Jaunākais izdevums

Šobrīd ir piemēroti apstākļi, lai Liepājas pludmalē vāktu jūras aļģes, kas lielā daudzumā izskalotas garā joslā. Aļģes ir sausas, vieglas, smaržīgas, piekļuvi neapgrūtina vējš, lietus vai smilšu sanesumi, novērojis sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Tiem liepājniekiem un tuvāko novadu iedzīvotājiem, kuriem ir interese par jūras mēslu izmantošanu savu dārzu un citu zaļo teritoriju mēslošanai un kuri vēlas pludmalē iebraukt ar auto, ir jāinteresējas Komunālajā pārvaldē, lai noslēgtu bezatlīdzības līgumu par jūras mantas vākšanu.

Aļģes (galvenokārt brūnaļģes un sārtaļģes) ikvienam interesentam ir iespējams vākt pludmales teritorijā, pirms tam ar pašvaldības uzņēmumu noslēdzot bezatlīdzības līgumu, kas dod tiesības ar tehniku iebraukt pludmalē. Ja ar automašīnu nav paredzēts iebraukt pludmalē, tad nav nepieciešamas nekādas atļaujas, un persona jūras mēslus var vākt jebkurā laikā bez saskaņošanas. Jūras mēslu vākšana ir bez maksas.

Aļģu vākšana ir sena un tradicionāla piekrastes iedzīvotāju nodarbošanās. Tās ir papildu mēslojums dārziņiem, jo satur vērtīgas minerālvielas un organisko vielu maisījumu.

Pludmales teritorijā viļņi un straumes regulāri izskalo jūras mēslus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dārzu un parku direkcijas 140 gadadienā stādīs ozola dižstādu un liepas Ēbelmuižas parkā

Rīgas Meži SIA, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazumtirdzniecībā varētu tirgot organiskos augsnes aizvietotājus no kūtsmēsliem, ražotājiem jāpilda drastiskas prasības

Ne visi lauksaimnieki prasības spēj pildīt, līdz ar to dažu projektu realizēšana aizkavējusies, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Strenču novada Jērcēnu pagasta z/s Veckūkuri saimniece Ilvija Jakovina stāsta, ka plānojusi sākt dabiska augsnes bagātinātāja ražošanu, taču šī iecere pagaidām cietusi fiasko sarežģīto prasību dēļ. Tā kā Veckūkuri ir piena lopkopības saimniecība, ik dienas tiek saražoti kūtsmēsli, ko bija iecere pārstrādāt. Saimniecībā ir separators, kas kūtsmēslus izseparē – šķidrā frakcija nonāk uz laukiem, bet no sausās bija plānots gatavot organisko mēslojumu galapatērētājiem mazumtirdzniecībā. «Augsnes bagātinātāju plānojam ražot no lopkopības blakusprodukta - kūtsmēsliem, tādā veidā lietderīgi izmantojot to, kas visbiežāk tiek nenovērtēts un uzskatāms par traucējošu pārpalikumu lopkopībā. No kūtsmēsliem tiks veidots sausais substrāts, kas būs dabisks augsnes bagātinātājs, kas ražots tepat Latvijā,» liecina informācija saimniecības mājaslapā. Šāda substrāta ražošana saimniecībai dotu iespēju saprātīgi izmantot kūtsmēslus un efektīvi paildzināt to izmantošanas iespējas, savukārt patērētājam būtu iespēja savu zemi aplaimot ar dabisku un vietējās izcelsmes augsnes bagātinātāju. Tomēr šobrīd tas nav izdevies. «Pagaidām esmu atteikusies no šīs idejas, jo ES regulas, kas jāpilda, ir pārāk drastiskas. Tas mēsls ir vienu stundu 70 grādos jāpasterizē vai jākompostē, citādi mazumtirdzniecībā pie gala patērētāja tas nevar nonākt. Mēsli ir pieskaitīti II kategorijas blakusproduktiem kopā ar citām dzīvnieku atliekvielām. Tas nozīmē, ka sūds kā dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts ir jāpasterizē un šis fakts ir jāpierāda Pārtikas un veterinārajam dienestam,» skaidro I. Jakovina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tapis kalkulators, kas mēra dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties straujai insektu skaita krišanai, arvien aktuālāki kļūst savvaļīgie dārzi

Četrstūris sulīgi zaļa zāliena, rinda taisni apcirptu tūju un pa malām izpucētās rindās atraitnītes un asteres: aina, ko sev acu priekšā uzburam, kad izdzirdam vārdu «dārzs». Savukārt pasaulē, ja ne praksē, tad vismaz teorijā, pieņemas spēkā kustība, kas sludina dabiskus dārzus (wild gardens). Tie ir lielāki vai mazāki zemes pleķi, kas ir nevis atkaroti dabai un uzturēti perfektā sterilitātē, bet gan pleķi, kur ļauts dzīvībai kūsāt reibinošā haotiskumā. Pateicoties skaļi izskanējušiem ziņojumiem par insektu populācijas strauju samazināšanos, dabisko dārzu sludinātājos beidzot ir sākuši arī ieklausīties (skat, un patiešām katram mākonim pa zelta maliņai!). Pat slavenā britu Karaliskā dārzkopības biedrība sadarbībā ar The Wildlife Trust ir radījusi vairākus ceļvežus, kā dabiskot dārzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas jūras līča austrumu piekrastē pilnībā apgūts reņģu nozvejas limits

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas pašvaldības Vides un komunālās saimniecības departaments šogad sācis finansiāli atbalstīt nekomerciālas dārzkopības sabiedrības pilsētā, lai tādējādi veicinātu ekoloģisku dzīvesveidu un vairotu Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotāju izpratni par dabu un vidi.

Uz atbalstu var pretendēt juridiskās personas, kas vēlas vai nu attīstīt jau esošās augļu vai sakņu dārzu teritorijas, vai arī veidot jaunus dārzus. Otrajā gadījumā pašvaldība sola atbalstīt bezpeļņas organizācijas, kurās apvienojušies dārzu izveidē un attīstībā ieinteresēti cilvēki, kas vienojušies ar kādas noteiktas teritorijas īpašniekiem par tās izmantošanu.

Saņemto atbalstu varēs izmantot, lai iegādātos materiālus, palīglīdzekļus un inventāru, kas nepieciešams talku, mācību vai citu pasākumu rīkošanai. Interesenti arī var vērsties Vides un komunālās saimniecības departamentā un lūgt konsultācijas pilsētas dārzkopības projektu vadītājiem.

Pilsētas dārzkopība Tallinā sākusi strauji attīstīties. Pagājušā gada laikā tapuši astoņi jauni dārzi, kuros cilvēki var izaudzēt kaut ko paši savam galdam un vienlaikus mācīties gan rūpēties par augiem, gan veidot draudzīgas attiecības ar dārza kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karaliskā botāniskā dārza kolekciju Londonā papildinās Latvijā selekcionēti ceriņi

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no 3. - 4. septembrim ieradīsies Apvienotās Karalistes Karaliskā botāniskā dārza (Kew Gardens) pārstāvji, lai saņemtu dāvinājumu - septiņas unikālas Latvijā selekcionētas ceriņu šķirnes.

Ceriņu šķirnes, ko radījis Latvijas ievērojamais selekcionārs Pēteris Upītis (1896-1976), karaliskajiem dārziem dāvina Dārzkopības institūts. Savukārt interesi savā īpašumā iegūt šīs īpašās ceriņu šķirnes izrādīja pats Karaliskais botāniskais dārzs. Vizīte tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Dāvinājumu saņemt Latvijā ieradīsies Kew Gardens direktors Ričards Deverells (Richard Deverell) un Kew Gardens Dārzkopības, apmācību un ekspluatācijas direktors Ričards Barlejs (Richard Barley). Institūts dāvinās septiņas P. Upīša selekcionētās ceriņu šķirnes: ‘Daudzpusīgais Zemzaris’, ‘Gaisīgais Sapnis’, ‘Kristīne Baltpurviņa’, ‘Liega’, ‘Pērle’, ‘Mazais Princis’ un ‘Vita’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ikdienā dārzu ir ierasts skatīt acu augstumā, veroties tālumā un plašumā, kā arī meklējot savus iestādītos kociņus vai iebruģētos bruģakmeņus, tad šoreiz ir iespēja dārzu vērot perspektīvā no augšas - jaunākie aerofoto uzņēmumi, kurus iemūžinājis fotogrāfs Uģis Nastevičs, ļauj saredzēt Likteņdārza mainīgo dabu, stāsta Kokneses fonda pārstāve Linda Peciņa.

Likteņdārza veidotājiem vislielākais gandarījums ir par 14 128 iebruģētajiem pelēkajiem no Latvijas laukakmeņiem zāģētajiem bruģakmeņiem, kas šobrīd rotā Ābeļu aleju, veidojot savdabīgu rakstu joslu. Tieši vārdu gravēšana aizņem visvairāk laika, tāpēc, sākot ar 1. jūliju, visi līdz šim pieteiktie bruģakmeņi tiks nodoti meistariem, tā papildinot ceļu uz amfiteātri.

Pašus bruģakmenīšus dārzā varēs ieraudzīt jau 6. augustā, kad notiks jau astotā Latvijas Televīzijas (LTV) un Kokneses fonda organizētā ziedojumu akcija Top Latvijas Likteņdārzs!. Pēc tam nākamie bruģakmeņi dārzā plāno nokļūt 18. novembrī, kad norisināsies saulrieta sagaidīšana Likteņdārza amfiteātrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ainavai nav robežu

Zane Atlāce- Bistere, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Jaunais degvielas tirgotājs KOOL Latvija neplāno būt «agresīvs izlecējs»

LETA, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.

«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.

Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Klaipēdā pēc 3,5 gadu ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs

Natālija Poriete, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā atklāta kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs», ko radošā apvienība «Skudras metropole» organizē sadarbībā ar Paulig un Kuk Buk restorānu.

Kafejnīcas «Noslēpumu dārzs» organizatori šogad aicina apmeklētājus aizdomāties par ilgtspējību un sociālo atbildību. Tas iespējams, arī atbalstot Rīgas oāzi – Botānisko dārzu ar mājās izdzertās kafijas biezumiem un radot labvēlīgākus augšanas apstākļus dārza augiem. Apmeklētāju atnestos kafijas biezumus kā bioloģisko mēslojumu Botāniskais dārzs eksperimentālā kārtā tālāk izmantos augsnes uzlabošanai. Botāniskais dārzs priecājas par sadarbību, jo ar šī projekta palīdzību cer sev piesaistīt uzmanību pasākumu organizēšanas jomā.

Kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs» būs atvērta līdz 17. jūnijam, vienas iepriekš veiktās rezervācijas laikā viesu uzturēšanās var ilgt tikai 1,5 stundu. Botāniskajā dārzā atvērtās kafejnīcas darba laiks darba dienās ir no pulksten 12.00 līdz 22.00 un brīvdienās no pulksten 11.00 līdz 23.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru