Eksperti

Izvēļu laiks par labu Latvijā ražotajam

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Kopš kara sākuma Ukrainā mūsu sabiedrībai nācies pārvērtēt ne tikai uzskatus un attieksmi, bet arī paradumus, mācīties kritiskāk domāt un atbildīgāk izvēlēties. Mums atkal ir jauns “normālais” – latviskāks, patriotiskāks, nacionālāks.

Daudz esam pieredzējuši aicinājumus izvēlēties Latvijā ražotus produktus maltītei, veltot šim pat gadiem ilgas kampaņas un izveidojot preču zīmes. Kā īpaši dārgas dāvanas gan pašu zemē mītošajiem, gan radiem un draugiem citviet uz zemeslodes mēdzam izvēlēties latviešu amatnieku darinājumi tirdziņos vai spožāk iekārtotās tirdzniecības vietās. Latviskais ir ieguvis jaunu skanējumu un piepildījumu.

Bet kā ar mēbelēm? Vai ir kas mainījies pircēju izvēlēs mājokļa vai biroja iekārtošanā? Vai pērkot krēslu, galdu, iekārtojot lielākas vai mazākas telpas, izvēlamies Latvijā ražotas mēbeles?

Laikmetīga pieeja gan biznesā, gan preču un produktu apritē un patēriņā pēdējā desmitgadē sabiedrību ved pretī ilgtspējas principu ieviešanai ikdienā. Mēbeļu ražošanā ilgtspēja nozīmē ētiski iegūta koksne, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem. Bet tie, savukārt, sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei.

Tāpat ilgtspēja nozīmē, ka, izvēloties Latvijā ražotas mēbeles, Jūs atbalstāt ne vien mūsu uzņēmēju, bet arī viņu darbiniekus un viņu ģimenes. Jūs dodat iespēju augt un attīstīties vietējam biznesam, kas savukārt ar savu nodokļu artavu attīstīs pilsētas un ciemus, kur bāzēta ražošana. Publiskajā iepirkumā diemžēl mums vēl grūts ceļš ejams, lai, iekārtojot skolas vai bērnudārzus, pasūtītājs varētu noteikt, ka prioritāte būs tam piegādātājam, kurš piedāvās nevis zemāko vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan ilgtspējīgāko, turklāt Latvijā ražotu produktu.

Tomēr ikdienas pirkumā mājsaimniecībām un komercsektorā robežu nav. Tās ir tikai mūsu izvēlēs. Ja ģeopolitiskie notikumi sabiedrībai likuši pētīti produktu un preču izcelsmes valstis pārtikas veikalos vai tml., varbūt arī, izvēloties mēbeles, varam paplašināt redzesloku, izzinot iespējas iegādāties Latvijā ražoto?

Un mūsu uzņēmēji var! Ne tikai ražot kvalitatīvus produktus, bet pārsteigt pasauli, piemēram, ražojot dīvānus un atpūtas krēslus kruīza kuģiem, kas šķel Klusā okeāna viļņus.

Mūsu biedri-ražotāji, lielākoties strādā vairāk nekā desmit gadu, līdz ar to pieredzējuši ne tikai pandēmiju, bet citus Latvijas ekonomiskās lejupslīdes un līdz ar to spēj piemēroties ne tikai tirgus, bet arī klientu vajadzībām, piemēram, radot autentisku iekārtojumu darījumu telpām vai mājoklim. Lai 2023. gads kļūst par gadu, kad mēs izvēlamies Latvijā ražotas mēbeles!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka e-pakalpojumu sniedzējiem savos e-risinājumos ir jāatbalsta arī nacionālos eID rīkus, un "Smart-ID" izstrādātājs "SK ID Solutions" šobrīd strādā pie tā, lai papildus atbilstībai Eiropas Savienības Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulai iegūtu arī lokālo, ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu autentifikācijai, informē "SK ID Solutions" pārstāvji.

Tikmēr arī pēc 1.februāra autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīks "Smart-ID" turpinās būt pieejams kā drošs un legāls risinājums.

Likuma grozījumi paredz papildu valsts uzturēto autentifikācijas līdzekļu ieviešanu e-pakalpojumu sniedzējiem lietotāju izvēlei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā šobrīd pieejami divi nacionālie jeb valsts pasūtītie un uzturētie eID līdzekļi - "eParaksts" un "eParaksts Mobile". Tas nenozīmē, ka citu izstrādātāju veidotie rīki kļūst neatbilstoši, papildinās iespēju un izvēļu klāsts, un lietotājs izvēlas sev atbilstošāko.

"SK ID Solutions" Latvijas vadītāja Sanita Meijere norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi turpināt sniegt augstas kvalitātes pakalpojumu Latvijā, kur savu uzticību pakalpojumam izrādījuši vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, tādēļ uzņēmums investējis laiku un resursus, lai papildu atbilstībai eIDAS regulai iegūtu arī Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Siltumapgādes kompānijas līdz janvārim nepaspēs izpildīt prasības

Māris Ķirsons, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gribam OIK-2?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro.

Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons, 26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārtikas ražošanas nozares dilemma

Rolandas Viršilas, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām un jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu.

Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumiem ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.

Nav noslēpums, ka pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā ir ietekmējuši daudzi satricinājumi – gan pandēmija, kas prasīja lielus papildu izdevumus, lai radītu drošus apstākļus darbiniekiem un īstenotu visas higiēnas prasības, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, kura rezultātā ir strauji pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas – ietekme uz cenām ir neizbēgama. Vasarā eksperti prognozēja, ka mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām, bet atsevišķiem produktiem tas var būt arī straujāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Distribūcijas un loģistikas uzņēmums “Sanitex” energoefektivitātes uzlabošanā investējis 1,5 miljonus eiro un uzstādījis sešus saules parkus savos objektos visā Latvijā – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Ķekavas novadā.

Saules paneļu elektrostacijas kopā saražos līdz 2150 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 1000 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā un ļaus “Sanitex” samazināt CO2 emisijas par 690 tonnām gadā.

Kopumā saules paneļi ir izvietoti uz ēku jumtiem 10 000 kvadrātmetru platībā, kas atbilstu futbola stadiona platībai.

“Šobrīd, strauji augot elektroenerģijas cenām, pieaug dažādu energoefektivitātes pasākumu loma. Vienlaikus tā ir arī iespēja domāt par ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Sadarbībā ar “Energiapartner” pašlaik uzstādām ievērojamu saules parku mūsu objektos visā Latvijā, kas būs nozīmīgs devums apkārtējai videi, ievērojami samazinot CO2 emisijas, kā arī nodrošinās aptuveni ceturtdaļu no mums nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs paredzam, ka investīcijas atmaksāsies trīs līdz četru gadu laikā un ļaus mums nākotnē būt konkurētspējīgākiem, kā arī videi draudzīgākiem,” skaidro “Sanitex” valdes loceklis Kārlis Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos 20 “Lidl” veikalos Latvijā veiksmīgi pabeigta pāreja uz jaunajām elektroniskajām cenu zīmēm (ECZ).

Līdz ar ECZ ieviešanu vecās papīra cenu zīmes “Lidl” veikalos tagad ir pilnībā aizstātas ar digitālām ePapīra cenu zīmēm. Aprēķināts, ka pāreja uz ECZ ļauj “Lidl” ietaupīt vismaz 1,8 miljonus papīra lapu.

“Lidl” ECZ sistēmas risinājums dod iespēju visas cenu un produktu informācijas izmaiņas veikt attālināti, automātiski reāllaikā pārsūtot tās uz visiem veikalu plauktiem. “Lidl” veikalu komandas tagad ir atbrīvotas no laikietilpīgā pienākuma veikt nepārtrauktās cenu nomaiņas, un var pilnībā koncentrējoties uz veikala darba pamatprocesiem un lielisku klientu apkalpošanu.“Lidl” nepārtraukti testē un ievieš dažādas jaunas metodes, lai optimizētu savus ikdienas darba procesus veikalos un padarītu tos vēl efektīvākus. Tas atbilst “Lidl” kā zemo cenu veikala korporatīvajiem principiem, optimizējot savus darba procesus un koncentrējoties uz klientu servisa uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gads influenceru mārketingā starp inflāciju un karu Ukrainā

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir skaidrs, ka pēdējos gados Covid-19 pandēmija nesa pārmaiņas un izaugsmi, tajā skaitā attīstījās cilvēku digitālās prasmes, kas radīja influenceru nozares izaugsmi, palielinoties pieprasījumam pēc digitālajiem pakalpojumiem.

Savukārt aizvadītais gads iezīmējās ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tas lika pārskatīt vērtību skalu un mainīja influenceru mārketinga nozīmi, parādot, kuri influenceri un viedokļa līderi ir gatavi atkāpties no potenciālajiem labumiem un ienākumiem, apturot reklāmas kampaņas un iestājoties par palīdzību Ukrainai. Turklāt inflācijas sākšanās 2022. gadā ne vien cēla ikdienas preču un energoresursu cenas, bet arī influenceru pakalpojumu izmaksas. Šo iemeslu dēļ ir vērts atskatīties uz 2022. gada būtiskākajām tendencēm, izaicinājumiem un problēmām influenceru mārketinga nozarē, gan visā pasaulē, gan Latvijā.

Kara ietekme uz influenceru mārketingu

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nākotnes izaicinājumi daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami

LETA, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka izejvielu izmaksas turpinās pieaugt un nākotnē saskarsimies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami, stāstīja gaļas pārstrādātāja SIA "Forevers" vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka līdz ar ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē gaļas pārstrādes nozare, kas ir starp jutīgākajām nozarēm, viena no pirmajām piedzīvoja krīzi.

"Lopbarības izmaksu pieaugums, ko raisīja graudu deficīts Eiropā, tiešā veidā ietekmēja gaļas izejvielu sadārdzinājumu. Vairākkārtīgi augušās energonesēju izmaksas sadārdzina produkcijas ražošanas ciklu, līdz ar ko pieaug spiediens, ražotājam nosakot savu produktu gala cenu. Tikpat strauji aug ražošanas nozares darbaspēka un produkcijas loģistikas izmaksas," stāstīja Ždans.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā efektivizēt darbību, piesaistīt jaunu un vienlaikus noturēt esošo darbaspēku, kā arī noturēt savu tirgus daļu laikā, kad ekonomiskie procesi tiešā veidā ietekmē ražotāju turpmāko darbību, skaidroja Ždans. Tāpat uz ražotāju pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada gala produktu cenas pieaugums un spiediens apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas par aizvien pieņemamām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašreizējā ziema gāzes cenām nākusi par labu

LETA, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā ziema gāzes cenām ir nākusi par labu, jo, neskatoties uz to, ka dabasgāzes cenas līdz ar aukstāka laika iestāšanos ir pieaugušas, tās joprojām ir būtiski zemākas nekā augustā un septembrī, turklāt rudens mēneši bija netipiski silti, kas gāzes cenu vēl vairāk samazināja.

Tā trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Inflācija: toreiz un tagad" atzina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons.

Viņš norādīja, ka vasarā dabasgāzes tirgotāju vēlme veidot krājumus ziemai pie sarūkošām piegādes iespējām radīja lielu papildu spiedienu uz cenām. "Cenas maksimums tika sasniegts augustā, kad vēlme iegādāties gāzi krājumiem bija lielāka nekā spēja segt piedāvājums. Savukārt, kad tika publicēta statistika par gāzes krātuvju piepildījumu, cena strauji samazinājās un katrs nākamais paziņojums vai ģeopolitiskie notikumi uz cenu svārstībām atstāja arvien mazāku ietekmi, jo gāzes krājumu līmenis bija pietiekams, lai cenu stabilizētu" teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

  • • 45 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (septembrī – 36; augustā – 32; jūlijā – 28 dienas);
  • • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (septembrī – 12%; augustā – 14%; jūlijā – 16%);
  • • 55% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (septembrī – 58%; augustā – 63%; jūlijā – 60%);
  • • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (septembrī – 2%; augustā – 4%; jūlijā – 7%);
  • • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (septembrī – 26%; augustā – 26%; jūlijā – 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norāda, ka nākamgad būtiskie izaicinājumi būs saistīti ar koksnes cenu korekcijām pēc šā gada rekordcenām, bet perspektīvā – ar ES Zaļā kursa prasību saprātīgu ieviešanu Latvijā.

Fragments no intervijas

Vai 2022. gadā LVM sasniegs pusmiljarda neto apgrozījumu, jo īpaši, ja deviņos mēnešos jau bija sasniegts 406 milj. eiro apgrozījums?

Jā, 2022. gads LVM būs rekordgads gan pēc neto apgrozījuma, gan arī pēc peļņas apmēra. Vienlaikus rekorda gads nenozīmē, ka tas ir veselīgs, jo izejmateriālu ražotājiem cenas virsotņu un strauju kritumu laiks nav tas labākais, tāpēc ka izjauc tirgus līdzsvaru. Diemžēl tas attiecas arī uz LVM, jo priecāties par ārkārtas ienākumiem un milzīgo peļņu nevar, raugoties uz to, kas notiek visapkārt. Vispirms jau ir būtisks mežizstrādes jaudu deficīts, jo pie augstajām koksnes cenām pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būtiski pieauga privāto meža īpašnieku segmentā, kamēr LVM pusē pieprasījums pēc mežsaimnieciskajiem pakalpojumiem bija stabilā un prognozējamā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjāņa Kariņa otrā valdība šobrīd darbojas vispārpieņemto 100 dienu saudzēšanas režīmā, tāpēc šobrīd vēlēsim visiem mums laimi un panākumus jaunajā gadā, pārāk bargi vēl nekritizējot jaunos un ne tik jaunos ministrus. Tāpēc te būs daži novēlējumi jaunajiem/vecajiem ministriem, jauno darbu cēlienu sākot, no laikraksta Diena un izdevuma Dienas Bizness.

Diena iepriekšējās valdības laikā ir pamanījusi un neatlaidīgi izgaismojusi vairākus notikumus, kas radījuši vai potenciāli var radīt būtisku ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, nākotni, dzīves kvalitāti un tādiem izšķirošiem lēmumiem kā – sākt pašam savu biznesu, mainīt darbu, pirkt nekustamo īpašumu, ņemt kredītu, laist pasaulē pirmo bērnu, laist pasaulē otro, trešo bērnu, godīgi maksāt nodokļus, uzrakstīt sūdzību par pāridarījumu utt. Lai šādus lēmumus pieņemtu ikdienā, ir jāizvērtē visādi notikumi un realitātes, taču valdība nedrīkst radīt/pieļaut situāciju, ka vienīgais un galvenais impulss/iemesls lēmumiem par dzīves/darba/biznesa kvalitātes pasliktināšanu ir valdības un valsts pārvaldes nepārdomāti/neizskaidroti un slikti lēmumi, faktiskās rīcības un uzvedības modelis.

Komentāri

Pievienot komentāru