Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

«Es lūdzu ieviest nodokli patēriņa kredītiem— tas mums nāktu tikai par labu.» To Saeimas deputātiem teica NCH Advisors Investīciju fondu grupas vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis.

«Mums visiem ir jādzīvo pieticīgi, tas nozīmē- no tā, ko nopelnam. Jāierobežo kreditēšanās gan privāti, gan arī uzņēmumu un valsts līmenī. Četru gadu laikā pieckārtīgi Latvijā pieaugusī kreditēšana bija radījusi virtuālo realitāti, būtībā ekonomisko narkotiku, kuras atņemšanas sekas mēs tagad izjūtam,» sacīja K. Cerbulis.

Viņš piebilda, ka no investoru viedokļa Latvija vēl joprojām tiek vērtēta kā vissliktākā valsts Eiropā, lai gan situācija pamazām uzlabojoties. «Piemēram, fakts, ka mums ir liels jauno automašīnu pārdošanas kritums, ir pozitīvs, jo liecina, ka vēl kādus gadus varam braukt ar vecajiem. Līdz ar to tas pierāda, ka pamazām mācāmies tērēt tik, cik nopelnam,» tā K. Cerbulis.

Sekojot pasaules ekonomikas tendencēm, nekustamo īpašumu attīstītājiem turpmākajos plānos uzsvars jāliek uz lielajām pilsētām un nišas tirgiem, šodien Baltic Real Estate Leaders Forum sacīja investīciju fonda NCH Capital Inc. vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis.

Pasaules ekonomikā notiek izmaiņas, kas būtiski ietekmē investorus - attīstība kļūst daudz lēnāka. Arī procentlikmes nu ir kļuvušas negatīvas, lai gan 30 gadus visi eksperti apgalvoja, ka tas nekad nenotiks. Tas nozīmē, ka investori no saviem projektiem saņems mazāk naudas, nekā viņi ir ieguldījuši, sacīja Cerbulis.

Viņš norādīja, ka visi šie faktori ietekmēs arī nekustamo īpašumu tirgu. Naudas plūsma kļūs par tirgus karali, jo investori vēlēsies saņemt atpakaļ savas ieguldītās investīcijas. Tas nozīmē, ka objekti ar labu naudas plūsmu kļūs arvien interesantāki. Es gan neticu, ka investori varēs saņemt peļņu, kas lielāka par 2%, prognozēja Cerbulis.

2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Par 93,4 miljoniem eiro tiek pārdots tirdzniecības un izklaides centrs Riga Plaza, liecina informācija uzņēmuma Plaza Centers NV mājaslapā.

Riga Plaza tiek pārdots globālam investīciju fondam, kura nosaukums netiek atklāts.

Riga Plaza līdzīpašnieka ASV investīciju grupas New Century Holding (NCH) vadītājs Kārlis Cerbulis aģentūrai LETA sacīja, ka pārdoti ir 100% tirdzniecības centra kapitāldaļu - savas 50% daļas pārdevis gan Plaza Centers NV, gan arī NCH.

Cerbulis prognozēja, ka darījums pilnībā varētu tikt pabeigts jūlijā. «Patlaban nevaru atklāt pircēju, vienīgi varu pateikt, ka tas ir ļoti solīds Rietumu investīciju fonds, kurš izvēlējies Latviju kā vietu saviem ieguldījumiem,» norādīja Cerbulis.

Viņš piebilda, ka nav pilnvarots atklāt naudas plūsmu, ko rada Riga Plaza, vienīgi norādīja, ka 2009.gadā, kad centrs tika atklāts, tajā bija aizņemti tikai 60% platību, turklāt daļa nomnieku maksāja tikai pusi nomas maksas. «Patlaban iznomātās platības ir ap 98%,» uzsvēra Cerbulis.

Nekustamā īpašuma tirgū noturēsies stiprākie, bet cenas kļūs adekvātas vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju maksātspējai.

Speciālisti norāda, ka 2009. gadā būs aktuāli tie paši procesi un tendences, kas jau bija vērojami 2008. gadā. Projektu attīstīšanas tirgū valdīs stagnācija, tirgus likviditāte būs tuvu nullei. Tiek paredzēta arī nemaksāšana un bankroti gan attiecībā uz attīstītājiem, gan mājsaimniecībām.

Likviditāte zema

Tendence ir viena - cenas, pieprasījums iet uz leju, bet piedāvājums palielinās, teica Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons. «Vērojams vispārējs straujš kritums, likviditāte ir pazudusi. Liekas, ka daudzus projektus vēl ilgus gadus neizdosies pārdot. Arvien projekti tiks realizēti, iespējams, arī nākamajā gadā, bet projektu skaits būs neliels,» viņš teica. Pēc R. Idelsona domām, ekonomikā beidzas noteikts posms. «Nauda gan no ārpuses, gan iekšējiem resursiem ieplūda nekustamā īpašuma tirgū. Visi centās nopelnīt. Uzskatīja, ka tirgū nav riska, un pelnīt varēs ļoti ilgi un daudz. Ilūziju laiks ir cauri. Skaidrs, ka nekustamā īpašuma nozare ir tāda pati uzņēmējdarbības sfēra, kādas ir pārējās industrijas, tajā jādarbojas pēc tādām pašām metodēm kā citās. Un tajā ir jādarbojas profesionāļiem. Peļņas norma būs 15 - 25 %. Iepriekš bija krietni vairāk, kas arī veicināja pārkaršanu. Tagad jārunā par zaudējumiem.»

Mēs bijām ļoti slikti sagatavojušies krīzei. Tā mūs pārsteidza nesagatavotus. Par to mēs varam sevi, savus vadītāju vainot. Taču, to, kas pašlaik notiek pasaulē, mēs pilnīgi nevaram ietekmēt. Piena cenas pasaulē ir 1/3 no tā, kādas tās bija pirms pāris gadiem. Neviens negrib mūsu kokmateriālus, saražotās preces....

Daudzi, arī es pats esmu iepriekš paudis viedokli, ka mūs krīze mazāk skars, taču es cerēju, ka mūsu bankas būs labāk gatavas. Nevarēju iedomāties, ka Parex banka tā noies pa burbuli. Visas trīs mūsu iepriekšējās krīzes — pārmaiņas pēc neatkarības atgūšanas, banku krīzi, Krievijas krīzi — šī banka pārdzīvoja. Tas tikai nozīmē, cik smaga situācija patiesībā ir šobrīd. Lielākā daļa banku, kas tiek glābtas rietumos, netiek nacionalizētas. Es domāju, tā ir liela kļūda. Mēs vismaz bijām tik drosmīgi, ka negaidījām. Tātad šis ir piemērs, ka mēs spējam diezgan ātri rīkoties. Arī budžetu mēs samazinām ļoti strauji. Mums, protams, nav izvēles.

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Viegls un lēts kredīts ir narkotika. Kad pārstāj tās lietot, sekas ir tūlītējas un var būt nāvējošas. Tāpēc jauna, strauja kreditēšana mums nepalīdzēs.

Tā, vērtējot situāciju nekustamā īpašuma tirgū, pauda investīciju holdingkompānijas NCH Advisors Inc pārstāvis Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis. «Nē, pietiek ar narkotikām! Esam jau ar tām aizrijušies. Nasta uz mājsaimniecībām ir jau tā neciešami smaga,» viņš pauda. Ko līdzēt tautsaimniecībai var vienīgi strauja t.s. slikto kredītu «piedošana.»

Viņaprāt, zviedru bankām, pašām to negribot, šobrīd pieder ļoti daudz nekustamo īpašumu Baltijā, kas arvien vairāk pastiprina reģiona skandifikāciju.

«Otrie zviedru laiki» te sākušies 1998. gadā, kad skandināvi pārņēma vietējās bankas. Skandināvu klātbūtni var just arī telekomunikācijās, kokapstrādē, lauksaimniecībā u.c. Tagad tam piepulcējas visa veida nekustamie īpašumi. Viņš atcerējās kādu internetā cirkulējošu petīciju, ka jāpiesaka karš Zviedrijai un tad jāpadodas.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Stagnācijas dēļ nekustamā īpašuma tirgū izsolēs nepārdotos īpašumus bankas patur sev līdz labākiem laikiem.

