Eksperti

Kā motivēt Latvijas iedzīvotājus interesēties par ieguldījumu iespējām?

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju , noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.

Aptaujas dati rāda, ka 40% respondentu uzkrājumu apmērs pēdējā gada laikā ir kopumā pieaudzis. Taču satraucošāks ir fakts, ka visvairāk – 60% respondentu – veido uzkrājumus skaidrā naudā un 40% – kā noguldījumus bankas kontā, kas, inflācijai strauji augot, zaudē vērtību.

Piedāvājot respondentiem vērtēt, kā vislabāk rīkoties ar uzkrājumiem, viņi par labāko finansiālo uzkrājumu glabāšanas veidu atzinuši ieguldījumus nekustamajā īpašumā (85%). Liela daļa respondentu par kopumā labiem finansiālo uzkrājumu glabāšanas veidiem atzīst arī ieguldījumus dārgmetālos vai dārglietās, skaidru naudu eiro, investīcijas biznesā, uzņēmumu kapitāla daļas, ieguldījumus mākslas priekšmetos un biržās kotētus vērtspapīrus (50%). Vienlaikus tikai 18% respondentu norādījuši, ka patlaban ir ieguldījuši biržās kotētos vērtspapīros.

Kāpēc neiegulda?

Viens no secinājumiem, kas izriet no aptaujas rezultātiem, – Latvijas iedzīvotājiem ir grūtības ieguldīt ar abstraktu, ļoti tālu mērķi. Visticamāk, tieši tādēļ nekustamais īpašums, dārgmetāli, dārglietas, mākslas priekšmeti ir krietni apsteiguši biržās kotētus vērtspapīrus. Tie ir reāli, redzami un taustāmi objekti. Tāpat redzam, ka tieši Latvijas uzņēmumi ir tie, kuros iesācēji ieguldījumu jomā izvēlas ieguldīt vislabprātāk. Tas ir tāpēc, ka šo uzņēmumu darbību ir vieglāk novērtēt, to produkti ir pazīstami.

Veicot aptauju, interesējāmies arī par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir potenciāls ieguldīt, to nedara. Būtiski, ka puse no visiem aptaujātajiem uzskata, ka sabiedrībā kopumā trūkst viedokļu no uzticamiem avotiem par ieguldījumu tēmu, kas palīdzētu izvērtēt iespējas un pieņemt lēmumus. Savukārt 57% aptaujāto norāda, ka latviešu valodā kopumā nav pietiekami daudz informācijas, lai uzzinātu visu nepieciešamo par ieguldījumu veikšanu un varētu pieņemt pārdomātus lēmumus.

Tāpat izgaismojās fakts, ka Latvijas iedzīvotājiem (76%) ir bail uzņemties riskus, īpaši šajā ģeopolitiski nedrošajā situācijā un apstākļos, kas rada papildu finansiālo ietekmi. Tomēr pēdējos gados redzam – katrs jauns gads nāk ar saviem izaicinājumiem, bet katrā ir arī savas iespējas. Tie, kuri uztrenējuši spēju kritiski izvērtēt riskus un ieraudzīt potenciālu, strauji virzās uz priekšu. Tas notiek ne tikai valstu līmenī, bet arī uzņēmējdarbības vidē un, protams, arī individuālajā līmenī. Veicot ieguldījumus, ir jāspēj arī izvērtēt un uzņemties savai finanšu situācijai atbilstošāko risku. Tas veiksmīgāk izdodas, ja ir labas finanšu pratības zināšanas un interese par iespējām vairot savu kapitālu.

Kā motivēt iedzīvotājus izvērtēt ieguldījumu iespējas?

FKTK kā kapitāla tirgus uzraugs nevar palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem uzņemties risku, bet tas, ko mēs varam – palīdzēt būt informētiem un izglītoties par ieguldījumu jautājumiem, tajā skaitā risku vērtēšanu un vadīšanu, ieguldītāju tiesībām un interešu aizsardzību.

Veicot ieguldītāju uzraudzību kapitāla tirgos, esam konstatējuši, ka pat tirgū ilgi esošu ieguldītāju zināšanas par tādiem jautājumiem kā ilgtspēja, korporatīvā pārvaldība, investoru tiesības un pat portfeļu izveide neatbilst zināšanu minimumam, kas nepieciešams sekmīgai darbībai ilgtermiņā ar mērķi vairot, nevis zaudēt savu nopelnīto kapitālu. Bieži vien tieši nezināšana un nesekošana līdzi tirgus tendencēm noved pie negatīva rezultāta un līdz ar to arī negatīvas attieksmes pret ieguldījumu veikšanu gan vietējā kapitāla tirgū, gan starptautiski. Nesen Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde publicēja analīzi , kas apliecināja faktu, ka ilgtspējīgi ieguldījumi fondos investoram kopumā dod lielāku atdevi salīdzinājumā ar tradicionālajiem tirgū pieejamajiem produktiem.

2021. gadā FKTK izstrādāja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, un viens no tās darba virzieniem ir ieguldītāju aktivitātes veicināšana. Lai to nodrošinātu, FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku īsteno dažādas aktivitātes un izstrādā izglītojošu saturu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības pilnveidei ieguldījumu jomā. Viena no šādām izglītojošām iniciatīvām ir raidieraksts "Pelnītprasme", kurā 10 epizožu laikā padziļinātās sarunās ar dažādu jomu ekspertiem ikvienam interesentam būs iespēja uzzināt vispusīgu ar ieguldījumu jomu saistītu informāciju un investīciju nianses.

Raidieraksts "Pelnītprasme" ir Latvijas Bankas un FKTK ieguldījums Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības paaugstināšanā ieguldījumu jomā. Vienlaikus būtiska ir arī citu pušu aktīvāka iesaiste, piemēram, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši kredītiestādēm, izglītojot sabiedrību un aktīvāk iesaistot ikkatru no mums savu līdzekļu efektīvā pārvaldībā. Šobrīd Latvijā tas nav darīts pietiekami. Gan iedzīvotāji, gan ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji ieņēmuši pasīvu pozīciju, nedomājot par kopējo Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku darbības rādītāju pasliktināšanās gaidāma nākamā gada sākumā

Db.lv, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku darbības rādītāju pasliktināšanās vairāk gaidāma nākamā gada sākumā, trešdien intervijā "TV3" raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

S.Purgaile atzina, ka 2022.gada pirmajā pusgadā banku darbības rādītāji bija ļoti labi, pat labāki, nekā tika gaidīts, taču ir jābūt gataviem, ka rudenī situācija strauji mainīsies.

"Noteikti banku rādītāji varētu kristies, bet to mēs redzēsim nākamajos mēnešos - gada beigās un nākamā gada sākumā pat vairāk nekā šogad," teica Purgaile.

FKTK vadītāja arī prognozēja, ka šā gada beigās jau varēs redzēt banku peļņas rādītāju samazinājumu, jo bankām, visticamāk, būs jāveido papildu uzkrājumi nedrošajiem kredītiem.

Vienlaikus komisijas vadītāja aicināja uzņēmumus un arī privātpersonas, kurām ir hipotekārās saistības vai patēriņa kredīti, savlaicīgi vērsties bankā, ja parādās problēmas maksājumu plūsmā. "Šī noteikti nav tāda situācija, kāda bija finanšu krīzē 2008.gadā. Tajā pašā laikā (..) mums ir jādarbojas proaktīvi," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi "Signet Bank" un "Expobank" apvienošanos, informē FKTK.

FKTK padome atļāvusi "Signet Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļas pāreju "Expobank". Līdz ar to no pirmdienas abu banku darbība tiek apvienota vienā kredītiestādē, kas pēc visu juridisko darbību veikšanas strādās ar "Signet Bank" nosaukumu.

"2018.gadā bankas, kas iepriekš bija fokusējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, sāka biznesa modeļa maiņu un FKTK prognozēja, ka viens no šī segmenta banku darbības attīstības virzieniem ir konsolidācija. Esam gandarīti, ka "Signet Bank" un "Expobank" ir spējušas veikt šādu soli, lai saglabātu abās bankās esošo pieredzi un turpmāk nodrošinātu konkurētspējīgāku biznesa modeli, stiprinot Latvijas banku sektoru," norāda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Industra Bank ļauts pārņemt daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "PrivatBank" nodot AS "Industra Bank" īpašumā AS "PrivatBank" kredītiestādes uzņēmuma daļu, atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam, informē FKTK pārstāvji.

Darījuma rezultātā "Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

"Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" sadarbību ar aptuveni 5800 klientiem, no kuriem 300 ir juridiskas personas un 5500 privātpersonas. Darījumā pārnesamo kredītu apjoms veido aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apjoms pārsniedz 57 miljonus eiro. Pāreja tiks īstenota 2022.gada 20.augustā, norāda "Industra Bank" pārstāvji.

Tuvākajās dienās katru klientu personīgi informēs par klientu informācijas un līgumu pārcelšanas praktisko norisi, nosūtot vēstuli pa pastu, internetbankā, pa e-pastu kā arī ar īsziņu palīdzību. Aktuālā informācija par pāreju izvietota arī abu banku tīmekļa vietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā notiks konference par iespējām kapitāla tirgū – Baltic Capital Markets Conference

www.balticcapmarkconference.com, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru