Vide

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā

Māris Ķirsons, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus līdzekļus, lai ierobežotu fosilo dabas resursu izmantošanu. Lēni atjaunojošais resurss – kūdra – tiek pielīdzināts fosilajiem resursiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas kūdras nozare, kas ražo pasaules tirgū pieprasītu produkciju – dārzkopības kūdru – jau 20 gadus, tiek apdraudēta

Tas var nozīmēt esošo ražotņu pārcelšanu uz Krieviju, Baltkrieviju vai arī kūdras kā izejvielas importu no Krievijas, neskatoties uz vietējo resursu pārpilnību.

Tomēr vietējie kūdras ieguvēji un ražotāji aiz lieliem apdraudējumiem cer saskatīt lēmumu pieņēmēju veselo saprātu un iespējas zaļā kursa paredzēto Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu izmantot tālākai nozares modernizēšanai, emisiju mazināšanai un kūdras izmantojuma paplašināšanai produktos ar augstu pievienoto vērtību.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta SIA "Laflora" līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņaprāt, Latvijas valsts vadītājiem visās ES struktūrās ir jāiestājas par šīs nozares saglabāšanu.

Visu rakstu lasiet 11. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA "Laflora" iecerējis būvēt kūdras produktu ražotni Nīcgales purvā, informē uzņēmuma pārstāve Anda Zakenfelde.

Ražotni plānots veidot vietā, kur uzņēmums jau pabeidzis kūdras ieguvi. Plānotās investīcijas ražotnes izveidē sasniedz aptuveni 5 miljonus eiro, tā nodrošinās ap 25 jaunas darbavietas. Eksportspējīgu kūdras produktu ražotnes izveide ir būtisks ieguldījums Latgales reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

Daugavpils novada Nīcgales pagastā esošo Nīcgales purva kūdras ieguves atradni uzņēmums "Laflora" apsaimnieko jau vairāk nekā 20 gadus, bet 2017.gadā kūdras ieguves platība tika paplašināta, sasniedzot 308 ha. Tādējādi tuvākajos 2-3 gados kūdras ieguves apjoms Nīcgales purva atradnē dubultosies un būs aptuveni 200 tūkst. m³ kūdras gadā.

Līdz šim uzņēmums iegūto kūdru ar autotransportu pārvadāja uz "Laflora" kūdras pārstrādes ražotni Jelgavas novadā. Taču kūdras ieguves apjoma palielināšanās, kā arī nemitīgi pieaugošās transporta izmaksas, kas rodas pārvadāšanas procesā, tāpat arī uzņēmuma atbildīgas attieksmes politika pret transporta radīto oglekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanu, likusi izvērtēt iespējas organizēt kūdras produktu - kūdras substrātu un frakcionētās kūdras produktu - ražošanu uz vietas Nīcgales pagastā, līdzās kūdras ieguves vietai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rada inovāciju efektīvākai bioloģiskai lauksaimniecībai

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa izstrādā inovatīvu tehnoloģiju augsnes bagātināšanai, izmantojot Latvijas purva bagātību – kūdru.

Latvijā ir bagātīgi kūdras resursi, taču tos varētu izmantot lietderīgāk, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, uzskata K. Irtiševa.

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā 

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus...

Iepriekš pētījusi sapropeļa un bioogles izmantošanas iespējas, viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums. Atšķaidīts noteiktā koncentrācijā tas ir piemērots lauku miglošanas sistēmām, skaidro ķīmijas tehnoloģijas doktorante. Savukārt no atlikumvielām iespējams izgatavot granulas, kas arī piemērotas augsnes uzlabošanai. Atšķirībā no tradicionāli mēslošanā izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa, humusvielu šķīduma lietošanai nav noteiktas sezonalitātes, viņa turpina. Arī pielietojums ir ļoti plašs – to var izmantot kā balkona puķu un siltumnīcas tomātu laistīšanai, tā augsnes uzlabošanai lielās dažādu lauksaimniecības kultūru platībās.

"Humusvielas ir biostimulators. Tās veido labvēlīgu vidi – ietekmē augsnes auglību, barības vielu apriti, ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt un palielina organisko augsnes saturu," uzsver K. Irtiševa.

Humusvielu šķīdums eksperimentālai lietošanai jau piedāvāts mājsaimniecībām un lauksaimniekiem. Doktorante sāk sadarbību arī ar Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai veiktu eksperimentus atklātās platībās, siltumnīcā, kā arī izmēģinātu tā lietošanu apvienojumā ar hidroponikas un aeroponikas metodēm, proti, uz augiem, kas tiek audzēti bez augsnes. Testi palīdzēs sagatavot zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai šķīduma lietošana sniegtu maksimālu efektu.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde humusvielu šķīduma iegūšanai ir K. Irtiševas promocijas darbs. Vienlaikus viņa tehnoloģiju vēlas komercializēt, tādēļ šobrīd dibina jaunuzņēmumu "Humico". Nākotnē uzņēmums varētu pievērsties arī citām tehnoloģijām un produktiem, kas, kā saka K. Irtiševa, "palīdzēs augt zaļam".

Zinātņietilpīgās biznesa idejas attīstīšanai K. Irtiševa izmanto RTU studentu inovāciju grantu programmas iespējas. Viņa ir piedalījusies komercializācijas apmācībās zinātniekiem "Co.Lab" un veiksmīgi startējusi RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā "Universitāšu inkubatora" pirmajā uzsaukumā. "Saņēmu vērtīgus vietēja un starptautiska mēroga mentoru padomus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas humusvielu šķīduma partijas izstrādei, lai varētu turpināt veikt zinātniskos testus," atklāj doktorante. Zinātniskajā darbībā un produkta izstrādē viņu atbalsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Jurijs Ozoliņš un pētnieks Andrejs Šiškins, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas stividorkompānijai SIA B Port

Expobank, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas uzņēmumam ar vietējo kapitālu SIA B Port. Piešķirtais finansējums tiks investēts uzņēmuma attīstībā Rīgas Brīvostas teritorijā. Ar šo kredītu Expobank palielināja sava finansējuma apmēru SIA B Port līdz 4,7 miljoniem eiro.

SIA B Port ir dibināta 2012. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu, zāģmateriālu un beramkravu (granulas, graudi, kūdra) pārkraušanu Rīgas Brīvostas teritorijā. Pēc vadības restrukturizācijas 2016. gadā tika palielināts neto apgrozījums par 55% un kravu apgrozījums par 39%. Uzņēmums ir ievērojami ieguldījis līdzekļus jaunu noliktavu būvniecībā, tādējādi palielinot maksimālo kravu uzglabāšanas apjomu līdz 101 000 tonnu slēgta tipa noliktavās, līdz ar to kļūstot par līderi uzglabāšanas apjomos Rīgas Brīvostā precēm, kurām nepieciešamas slēgtas telpas.

Veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies ar AS Expobank, nodrošinājusi SIA B Port 1,4 miljonu eiro investīciju kredīta saņemšanu no bankas nepieciešamā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru