Būvniecība un īpašums

Izsludināta iepirkuma procedūra Kurzemes loka 3.posma būvniecības un projektēšanas darbiem

Žanete Hāka, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

AS Augstsprieguma tīkls izsludinājusi iepirkuma procedūru augstsprieguma līnijas Kurzemes loks 3. posma projektēšanas un būvniecības darbiem, informē uzņēmums.

Šis ir viens no iepirkumiem projektā, kura kopējās izmaksas tiek lēstas 127 miljonu eiro apmērā, no kurām 45% (55,089 miljoni eiro) ir piešķirtais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansējums. Paredzams, ka tehniskā projekta izstrāde varētu tikt uzsākta 2016. gadā.

Kurzemes loks ir pirmais atjaunotās Latvijas Republikas laikā uzsāktais valstij stratēģiski svarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras projekts, kas uzlabos elektroapgādi un tās stabilitāti Kurzemē, kā arī ļaus palielināt jaunu pieslēgumu iespējamību reģionā - tādējādi šis ir arī būtisks ieguldījums Latvijas saimniecisko iespēju stiprināšanā.

Saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentāciju, elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma, kam saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu noteikts Nacionālo interešu objekta statuss, projektēšanas un būvniecības darbus plānots uzsākt tikai pēc augsti kvalificētas inženiertehniskās izpētes un visi darbi tiks veikti dabai maksimāli draudzīgā veidā, ņemot vērā faktu, ka elektropārvades līnija šķērsos Ķemeru nacionālo parku un aizsargājamas dabas teritorijas.

Piedāvātos elektropārvades līnijas būvniecības risinājumus Ķemeru Nacionālā parka teritorijā ar virkni papildus nosacījumiem ir jau akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde, ar kuru arī turpmāk tiks saskaņotas visas projekta realizācijas gaitā veicamās darbības, savu atzinumu projektam ir devis arī Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls atteicies no elektrolīnijas uz Ķemeru apakšstaciju pārbūves

Dienas Bizness, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien ir pacelti pirmie elektrolīnijas Kurzemes loks balsti Dundagas novadā, pēc AS Augstsprieguma tīkls pasūtījuma uzsākot Kurzemes loka projekta trešā posma izbūvi, informē Augstsprieguma tīkla sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

Kopumā 330kV augstsprieguma elektrolīnijas Ventspils – Tume – Imanta būvniecība ir uzsākta Dundagas, Talsu, Kandavas un Tukuma novados, bet pārējā trasē turpinās detalizēta būvprojekta izstrāde un saskaņošana.

A. Sproģis atzīmē, ka visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019.gadā, kopējais 330kV līnijas garums ir 214,3 kilometri, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Kurzemes loka trešais posms savienos 330kV apakšstacijas Ventspils Ventspilī un Imanta Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Kurzemes loka pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes loka trešā etapa īstenošanai saņem 12 miljonu eiro aizdevumu

Žanete Hāka, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka Latvijā noslēgusi vienošanos ar pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower par finansējuma piešķiršanu 12 miljonu eiro apmērā. Kopējais finansējums paredzēts projekta Kurzemes loks trešā etapa realizācijai, tostarp nodrošinot projekta ģenerāluzņēmēju ar nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu finansējumu un sniedzot projekta riska vadības atbalstu, informē bankas pārstāvji.

Kurzemes loks' ir valsts un visa Baltijas reģiona nozīmes enerģētikas projekts, kura ietvaros plānots atvērt jaunus elektroenerģijas tirgus un nodrošināt jaudīgāku elektrības piegādi uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis viennozīmīgi ir pēdējo gadu viens no lielākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem projektiem, kam ir gan Latvijas, gan reģionālās enerģētikas drošības nozīme, uzsver Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā.

Pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower veido trīs būvniecības uzņēmumi, kas ir apvienojuši pieejamos resursus projekta realizācijai. Kurzemes loka trešā etapa īstenošana sniedz iespēju strādāt pie apjomīga un inženiertehniski sarežģīta projekta realizācijas vietējiem inženieriem, projektētājiem, kā arī nodrošina ar darbu vietējos darba resursu. Šis projekts sniedz iespēju pilnveidot speciālistu profesionalitāti un praktiskās spējas, kā arī zināšanas un iegūtā pieredze projekta realizācijā sniedz iespēju iesaistītajām organizācijām nostiprināt savu konkurētspēju ne tikai Baltijas un Skandināvijas tirgos, bet arī ārpus Eiropas Savienības robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Projekta Kurzemes loks 3.posma būvniecībā paveikta trešdaļa darbu

Laura Mazbērziņa, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lielākās investīcijas paredzētas projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs šogad plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

Projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem, Igaunijas - Latvijas trešā starpsavienojuma un tam nepieciešamās infrastruktūras izbūvē - 4,25 no kopumā atvēlētajiem 102 miljoniem eiro, savukārt nepilnu 1 miljonu eiro no kopumā projektam paredzētajiem 20 šogad paredzēts ieguldīt elektropārvades līnijas Rīgas TEC-2 - Rīgas HES izbūvē. Visi šie projekti, kuru kopējās izmaksas ir 250 miljons eiro, ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzfinansējumu 128 miljonu eiro apmērā no infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo koncerns pērn nopelnījis 29,8 miljonus eiro

Dienas Bizness, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2014.gadā bija 1,01 miljards eiro, bet peļņa - 29,8 miljoni eiro, liecina šodien publicētie revidētie Latvenergo konsolidētie finanšu rezultāti par 2014.gadu.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa – 2013.gadā koncerns nopelnīja 46,1 miljonu eiro. Revidētie konsolidētie 2014.gada finanšu pārskati būtiski neatšķiras no 2015.gada 27.februārī publicētajiem Latvenergo koncerna nerevidētajiem saīsinātajiem finanšu pārskatiem.

Latvenergo koncerna darbību 2014. gadā raksturo tas, ka Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms palielināts gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; noslēdzies projekta Kurzemes loks otrais posms – nodota ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa–Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija; 2014. gadā investīcijās ieguldīti 177,6 miljoni eiro, savukārt peļņa ir 29,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Vastint Latvia, noslēdzot līgumu ar SIA PK Serviss par nulles cikla darbiem, sāk pirmās kārtas būvniecības darbus dzīvojamo ēku kompleksam Lindenholma. Tajā pilsētai raksturīgās daudzdzīvokļu ēkas būs veidotas ar piepilsētas privātmājām raksturīgajiem elementiem.

Lindenholma atrodas vienā no Rīgas pierobežas rajoniem – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas sešas ēkas, piedāvājot 209 dažādas konfigurācijas dzīvokļus, kas topošajiem iemītniekiem tiks piedāvāti ar pilnu apdari vairākos dizaina stilos. Projektā paredzētas plašas privātās ārtelpas ar terasēm vai balkoniem katram dzīvoklim. Tiks iekārtots arī plašs iekšpagalms tikai kājāmgājējiem.

Kopumā Lindenholmā būs vairāk nekā 650 dzīvokļi un daudzstāvu autostāvvieta. «Dzīvokļu pārdošanas procesu Vastint Latvia sāks pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Tas ļaus jaunajiem īpašniekiem klātienē aplūkot un iejusties sevis izvēlētajā dzīvoklī,» nākamos soļus komentē Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) īstenoto, atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko, elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta «Kurzemes loks» trešo posmu.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzemē, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās 330kV līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldību teritorijas. Līnijas būvniecību un projektēšanu pēc AST pasūtījuma veica pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower».

«Kurzemes loka» 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Rīga (Imanta), pastiprinot ar 330 kV līniju, savieno 330 kV apakšstaciju «Ventspils», Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju «Imanta», Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijai ir potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti

Armanda Vilcāne, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvija varētu nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam, intervijā DB atklāj Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Šobrīd no visas Latvijā saražotās enerģijas vēja enerģija veido ne vairāk kā 2,5%, taču K. Stepanovs uzskata, ka tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru varētu palielināt līdz pat 15%.

Fragments no intervijas

Kas būtu jādara, lai nākotnē Latvija patiešām kļūtu par vēja enerģijas lielvalsti?

Sākumā būtu jāsaprot, kādas ir Latvijas stiprās un vājās puses. Katru gadu no citām valstīm mēs iepērkam vairāk nekā divas teravatstundas elektroenerģijas, izmantojot iespēju iegādāties enerģiju lētāk. Tajā pašā laikā mēs šo enerģiju varētu ražot arī paši, akumulējot iegūtos līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā.

Viena no iespējām ir attīstīt vēja elektrostacijas, kas nākotnē pēc saprātīga atbalsta termiņa beigām spētu realizēt elektroenerģiju pie jebkuras cenas. Tādējādi tirgū tiktu piedāvāts lielāks elektroenerģijas apjoms, un, pieaugot piedāvājumam, samazinātos gala cena. Šobrīd liels potenciāls ir energoinfrastruktūras projektam Kurzemes loks, kas izbūvēts, lai attīstītu vēja elektrostacijas. Diemžēl pašlaik pie tā vēl nav pieslēgta neviena stacija, līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka ir infrastruktūta, bet vēja elektrostaciju nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kurzemes loka projektu turpinās un līniju vilks cauri Ķemeru Nacionālajam parkam

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija sākumā a/s Augstsprieguma tīkls izsludināja iepirkuma procedūru augstsprieguma līnijas Kurzemes loks 3. posma projektēšanas un būvniecības darbiem. Šajā posmā plānots līniju būvēt cauri Ķemeru Nacionālajam parkam, un šis fakts izraisījis gan iedzīvotāju, gan Jūrmalas domes iebildumus, tomēr ar Ministru kabineta lēmumu šim projektam noteikts Nacionālo interešu objekta statuss. Pat šopavasar sāktā tiesvedība neaptur projekta virzīšanos uz priekšu. Paredzams, ka tehniskā projekta izstrāde varētu tikt sākta 2016. Gadā, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

A/s Augstsprieguma tīkls mājaslapā lasāms teksts, ka «projektēšanas un būvniecības darbus plānots sākt tikai pēc augsti kvalificētas inženiertehniskās izpētes un visi darbi tiks veikti dabai maksimāli draudzīgā veidā, ņemot vērā faktu, ka elektropārvades līnija šķērsos Ķemeru Nacionālo parku un aizsargājamas dabas teritorijas». Tāpat uzsvērts, ka piedāvātos elektropārvades līnijas būvniecības risinājumus Ķemeru Nacionālā parka teritorijā ar virkni papildu nosacījumiem ir jau akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde un savu atzinumu projektam ir devis arī Vides pārraudzības valsts birojs. Projekta pretinieki joprojām pauž bažas, ka vērienīgo darbu rezultātā var tikt nodarīts ļaunums videi un tām vērtībām, kuru dēļ Ķemeru Nacionālais parks vispār izveidots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas energosistēma ir gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no BRELL loka

LETA, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Baltijas energosistēma ir faktiski gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka, intervijā sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju.

"Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi," sacīja Irklis.

AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesvedība un pašvaldība nespēj atturēt augstsprieguma līnijas projektu caur Ķemeru Nacionālo parku

, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls

Kurzemes loks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,7 milj. eiro, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir 109,7 milj. eiro, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 4 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 929 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncernā 2018. gada pirmajā ceturksnī saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1 929 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Efektīvi izmantojot diversificēto ražošanas portfeli, koncernā izstrādātās elektroenerģijas apjoms par 9 % pārsniedz mazumtirdzniecības lietotājiem pārdoto (1 766 GWh).

Par 31 % lielāka ir elektroenerģijas izstrāde Rīgas TEC, sasniedzot 904 GWh. Šo apjoma pieaugumu noteica spēja efektīvi reaģēt uz tirgus situāciju reģionā, produktīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu un piedāvājot tirgū konkurētspējīgu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Savukārt ja pērn pirmo ceturksni raksturoja izteikts palu periods, kas veicināja izstrādes kāpumu Daugavas HES (hidroelektrostacijās), tad šogad līdz ar mazāku ūdens pieteci Daugavā HES saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 12 % un ir 1 010 GWh. Saražotās siltumenerģijas apjoms 2018. gada pirmajā ceturksnī aukstāku laikapstākļu dēļ ir par 6 % lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un sasniedz 1 204 GWh. Pieaugošās konkurences apstākļos ir izdevies realizēt ievērojami vairāk siltumenerģijas nekā bija plānots. Tādējādi Latvenergo koncerns ir bijis lielākais siltuma ražotājs Latvijā, apliecinot augstu konkurētspēju mainīga tirgus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts līgums par Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra izbūvi

Db.lv, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo audzē peļņu; ieņēmumi samazinājušies

Žanete Hāka, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 474,1 miljonu eiro, kas ir par 13 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Pērn apgrozījums bija 543,1 miljons eiro. Latvenergo koncerna peļņa šogad sasniedza 61,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums nopelnīja 42,3 miljonus eiro.

Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014. gada 1. aprīļa, tādējādi peļņas vai zaudējumu aprēķinā netiek atspoguļoti norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju uzlabošanos ietekmēja elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Līdz tam AS Latvenergo nodrošināja mājsaimniecību apgādi par regulētiem tarifiem, kas bija zemāki par tirgus cenu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā bija 21,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo peļņa deviņos mēnešos pieaugusi vairāk nekā divas reizes

Dienas Bizness, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 68,6 miljonus eiro, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz rezultātus pērn attiecīgajā periodā, kad koncerna peļņa bija 30 miljoni eiro, liecina Latvenergo nerevidētie 2015.gada deviņu mēnešu rezultāti.

2015. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 685,9 milj. eiro, tas ir par 8 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumu samazinājumu nosaka obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumu neatspoguļošana Latvenergo koncerna ieņēmumos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu 2014. gada 1. aprīlī.

Savukārt koncerna peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA ir 236,2 milj. eiro, tā ir pieaugusi par 32 % attiecībā pret 2014. gada attiecīgo periodu, bet peļņa ir 68,6 milj. eiro. Investīcijās ir ieguldīti 136,7 milj. eiro.

2015. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerns ir lielākais elektroenerģijas tirgotājs Baltijas valstīs ar aptuveni 1/3 no kopējā elektroenerģijas tirgus. Klientu skaits Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir palielināts par 5 %. Kopumā Baltijas valstīs ir pārdotas 5 801 GWh elektroenerģijas. Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms sasniedz 1 875 GWh, tas ir par vairāk nekā 40 % lielāks apjoms, nekā konkurējošie elektroenerģijas tirgotāji pārdevuši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 450,2 milj. eiro, kas ir par 6 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna EBITDA ir 187,5 milj. eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā pagājušajā gadā. Koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms ir sasniedzis 3 139 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncerns 2018. gada pirmajā pusgadā ir efektīvi reaģējis uz elektroenerģijas tirgus situāciju un apliecinājis savu ražotņu nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mērogā. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos koncernā ir saražotas 3 139 GWh elektroenerģijas, būtiski palielinot Rīgas TEC izstrādi – par 29% un sasniedzot 1 135 GWh. Tādējādi Rīgas TEC ir nodrošinājušas reģionu ar nepieciešamo elektroenerģiju apstākļos, kad tirgū bija novērojams sausā un siltā laika izraisītais hidroenerģijas izstrādes samazinājums. Klimatiskie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja arī Daugavas HES izstrādi – līdz ar zemāku pieteci, tā ir samazinājusies par 12 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 1 977 GWh. Tomēr, neskatoties uz Daugavas HES izstrādes samazinājumu, no atjaunīgajiem resursiem izstrādātā elektroenerģija veido 63 % no kopējā saražotā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvenergo emitēs zaļās obligācijas 25 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo publicējusi otrās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros emitējamo obligāciju sākotnēji galīgos noteikumus zaļajām obligācijām 25 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2022. gada 10. jūnijā, informē uzņēmums.

Obligāciju emisija tiek organizēta AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas 100 miljonu eiro apmērā ietvaros. AS Latvenergo ir tiesības laidiena izvietošanas periodā samazināt sākotnēji galīgajos noteikumos noteikto laidiena kopējo pamatsummu.

2015. gada jūnijā AS Latvenergo kļuva par pirmo valsts kapitālsabiedrību Austrumeiropā, kas emitējusi zaļās obligācijas 75 miljonu eiro apmērā, kas guva plašu atpazīstamību un augstu vērtējumu starp investoriem. Emitēto obligāciju panākumus raksturo fakts, ka tās ir saņēmušas neatkarīga eksperta CICERO piešķirtu augstāko novērtējumu - tumši zaļš, kas norāda uz plānoto attiecināmo projektu atbilstību ilgtermiņa vides aizsardzības un klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem, kā arī uzņēmuma labu korporatīvo pārvaldību un caurskatāmību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru