Jaunākais izdevums

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tev Varētu Interesēt Arī:

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Šobrīd ir īstais brīdis atgriezties

Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums

Darbinieku trūkums ātrās ēdināšanas nozarē ir kritisks

Vēlas saņemt 1000 un vairāk eiro mēnesī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle ar atklātām kārtīm, kur likme – darbinieks

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vidējās algas šķērsgriezums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, par ko gan vēl jābalso parlamentam. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs norādīja, ka par šādu priekšlikumu nevar balstot, jo vispirms būtu jāsaņem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes atzinums. Jautājumi par šādas normas iekļaušanas sekām bija arī Saeimas Juridiskajam birojam. Sava īpašā pozīcija bija arī Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību pārstāvim Andrim Alksnim.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Prezidenta padomnieku biroja vadītājai Kucinai noteikta 3968 eiro mēnešalga

LETA, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Prātīgāk būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams.

Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Kā ziņots, koalīcijā ir apspriesta minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro. Šāds minimālās algas palielinājums ir viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, par kuru nepildīšanu opozīcija bieži kaunina valdošo koalīciju. JKP solīja ieviest programmu «3x500», atbilstoši kurai minimālo algu paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada, ieviestu neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteiktu 500 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Jākoncentrējas nevis uz vidējo algu, bet darba samaksas kāpumu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par to, ka Latvijā 3. ceturksnī vidējā alga bruto ir sasniegusi 1006 eiro, tradicionāli izraisīja skeptiskas un indīgas piezīmes. Piemēram, ja Jānītis vakariņās apēd divas vistas, bet Anniņa – nevienu, tad vidēji katrs ir apēduši pa vienai vistai. CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste skaidro, ka vidējā alga patiešām ir aritmētisks jēdziens un neraksturo iedzīvotāju labklājību, jo tas neko nepasaka par ienākumu sadalījumu.

Daudz precīzāks rādītājs ir tā sauktā algas mediāna, kas aprēķināta, izslēdzot galējās vērtības. Pašlaik algas mediāna ir 760 eiro. Kā redzams, atšķirība starp vidējo algu un algas mediānu ir gana būtiska. Ja algas mediāna ir būtiski zemāka par vidējo algu, tad tas nozīmē, ka vairāk ir zemo algu saņēmēju.

Labā ziņa ir tā, ka algu kāpumā procentuāli vislielākais īpatsvars ir mazāk pelnošajām nozarēm un reģioniem.

Lai saprastu, kas notiek ar darba samaksu, līdztekus algas mediānai ir vērts pievērst uzmanību algu kāpumam un sadalījumam pa nozarēm. Šā gada 3. ceturksnī algu kāpums salīdzinājumā ar 2017. gada 3. ceturksni ir bijis 8%. Indīgajiem skeptiķiem jāteic, ka, aplūkojot darba samaksas pieauguma struktūru, redzams, ka tas nav uz «biezā gala» rēķina, jo vislielākais pieaugums bijis veselības un sociālajā aprūpē (15,9%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (11,6%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (10,6%). Vismazākais algu kāpums bijis finanšu un apdrošināšanas nozarē (0,4%), kurā ir vislielākās algas. Tas liecina, ka lielo algu saņēmēji lielā mērā savus griestus ir sasnieguši, tāpat kā reģionālā griezienā rīdzinieki ir tie, kuriem algu kāpums ir viszemākais – 7,1%. Ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad, protams, bažas rada situācija ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, kur vidējā alga ir viszemākā valstī – 720 eiro, un izglītībā, kur tā sasniedz vien 822 eiro. Salīdzinājumam vislabāk apmaksātajā nozarē – finansēs un apdrošināšanā – vidējā alga ir 1932 eiro, kam seko informācijas un komunikāciju pakalpojumi ar 1584 eiro. Reģionālā griezumā viszemākās algas tradicionāli ir Latgalē – 708 eiro. Salīdzinājumam, Rīgā vidējā alga ir 1124 eiro. Tomēr, lai saprastu attīstību un darba samaksas dinamiku, visefektīvāk ir koncentrēties uz algu kāpumu, kur nozaru griezumā kā jau minēts, vislielākais tas ir zemāk apmaksātajās nozarēs, bet reģionu griezumā dominē Kurzeme ar 11% kāpumu, kam seko Pierīga un Latgale. Protams, arī Rīgā ir vērojams algu pieaugums, kas liek domāt, ka darba samaksas ziņā plaisa starp galvaspilsētu un pārējo Latviju tik drīz nesašaurināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecība mājokļa kredīta pirmo iemaksu var sakrāt vidēji 22,9 mēnešos

Db.lv, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 3. ceturksnī uzlabojies visās Baltijas galvaspilsētā, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa (MPI) pētījums.

Galvenais faktors tam bijis straujais vidējās neto algas kāpums. Turklāt labvēlīgā ekonomikas attīstība veicinājusi mājsaimniecību interesi par dzīvokļa iegādi, kas atspoguļojies gan aktivitātes kāpumā dzīvokļu tirgū, gan mājsaimniecību kredītportfeļa pieaugumā.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 186. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 238 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2018. gada 3. ceturksnī bija par 86% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojās par 8,7 punktiem. MPI uzlabojās straujas vidējās neto algas gada izaugsmes rezultātā (8,4%). Vidējās algas pieaugums atsvēra vidējo dzīvokļu cenu kāpumu. Hipotekāro kredītu procentu likmes nedaudz samazinājās, uzlabojot pieejamību. Pateicoties vidējās algas kāpumam, pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Strādājoši nabagi – Latvijas realitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem

Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis salīdzinoši rāms – pretstatā vērienīgai reformai pērn, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šoreiz ieviesti vien pāris jauninājumi.

Pamatā tie saistīti ar jau ieplānotām izmaiņām un ir atskaņas no iepriekšējās nodokļu reformas, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados. Vienlaikus, lai cik nelielas, tomēr izmaiņas līdzšinējā kārtībā jaunais – 2020. gads nodarbinātajiem nesīs un no tām vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem.

Vērtējot jaunā budžeta pieņemšanas procesu, pozitīvi vērtējams fakts, ka iepriekš nospraustie plāni tiek koriģēti atbilstoši situācijai un valsts budžeta iespējām. Ja iepriekšējo gadu lēmumos tika paredzēts palielināt maksimālo ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 250 eiro, tad šobrīd apstiprinātais ir 300 eiro. Palielināta arī tā algas robeža, pie kuras pienākas maksimālais neapliekamais minimums – no plānotajiem 440 eiro tā palielināta līdz 500 eiro, kas kopumā ir laba ziņa iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bez reģistrētiem apgādājamiem. Vienlaikus nemainīga palikusi tā atalgojuma robeža, no kuras neapliekamais minimums vairs netiek piemērots – 2020. gadā tie būs 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID iezīmē statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos uzņēmumu darbiniekiem izmaksājis teju 8 miljonus eiro. Apkopotie dati par izmaksām ļāvuši ieraudzīt vidēji statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu.

Vidēji statistiskais dīkstāves pabalsta saņēmējs - jauna rīdziniece, kura pēdējo trīs gadu laikā viesmīles darbā saņēmusi stabilu, bet nelielu atalgojumu, kas nesasniedz 80% no vidējās darba samaksas valstī.

Dīkstāves pabalsti visbiežāk izmaksāti šādu profesiju pārstāvjiem - viesmīļiem un bārmeņiem (10%), pavāriem (10%), pārdevējiem (7%), klientu apkalpošanas speciālistiem (6%), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem (6%), apkopējiem (3%), kasieriem (3%) un transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātājiem (3%).

Lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, jaunākajam pabalsta saņēmējam ir 15 gadi, bet vecākajam - 89. Katram piektajam pabalstu saņēmējam ir apgādājamie, tādējādi arī iespēja dīkstāves laikā saņemt piemaksu no VSAA 50 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru