Atpūta

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors: bērnībā ļoti nopietni uztvēru dāvināšanas jautājumu

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Ziemassvētkus atminos kā jauku ģimenisku pasākumu, kurā arī padomju laikos centāmies saglabāt un kopt latviešu svinēšanas tradīcijas. Man kā bērnam bija izbrīns par to, kādēļ tik jauki svētki netiek plaši atbalstīti un to atzīmēšana ir jāslēpj. Galdā katru gadu tika liktas vecāsmātes ceptās vēja kūkas. Viņa bija ārste, ķirurgs un ikdienā nemēdza gatavot ēst. Viņa nebija tipiska vecmāmiņa, bet gan dzelzs lēdija. Ziemassvētkos viņa atmaiga un nezināmu iemeslu dēļ gatavoja kūkas. Atceros, ka pirms svētkiem kopā ar vecotēvu devāmies iegādāties eglīti un pēc tam kopā ar ģimeni to rotājām. Manas mīļākās eglītes rotas bija nevis spīdīgās padomju laikā ražotās bumbiņas, bet tās, kuras bija saglabājuši vecvecāki no 20.–30. gadiem. Tās bija vecas un apsūbējušas. Pie mums nāca arī Ziemassvētku vecītis, bet ticēt šim tēlam es beidzu samērā agri, apmēram septiņu gadu vecumā, kad pavisam nejauši atklāju, ka par to pārģērbjas mūsu ģimenes draugs.

Atminos, ka bērnībā ļoti nopietni uztvēru dāvināšanas jautājumu. Jau agrā vecumā sapratu, ka man lielāku prieku rada nevis dāvanu saņemšana, bet to pasniegšana, tādēļ Ziemassvētkus gaidīju, lai varētu iepriecināt citus. Uzskatu, ka bērns kļūst par pieaugušo brīdī, kad pārkāpj šai robežai. Man vienmēr bija sajūta, ka vecākiem visa ir gana, tādēļ jāpalīdz cilvēkiem, kuriem tas ir vairāk vajadzīgs. Reiz klases audzinātāja vecākiem stāstīja, ka Kārlis ap Ziemassvētku laiku uz ielas trūcīgajiem izdala savu kabatas naudu. Pieaugot šis prieks un arī iespējas kādam palīdzēt palielinājās. Tas cieši sasaucas ar man tuvu teicienu: prieks ir ņemt, un prieks ir dot, bet dodot gūtais neatņemams! Lūzuma punkts manai pārliecībai par nepieciešamību svētku laiku veltīt labdarībai bija 90. gadi, kad Latvijā veikalu plauktos bija atrodams plašs klāsts ar precēm no Ķīnas. Reiz kādā Ziemassvētku vakarā ar ģimeni attapāmies, sēžot pie eglītes katrs ar piecām dāvanām rokās, no kurām puse bija bezjēdzīgas. Tas lika aizdomāties, ka Ziemassvētku laikā nevajadzētu tērēt laiku būtībā nevērtīgu dāvanu meklēšanai un pirkšanai, bet labāk pievērst uzmanību tam, kā varam palīdzēt citiem. Tā mēs, ģimenes locekļi, Ziemassvētku laikā cenšamies darīt labus darbus citiem, kas rada ilgstošāku prieku, jo par labdarību domājām nevis pāris dienu pirms svētkiem, bet vismaz vairākas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kārlis Danēvičs kļuvis par SEB bankas Risku un kreditēšanas vadītāju

Žanete Hāka, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs ir uzņēmies jaunus pienākumus – viņa pārziņā ir risku un kreditēšanas jomu vadība SEB bankā, informē bankas pārstāvji.

Pirms tam K.Danēvičs bija finanšu direktors un valdes loceklis, savukārt līdzšinējais Risku un kreditēšanas vadītājs Johans Askboms turpmāk vadīs vienu no SEB Privātpersonu un uzņēmumu kredītkomitejām SEB grupā Zviedrijā.

14 gadu laikā Kārlis Danēvičs SEB bankā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus, gūstot daudzpusīgu pieredzi - viņa pārziņā bijušas dažādas biznesa un atbalsta funkcijas, tanī skaitā Kārlis vadīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, pirms tam pus gadu strādāja SEB grupā Stokholmā Kreditēšanas organizācijā. Vēl pirms tam 2.5 gadus vadīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi, liecina jaunākā Finanšu nozares asociācijas (FNA) Kreditēšanas indeksa dati. Tiesa gan, kreditēšanas potenciāls pagaidām neīstenojas praksē, atzīst pati asociācija.

Tādēļ, lai arī kreditēšanas apjoms pēdējos gados pieaug, straujāku attīstību šajā ziņā ierobežojot uzņēmēju izteiktā piesardzība savu investīciju finansēšanā un fakts, ka banku riska apetīti negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī uzņēmumu reputācijas izaicinājumi.

FNA apkopotie dati indeksu izteiksmē liecina, ka banku vēlme kreditēt pieaug, kur pērn tā sasniegusi 116 indeksa punktus. Turklāt šajā indeksā viens no lielākajiem kāpumiem sasniegts banku spējai, lai gan tā atpaliek no to vēlmes piešķirt kredītus, kur šajā pozīcijā indekss audzis no 100 līdz 155. To veicinājis fakts, ka pieaug brīvo līdzekļu pieejamība bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas. Savukārt pašu uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018. gada ir augusi par 30% un 2022. gadā sasniedza 130 indeksa punktus. To veicinājusi līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjoma kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa pirmajā pusgadā Latvijā - 20,545 miljoni eiro

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas SEB saņēmusi informāciju par 194 klientu iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanu

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SEB līzings valdes priekšsēdētāju Nelliju Kočanovu

Lelde Petrāne, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupa pirmajā ceturksnī nopelnījusi 8,7 miljonus eiro

Dienas Bizness, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 8,7 miljonu eiro, par 31% vairāk nekā 2014. pirmajos trīs mēnešos, informē SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2015. gada 31. martā bija 2,1 miljards eiro, jeb par 1% vairāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa beigās. SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 23,7 miljonus eiro, par 3% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Izmaksas salīdzinājumā ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem augušas par 1%, veidojot 12,5 miljonus eiro.

Peļņa pirms uzkrājumiem veidoja 11,2 miljonus eiro, par 7% mazāk nekā atbilstošajā 2014. gada periodā. Laika posmā no janvāra līdz marta beigām izveidoti uzkrājumi 1,6 miljonu eiro apmērā - par 70% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Kopējais kredītportfelis 2015. gada marta beigās bija 2,6 miljardi eiro, t.i. par 8% mazāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Group atzīst aizdomīgus darījumus desmitiem miljardu eiro vērtībā

LETA--BNS, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

LETA, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tetere: Inflācija mazinās pirktspēju

Db.lv, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būtu nepieciešams, bankas šogad varētu investēt tautsaimniecības attīstībā pat piecus miljardus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aplēses.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan atzina, ka banku gatavība kreditēt ir lielāka, nekā uzņēmēji gribēs aizņemties. Viņš lēsa, ka realitātē Latvijas bankas šogad kredītos varētu izsniegt 1,5 līdz 1,6 miljardus eiro. Līdz ar to konkurence banku starpā par kreditēšanu būs gana asa.

Danēvičs uzsvēra, ka «tie pieci miljardi sēž un gaida klientus», bet pieprasījumam jābūt kvalitatīvam.

Runājot par nozarēm, kur šogad varētu izsniegt aizdevumus, SEB bankas valdes loceklis pauda cerību, ka turpināsies kreditēšana lauksaimniecības nozarē, kā arī gribētos redzēt pieaugumu apstrādes rūpniecības kreditēšanā, par ko pašlaik ir bažas. Apstrādes rūpniecība nes neizmērojamu pienesumu ekonomikā, nes ienākumus, taču nozarē ir investīciju kritums, pērn šajā nozarē kreditēšanas apjomi samazinājās par 49%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka šovasar ieviesīs ātro maksājumu jeb zibmaksājumu iespēju, kas nozīmē - nauda jebkurā diennakts laikā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.

Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols informēja, ka zibmaksājumu dalībnieku loks paplašināsies pakāpeniski. Augusta beigās zibmaksājumu infrastruktūra būs pieejama izmantošanai Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas dalībniekiem. Sistēma izvērtīsies plašāka novembra beigās, kad Latvijas Bankas risinājums tiks savienots ar eirozonas infrastruktūru. Sākotnēji zibmaksājumiem eirozonā gatavas pievienoties 30 kredītiestādes, un to skaits pakāpeniski augs, lēsa Ozols. Viņš atzina, ka zibmaksājumu piedāvātās ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un to piedāvātajiem gala risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB pensiju fondu turpmāk vadīs Anna Dovbiša

Db.lv, 10.01.2022

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kreditētākā nozare patlaban ir nekustamā īpašuma nozare un būvniecība, Latvijas Komercbanku asociācijas rīkotajā preses konferencē sacīja SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Ziņas par sektoru nav labas, jo pēc krīzes sektors atkopās un bija aktīvāks, taču pašreiz skaitļi neiepriecina un šajā gadā no jauna piešķirtais finansējums sarucis par 30%. Acīmredzot nozarē aizvien notiek kaut kas, kas ietekmē spēju aizņemties un investēt, uzsver eksperts.

Patlaban aktīvāk tiek atmaksāti esošie kredīti, bet aktīva kreditēšana vidēji sektorā nenotiek. Kā liecina dati, tautsaimniecībā šis sektors patlaban veido lielāku īpatsvaru nekā kreditēšanā, kas raksturo noskaņojumu, uzsver SEB bankas valdes loceklis.

Kavētāju īpatsvars uzņēmumu vidū ir samazinājies, un nozarē nav akūti maksātspējas gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī bija 12 miljoni eiro, kas ir par 90% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, informē SEB bankas pārstāvji.

Peļņas pieaugums ir skaidrojams ar izmaksu un uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumu pieaugumu, ko sekmējusi klientu aktivitāte visos segmentos.

2017. gada trīs mēnešos SEB banka piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 194 miljoni eiro, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. No jauna piešķirtais finansējums mājokļu iegādei veido 28 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk, bet līzinga jaunais finansējums sasniedzis 26 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. SEB bankas kopīgais kredīta portfelis ir palielinājies par 5% un pirmā ceturkšņa beigās veido 2 miljardus 537 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nianses šūpos kredītu pieejamību

Māris Ķirsons, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu pieejamību 2019. gadā Latvijā ietekmēs ne tikai Eiropas Centrālās bankas pieņemtie lēmumi, bet arī notiekošais Latvijas finanšu sektorā un valsts rīcība Moneyval novērtējuma uzlabošanai.

Tādi secinājumi skanēja konferencē Biznesa prognozes 2019. Kredītu pieejamībā savu lomu lēnām sāks spēlēt arī reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī ES struktūrfondu naudas izmaksas par realizētajiem projektiem.

«Situācija ir labāka, nekā mums pašiem šķiet,» tā uz jautājumu par kredītresursu pieejamību Latvijā atbild Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņš norāda, ka kredītu jomā ir asimetrisks risku sadalījums, jo uzņēmēji vienmēr vēlas aizņemties vairāk, viņi vēlas riskēt vairāk nekā bankas. Tā dēvētā robežšķirtne ir situācijā, ja uzņēmumam iet ļoti labi, tad tas ar banku peļņā nepadalās, ja iet slikti, ir zaudējumi un vēl bankrotē, tad ar zaudējumiem padalās ar banku. Bankai ir mazi procenti, bet milzīgi zaudējumi, ja uzņēmumam ir slikti, savukārt uzņēmumam ir otrādi- zaudējumi ir tik, cik ieguldīts pašu kapitāls, bet potenciāli milzīga peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Jāatlaiž finanšu groži vaļīgāk

Žanete Hāka, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Moneyval un FATF ziņojumi gada sākumā ļāva atviegloti nopūsties pēc iepriekšējo gadu saspringtās situācijas, taču darbs neapstājas, un tuvākajā laikā nozīmīgākais ir labot situāciju, kurā esam nokļuvuši, ieviešot pārāk striktus ierobežojumus.

Daļai uzņēmēju nav pieejams aizdevēju finansējums un pat apturēta piekļuve savam bankas kontam.

"Esam paveikuši ļoti daudz, tomēr darbs ar to nebeidzas," atgādina Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds. "Esam sakārtojuši savus likumus un normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām starptautiskajām prasībām. Tas, kas mums vēl ir priekšā, - praktiska šo normu piemērošana un daudz sekmīgāka praktiskā cīņa ar nelegālas izcelsmes līdzekļiem," viņš piebilst. Arī SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzskata, ka nedrīkst apstāties pie paveiktā un jāturpina iesāktais pie ēnu ekonomikas samazināšanas un negodīgas komercprakses izskaušanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas Private Banking pārvaldi turpmāk vadīs Elīna Gūtmane

Žanete Hāka, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. novembrī par AS SEB banka Private Banking pārvaldes vadītāju kļuvusi Elīna Gūtmane, informē bankas pārstāvji.

Elīnai Gūtmanei ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, strādājot ar Private Banking klientiem.

2007. gada jūnijā Elīna Gūtmane uzsāka savu karjeru SEB bankā kā privātbaņķiera asistente, vēlāk kļuva par vecāko klientu apkalpošanas koordinatori, uzņemoties atbildību par privātpersonu un korporatīvo klientu darījumiem, Private Banking pakalpojumiem un piedāvājumiem. Kopš 2010. gada Elīna Gūtmane veica privātbaņķiera pienākumus.

Elīnai Gūtmanei ir RISEBA iegūts bakalaura grāds biznesa un personāla vadībā. Šobrīd Elīna turpina papildināt akadēmiskās zināšanas Banku augstskolā finanšu jomas maģistra programmā.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis: «Mūsu klienti arvien vairāk novērtē pareizi balansētu biznesa modeli, kurā liela nozīme ir atsevišķu pakalpojumu digitalizācijai, taču personīgā attieksme un vērtīga konsultācija arvien ir svarīgākais iemesls, kāpēc klienti mūs izvēlas. Domājot par klientu ērtībām, šovasar atvērām jaunas, modernākas telpas mūsu Private Baking klientiem Vaļņu ielā. Esam gandarīti, ka mūsu pūliņus jau vairākus gadus pēc kārtas novērtē gan starptautiski eksperti, gan klienti – ne velti pēdējo gadu laikā SEB bankas Private Banking bizness ir guvis būtisku izaugsmi, uzrādot pieaugumu biznesa apjomos, ko sekmējusi esošo klientu uzticība un jaunu klientu piesaiste.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja uzņēmumu kreditēšanas izaugsme turpināsies esošajā intensitātē, šogad uzņēmumiem aizdevumos varētu tikt izsniegti divi miljardi eiro, liecina optimistiskas Latvijas Komercbanku asociācijas ekspertu prognozes.

Pērn uzņēmumi Latvijā tika kreditēti par 34% vairāk nekā 2015.gadā - 2016.gadā uzņēmumiem no jauna tika izsniegti 1,795 miljardi eiro.

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā jaunizsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan atzina, ka šīs ir optimistiskas prognozes, pieņemot, ka gada otrajā pusē aktīvāk tiks sākta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, kas mudinās uzņēmumus ieguldīt attīstībā un aizņemties attīstības projektu īstenošanai. No nozarēm lielāka aizņemšanās aktivitāte gada otrajā pusē tiek gaidīta būvniecībā. Savukārt apstrādes rūpniecības uzņēmumi ir būtiski kāpinājuši savu kapitālu, kas ir galvenais priekšnoteikums investīciju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru