Citas ziņas

Izsludināts Liepājas pludmales metu konkurss

Vēsma Lēvalde, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Veidojot metus, jāparedz inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija, elektroapgāde) perspektīvos trasējumus, jāiesaka, kā padarīt pludmali sasniedzamu, jārisina drošības un vides pieejamības jautājums, paredzot vismaz vienu īpaši aprīkotu peldvietu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Lai metu konkursa izstrādātāji labāk varētu sagatavot savus piedāvājumus, konkursa materiāliem ir pievienoti sabiedrības, uzņēmēju, valsts un pašvaldības institūciju atzinumi un ieteikumi. Būvvalde 2013. gada aprīlī un maijā rīkoja iedzīvotāju aptauju internetā. Aptaujas rezultāti arī ir pievienoti konkursa materiāliem.

Liepājas pludmale sastāv no divām telpiski atdalītām daļām — dienvidu un ziemeļu. Dienvidu pludmale ir 6,1 km gara teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Dienvidu molam. Ziemeļu pludmale ir 5,9 km gara teritorija no Ziemeļu mola līdz pilsētas ziemeļu robežai.

Dienvidu pludmale, atbilstoši esošajam pludmales zonējumam, iedalāma piecās daļās - sērfotāju un kaitbordistu pludmale, Vecliepājas pludmale, Dienvidrietumu pludmale, sērfotāju un kaitbordistu pludmale un nūdistu pludmale.

Savukārt Ziemeļu pludmale, atbilstoši esošajam pilsētvides plānojumam, iedalāma sešās daļās.

Liepājas pludmale kļuvusi populāra jau 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Liepāju vairākkārt apmeklējuši Krievijas cari, kam sekojuši ierēdņi, galms un aristokrātija. Liepāja uzplaukusi kā kūrortpilsēta. 1870. gadā jūras piekrastē atklāta siltā jūras ūdens vannu iestāde un iesvētīts Jūrmalas parks, kam 19. gadsimta 90. gados Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts izstrādājis projektu. 1902. gadā pabeigta Peldu iestāde (arhitekts Pauls Makss Berči), kas darbojusies līdz 1994. gadam, kā arī izveidots vasarnīcu kvartāls ar Gulbju dīķi. 1886. gadā jūras krastā uzcelta pilsētas slimnīca (arī arhitekts Pauls Makss Berči), kas kopš 2005. gada ir Piejūras slimnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Liepājas pludmales uzturēšanai un kopšanai plānots vairāk līdzekļu nekā iepriekš

Dienas Bizness, 15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz Liepāju vilinās ar Aktiem naktī, atmiņām par kino un vikingu laivu

Vēsma Lēvalde, 05.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla plasta produkcijas ražotāja LSEZ SIA Scan-Plast Latvia Liepājas pludmalē uzstāda desmit īpaši izstrādāta dizaina pārvietojamās tualetes ar spoguļiem.

Jaunās tualešu kabīnes plānots izvietot veco, nolietoto tualešu vietā. Ņemot vērā, ka nedēļas nogalē Liepājas pludmalē notiks vērienīgs pludmales festivāls, vecās tualešu kabīnes pludmalē vēl tiks atstātas, informē Liepājas pašvaldība.

Par pārvietojamo tualešu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu tika izsludināts iepirkuma konkurss, kurā uzvarēja Scan-Plast Latvia, solot izgatavot tualetes par kopējo summu 11,16 tūkst. latu, neskaitot PVN. Izmaksas sedz pašvaldība, īstenojot pludmales labiekārtošanu un vides kvalitātes uzlabošanu.

DB rakstīja, ka pērn LSEZ SIA Scan-Palst Latvia, kas līdz tam orientējās galvenokārt uz eksportu, dubultoja noietu vietējā tirgū. Liepājas pludmalē tika uzstādīta no stikla plasta izgatavota glābšanas stacija, kā arī ielu būvē sāka izmantot lietus ūdens noteku jeb gūliju restes, kas izgatavotas no stikla plasta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pilsētas uzraksts Liepājas pludmalē, jūras krastā būs jaunā veidolā un pludmalē atradīsies nevis kā līdz šim - tikai trīs mēnešus vasaras sezonā, bet visu gadu, informē Liepājas dome.

Šī projekta investīcijas ir 29 892, 20 eiro, paredzot arī ikgadējās uzturēšanas izmaksas 670 eiro. Jaunos burtus paredzēts uzstādīt līdz 10. maijam un noteikts, ka tie pludmalē atradīsies visu gadu, vismaz piecus gadus.

Kā norāda Liepājas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, tad pagājušajā gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss, kurā kopumā piedalījās seši pretendenti. Par vispiemērotāko risinājumu – ņemot vērā gan tehniskos, gan ilgnoturības, gan vizuālā izskata un cenas faktorus, tika atzīts SIA «Stage Art» piedāvājums un pagājušajā nedēļā tika noslēgts līgums par jaunu pludmales burtu izveidošanu un uzstādīšanu. Objekta mākslinieciskais koncepts pieder liepājniekam Miķelim Šķilam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājas pludmales metu konkursā uzvar piedāvājums ar devīzi K.A.I.J.A.

Vēsma Lēvalde, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa žūrija par uzvarētāju atzinusi darbu ar devīzi K.A.I.J.A., ko iesniegusi vairāku juridisku un fizisku personu grupa.

Uzvarētāji ir SIA CORE projekts, SIA Veido vidi, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, mārketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa.

To piektdien, 27. septembrī, pēc aplokšņu atvēršanas paziņoja konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

«Metu konkursa piedāvājuma autori ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,» atzīmē I. Kalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir piemēroti apstākļi, lai Liepājas pludmalē vāktu jūras aļģes, kas lielā daudzumā izskalotas garā joslā. Aļģes ir sausas, vieglas, smaržīgas, piekļuvi neapgrūtina vējš, lietus vai smilšu sanesumi, novērojis sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Tiem liepājniekiem un tuvāko novadu iedzīvotājiem, kuriem ir interese par jūras mēslu izmantošanu savu dārzu un citu zaļo teritoriju mēslošanai un kuri vēlas pludmalē iebraukt ar auto, ir jāinteresējas Komunālajā pārvaldē, lai noslēgtu bezatlīdzības līgumu par jūras mantas vākšanu.

Aļģes (galvenokārt brūnaļģes un sārtaļģes) ikvienam interesentam ir iespējams vākt pludmales teritorijā, pirms tam ar pašvaldības uzņēmumu noslēdzot bezatlīdzības līgumu, kas dod tiesības ar tehniku iebraukt pludmalē. Ja ar automašīnu nav paredzēts iebraukt pludmalē, tad nav nepieciešamas nekādas atļaujas, un persona jūras mēslus var vākt jebkurā laikā bez saskaņošanas. Jūras mēslu vākšana ir bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Beach Bus" ieripojis Rojas pludmalē un pārstāv arī "Ezītis miglā" bāra franšīzi, papildinot pilsētā esošo sabiedriskās ēdināšanas un izklaides piedāvājumu.

"Mēs sadarbojamies ar "Ezītis miglā" un mums ir bāra franšīze, kas atrodas blakus mūsu "Beach Bus", kur ēdināšana ir mūsu iniciatīva," teic Dāvis Šteinbergs, SIA "Beach Bus" īpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēts tieši šāds sadarbības modelis, viņš norāda, ka abu zīmolu vīzija ir līdzīga un tie domāti pilnīgi visiem – šādā kafejnīcā var atpūsties gan turīgi, gan ne tik, gan jaunāki, gan vecāki cilvēki visas dienas garumā. Parasti dienas pirmajā pusē klientu lokā ir ģimenes ar bērniem, bet vakarā publika kļūst raibāka un pēc alus ir izslāpuši visdažādākie cilvēki. "Vieta ir radīta pietiekami draudzīga un arī cenas ir salīdzinoši zemas. Centāmies darīt tā, lai te pasēdēt varētu atļauties visi," stāsta D. Šteinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Liepājā būs smalki izplānota pludmale

Vēsma Lēvalde, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas būvvalde piedāvājusi pašvaldībai organizēt iepirkumu, lai izstrādātu Liepājas pludmales tematisko plānojumu.

Ierosinājuma mērķis ir sakārtot Liepājas pludmales vidi atbilstoši noteiktam plānošanas dokumentam, kurā būs piedāvāts vienots pludmales inženiertehniskais aprīkojums, vides pieejamības risinājumi, krasta kāpu erozijas ierobežošanas un kāpu aizsardzības pasākumi un savdabīgi labiekārtojuma dizaina piemēri, informē Liepājas būvvalde.

Ja lēmumu deputāti atbalstīs arī domes sēdē, tad tematiskā plānojuma izstrādei šogad tiks piešķirti 9000 latu konkursa organizēšanai par Liepājas pludmales attīstības koncepcijas un tematiskā plānojuma izstrādi.

Lēmums pieņemts pēc pilsētas galvenā arhitekta Induļa Kalna priekšlikuma. Pērn būvvalde jau veikusi pludmales inventarizāciju. «Liepājas pludmalei, kas ir pilsētas vērtība, rakstura īpatnība, kvalitātes vizītkarte, nepieciešama regulāra vides uzraudzīšana un uzlabošana. Tāpēc ir nepieciešams dokuments, lai veiktu secīgu vides labiekārtošanu atbilstoši pilsētas ikgadējam budžetam,» uzskata I. Kalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 22. oktobrī

Dienas Bizness, 22.10.2013

Ziedi Rīgas Brāļu kapos. Pirmdien atklāta Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija, kuras restaurācijā ieguldīti vairāk nekā 57,1 tūkstoši latu un kas ilga aptuveni divus gadus.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pludmalē, iepretim glābšanas stacijai, izskalota iespaidīga lieluma zivs. To pamanījuši iedzīvotāji, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

No krasta līdz glābšanas stacijai zivi atgādājuši glābēji. Tā ir bijusi gana smaga - ap 70 kilogramiem, tāpēc tika pārvietota ar kvadracikla palīdzību.

Gan sastaptie glābēji, gan iedzīvotāji spriež, ka tā ir zobenzivs. Zivs tiks nodota pētnieku rokās un ievietota saldētavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļu Mareka un Mikus radītais zīmols Red Sun Buffet jau četras vasaras noturējies Liepājas pludmalē, piesaistot arī sekotājus.

Uzkrātā četru gadu pieredze kafejnīcu biznesā šovasar vainagojusies ar pirmo peļņu. Eksperiments ar kokteiļbāru, kas darbojas līdzīgi klubam, pāraudzis nopietnā uzņēmējdarbībā, kuras galvenais balsts ir pludmales bāri. Ļoti veiksmīga izrādījusies arī jaunākā ideja par īpašu suvenīru sēriju ar devīzi I Love Liepaja, atzīst Mikus un Mareks Alberti. Liepājai aktīvāk sevi jāreklamē, domā abi brāļi, kuri pārcietuši ne vienu vien skarbāku biznesa vēja brāzmu, tomēr azartu un uzņēmību veidot Liepāju par vasaras galvaspilsētu nav zaudējuši.

Pirms četriem gadiem Liepājā izveidotajam kokteiļbāram Red Sun Buffet sākumā piepulcējās viena, bet šovasar – jau divas pludmales kafejnīcas. Ja pirms četriem gadiem viņiem bija pirmais pludmales bārs Liepājā, tad šogad tādu bija jau seši. Konkurence ir laba lieta, saka brāļi. Vienīgā nelaime – cilvēku paliek arvien mazāk. No tā gan necieš suvenīru bizness - pirmo peļņu Red Sun Buffet tīkla saimniekiem nesusi arī ideja par Liepājas suvenīru sēriju. Devīze I Love Liepāja rotā krūzītes, pildspalvas, krekliņus, konfektes, cepurītes un vēl daudz citu suvenīru. Nākamgad tai tiks veltīta vesela apģērbu kolekcija, sola brāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas kaitbordistu biedrība kites.lv, sadarbojoties ar Liepājas pludmales Glābšanas dienestu, dienvidrietumu pludmalē uzstādījusi vēja staciju, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Vēja stacija mēra vēja stiprumu, virzienu, gaisa temperatūru, maksimālo un minimālo vēja ātrumu, kā arī saglabā datus par iepriekšējo vēja «uzvedību» ilgākā laika periodā. Dati tiks fiksēti no dienvidrietumu pludmales glābšanas stacijas jumta un brīvi pieejami internetā. Līdzīgas stacijas visā Latvijā ir tikai trīs, viena no tām atrodas Papē.

Liepājas kaitbordistu biedrības kites.lv valdes priekšsēdētājs Gatis Saulīte stāsta, ka kaitbords ir sporta veids, kurā visu nosaka vējš un laika prognoze, tādēļ vēja stacija ļaus pareizi novērtēt sportošanas iespējas. Dati parādās pasaulē vienā no populārākajām vēja un laikapstākļu interneta vietnēm windguru.cz, kā arī pašu Liepājas kaitotāju mājaslapā kites.lv sadaļā meteo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada pludmalē uzstādītas brīdinājuma zīmes, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Apmeklētāji tiek brīdināti nepeldēties lielu viļņu gadījumā, kad tiek novērotas zemūdens straumes, neatstāt bērnus bez uzraudzības, nepeldēties alkohola reibumā un vienatnē, vēsta pašvaldībā.

Zīmes uzstādītas visā pludmales garumā no iebrauktuves pretī SIA Tonus Elast līdz Jūrmalciemam. Piecas no tām izvietotas uz pārģērbšanās kabīnēm.

Aktīvāka diskusija par šādu nepieciešamību sākās pēc tam, kad pērn augustā jūrā noslīka divi Liepājas teātra aktieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Turīgajā Jūrmalā pludmales infrastruktūra atpaliek no citām piejūras pašvaldībām

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Festivāls Liepājā pulcē fanu tūkstošus; garās rindas liek vilties

Sandra Dieziņa, 15.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā notikušais mūzikas festivāls LMT Summer Sound pulcēja pasaules līmeņa māksliniekus un tūkstošiem mūzikas fanu.

Laika apstākļi lutināja festivāla apmeklētājus un mūziķus abas dienas. Pirmajā dienā, kuras kulminācija bija Prāta Vētras koncerts uz LMT skatuves un uguņošana pludmalē, parādīja, ka populārā grupa spēj pulcēt vislielāko fanu pūli Latvijā. Arī amerikāņu soula, fanka un repa mūziķis Aloe Blacc pulcēja vairākus tūkstošus skatītāju, un mākslinieks atzina, ka viņam ļoti iepatikusies Liepāja. Savukārt Cēsu alus skatuves programma noslēdzās ar emocionālu The Sound Poets koncertu, bet pludmalē dejas turpinājās līdz rīta gaismai. Festivāla pirmo dienu apmeklēja gandrīz 20 000 cilvēku. Tiesa, festivāla rīkotāji atvainojās tiem apmeklētājiem, kuri neredzēja Prāta vētras koncerta sākumu, jo daļa apmeklētāju uz festivāla norises vietu ieradās vēlu, tāpēc pie ieejām veidojās garas rindas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldība tikko apstiprinājusi vērienīgu pludmales tematisko plānojumu Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstība. Šis Latvijā unikālais projekts paredz nākamo desmit gadu laikā pilsētas jūrmalu pārvērst par piedzīvojumu un atpūtas meku, kas pievilinātu tūristus no malu malām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Liepājas pludmale sastāv no divām daļām – dienvidu un ziemeļu. Abas ir aptuveni sešus kilometrus garas. Tematiskais plānojums piedāvā katru no šīm daļām izmantot pēc pilna to potenciāla, attīstīt infrastruktūru, atpūtas un pakalpojumu klāstu, lai piesaistītu tūristus un uzlabotu pilsētnieku atpūtas iespējas.

SIA CORE projekts izstrādātais plānojums pludmali sadala dažādās zonās, piemēram, pastaigu, pasākumu, ģimenes, jūras veselības, ūdenssporta, dabas atpūtnieku, nūdistu. Dienvidu pludmali plānots sadalīt deviņās atpūtas zonās, kuru vienojošais elements būtu veloceliņš. Savukārt ziemeļu pludmali, kas vairāk paredzēta piedzīvojumu meklētājiem, – sešās, vēstī Liepājas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Katram zonējumam piedāvāts kāds individuāls elements, piemēram, krāsas, apgaismojums, dizaina elementi un karogi. Abās pludmalēs paredzēta elektroapgāde, ūdensapgāde un kanalizācijas tīkls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Noslēgusies Liepājas Karostas nākotnes vīzijas konkursa trešā kārta

Gunta Kursiša, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies trešā kārta konkursā, kurā tika meklētas Liepājas Karostas labākās nākotnes vīzijas. Konkursa kārtā «War port microtecture» par uzvarētāju tika pasludināts Francijas autoru redzējums.

Iepriekš, pērnā gada nogalē, noslēdzās Karostas attīstības vīziju konkursa pirmā un otrā kārta: «Ghost Town Challenge» un «Brutalist Facelift». Konkursa pirmajā kārtā tika dots uzdevums radīt arhitektūras vīziju daudzfunkcionālam kultūras centram, kas ietvertu izstāžu zāli, bibliotēku un konferenču centru ar potenciālām izklaides zonām, piemēram, restorāniem, mazumtirdzniecības punktiem. Kontekstā ar šo objektu jāsakārto arī piegulošo teritoriju pilsētplānošanas risinājumi – transporta un gājēju plūsma, infrastruktūra. Savukārt konkursa otrajā kārtā bija jāpiedāvā savs redzējums par blokmāju pārveidošanu. Konkursa pirmās un otrās kārtas finālistus un uzvarētājus varat aplūkot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Eiropas naudu tuvākajos gados varētu atbalstīt kūrortu attīstību

Lāsma Vaivare; Vēsma Lēvalde, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eko Kurzeme investējis vairāk nekā 30 000 eiro, lai Liepājā un tuvējos novados izveidotu jaunus un papildinātu jau esošos stikla šķirošanas punktus, informē uzņēmuma pārstāve Dace Jansone.

Līdz maijam Eko Kurzeme izvietos 70 jaunus zvanveida stikla šķirošanas konteinerus, kuros iedzīvotāji aicināti šķirot stikla pudeles un burkas.

«Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 310 kilogramiem atkritumus, no kuriem vismaz 25 kilogramus veido stikla pudeles un burkas. Absolūti lielākā daļa no visiem atkritumiem un puse no stikla iepakojuma tiek apglabāti poligonos. Tā tam nevajadzētu būt. Mūsu mērķis ir izveidot Liepājas reģionā modernu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas vērsta uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi, nevis noglabāšanu poligonā. Eko Kurzeme jau līdz šim nodrošināja 208 šķirošanas punktus reģionā, bet šogad turpināsim veikt investīcijas stikla šķirošanas infrastruktūras paplašināšanā un arī sadzīves atkritumu industriālās šķirošanas attīstībā,» norāda uzņēmuma izpilddirektors Andris Karlsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pirmo reizi alus ražotāju konkurss Baltic Beer Star norisināsies Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Komentāri

Pievienot komentāru