Aptaujātās bankas atzīst, ka 2008. gadā pieauga kavēto mājokļu kredītu apjoms, kas ir likumsakarīga parādība ekonomikas lejupslīdes ap­stākļos. Tomēr līdz ar prognozētā bezdarba palielināšanos šādu slikto kredītu apjoms šogad varētu vēl palielināties. Pēdējā laikā pieaudzis arī to kredītņēmēju skaits, ar kuriem neizdodas vienoties par kredīta atmaksu, un īpašumi nonāk līdz izsolei. Tomēr aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti zema, tādējādi izsolē šos īpašumus bankām neizdodas pārdot. Tāpēc bankas tos patur sev un apsaimnieko, tostarp izīrē līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Dažas bankas atzina, ka šos īpašumus turēs savās bilancēs, dažas veidos atsevišķus uzņēmumus vai bankas struktūrvienības.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Krievijas miljonāri, meklējot izdevīgākus darījumus, no jauna sākuši pievērst uzmanību ASV nekustamā īpašuma tirgum. To veicina ievērojamais cenu kritums un rubļa vērtības nostiprināšanās attiecībā pret ASV dolāru, ziņo Bloomberg.

ASV nekustamā īpašuma tirgus darbonis Edvards Mermelšteins (Edward Mermelstein) norāda, ka patlaban potenciālos pircējus ASV piesaista lielais cenu kritums, kas ļauj agrāk dārgus īpašumus iegādāties par ievērojami zemākām cenām.

E. Mermelšteins kopš 2007. gada pircējiem no Krievijas palīdzējis noslēgt aptuveni 300 nekustamā īpašuma darījumus.

Pēdējo trīs mēnešu laikā viņš palīdzējis Krievijas pircējiem iegādāties divus īpašumus ASV un šobrīd strādā pie vēl 20 komercīpašumu un mājokļu pārdošanas darījumiem. Turpretim šī gada janvārī darījumi ar Krievijas pircējiem neesot bijuši.

ASV nekustamā īpašuma pārdevēji savus īpašumus patlaban gatavi pārdot pat par 30 līdz 40 % zemākām cenām nekā 2007. gadā, kad ASV nekustamā īpašuma tirgus sasniedza savu spici.

Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu, otrdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē sacīja viens no projekta attīstītājiem uzņēmējs Jānis Lasmanis.

Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem vērienīgu apbūvi plāno SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estates. Zemesgabala īpašnieki ir Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Būvprojektu minimālajā sastāvā konceptuāli ir atbalstījusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Projektētāju SIA «DEI arhitekti» pārstāvis arhitekts Ernests Cerbulis informēja, ka plānotas divas dzīvojamās ēkas 24 stāvu augstumā un nedaudz zemāka viesnīcas ēka, kura atradīsies vistālāk uz dienvidiem no Salu tilta.

Kopējā apbūves platība ir plānota 64 428 kvadrātmetri. Iecerēts, ka kompleksā būs 194 dzīvokļi, 294 viesnīcas numuri, 365 autostāvvietas. Kompleksā plānoti dzīvokļi 70-90 kvadrātmetru platībā, kuriem visiem paredzēts skats uz ārpusi, proti, neviena plakne nebūs pavērsta pret Salu tiltu, samazinot trokšņu līmeni. Iecerēts saglabāt arī esošo koku barjeru.

Kvotu ieviešana termiņuzturēšanās atļauju (TUA) regulējumā būs lielisks korupcijas avots, uzskata investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs, Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Kārlis Cerbulis.

«Nav skaidrs, kā var spriest par kvotām, nesaprotot, kāpēc vispār tās šobrīd jānosaka (par to pamatotību sabiedrībā nav bijušas nekādas diskusijas, turklāt nav publiskots mehānisms, kā kvotu piešķiršana tiks īstenota). Jebkurā gadījumā nekavējoties jādeleģē kāds KNAB izmeklētājs, kurš nepārtraukti sekos līdzi rindas virzībai. Vai vēl pareizāk - kvotu sadales un rindas uzraudzīšanas birojs jāizvieto tieši līdzās KNAB vadības kabinetiem, pretējā gadījumā šī būs netraucēta iedzīvošanās iespēja dažiem enerģiskiem cilvēkiem,» uzskata K. Cerbulis.

Viņš arī uzsver, ka, līdzās paaugstinātam korupcijas riskam, kvotu ieviešana nozīmētu arī to, ka investori savos lēmumos kļūs arvien piesardzīgāki. Nerezidenti, kuri ir gatavi ieguldīt pietiekami lielas naudas summas mūsu ekonomikā, daudz piesardzīgāk izvērtēs šādu lēmumu, ja viņiem nebūs pārliecības, vai pēc īpašuma dokumentu nokārtošanas pēkšņi neizrādīsies, ka kvotu limits beidzies.

Šobrīd varam runāt par «normalitātes» pirmo posmu, konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2010 sacīja NCH Capital Inc. prezidents Baltijā Kārlis Cerbulis.

Pagājušajā gadā visi tirgus dalībnieki piedzīvoja šoku. Pašlaik viņi ir adaptējušies jaunajai situācijai, saprot, kas notiek, ka sliktākais, šķiet, jau ir aiz muguras. Tiesa, pārlieku liels optimisms arī nav novērojams. Tirgum vēl ir jāattīrās. Arī bankām vēl ir jātiek skaidrībā, kas ir viņu aktīvos. Tikmēr naudu tās īpaši aktīvi nedos.

Kopumā mājokļu tirgus attīstībai ir potenciāls. Nenoliedzami demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās, tomēr Latvijā dzīvojamās platības ir aptuveni uz pusi mazāk nekā Rietumeiropā, vairums mājokļu (ap 90 %) ir būvēts pirms 1990. gada. Iedzīvotāju ienākumu līmenis palielināsies, lai gan tas nenotiks strauji. Agrāk vai vēlāk bankas atsāks aktīvāku hipotekāro kreditēšanu, taču aizdevumu izsniegšana būs daudz piesardzīgāka. Un ir skaidrs, ka augstceltņu ēra mājokļu tirgū ir beigusies.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

31 hektāru plašajā teritorijā, kompleksā Mežaparka Rezidences ASV investīciju fondu grupas NCH Capital nekustamā īpašuma kompānija SIA Domuss sākusi pirmās villas būvniecību. Darbus veic SIA Merks.

Projekta attīstība tiks veikta pa grupām un katrai būs savs būvniecības konkurss. Drīzumā uzņēmums iecerējis sludināt konkursu dzīvokļu nama, rindu māju būvniecībai, informē NCH Capital Inc vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis. «Mežaparkā kopumā ir ierobežots nekustamo īpašumu piedāvājums. Mežaparka Rezidencēs esam sākuši priekšpārdošanu un interese ir liela. Šobrīd 100% gatavs pārdošanas objekts ir zeme ar piebraucamiem ceļiem, komunikācijām. Daži zemes pircēji vēl ir pārdomu procesā, jo grib pilnīgu pārliecību par to, ka teritorija tuvāko gadu laikā tiks apbūvēta. Jau šogad plānojam sākt vairāk nekā 10 ēku būvniecību, tādēļ esam pārliecināti, ka jau nākamgad ap šo laiku darījumu aktivitāte būs ievērojama. Dzīvokļu, villu, rindu un dvīņu māju būvniecībā nākamajos divos gados plānots ieguldīt 18 miljonus eiro. 2017.gadā paredzēts nodot ekspluatācijā 41 dzīvojamo vienību, tostarp villas, dvīņu un rindu mājas, kā arī trīs stāvu dzīvokļu namu; 2018.gadā ir iecerēts pabeigt trīs stāvu biroju ēkas būvniecību, kurā būs arī restorāns, kā arī 2.kārtas rindu mājas un trīs stāvu dzīvokļu ēkas pie vaļņa gar Gustava Zemgala gatvi,» papildina SIA Domuss direktors Ralfs Jansons.

Šonedēļ notiekošajā pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF) vairakkārt izskanēja viedokļi par Latvijas potenciālu un labo uzņēmējdarbības vidi gan tehnoloģiju jomā, gan radošajās industrijās.

PLEIF ietvaros 3. jūlijā norisinājās vairākas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi un globālo nozīmi, tehnoloģiju inovācijām, kā arī tika apspriesta Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs. Forumā piedalās vairāk kā 350 latviešu izcelsmes uzņēmēji no 21 pasaules valsts.

Par Latvijas vietu globālā pasaulē diskutēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Procter&Gamble viceprezidents Uldis Sīpols, AS Citadele banka padomes locekle Baiba Rubesa, kā arī korporācijas GasEnergoStroi prezidents Sergejs Čerņins. Diskusijā E. Rinkēvičs izteica ideju veidot uzņēmēju informatīvu datu bāzi, kurā uzņēmēji varētu ievietot informāciju par sevi un savu darbību kā arī sazināties savā starpā. Savukārt B. Rubesa rosināja veicināt pieredzējušo un jauno uzņēmēju savstarpējo sadarbību un cunftu veidošanu.

ASV investīciju fondu grupas "NCH" alternatīvo ieguldījumu fonds "NCH Baltics Opportunity Fund I AIF" ir iegādājies pirmo industriālo objektu 2,5 miljonu eiro vērtībā, Rīgā, Buļļu ielā, informē "NCH" pārstāvji.

Noliktavu komplekss Buļļu un Kleistu ielas krustojumā atrodas uz divu hektāru zemes īpašuma ar paplašināšanās iespēju nākotnē, un tā sastāvā ir noliktavu un biroju ēkas ar kopējo platību gandrīz 6000 kvadrātmetru.

"NCH Baltics Opportunity Fund I AIF" mērķa objekti ir B un C līmeņa industriālie un loģistikas īpašumi Baltijas reģiona lielākajās pilsētās.

“Mēs koncentrējamies uz industriāliem un loģistikas objektiem, kuriem nepieciešamas investīcijas, lai tos paceltu jaunā ilgtspējas standartu līmenī, samazinātu CO2 emisiju. Mūsu mērķis ir ieguldīt līdz 80 miljoniem eiro nākamo piecu gadu laikā,” atklāj fonda pārvaldnieka “NCH Baltics AIFP” valdes priekšsēdētājs Kārlis Cerbulis.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

ABLV Bankas grupas nekustamo īpašumu «saimniecība» ir patiesi iespaidīga, par tās vērienīgākā projekta New Hanza nākotni ekspertiem satraukuma nav; zināmas bažas ir par potenciālo investoru reakciju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lēmums par bankas likvidāciju liek galvas lauzīt nekustamā īpašuma biznesā strādājošajiem. Protams, pirmajā brīdī tirgus dalībnieki bija kā aukstu ūdens šalti dabūjuši, elpa aizrāvās, taču tas pāriet, saka Aigars Šmits, SIA Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs.

Aptaujāto uzņēmēju speciālistu viedoklis par iespējamo ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu ir dažāds, krīzi gan neviens nepiesauc, tiesa, tiek norādīts, ka investoriem no austrumiem Latvijas tirgus varētu nebūt pievilcīgs, rietumnieki savukārt šurp arī īpaši neraujas. Par bankas iniciēto teritorijas attīstības lielprojektu aptaujātie sliecas domāt, ka tā nākotne nav bezcerīga, tādā vai citādā veidolā tas varētu tikt reiz īstenots. Arī Skanstes apkaimes attīstība ies savu gaitu.

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Igaunijā pērn ārvalstnieki pārdeva divas reizes vairāk nekustamo īpašumu nekā iegādājās, un aktīvākie nekustamā īpašuma pārdevēji bija Krievijas un Somijas pilsoņi, liecina Igaunijas Zemes departamenta un nekustamā īpašuma sludinājumu portāla "Kinnisvara24" dati.

Visbiežāk ārvalstnieki Igaunijā darījumus ar nekustamo īpašumu veic Harju apriņķī, kur ir arī galvaspilsēta Tallina, Austrumviru apriņķī un Pērnavas apriņķī.

Vislielākā ārvalstnieku aktivitāte bijusi Harju apriņķa nekustamā īpašuma tirgū, kur ārvalstu pilsoņi pagājušajā gadā iegādājās 308 īpašumus, taču pārdeva rekorddaudz - 670 īpašumus. Somijas pilsoņi iegādājas 55 īpašumus un 176 īpašumus pārdeva, savukārt Krievijas pilsoņi iegādājās 28 īpašumus un 168 - pārdeva.

Austrumviru apriņķī Krievijas pilsoņi pērn pārdeva 333 nekustamos īpašumus. "Kinnisvara24" vadītājs Urmass Uibomē norādīja, ka 2023.gadā Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ietekmē no Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus aktīvi aizgāja Krievijā dzīvojošie īpašnieki, taču pērn nekustamā īpašuma pārdošanu aktīvi sākuši arī Igaunijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi.