ES ir pamatprincips, ka tirgū var būt tikai droši produkti. Ja uzņēmums uzzina, ka ražo vai tirgo bīstamu produktu, ir pienākums informēt atbildīgās iestādes, lai tam sekotu turpmāka rīcība. Un arī, ja kontrolējošās iestādes pamana problēmas, tās informē uzņēmumu un pieprasa mārketinga apturēšanu, produkta atsaukšanu u.tml. «Rapex ir tiešām uzticama sistēma. Kad produkts ir identificēts, tas var būt izņemts no tirgus ne tikai konkrētajā valstī, kur iesniegts paziņojums, bet visā ES. 2018. gadā sistēmā bija vairāk nekā 2000 paziņojumu, pārsvarā par rotaļlietām, un sekoja divreiz vairāk turpmāko darbību. Tas parāda sistēmas efektivitāti, kā iestādes reaģē,» klāsta Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova (Věra Jourová). 1/3 eiropiešu turpina lietot preces, kad ir ziņots par to bīstamību. Tas nozīmē, ka vajadzīgs labāk skaidrot, kāpēc ir svarīgi pārtraukt šīs preces lietot. Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumi skaidri informē patērētājus. «Reizēm cilvēkiem ir grūti saprast šos paziņojumus. Tāpēc ir sākta komunikācijas kampaņa ar padomiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem,» viņa stāsta.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.