Jaunākais izdevums

Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

"Pie tam tas, ko uzsver arī eksperti, ir, ka katrs rādītājs pats par sevi, ja tas tiek sasniegts, vēl nenozīmē, ka ir jāieslēdz ārkārtējā situācija, tas drīzāk tiktu vērtēts kombinācijā," skaidroja ministre.

Ja Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā turpinās pasliktināties, nākamie ierobežojošie soļi no valdības puses būtu pieļaujamā cilvēku pulcēšanās skaita samazināšana, sabiedriskās ēdināšanas vietu un neklātienes mācību ierobežošana, sacīja I.Viņķele.

"Mēs neesam nekur citur, kur pārējās Eiropas valstis. Ierobežojumi pamatā attiecas uz visu, kas samazina cilvēku būšanu vienkopus un pulcēšanos," skaidroja ministre un piebilda, ka, situācijai pasliktinoties, starp pirmajiem ierobežojošajiem pasākumiem būtu samazināt pieļaujamo cilvēku skaitu gan publiskos, gan privātos pasākumos.

Tāpat jauni ierobežojumi "pilnīgi noteikti attiektos uz sabiedrisko ēdināšanu", klāstīja politiķe. "Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus," izteicās Viņķele.

Pēc viņas paustā, šādā situācijā arī tiktu lemts par plašāku attālināto mācīšanos skolās.

Kā ziņots, minētie ierobežojumi ir atrunāti arī otrdien valdībā atbalstītajā Veselības ministrijas plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem. Tas paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd valdība valstij ir noteikusi trešo riska kategoriju.

Plānā ir izvirzīti trīs faktori, kas kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.

Viens no šiem faktoriem ir Covid-19 hospitalizēto pacientu skaits. Tam sasniedzot 80% no slimnīcu kapacitātes, atkarībā no citiem rādītājiem, varētu nokļūt ceturtajā riska kategorijā. Tāpat viens no faktoriem ir, ja saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Augsts riska situācijas iestāšanos varētu vērtēt, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Plāns paredz, ka šādā situācijā nāktos kopā ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem noteikt stingrāku cilvēku pulcēšanās limitu gan iekštelpās, gan ārtelpās. Tāpat šādā situācijā nenotiktu nedz publiski, nedz privāti pasākumi, ar izņēmumu attiecībā uz bērēm. Kultūras jomā notiktu tikai grāmatu izsniegšana bibliotēkās, kamēr pārējie pasākumi būtu atcelti.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu izsniegtu tikai līdzņemšanai, savukārt darbavietās, papildu tām, kurās patlaban jau ir spēkā šāda prasība, būtu jāvalkā mutes un deguna aizsegi. Darbību pārtrauktu ne tikai bāri vai šāda tipa iestādes, bet arī aktīvās izklaides vietas, piemēram, baseini un piedzīvojumu takas.

Sasniedzot minēto riska līmeni, pirmskolās darbotos dežūrgrupas, kamēr 1. līdz 6.klasēm izglītības process notiktu tikai vienas klases apmēros un daļēji attālinātā formātā. Skolēni 7. līdz 12.klasē mācītos attālināti, savukārt speciālo izglītības iestāžu darbs tiktu organizēts atbilstoši pašvaldības lēmumam. Profesionālās un augstākās izglītības audzēkņiem mācības notiktu daļēji attālināti.

Plānā norādīts, ka minētie pasākumi kopā ar vēl virkni citu netiktu ieviesti vienlaicīgi, bet gan pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija piespieda vairākus uzņēmumus rekordātrumā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas bieži nozīmē tūlītēji pieejamus pagaidu risinājumus. Ārkārtas situācija, visticamāk, netiks pagarināta, taču eksperti brīdina par iespējamu situācijas atkārtošanos rudenī un ziemā. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks sagatavot savu uzņēmumu darba un pakalpojumu nepārtrauktībai nākotnē, uzlabojot attālināta darba procesus.

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā "Tet" vienas dienas laikā darbu no mājām uzsāka 95% no darbiniekiem, kas ikdienā strādā birojos, un uzņēmums spēja nodrošināt klientiem pakalpojumus bez dīkstāves visas ārkārtas situācija laikā. Tas bija iespējams, jo "Tet" jau savlaicīgi un mērķtiecīgi bija sācis pāreju uz "jaunās paaudzes" darbu, ieviešot viedā biroja principus darbavietā, sagatavojot darbiniekus un stiprinot IT infrastruktūras kapacitāti darbam attālināti. "Tet" apkopojis galvenos secinājumus, kas palīdzēs arī citiem uzņēmumiem, kuri nolēmuši sakārtot un uzlabot darba procesus.

"Pēdējie mēneši pierādīja, ka notikt var neiedomājamais, tādēļ uzņēmumiem, gatavojoties nākotnei, jāparedz spēja iet ārpus ierastajiem rāmjiem. Jau vairākus gadus iepriekš redzējām, ka darbiniekiem, īpaši IT jomā, ir ļoti nozīmīga neatkarība un iespēja strādāt elastīgi, tostarp arī attālināti. Tas ceļ produktivitāti un darbinieku apmierinātību. Tādēļ elastīga darba pieeju bijām pakāpeniski sākuši ieviest visā uzņēmumā jau pirms diviem gadiem, un ārkārtējās situācijas laikā tas mums ļāva nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Atbilde uz jautājumu "Vai vienas dienas laikā var pāriet uz attālinātu darbu?" ir noliedzoša. Tam ir jāgatavojas, ieviešot nepieciešamās tehnoloģijas un darbiniekiem apgūstot vajadzīgās prasmes," atzīst "Tet" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumi ārkārtas situācijā notiek, bet mazāk

Helmuts Medinieks, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vadoties pēc zemesgramata.lv atrodamajiem datiem, aprīlī reģistrēti 772 nekustamā īpašuma pirkuma darījumi.

Janvārī tika reģistrēts 1251 darījums, februārī 1259 darījumi un martā- 1231 darījums. Lai gan krietni mazāk kā ierasts, tomēr darījumi joprojām, arī ārkārtas situācijas laikā un ar dažādiem apgrūtinājumiem, notiek.

Pētot Rīgas vērtīgākos šā gada dzīvokļu darījumus, redzams, ka visos mēnešos līdz aprīlim bija reģistrēti dzīvokļu iegādes darījumi virs EUR 300 000.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni  

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem...

Janvāra dārgākais dzīvokļa darījums bijis EUR 370 000 vērtībā. Lielākais februāra dzīvokļa darījums bijis EUR 340 000, martā - EUR 311 950 apmērā.

Savukārt dārgākais aprīlī reģistrētais darījums Rīgā, par ko pieejama informācija, ir bijis EUR 270 000 vērtībā, nepārvarot EUR 300 000 slieksni, vadoties pēc Cenubanka.lv atrodamās informācijas.

Cilvēkus no īpašuma iegādes attur gan neziņa par savu tuvāko mēnešu ienākumu stabilitāti, gan ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā. Arī bankas atsevišķās nozarēs strādājošajiem hipotekārā kredīta izsniegšanu var atteikt, lai gan pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas iespējas izmantot kredītu bija stabilas.

Kreditēšanas standarti kļuvuši striktāki 

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā banku kreditēšanas stratēģija...

Novērojams, ka potenciālie pircēji par tirgū esošajiem īpašumiem piedāvā izteikti zemākas cenas par prasītajām cerībā iegūt ļoti izdevīgu darījumu, taču pārdevēji visbiežāk nemēdz šādiem piedāvājumiem piekāpties un izlemj nogaidīt ārkārtas situācijas atcelšanu un situācijas stabilizēšanos.

Arī racionālas un pamatotas bailes saslimt ar Covid-19 attur cilvēkus no īpašumu apskatēm un kontaktēšanās ar pārdevējiem klātienē.

Ārkārtas situācijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir mazāks, taču tirgū joprojām ir novērojama interese no pircēju puses. Pirkumi ir racionālāki un lēmumi visbiežāk tiek pieņemti ļoti pragmatiski, atliekot luksusa klases pirkumus un dzīves uzlabojumus uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izkāpjot no komforta zonas, uzņēmējiem var pavērties plašas iespējas

Viktors Bolbats, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau divus mēnešus ilgst Covid-19 ārkārtas situācija, un no ierastā atšķiras ne tikai mūsu ikdienas dzīve, bet arī valsts ekonomiskais stāvoklis.

Eksperti paredz, ka šī globālā aina atstās manāmu ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Situācija varētu attīstīties dažādi, jo uzņēmējiem pieejams atbalsts gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Turklāt - daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas un investīciju idejas.

Uzņēmēju stāvoklis būs atkarīgs no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā un Latvijā. Tomēr jebkuram uzņēmējam ir jārēķinās ar stratēģijas pielāgošanu konkrētajai situācijai un tendencēm, kuras viņi novēro savā uzņēmumā. Pat pirms pandēmijas bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas pirmajās nedēļās straujā pieprasījuma pieauguma dēļ pāris ražotāji atsevišķiem produktiem paaugstināja cenas, tomēr patlaban, pieprasījumam normalizējoties, sagaidām, ka tās tiks pārskatītas, biznesa portālam db.lv sacīja veikalu tīkla "Drogas" pārstāve Guna Kaše.

"Raugoties kopumā, nenovērojam cenu pieaugumu mūsu sortimenta precēm," viņa norādīja, piebilstot, ka veikalu tīkla "mērķis vienmēr ir bijis piedāvāt klientiem produktus dažādās cenu kategorijās, lai katrs var izvēlēties savām vēlmēm un iespējām atbilstošāko".

"Šobrīd situācija ir ļoti mainīga, jāspēj ātri pielāgoties un mainīties līdz ar cilvēkiem un pieprasījumu. Paredzam arī turpmāku e-komercijas pieaugumu. Cilvēki šajā ārkārtas stāvokļa periodā būs apguvuši un arvien vairāk novērtēs iepirkšanos e-veikalā. Tādēļ arī nākotnē šo virzienu turpināsim pilnveidot," viņa pauda.

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, liela daļa iedzīvotāju apzinīgi ievēroja rekomendācijas neapmeklēt sabiedriskas vietas. Tādējādi, pavadot vairāk laika mājās, tiek izmantota iespēja iepirkties attālināti, un līdz ar to arī "Drogas" e-veikalā www.drogas.lv ir pieaudzis pasūtījumu skaits. Klienti tajā pavada vairāk laika, lasot produktu aprakstus, atsauksmes, tādējādi izvēloties preces un veicot pasūtījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc vietējo stādaudzētavu produkcijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot

Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes laikā, martā, pieprasījums pēc jauniem autobusiem Eiropas Savienībā sarucis par 47,3%, liecina "Busworld" apkopotie dati. "IVECO BUS" tirdzniecības uzņēmuma "ALKOM-TRANS" pārstāvis Aleksejs Lisenkovs uzskata, ka situācija Latvijā ir dramatiska.

"Ārkārtas situācija un ar to saistītie ierobežojumi Eiropas valstīs devuši pamatīgu triecienu transporta, tostarp, komerctransporta un autobusu tirdzniecības nozarei. Dramatiska situācija bija vērojama arī Latvijas tirgū, taču pilnībā sekas būs iespējams novērtēt tikai tuvāko mēnešu laikā," db.lv sacīja Aleksejs Lisenkovs.

Atbilstoši "Busworld" datiem martā Eiropas Savienībā pieprasījums pēc jauniem autobusiem kopumā saruka par 47,3%. Spānijā tika reģistrēts viens no lielākajiem kritumiem - 68,8%. Tomēr atsevišķās valstīs tika novērots pat zināms pieaugums, piemēram, Vācijā par 11,8%, Austrijā - 12, 3%, Kiprā - 33,3%. Nestabilas ekonomiskās situācijas apstākļos parasti sarūk patērētāju interese investēt. "To varēja novērot arī Latvijā, jo komerctransporta nozarē praktiski nebija nekādas intereses par komerctransporta iegādi. Pārsvarā tika realizēti jau iepriekš uzsākti projekti," norādīja A. Lisenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām – 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

"Luminor" aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi attiecībā uz pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis – aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotie aprēķini par atbalsta pasākumiem un to ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un 2021.gadā.

Pēc FDP aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro, lielāko atbalstu novirzot uzņēmumiem, kā arī valsts kapitālsabiedrībām. Uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzē novirzīti 1,45 miljardi eiro, bet valsts kapitālsabiedrībām - 1,72 miljardi eiro.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Iedzīvotājiem un darbaspēkam atbalsts aplēsts 522,95 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus FDP uzteic konservatīvo valsts budžetu 2021.gadam, kas ļauj būtiski fiskāli stimulēt ekonomiku vienlaicīgi nodrošinot valsts fiskālo ilgtspēju. Kā valdības tuvāko prioritāti FDP iezīmējusi Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātru un efektīvu izmantošanu tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu.

Šobrīd turpinās 2. Covid-19 vilnis un Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 7. februārim. Ņemot vērā vakcinācijas lēno gaitu un inficēto skaitu, ir liela varbūtība, ka ārkārtas situācija varētu vēl tikt pagarināta arī pēc 7. februāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

DelfinGroup apgrozījums pērn 24 miljoni eiro

Db.lv, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares uzņēmuma DelfinGroup nerevidētais konsolidētais apgrozījums 2020. gada 12 mēnešos bija 23.6 milj. eiro, kredītportfelis sasniedza 34 milj. eiro, un EBITDA pieauga līdz 9.5 milj. eiro.

Koncerna 2020. gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 8%, savukārt uzņēmuma kredītportfelis periodā ir palielinājies par 9%. Konsolidētā EBITDA gada laikā kāpusi par 8%.

“Neskatoties uz situāciju saistībā ar COVID 19, uzņēmumam 2020.gadā izdevās sasniegt stabilus izaugsmes rādītājus. Lai arī bijām spiesti strādāt augstas nenoteiktības apstākļos, tomēr, pateicoties komandas profesionalitātei, mums izdevās veiksmīgi organizēt naudas plūsmu un pārvaldīt kredītriskus, saglabājot pelnītspēju. Ieguvām neatsveramu attālinātā darba pieredzi un jaunas darba iemaņas, strādājot ārkārtas situācijā, kas ļaus palielināt komandas darba efektivitāti arī nākotnē. Uzņēmuma darbinieki veiksmīgi adaptējās jaunajiem apstākļiem, saglabājot fokusu uz augstu klientu servisa nodrošināšanu, ātri reaģējot un pilnveidojot produktu piedāvājumu atbilstoši jaunajai situācijai,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru