Arī luksus preču tirgu beidzot ir skārusi krīze, miljardieri par šādu notikumu attīstību ir šokēti, raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung.

Arī bagātnieki naudu neizdod vairs ar tik vieglu roku kā iepriekš, secina dažādu luksus preču ražotāji un tirgotāji, piebilstot, ka šī niša līdz šim uzskatīta par drošu pret jebkuru krīzi. Juvelieru ķēde Wempe Vācijā šogad rēķinās ar 10%, ASV ar 30%, bet Spānijā ar vēl lielāku apgrozījuma kritumu.

Tas ir pārsteidzoši tāpēc, ka līdz šim luksuspreču tirgus skaitījās pret krīzi drošs. Taču šajā krīzē viss ir savādāk. Miljardu īpašumi ir sarukuši līdz miljoniem, skarot arī pašus bagātākos pasaules iedzīvotājus — vismaz uz papīra daudzi ir kļuvuši nabadzīgāki. Ja 2007. gadā pasaulē vismaz 10 milj. cilvēku īpašuma vērtība pārsniedza vienu miljonu ASV dolāru, tad pērn šādu cilvēku bija tikai 8.6 miljoni.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Līdz ar pavasara iestāšanos tiek uzsākta acu veselības kampaņa biroju darbiniekiem Atpūtini acis!. Kampaņas atklāšana notiks šodien, 12.aprīlī plkst. 14.00 GE Money birojā, Rīgā, G.Astras ielā 8b.

Saskaņā ar rīkotāju sniegto informāciju kampaņa ilgs divus mēnešus, un tās ietvaros darba devēji tiek aicināti pieteikt bezmaksas speciālistu vizīti savā uzņēmumā, kuri izglītos darbiniekus, kā rūpēties par savām acīm, kā arī noteiks, vai birojā ir darbam draudzīga vide.

Acu veselības kampaņas Atpūtini acis! mērķis ir pievērst darba devēju un darbinieku uzmanību acu veselībai, it īpaši, ja darba diena tiek pavadīta, strādājot birojā pie datora, kas nereti izraisa nogurušu un sausu acu problēmas.

Kampaņas ietvaros acu veselības speciālisti – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas acu ārste dr. Irina Živicka un SIA PSI Darba Medicīna darba aizsardzības speciāliste Madara Kapeniece – apmeklēs uzņēmumu birojus un izglītos darbiniekus, sniedzot medicīnisku informāciju un profesionālus padomus par acu veselību.

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, ES būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā šodien nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu, un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un savlaicīgāk ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.

"Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sakumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa," teica Jans Figels, ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: "Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba - to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni." "Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts", viņš piebilda.

Jau pirmajā mācību dienā projekta Lielās dzīves skola īstenotāji saskārās ar jauniešu nerimstošu interesi par jauniegūtajām zinībām.

Pagājušā gada pavasarī uzsāktais Izdevniecības Dienas bizness SIA un portāla ziedot.lv labdarības projekts Lielās dzīves skola joprojām veiksmīgi rit un, kā cerēts, piesaistījis ne tikai plašu atbalstītāju loku, bet arī jauniešus no Latvijas bērnunamiem un internātskolām. Tāpat kā pērn projekts tiek īstenots kopā ar centru «Dardedze», tomēr šogad mērķauditorija ir nevis vidusskolu beidzēji, bet gan 8. un 9. klašu audzēkņi un skolotāji Latvijas internātskolās. Projekts paredz ne tikai motivēt jauniešus turpināt mācības vai arī meklēt piemērotākās darba iespējas, bet arī sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas, kā pasniegt sevi darba intervijās, uzrakstīt savu CV un motivācijas vēstuli. Tāpat jauniešos tiek veicināta izpratne par tādām pamatvērtībām kā cieņa, draudzība, atbalsts, sapratne un sadarbība.

Kompānijām jāapvienojas ar konkurentiem, lai spēcinātu konkurenci nevis lai vienkārši apvienotu parādus. "Nevajag daudz saprašanas, lai apvienotu parādu ar parādu. Ja mēs saliekam kopā divus nabadzīgus cilvēkus, ģimene bagātāka nekļūs," norādījis Krievijas premjers Vladimirs Putins.

Miljonāri Oļegs Deripaska un Vladimirs Potaņins pagājušajā nedēļā nāca klajā ar plānu apvienot Maskavas metāla ražotāju Norilsk Nickel ar pieciem citiem šī tirgus sektora pārstāvjiem, ar mērķi izveidot otru pasaulē lielāko kalnrūpniecības kompāniju, ziņo Bloomberg.

Ja kompānijas tiks apvienotas vienā lielā, tad tās kopējais parāds būs 28 miljardi ASV dolāru, savukārt gada apgrozījums 60 miljardi dolāru.

Valsts vēl nav izlēmusi, vai atbalstīs šādu procedūru.

Saskaņā ar aplēsēm, Brazīlijas lielpilsētā Sanpaulu bez pajumtes ir vismaz 400 tūkstoši cilvēku. Daļa no tiem – četri tūkstoši ģimeņu – apvienojušās kustībā Movimento dos Sem-Teto (Kustība bez jumta), kuras biedri ieņem un apmetas uz dzīvi pamestās vai brīvās ēkās – sākot no daudzdzīvokļu mājām, beidzot ar viesnīcām.

Saskaņā ar pilsētas varasiestāžu aplēsēm, Sanpaulu ir aptuveni 290 tūkstoši tukšu īpašumu. Kustība ir aktīva arī citās Brazīlijas pilsētās, kā arī saņem plašu sabiedrības atbalstu. Kustība bez jumta sakņojas aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados un sākotnēji apvienoja nabadzīgus valsts lauku rajonu iedzīvotājus, kuri cīnījās par zemi.

Sākoties jaunajam mācību gadam, Parex banka ievieš īpaši jauniešu auditorijai izveidotu produktu līniju ar zīmolu Parex Play, tādējādi radot interaktīvu vidi www.parexplay.lv ar šai auditorijai pievilcīgu finanšu pakalpojumu piedāvājumu. Ieviešot Parex Play banka pamatojas uz popularitāti, ko bankas produkti ir ieguvuši jauniešu vidū pēdējā gada laikā.

Parex Play apvieno tādus produktus kā ISIC maksājumu karti, studentu un studējošā kredītu, MasterCard un American Express BLUE kredītkarti, pensiju sistēmas 2.līmeņa ieguldījumu plānus un naudas uzkrāšanu Maxi kontā. "Atšķirībā no citām bankām mūsu jauniešu produktu līnija orientēta uz cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, tādēļ esam pievienojuši produktu klāstam arī naudas uzkrāšanas produktus. Mēs vēlamies aicināt jauniešus plānot savas finanses un domāt par saviem uzkrājumiem jau šodien," par Parex Play produktiem stāsta Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis.

Līdz ar jaunā zīmola Parex Play izveidi, Parex banka plāno aktīvāk pievērsties jauniešu auditorijas uzrunāšanai, tādējādi palielinot savu tirgus daļu jauniešu produktu segmentā. Tā, piemēram, studentu kredīta iegūšanu nereti sarežģī galvotāju nepieciešamība. Parex banka ir atvieglojusi šo procedūru strādājošajiem studentiem, kuru ienākumi pārsniedz 200 latus mēnesī - šiem studentiem galvotājs nav nepieciešams. Studiju kredīta summa, ko piedāvā Parex banka, sasniedz 10 000 latu visam studiju periodam. Paralēli tam studenti var saņemt arī studējošā kredītu 150 latu apmērā mēnesī.

Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Atskatoties uz šosezon paveikto labdarības projekta Lielās dzīves skola ietvaros, gandarījums ir liels.

Šī gada pavasarī uzsāktais Izdevniecības Dienas bizness SIA un portāla ziedot.lv labdarības projekts Lielās dzīves skola aizritējis veiksmīgi un, kā cerēts, piesaistījis ne tikai plašu atbalstītāju loku, bet arī interesentus, proti, jauniešus no Latvijas bērnunamiem. Visu gadu ar jauniešiem strādāja centra Dardedze sociālās darbinieces.

Cēloņi, nevis sekas

Db jau rakstīja, ka izdevniecība, šī gada aprīlī svinot 15 gadu pastāvēšanas jubileju, nolēma no partneriem un klientiem nevis saņemt dāvanas un ziedus, bet tam paredzēto naudu ziedot labdarības projektam Lielās dzīves skola, tādējādi palīdzot jauniešiem no bērnunamiem un nabadzīgām ģimenēm apjaust karjeras iespējas un apzināties savas profesionālās nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistījās bērnunams Zīļuks no Alsungas, Ventspils bērnunams Selga, bērnunams Stikli, Strazdes bērnunams, Baldones bērnunams, Iecavas internātpamatskola, bērnunams Annele no Bauskas, Jelgavas bērnunams, bērnunams Lejasstrazdi, Aglonas internātvidusskola, bērnunams Sprīdītis no Jūrmalas, bērnunams Pārgauja no Valmieras, Garšu bērnu ciemats no Cesvaines un Drabešu internātpamatskola no Cēsīm. «Es ļoti augsti vērtēju to, ka biznesa laikraksts ir uzņēmies atbalstīt ilgtermiņa izglītības projektu, kas palīdz jauniešiem no bērnunamiem uzsākt lielās dzīves gaitas,» stāsta portāla ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Esmu novērojusi, ka Db ir ne tikai labs kaimiņš, kas rūpējas par savu saimi, bet arī nepaliek vienaldzīgs par apkārt notiekošo un uzņemas sociāli atbildīgus pienākumus. Šajā gadā patiešām ir risināti cēloņi, nevis notikusi cīņa ar sekām, kas, cerams, kalpos par piemēru citiem.»

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Igaunijā 1.jūlijā stāsies spēkā likuma grozījumi, kas nosaka, ka veikalos vairs nedrīkstēs izlikt apskatei tabakas izstrādājumus.

Vienlaikus noteikts arī aizliegums tirgot tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un tām paredzētos šķidrumus internetā un lietot elektronisko cigarešu šķidrumos dažādus saldinātājus un aromatizētājus.

Grozījumu mērķis ir atturēt jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas un atbalstīt cilvēkus, kuri grib smēķēšanu atmest.

«Tabakas patēriņš Igaunijā sarūk, un līdz ar to samazinās arī kaitējums cilvēku veselībai no pasīvās smēķēšanas. Desmit gadu laikā divreiz samazinājies to cilvēku skaits, kuri smēķē gan mājās, gan darbā, gan sabiedriskajā telpā,» norādījis Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks. «Tomēr tabakas lietošanas sekas joprojām ir smagas un izmaksā dārgi. Jaunie ierobežojumi ir nākamais solis, lai atturētu jauniešus sākt smēķēt un arī nepieļautu, ka cigaretes tiek aizstātas ar citiem veselībai kaitīgiem izstrādājumiem.»

MTV Networks International uzsākusi pirmo jaunatnei domāto vispasaules informatīvo kampaņu MTV Switch, kuras mērķis ir informēt jauniešus par globālās sasilšanas radīto klimata izmaiņu katastrofālo ietekmi uz cilvēces nākotni. MTV Latvija šai kampaņai pievienosies jūnija beigās, tās nosaukums Latvijā būs Sāc ar sevi!.

Sāc ar sevi! būs pirmā MTV kampaņa, kas aicinās jauniešus aizdomāties par vides problēmām. Tās vienlaikus tiks aktualizētas ne tikai televīzijā, bet arī citās mūsdienu masu mediju komunikāciju platformās - publiskajās debatēs, internetā un pat mobilajos tālruņos. Kampaņas galvenais mērķis ir vērst jauniešu uzmanību uz globālās sasilšanas, klimata izmaiņu radītajām problēmām un vides piesārņojuma sekām uz mūsu planētas, kā arī parādīt jauniešiem, kā pavisam nelielas un it kā nebūtiskas izmaiņas viņu ieradumos, var kardināli mainīt situāciju, Db.lv informēja MTV Latvija pārstāvis Juris Millers.

"Sāc ar sevi! 15-25 gadus veciem jauniešiem saprotamā valodā norādīs uz elementārām un it kā nebūtiskām lietām, kas patiesībā katastrofāli ietekmē mūsu planētas klimatu. Kampaņa palīdzēs rast risinājumus enerģijas taupīšanai, kas ir viens no iemesliem globālajai sasilšanai. Virspusēji raugoties, MTV šķiet nihilistisks un sarkastisks medijs, kas veicina merkantilu vērtību nostiprināšanos jauniešos, taču tā ir tikai uzrunas forma, patiesībā MTV ir viens no socilāli atbildīgākajiem medijiem pasaulē, kas ar 55 lokalizētu TV kanālu starpniecību uzrunā jauniešus 162 pasaules valstīs. MTV vienmēr lielu uzmanību veltījis globāla mēroga problēmām un centies tām pievērst sabiedrības uzmanību - piemēram, ik gadu MTV aicina savus skatītājus palikt dzīviem kampaņas Staying Alive ietvaros, kampaņa stāsta par HIV un AIDS problemātiku," skaidroja J. Millers.

Katru gadu kopš 1992. gada izvēloties talantīgākos jauniešus un sniedzot tiem iespēju iegūt vidējo izglītību koledžās ārvalstīs, United World Colleges Latvijas jaunajos censoņos investējusi jau 1.55 miljonus eiro. Ik gadus 10. un 11. klašu skonieki tiek aicināti pieteikties konkursam par vidēji trīs stipendiju vietām kādā no 12 UWC koledžām visā pasaulē.

Daiga Kravale Itālijā, Anastasija Kārkliņa Honkongā un Jānis Millers Norvēģijā — iegūs starptautiski atzītu vidējo izglītību, dzīvojot kopā ar jauniešiem no aptuveni 100 dažādām valstīm. Absolvējot skolu, jaunie cilvēki iegūst starptautiski atzītu International baccalaureate izglītības diplomu, Db.lv informē Sabīne Sīle, UWC Latvijas organizācija.

Šī gada uzvarētāji jau no janvāra sākuma piedalījās trīs konkursa kārtās — augusta beigās dosies mācīties uz Itāliju, Norvēģiju un Honkongu. UWC jeb Apvienoto pasaules koledžu mērķis ir veicināt mieru un starptautisko sapratni, izglītojot jauniešus. Kopš 1992. gada 50 vidusskolēni ieguvuši stipendijas mācībām kādā no UWC. Stipendijas tiek piešķirtas neatkarīgi no tautības, reliģijas, politiskajiem uzskatiem vai maksātspējas, izvērtējot jauniešu nopelnus trīs konkursa kārtās.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.

Prasmes ir jāanalizē

Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Ekspluatācijā nodots Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunais dabaszinātņu un matemātikas korpuss Ata Kronvalda ielā 7, kas pedagogiem un skolēniem tiks atklāts līdz ar jaunā mācību gada sākumu, informē Siguldas novada pašvaldība.

Četrus stāvus augstajā un vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielajā piebūvē izveidotas 11 mācību klases ar laboratorijām un palīgtelpām, multimediju auditoriju un informācijas centru, kas aprīkots ar digitālu bibliotēku.

Klases iekārtotas ēkas dienvidu pusē ar stiklotu fasādi, lai mācību laikā būtu pietiekams dabiskais apgaismojums, savukārt korpusa otrā pusē atrodas publiskās telpas – pirmajā stāvā ir ēdamzāle un virtuves bloks, kā arī tehniskās telpas, otrajā stāvā – bibliotēka ar daudzfunkcionālu zāli, savukārt trešajā un ceturtajā stāvā – lielā pasākumu zāle ar balkonu.

Ēkas inženiertehniskie risinājumi ir ar dabīgu un mehānisku telpu vēdināšanas sistēmu, tostarp ventilējamā gaisa dzesēšanu karstās dienās. Apkure klasēs ir nodrošināta ar radiatoru sistēmu, bet vestibilos, pasākumu zālē un ēdnīcās izvietoti griestu līmeņa sildpaneļi. Telpu apgaismojumā izmantoti LED vai zemas enerģijas patēriņa gaismekļi un spuldzes. Tāpat jaunajā celtnē ir ievērotas vides pieejamības prasības un, lai pārvietošanās izglītības iestādē būtu iespējama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ierīkots lifts.

1. jūlijā Latvijā atklāta ieteikumu mārketinga organizācijas BNI Latvijas pārstāvniecība un pirmā uzņēmēju grupa BNI Wagner, liecina medijiem sniegtā informācija.

BNI sistēmā uzņēmēji tiekas reizi nedēļā un palīdz cits citam ar jaunu klientu piesaisti, izmantojot savus kontaktus, ieteikumus un atsauksmes. Pasākumā piedalījās 200 Latvijas uzņēmēju, kā arī BNI pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm.

«BNI misija ir palīdzēt organizācijas biedriem saņemt vairāk pasūtījumu un palielināt apgrozījumu, sniedzot strukturētu, pozitīvu un profesionālu ieteikumu mārketinga programmu. BNI filozofijas pamatā ir «dots devējam atdodas» jeb Givers Gain® princips. Ja palīdzēsiet citiem, nenoliedzami saņemsiet to pašu pretī,» sacīja BNI Baltijas reģiona vadītājs Nerijs Lungis (Nerijus Lungys).

Atdzīvojies bijušais VSAC Allaži, tautā zināms kā Allažu pansionāts – tā teritorijā, kas nu pārgājusi Siguldas domes īpašumā, darbību uzsākusi biedrība Sociālās aprūpes centrs Allaži, kas piedāvā pansionāta pakalpojumus pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti. Pašlaik pansionātā ieguldīti 40 tūkstoši eiro, kopā attīstības plānā četru gadu laikā plānots ieguldīt 350 tūkstošus eiro.

Biedrība sākotnējam finansējumam izmantojusi pašu līdzekļus, turpmākajai attīstībai paredzēts piesaistīt investorus, ES finansējumu, ziedojumus, kā arī novirzīt visus ieņēmumus no pansionāta darbības.

«Eiropas Savienībā sabiedrība noveco, tādēļ pieprasījums pēc sociālās aprūpes vai pansionātu pakalpojumiem tuvākā un tālākā nākotnē varētu tikai pieaugt,» vērtē Agnese Valdena, SAC Allaži vadītāja.

No četrām nozīmīgākajām ēkām SAC savai darbībai pašlaik izmanto vienu – 2009.gadā celtu ēku. Pārējās ēkas nav tik labā stāvoklī. «Visu teritoriju un ēkas paredzēts renovēt, ieguldot šī objekta attīstībā, lai kļūtu par multifunkcionālu centru, kas iekļautu gan mūsdienīgu sociālo aprūpi, gan rehabilitācijas pakalpojumus, kam bieži ir noteicoša loma senioru atveseļošanās posmā pēc operācijām,» nākotnes plānus pauž A. Valdena, piebilstot: «Klientiem piedāvājam iespēju šurp ņemt savus mājdzīvniekus – arī tiem nodrošināsim aprūpi. Šādu iespēju piedāvājam vienīgie Latvijā, tas ir viens no jauniem virzieniem pasaulē. Dzīvnieku pozitīvā ietekme uz cilvēku atveseļošanās posmā, kā arī to nomierinošā un laimes hormona veicinošā ietekme ir jau sen zināma, taču tikai pēdējos gados to novērtējuši arī senioru aprūpē.»

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Nākamajā gadā sāksies vērienīgs apmācību projekts; sešos gados plānots izglītot 36,3 tūkstošus nodarbināto, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Pirmajā apmācību kārtā apgūt jaunas prasmes vai pārkvalificēties varēs būvniecībā, kokrūpniecībā, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT), kā arī metālapstrādē un mašīnbūvē strādājošie, jo šajās nozarēs kvalificēta darbaspēka trūkums šobrīd ir aktuālākais. Būs pieejamas 770 dažādas izglītības programmas. Pieteikšanās 55 izglītības iestādēs notiks līdz 6. novembrim, mācības plānots sākt 2018. gada janvārī. Kopējais Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotā projekta Nodarbināto personu profesionālā pilnveide attiecināmais finansējums ir 25,4 milj. eiro, Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 21,65 milj. eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums ir 3,8 milj. eiro.